Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 22 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 708
Rīgā 2022. gada 11. oktobrī (prot. Nr. 52 50. §)
Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai" piedāvāto risinājuma variantu – uzsākt sarunu procesu par Latvijas Republikas pievienošanos Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai.
2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pievienošanās procesa uzsākšanai un nodrošināšanai.
3. Ekonomikas ministrijai:
3.1. sagatavot un līdz 2022. gada 12. oktobrim iesniegt Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektoram vēstuli, kurā informēt par Latvijas apņemšanos pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai un lūgt izskatīt Latvijas pieteikumu iestāšanās sarunu uzsākšanai;
3.2. jautājumu par pievienošanās procesa nodrošināšanai nepieciešamo amatpersonu atlīdzību risināt valsts budžeta 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2023.–2025. gadam sagatavošanas procesā vienlaikus ar citu ministriju priekšlikumiem, atbilstoši iespējām sagatavojot fiskāli neitrālu priekšlikumu;
3.3. sagatavot un ekonomikas ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā procesa gaitu.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ekonomikas ministre I. Indriksone
(Ministru kabineta
2022. gada 11. oktobra
rīkojums Nr. 708)
Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai"
I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums
Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ir sagatavots balstoties uz Ekonomikas ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" (22-TA-2547), kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025. gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (angļu val. International Energy Agency) (turpmāk – IEA). Šajā konceptuālajā ziņojumā ir sīkāk sniegta informācija par ieguvumiem no Latvijas potenciālās dalības IEA, kā arī par valstīm izvirzītajiem iestāšanas kritērijiem un iestāšanās procesu.
II. Esošās situācijas apraksts
Esošā ģeopolitiskā situācija ir veicinājusi, ka energoapgādes drošības jautājums Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), tostarp koordinācija un solidaritāte gāzes piegādēs, ir kļuvis par enerģētikas politikas centrālo elementu. Pastāvošo energoapgādes drošība risku ES vēl vairāk ir ietekmējusi un apdraud Krievijas Federācijas militārā agresija Ukrainā. Apzinoties, ka situācija ar energoresursu apgādi ES nav tik stabila kā gribētos un dalībvalstis var nonākt krīzes situācijā, tuvojoties nākamajai apkures sezonai, valstīm, tostarp, Latvijai, ir jādomā par drošības garantiem šo risku mazināšanai.
Papildus, 2021. un 2022. gadā ES un globāli ir novērojams būtisks energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums. Tādējādi jautājums par risinājumiem un pasākumiem, kas varētu mazināt cenu pieauguma postošo ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, arī ir kļuvis par enerģētikas politikas aktuālāko jautājumu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka ES ir apņēmusies pāriet uz tīru enerģiju. ES dalībvalstis 2014. gadā vienojās, ka līdz 2030. gadam no atjaunojamiem enerģijas avotiem patērēto enerģijas īpatsvaru jāpalielina līdz 27%. Tādējādi Latvijai ir un būs aktuāli jautājumi par energoefektivitātes risinājumiem, ilgtermiņa sadarbību attiecībā uz inovatīviem atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jautājumiem, mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas iespējamo ieviešanu u.tml.
IEA, kuras mērķis ir veicināt brīvu un atvērtu enerģijas tirgus izveidi, īpašu uzsvaru liekot uz energoapgādes drošību un vides aizsardzību, nodrošinot pāreju uz tīru enerģiju, dalībvalstij efektīvākajā veidā, būtu būtisks atbalsts Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamajiem energoresursiem.
Vienlaikus ir būtiski atzīmēt, ka esošajā situācijā liela nozīme ir arī ciešākai integrācijai starptautiskajos enerģētikas politikas jautājumos. Latvija šobrīd ir viena no retajām ES un OECD valstīm, kas nav IEA dalībniece, kas būtiski sašaurina Latvijas iespējas izmantot IEA analītisko bāzi nacionālo lēmumu pieņemšanā, kā arī iesaistīties politiskajā dialogā ar valstīm ārpus ES un ietekmēt starptautiskus lēmumus enerģētikas politikas kontekstā.
III. Risinājums
Lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.
Kas ir IEA un kāds ir tās darbības mērķis?
IEA ir Parīzē bāzēta autonomu starpvaldību organizācija, kas izveidota 1974. gadā, sākoties eļļas krīzei.
Sākotnēji organizācijas izveides iemesls bija reaģēšana uz fiziskiem naftas piegādes traucējumiem. Vēlāk IEA sāka gatavot arī enerģētikas tirgus prognozes, izdodot regulāras publikācijas par starptautisko naftas tirgu un citām enerģētikas nozarēm. Pēdējo gadu laikā tās loma ir vēl vairāk augusi, aptverot visu globālo enerģētikas sistēmu, tostarp, tradicionālos enerģijas avotus, piemēram, nafta, gāze un ogles, kā arī tīrākus un ātrāk augošus energoresursus, kā, piemēram, saules enerģiju, vēja enerģiju un biodegvielu. Vairumā gadījumu, balstoties uz IEA prognozēm, tiek pieņemti lēmumi enerģētikas politikā ne tikai ES, bet arī globāli.
Mūsdienās IEA darbojas kā padomdevēja organizācija tās dalībvalstīm, kā arī lielajām ekonomikām, piemēram, Brazīlijai, Ķīnai, Indijai, Indonēzijai un Dienvidāfrikai, lai atbalstītu enerģētisko drošību, veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un mazinātu klimata pārmaiņas pasaulē.
IEA dalībvalstis
Par IEA dalībvalstis ir kļuvušas tādas OECD dalībvalstis kā Austrālija, Austrija, Beļģija, Kanāda, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Japāna, Lietuva, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Dienvidkoreja, Spānija un Zviedrija, kā arī tādas tirdzniecības asociācijas valstis kā Argentīna, Brazīlija, Ķīna, Indija, Indonēzija, Maroka, Singapūra, Dienvidāfrika un Taizeme.
Igaunija IEA pievienojās 2014. gadā, savukārt Lietuva – 2022. gada martā.
No OECD dalībvalstīm IEA šobrīd nav iestājušās tikai četras valstis – Latvija, Slovēnija, Islande un Kostarika, no kurām interesi pievienoties jau ir paudusi Slovēnija.
Prasības dalībai IEA
IEA kandidātvalstij jābūt OECD dalībvalstij un tai ir jāatbilst šādām prasībām:
• Jēlnaftas un/vai produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valdībai ir tūlītēja piekļuve un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus.
• Pieprasījuma ierobežošanas programma, lai samazinātu valsts naftas patēriņu līdz 10%;
• Tiesību akti un organizācija koordinēto ārkārtas reaģēšanas pasākumu (CERM) darbībai valsts mērogā;
• Tiesību akti un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas tās jurisdikcijā esošās naftas kompānijas pēc pieprasījuma ziņo informāciju;
• Veikti pasākumi, lai nodrošinātu spēju piedalīties IEA kolektīvajā darbībā. IEA kolektīva rīcība tiktu uzsākta, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajā būtu iesaistītas IEA dalībvalstis, kas pasaules tirgū dara pieejamus papildu jēlnaftas un/vai produktu apjomus, pamatojoties uz valsts patēriņu kā daļu no IEA kopējā naftas patēriņa.
IV. Risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums
Latvijas ieguvumi no dalības IEA
Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas dalība IEA ir svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem, jo IEA darbojas arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas situācijās. Kā IEA dalībniece Latvija varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros (kopš izveidota IEA tas jau ir izmantots 4 reizes – 1991., 2005., 2011. un 2022. gadā).
Ņemot vērā plašo IEA dalībvalstu loku, dalība IEA Latvijai nodrošinās iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī valstīm ar globālo ietekmi uz enerģētikas politiku pasaulē (piemērām, ASV, Ķīnu).
IEA ir ļoti spēcīga analīzes un plānošanas komanda, kas sniedz prognozes visos enerģētikas sektoros, tostarp, rekomendācijas dalībvalstīm, sekmējot to enerģētisko nodrošinājumu un pāreju uz tīru enerģiju. Dalība IEA radīs apstākļus, kuros enerģētikas nozares var sniegt pēc iespējas pilnīgāku ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā un cilvēku un vides labklājības uzlabošanā. Turklāt tās ietvaros netiek pielietota viena konkrēta pieeja visām dalībvalstīm, bet gan individuāla pieeja, ņemot vērā katras dalībvalsts specifisko situāciju un resursu pieejamību. Papildus, pastāv arī praktiski piemēri, kad Eiropas Komisija ar IEA atbalstu sniedz atbalstu tām ES dalībvalstīm, kas ir IEA dalībnieces, veidot reformas, kas ir saistītas arī ar ES iniciatīvām, piemērām, plāna REPowerEU ietvaros.
Tāpat IEA dalībvalstīm tiek nodrošināta piekļuve IEA politiku un piemēroto pasākumu datu bāzei, kas nodrošina piekļuvi informācijai par pagātnes, tagadnes un nākotnes politikas projektiem un piemērotajiem pasākumiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoefektivitāti un atbalstītu atjaunojamo energoresursu un citu tīras enerģijas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Unikālā politikas datubāze nodrošina vienuviet datus no IEA/IRENA (International Renewable Energy Agency) atjaunojamās enerģijas politiku un pasākumu datu bāzes, IEA energoefektivitātes datu bāzes, datu bāzes Klimata pārmaiņu risināšanai un ēku energoefektivitātes politiku (BEEP) datu bāzes, kā arī informāciju par CCUS (Carbon capture, utilisation and storage) un metāna samazināšanas politiku.
IEA piedāvā objektīvu analīzi, prognozes un datus, kā arī ziņojumus un publikācijas par dažādām enerģētikas politikas tēmām, t.sk., attiecībā uz globālās situācijas enerģētikā prognozēm un globālajām tendencēm, piem., par klimata pārmaiņu politiku u.c. IEA sadarbojas ar daudzām starptautiskajām organizācijām enerģētikas jautājumos, kā arī ar Energy Business Council, kur ir pārstāvēti lieli privātie uzņēmumi.
Iestāšanās process
Lai uzsāktu iestāšanās procesu IEA, ir jānosūta vēstule par valsts apņemšanos pievienoties IEA un lūdzot IEA izskatīt pieteikumu. Šādu vēstuli praksē paraksta atbildīgais nozares ministrs.
Iestāšanās sarunu process tiek uzsākts, kad IEA valde (Governing Board) pieņem lēmumu par sarunu uzsākšanu. Nākamā valdes sēde plānota 2022. gada oktobra vidū.
Iestāšanās sarunās procesā IEA veic valsts enerģētikas jomas tiesību aktu izvērtējumu, sagatavo vairākus ziņojumus, t.sk. par Latvijas spēju piedalīties un nodrošināt saistības IEA kolektīvajā darbībā, kā arī nodrošina ekspertu informācijas apmaiņas vizītes, lai novērtētu Latvijas iestāšanās gatavību.
Iestāšanās process noslēdzas ar pievienošanās līguma parakstīšanu, kurš pirms tam atbilstoši likumam "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" apstiprināms nacionālajā līmenī.
Iestāšanās saruna ilgums atkarīgs no valsts gatavības izpildīt iestāšanās kritērijus un spējas nodrošināt saistības pret IEA. Lielāko daļu no šīm prasībām Latvija jau daļēji pilda ES ietvaros. Iestāšanās procesa ilgums valstīm ir atšķirīgs, piemēram, Lietuvai iestāšanās process IEA ilga nepilnus divus gadus, kamēr Polijai tas prasīja 10 gadus.
V. Ietekme uz valsts budžetu
Iestāšanās process IEA izmaksā līdz 500 tūkst. EUR (summu iespējams sadalīt pa daļām, vairākos maksājumos). Pēc tam ikgadējā dalības maksa – ap 50 tūkst. EUR. Papildus – ir iespēja īstenot divpusējos projektus, par tiem jāmaksā atsevišķi. Aptuvenas katras valsts iestāšanās procesa izmaksu apmērs ir zināms sākoties iestāšanās sarunām. Iestāšanās procesa izmaksas ir atkarīgas no iestāšanās sarunu ilguma, ņemot vērā IEA darbinieku reāli nostrādātās darba stundas.
Lai nodrošinātu iestāšanās procesa sagatavošanu, nepieciešams:
• viens nozares padomnieks Parīzē (9. saime VA līmenis, 12. mēnešalgu grupa), kurš koordinētu iestāšanās procesu un turpmāk pildītu Ekonomikas ministrijas nozares padomnieka – specializētā atašeja pienākumus darbā ar IEA;
• četras amata vietas Rīgā (1 amata vieta – 37. saime III līmenis 12. mēnešalgu grupa, 3 amata vietas – 37. saime IIA līmenis 11. mēnešalgu grupa), lai iestāšanās procesā sagatavotu nepieciešamos pārskatus par enerģētikas sektoru Latvijā, izstrādātu mehānismu datu kopu ziņošanai, kā arī organizētu IEA pārstāvju izvērtējuma vizītes Latvijā, bet pēc iestāšanās – nodrošinātu dalību vairāk kā 10 dažādas regularitātes IEA darba grupās un komitejās.
Attiecīgi kopējais nepieciešamais finansējums:
Pirmajā gadā (euro) |
Nākamajos gados (euro) |
|
I Atlīdzība kopā |
246 127 |
245 059 |
1) Atlīdzība vienai specializētā atašeja - nozares padomnieka amata vietai Parīzē: |
98 306 |
97 238 |
Atalgojums (12. mēnešalgas gr.) |
41 602 |
41 602 |
Darba devēja VSAIO |
9 814 |
9 814 |
Ārvalstīs nodarbināto amatpersonu (darbinieku) pabalsti un kompensācijas |
41 480 |
40 412 |
Veselības apdrošināšana |
5 410 |
5 410 |
2) Atlīdzība četrām amata vietām Rīgā: |
147 821 |
147 821 |
Atalgojums (1x – 12. mēnešalgu gr. un 3x – 11. mēnešalgu gr.) |
118 224 |
118 224 |
Darba devēja VSAIO |
27 889 |
27 889 |
Veselības apdrošināšana |
1 708 |
1 708 |
II Preces un pakalpojumi kopā |
111 918 |
72 150 |
Mācību, darba un dienesta komandējumi un darba braucieni |
35 880 |
33 480 |
Pakalpojumi |
63 338 |
38 670 |
Biroja preces un materiālais nodrošinājums |
12 700 |
– |
III Biedra nauda, dalības maksa un iemaksas starptautiskajās institūcijās |
500 000 |
50 000 |
KOPĀ |
858 045 |
367 209 |
Iestāšanās izmaksas (izņemot iesaistīto amatpersonu atlīdzību) 611 918 EUR apmērā pirmajā gadā un 122 150 EUR apmērā nākamajos gados tiks nodrošinātas Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra rīkojuma Nr. 584 "Par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" 5.6. un 9.4. apakšpunktā paredzēto pasākumu ietvaros. Savukārt, jautājumu par jaunu amata vietu izveidi un finansējuma nepieciešamību iesaistīto amatpersonu atlīdzības nodrošināšanai Ekonomikas ministrija risinās valsts budžeta 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2023. - 2025. gadam sagatavošanas procesā. Vienlaikus Ekonomikas ministrija finansējumu, tai skaitā, minētajām papildus amata vietām, ir pieprasījusi arī caur prioritārajiem pasākumiem 2023. - 2025. gadam 12_01_P "Latvijas pievienošanās Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA - International Energy Agency)".
Ekonomikas ministre I. Indriksone