• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ludzas novada domes 2021. gada 29. decembra saistošie noteikumi Nr. 21/2021 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ludzas novadā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2022., Nr. 199 https://www.vestnesis.lv/op/2022/199.8

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Madonas novada domes saistošie noteikumi Nr. 26

Par dzīvojamo telpu izīrēšanu kvalificētam speciālistam Madonas novadā

Vēl šajā numurā

13.10.2022., Nr. 199

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ludzas novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 21/2021

Pieņemts: 29.12.2021.

OP numurs: 2022/199.8

2022/199.8
RĪKI

Ludzas novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ludzas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 21/2021

Ludzā 2021. gada 29. decembrī

Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ludzas novadā

APSTIPRINĀTI
ar Ludzas novada pašvaldības domes
29.12.2021. sēdes lēmumu (prot. Nr. 13, 60. §)

PRECIZĒTI
Ludzas novada pašvaldības domes
2022. gada 31. marta sēdē (prot. Nr. 7, 35. §)
Ludzas novada pašvaldības domes
2022. gada 29. septembra sēdē (prot. Nr. 18, 36. §)

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6. panta ceturto un piekto daļu, Ministru kabineta
2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 "Noteikumi
par decentralizēto kanalizācijas sistēmu
apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību, minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai un prasību minimumu asenizatoram;

1.5. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu;

1.6. ciemus, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības.

2. Šie noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuri ir centralizētās ūdensapgādes sistēmas, centralizētās kanalizācijas sistēmas lietotāji Ludzas novadā vai kuri izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas Ludzas novada pilsētās un ciemos.

3. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) un decentralizētās kanalizācijas pakalpojumu (turpmāk- decentralizētās kanalizācijas pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Ludzas novadā un nodrošinātu dabas resursu racionālu izmantošanu.

4. Šie noteikumi neattiecas uz lietus ūdeņu apsaimniekošanu Ludzas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

5. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

6. Pārējo prasību un nosacījumu izpilde kas nav iekļauti šajos noteikumos, regulē attiecīgie Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvie akti un likumi.

II. Lietoto terminu skaidrojums

7. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

7.1. Pakalpojumu sniedzējs – pašvaldības pilnvarota persona, kas sniedz noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus pakalpojumu sniegšanas teritorijā. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu.

7.2. Pagaidu ūdensvada un kanalizācijas tīkli – inženiertīkli, kuri īslaicīgi izbūvēti celtniecības vai citām pagaidu vajadzībām.

7.3. Pieslēguma vieta ūdensvadam – pakalpojuma sniedzēja tehniskajos noteikumos norādītā pieslēguma vieta centralizētajam ūdensvadam;

7.4. Pieslēguma vieta kanalizācijas vadam – pakalpojuma sniedzēja tehniskajos noteikumos norādītā pieslēguma vieta centralizētajam kanalizācijas vadam;

7.5. Pievienošanās izmaksas – visas izmaksas, kas var rasties pakalpojuma lietotājam sakarā ar pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes un centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un kuras ir saistītas ar pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamajiem projektēšanas un būvniecības darbiem;

7.6. Ūdensvada vai kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts – pakalpojuma sniedzēja un pakalpojuma lietotāja vai pakalpojuma lietotāja un blakusklienta parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas).

7.7. Verifikācija – komercuzskaites mēraparāta atbilstības pārbaude normatīvo aktu prasībām;

7.8. Sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi – pakalpojumi ūdens ieguvē, uzkrāšanā un sagatavošanā lietošanai līdz padevei centralizētajā ūdensvada tīklā, pakalpojumi ūdens piegādē no padeves vietas centralizētajā ūdensvada tīklā līdz piederības robežai, kā arī notekūdeņu savākšanā centralizētajās kanalizācijas sistēmās no piederības robežas un novadīšanā līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšanā un novadīšanā vidē, tajā skaitā virszemes ūdensobjektos, izņemot notekūdeņu savākšanu lietus kanalizācijas sistēmās.

III. Kārtība, kādā ūdensapgādes tīkli un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

8. Kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

9. Lai saņemtu tehniskos noteikumus, nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam:

9.1. aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu;

9.2. īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu apliecinošu dokumentu kopijas;

9.3. datus par paredzamo ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu, ja centralizētajai kanalizācijas vai ūdensapgādes sistēmai tiek pieslēgtas rūpnieciskās vai ražošanas ēkas.

10. Ja pieprasījumā norādītā informācija ir nepilnīga vai visi nepieciešamie dokumenti nav saņemti, pakalpojuma sniedzējs septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas par to rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju un norāda, kāda informācija vai dokumenti papildus iesniedzami. Par pieprasījuma saņemšanas dienu uzskata dienu, kad pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju. Tehniskie noteikumi tiek izsniegti 30 kalendāro dienu laikā no to pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja tehnisko noteikumu sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laika posms, par tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju.

11. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 1 (viens) gads no to izsniegšanas dienas. Ja tehnisko noteikumu derīguma termiņā nav izpildīti tehnisko noteikumu nosacījumi un prasības, pakalpojumu sniedzējs, pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma, tehniskos noteikumus izsniedz atkārtoti, veicot tajos nepieciešamās izmaiņas, vai pagarina tehnisko noteikumu derīguma termiņu.

12. Tehnisko noteikumu sagatavošanu un izsniegšanu pakalpojumu sniedzējs veic bez maksas.

13. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes kanalizācijas sistēma.

14. Ja nepieciešams augstāks spiediens par normatīvos paredzēto, pakalpojuma lietotājam par saviem līdzekļiem ir atļauts ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot to ar pakalpojuma sniedzēju.

15. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojuma lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojuma lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojuma lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojuma lietotāju. Pakalpojuma lietotāja un blakuslietotāja noslēgtā līguma viena kopija iesniedzama pakalpojuma sniedzējam.

16. Pakalpojuma lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar pakalpojuma sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu blakuslietotājam.

17. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve veicama saskaņā ar attiecīgo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

18. Izbūvējot pieslēgumu ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, pakalpojuma lietotājs sedz visas izbūves un pieslēgšanās izmaksas.

19. Par īpašuma pieslēgšanu centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem pakalpojuma sniedzējs sastāda aktu par pieslēguma izveidi pēc tam, kas ir apsekots konkrētais īpašums un pārbaudīti veiktie darbi un to atbilstība tehniskajiem noteikumiem, kuru paraksta pakalpojuma sniedzējs un nekustamā īpašuma īpašnieks.

20. Pēc ūdensvada ievada un/vai kanalizācijas izvada izbūves pabeigšanas pārbaudes pakalpojuma sniedzējam iesniedz nekustamā īpašuma īpašniekam aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla noplombēšanu.

21. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

22. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt pakalpojuma sniedzēja noteiktajā vietā ūdensvada ievada tuvumā.

23. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojuma sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojuma sniedzēja īpašums.

24. Pakalpojuma lietotājam noteiktajās atbildības robežās ir jāsagatavo komercuzskaites mēraparāta mezgli un armatūra darbam ziemas apstākļos.

25. Pieslēdzot objektu pie centralizētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojuma sniedzējs sastāda tīklu apkalpošanas robežu aktu, kuru savstarpēji paraksta nekustamā īpašuma īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs. Komunikāciju uzturēšanas atbildības robežas nosaka šādi:

25.1. par ūdensvada tīklu atbildības robežu nosaka komercuzskaites mēraparāta mezglu vai ūdensvada ievada pievienošanās vietu maģistrālajam tīklam, vai īpašuma robežu;

25.2. par kanalizācijas tīklu atbildības robežu nosaka objekta notekūdeņu izvada pirmo skataku pakalpojuma sniedzēja kanalizācijas tīklā vai īpašuma robežu, vai komercuzskaites mēraparāta mezglu, kura izbūvi veic nekustamā īpašuma īpašnieks atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izvirzītajām prasībām.

26. Pakalpojuma lietotāja teritorijā, kas noteikta ar tīklu apkalpošanas robežu aktu, jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījuma plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, appludināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Pakalpojuma lietotāja nedrīkst aizliegt izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.

27. Pakalpojuma lietotāja pienākums ir uzturēt darba kārtībā tā īpašumā vai valdījumā esošo ūdenssaimniecības infrastruktūru par saviem līdzekļiem, nodrošinot to drošu ekspluatāciju.

28. Ja pakalpojuma lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētajiem ūdensvada tīkliem un par šo faktu tiek sastādīts akts starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma lietotāju.

29. Jebkāda saimnieciskā darbība vai būvdarbi Latvijas Republikas normatīvos noteiktajās ūdenssaimniecības komunikāciju aizsargjoslās var tikt veikti tikai un vienīgi ar pakalpojuma sniedzēja un ūdenssaimniecības komunikāciju īpašnieka rakstisku atļauju atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

30. Pakalpojuma lietotājs pēc ūdensvada ievada vai kanalizācijas izvada būvniecības pabeigšanas ir atbildīgs par uzbūvētā ūdensvada ievada un kanalizācijas izvada uzturēšanu, apkalpošanu un to darbības nodrošināšanu.

31. Aizliegts izmantot ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanai līdz līguma noslēgšanai ar pakalpojuma sniedzēju.

32. Ierīkojot pagaidu ūdensvada tīklus, uz tiem nepieciešams uzstādīt komercuzskaites mēraparātu.

IV. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

33. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo ūdenssaimniecības sistēmu ekspluatē un remontē pakalpojuma sniedzējs.

34. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

34.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

34.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi;

34.3. maģistrālie un sadalošie pašteces kanalizācijas tīkli, kanalizācijas spiedvadi;

34.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas;

34.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

34.6. komercuzskaites mēraparāti.

35. Pakalpojuma sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas pakalpojuma lietotāja un pakalpojuma sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

36. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda ir paredzēta.

37. Avārijas gadījumā pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai brīvi piekļūt centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kas atrodas citu juridisko vai fizisko personu nekustamā īpašuma teritorijā, vai, vismaz divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju, veikt attiecīgās sistēmas tehnisko apkalpošanu un remontu.

38. Pakalpojuma lietotājam jānodrošina netraucēta pieeja komercuzskaites mēraparāta mezglam, lai pakalpojuma sniedzējs varētu veikt tehniski nepieciešamās darbības ar komercuzskaites mēraparātu.

39. Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par īpašumā esošo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu tehnisko apkopi un to darbības nodrošināšanu līdz tīklu apkalpošanas robežu aktā norādītajai vietai. Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par īpašumā esošajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumiem un jebkura lokāla tīklu avārija jālikvidē par saviem līdzekļiem attiecīgo normatīvo aktu noteiktā laikā.

40. Vietas, kur atrodas pakalpojuma sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīkli, jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju vai veikt tīklu apkopes profilaktiskos darbus.

41. Nepiederošām personām aizliegts veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos.

42. Pēc saskaņošanas ar pakalpojuma lietotāju, pakalpojuma sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojuma lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

43. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt pakalpojuma lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

44. Pakalpojuma sniedzējam un pakalpojuma lietotājam jāglabā visa tehniskā dokumentācija par viņam piederošajā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā esošajiem ūdensapgādes tīkliem vai kanalizācijas tīkliem un būvēm.

44. Piegādātā ūdens daudzumu, ko patērē pakalpojuma lietotājs nekustamajā īpašumā, nosaka pēc tāda komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kuru noplombējis pakalpojuma sniedzējs. Ja komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts, piegādātā ūdens daudzumu, ko nekustamajā īpašumā – patērē pakalpojuma lietotājs, nosaka, ņemot vērā to, ka Ludzas novadā ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam sastāda 10 m³ mēnesī, kā arī informāciju par personu skaitu, kuras lieto pakalpojumu konkrētajā nekustamajā īpašumā. Personu skaitu, kuras lieto ūdenssaimniecības pakalpojumu, nosaka, ņemot vērā nekustamajā īpašumā deklarēto personu skaitu vai pakalpojuma lietotāja sniegtās ziņas, ja faktisko lietotāju skaits ir lielāks par deklarēto personu skaitu.

V. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

45. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

45.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, kā arī to ekspluatācijas termiņu;

45.2. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojuma sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

45.3. kuru temperatūra nepārsniedz +40o C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 9;

45.4. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

46. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

46.1. prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas;

46.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

46.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

46.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

46.5. radioaktīvas vielas;

46.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis un grunti, personīgās higiēnas priekšmetus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

46.7. eļļas un taukus daudzumos, kuri var veicināt tīklu aizsērēšanu;

46.8. pārtikas un ražošanas atkritumus, nesasmalcinātā veidā;

46.9. naftas produktus, koncentrētus šķīdumus, krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, mucas u.tml.

47. Ja pakalpojuma lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1.pielikumā norādītās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad pakalpojuma lietotāja ražošanas notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā jābūt attīrītiem lokālās attīrīšanas iekārtās, tādā pakāpē, kas nepārsniedz piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā.

48. Atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, pakalpojuma sniedzējs var atļaut pakalpojuma lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus ražošanas notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā ražošanas notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta pakalpojuma līgumā un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

49. Pakalpojuma lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojuma sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

50. Gadījumos, ja noteikumu 48. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā, un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti pakalpojuma līgumā ar pakalpojuma sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

51. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu pakalpojuma lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojuma lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

52. Bez saskaņošanas ar pakalpojuma sniedzēju aizliegts centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt sadzīves kanalizācijas notekūdeņus no asenizācijas cisternas, izmest atkritumus, novadīt virszemes noteces ūdeņus un gruntsūdeņus.

53. Atklājot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu bojājumus, lokālās tīklu avārijas pakalpojumu lietotājam par to nekavējoties jāziņo pakalpojuma sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.

VI. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu aizsardzībai

54. Ir aizliegts:

54.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

54.2. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus, izņemot ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja darbiniekus;

54.3. veikt ūdensapgādes aizbīdņu patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

54.4. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojuma lietošanu, ja pakalpojuma sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

54.5. pirms komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidot iekšējās ūdensapgādes tīkla pieslēgumus;

54.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

54.7. patvaļīgi pieslēgt savu īpašumu centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai un nesankcionēti saņemt pakalpojumu.

55. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nedrīkst ierobežot plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

56. Aizliegts atstāt atvērtas skataku lūkas, izņemot lokālo avārijas situāciju novēršanu vai remontdarbu laikā. Avārijas seku novēršanas vai remontdarbu laikā jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi, uzstādot apzīmējumus un norobežojot teritoriju ap atvērto lūku.

57. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to pakalpojuma sniedzējam, bojājumi jānovērš par saviem līdzekļiem pakalpojuma sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

VII. Brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības

58. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, pakalpojuma lietotājam ir jānoslēdz pakalpojuma līgums ar pakalpojuma sniedzēju. Šāds līgums jāslēdz brīvkrānam pieguļošajā teritorijā izvietoto dzīvojamo māju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ar nosacījumu, ja tie lieto ūdeni no brīvkrāna un tiem nav savu individuālo dzeramā ūdens ieguves avotu (piemēram, grodu aku, spiču). Ja minēto dzīvojamo māju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nenoslēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par brīvkrāna izmantošanu, tas ir tiesīgs to likvidēt.

59. Par brīvkrāna bojājumu pakalpojuma lietotājam ir pienākums ziņot pakalpojuma sniedzējam.

60. Par pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošo brīvkrānu uzturēšanu, tehnisko un higiēnas normu ievērošanu, atbilstības prasībām monitoringu un kontroli atbild pakalpojuma sniedzējs attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

61. Ūdens brīvkrānu tuvumā ir aizliegts mazgāt veļu, automašīnas, traukus, mājdzīvniekus vai veikt citas darbības, kas ir pretrunā ar sanitārajām normām.

62. Par brīvkrānu bojājumu pakalpojuma lietotājam ir pienākums ziņot pakalpojuma sniedzējam.

63. Brīvkrāniem aizliegts pievienot šļūtenes un caurules.

VIII. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība

64. Lai nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kļūtu par pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma lietotāju, nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jānoslēdz līgums par centralizēto ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu.

65. Pakalpojuma līgumu ar pakalpojuma sniedzēju slēdz:

65.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

65.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

65.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

65.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

65.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā.

66. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz pakalpojuma sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās pakalpojuma sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot:

66.1. dokumentu kopijas, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo pakalpojuma lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

66.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

66.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma kopiju vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma kopiju par pakalpojuma līguma slēgšanu;

66.4. ja pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt pakalpojuma līgumu;

66.5. tehniskās informācijas kopijas (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

66.6. dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu par norēķinu kārtību par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ja tāds tika pieņemts.

67. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams pakalpojuma līguma noslēgšanai, apsekot pakalpojuma lietotāja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama pakalpojuma līguma noslēgšanai.

68. Pakalpojuma līguma slēdzējs pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas informē pakalpojuma sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

69. Ja pakalpojuma līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas – pieņemšanas aktu), pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar pakalpojuma sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

70. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu pakalpojuma līguma slēdzējam pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no brīža, kad starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma līguma slēdzēju ir panākta vienošanās par saņemtā pakalpojuma samaksas nosacījumiem.

71. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja pakalpojuma līguma slēdzējs:

71.1. 1 (viena) mēneša laikā no pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

71.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

71.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

72. Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā pakalpojuma sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšana pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā pakalpojuma līguma slēdzējam uz pakalpojuma sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

73. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis no pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

74. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

74.1. informācija par līdzējiem;

74.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

74.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

74.4. pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

74.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

74.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

74.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

75. Iebildumi par pakalpojuma sniedzēja izrakstīto rēķinu pakalpojuma lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 10 (desmit) darba dienu laikā no rēķina sastādīšanas brīža. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā pakalpojuma sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

76. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt pakalpojuma lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojuma sniedzējs par to informē pakalpojuma lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt pakalpojuma sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi pakalpojuma līguma noteikumos, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad pakalpojuma lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojoties ar pakalpojuma sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

77. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus. Ja tiek konstatēta neatbilstība pakalpojuma lietotāja iesniegtajiem datiem, pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu, un pakalpojuma lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

78. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no pakalpojuma sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar pakalpojuma sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar pakalpojuma sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

79. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to pakalpojuma lietotājam. Pakalpojuma lietotājs nav tiesīgs traucēt pakalpojuma sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

80. Pakalpojuma sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus pakalpojuma līgumā, ja tas nepieciešams.

81. Pakalpojuma līguma grozīšanas kārtība:

81.1. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties;

81.2. normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza pakalpojuma līguma noteikumus, pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu;

81.3. gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina pakalpojuma līgumā iekļauto tīklu apkalpošanas robežu aktu, pakalpojuma sniedzējs sagatavo aktuālo tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta pakalpojuma lietotājam. Aktuālais tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas pakalpojuma lietotājam.

82. Pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtība:

82.1. pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

82.1.1. puses pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

82.1.2. pakalpojuma līgums, 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc pakalpojuma lietotāja pieprasījuma;

82.1.3. pakalpojuma līguma noteikumos paredzētajā kārtībā izbeidz pakalpojuma sniedzējs;

82.1.4. beidzas pakalpojuma līguma termiņš;

82.1.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna pakalpojuma līguma noslēgšanu.

83. Pakalpojuma sniedzējs var vienpusēji izbeigt pakalpojuma līgumu:

83.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, jaunais īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumu pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet pakalpojuma lietotājs paziņojumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

83.2. pakalpojuma lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

83.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

83.4. ja pakalpojuma lietotājs ir mainījis pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

83.5. ja pakalpojuma lietotājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus pakalpojuma sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietotā pakalpojuma apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojuma nelietošanu un nav atbildējis uz pakalpojuma sniedzēja rakstisko brīdinājumu par pakalpojuma līguma izbeigšanu.

84. Izbeidzot pakalpojuma līgumu, pakalpojuma sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

85. Ja pakalpojuma līgums tiek izbeigts, pakalpojuma lietotājs līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz pakalpojuma līguma izbeigšanai.

IX. Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība

86. Noteikumi nosaka decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Ludzas novada administratīvās teritorijas pilsētās un ciemos. Noteikumi attiecas uz esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, kurās notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto:

86.1. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī;

86.2. septiķus;

86.3. notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.

87. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par decentralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju atbilstoši būvniecības, vides aizsardzības un šo noteikumu prasībām un par saviem līdzekļiem veic attiecīgās sistēmas apkopi un remontu.

88. Lai attiecīgā decentralizētā kanalizācijas sistēma neradītu draudus cilvēku veselībai un videi, šo noteikumu 87. punktā minētais decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieks vai valdītājs par saviem līdzekļiem nodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu no krājtvertnēm regulāru nodošanu decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzējam. Notekūdeņu no krājtvertnēm nodošanas regularitāte atkarīga no ūdens patēriņa un iekārtas tilpuma, un tiek nodrošināta pēc Pakalpojuma lietotāja pieprasījuma, bet ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā.

89. Vietās, kur saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu, ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu izbūvēšana ir aizliegta. Ja centralizētie tīkli vēl nav izbūvēti, iedzīvotāji var izmantot pagaidu risinājumus – decentralizētās kanalizācijas sistēmas vai drīkst tikt izbūvētas hermētiskas, izvedamas notekūdeņu krājtvertnes.

90. Notekūdeņus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Ludzas novada Ludzas pilsētas administratīvajā teritorijā pieņem, izved un attīra SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", Kārsavas pilsētā – SIA "Kārsavas namsaimnieks" un Zilupes pilsētā un Zaļesjes pagastā - SIA "Zilupes LTD" vai cits Pakalpojuma sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" par notekūdeņu pieņemšanu un attīrīšanu, kā arī saņemtas nepieciešamās atļaujas komercdarbības nodrošināšanai no attiecīgām valsts un pašvaldības iestādēm un tas spēj nodrošināt savākto sadzīves kanalizācijas notekūdeņu pārvadāšanu ar specializēto transportu.

91. Notekūdeņus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām Ludzas novada ciemu administratīvajās teritorijās pieņem, izved, attīra un uzskaita attiecīgā pagasta pārvalde vai cits Pakalpojuma sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar attiecīgo pagasta pārvaldi par notekūdeņu pieņemšanu un attīrīšanu, kā arī saņemtas nepieciešamās atļaujas komercdarbības nodrošināšanai no attiecīgām valsts un pašvaldības iestādēm un tas spēj nodrošināt savākto sadzīves kanalizācijas notekūdeņu pārvadāšanu ar specializēto transportu.

92. SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" patstāvīgi un attiecīgā pagasta pārvalde sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldības vides inženieri nodrošina:

92.1. notekūdeņu un nosēdumu savākšanai no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, to transportēšanai un novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā izvirzīto prasību ievērošanas kontroli;

92.2. decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

92.3. decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasību ievērošanas kontroli;

92.4. informācijas sniegšanu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem par tajās uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu izvešanas kārtību un nepieciešamību uzglabāt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu dokumentāciju.

93. SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS" SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" un attiecīgā pagasta pārvalde, Ludzas novada pašvaldības vides inženieri ir tiesīgi:

93.1. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu apliecinošu attaisnojuma dokumentu esamību;

93.2. saskaņojot ar īpašnieku vai valdītāju, piekļūt decentralizētajai kanalizācijas sistēmai, tās tehniskā nodrošinājuma un apsaimniekošanas prasību ievērošanas kontrolei;

93.3. pārbaudīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā, nodrošinot tās precizēšanu, balstoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem;

93.4. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

94. Ludzas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esošajās decentralizētajās kanalizācijas sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS" SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" vai attiecīgās pagasta pārvaldes komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI).

95. Notekūdeņu un/vai nosēdumu izvešanas biežums no notekūdeņu krājtvertnēm ir nosakāms saskaņā ar formulu:

A = B/C, kur:

A – notekūdeņu krājtvertnes izvešanas reizes gadā, rezultātu noapaļojot uz veseliem skaitļiem;

B – decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumā norādītais kopējais ūdens patēriņš gadā objektā;

C – notekūdeņu krājtvertnes tilpums kubikmetros.

96. Ja, pielietojot šo noteikumu 95. punktā esošo formulu, notekūdeņu un/vai nosēdumu izvešanas biežums no notekūdeņu krājtvertnēm ir mazāks par vienu reizi gadā, tad minimālais notekūdeņu un/vai nosēdumu izvešanas biežums no nekustamā īpašuma ir viena reize gadā. Minimālais notekūdeņu un/vai nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir viena reize gadā."

97. Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzējam (asenizatoram) jāatbilst sekojošām prasībām:

97.1. jāreģistrējas pašvaldībā, iesniedzot reģistrācijas iesniegumu (3. pielikums);

97.2. jānoslēdz līgums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (pieņemšanas vietas) īpašnieku/valdītāju;

97.3. jāpārvadā decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savāktos notekūdeņus ar šim nolūkam paredzētu specializētu transportlīdzekli;

97.4. līdz kārtējā gada 1. februārim jānodod informācija (atskaite) pašvaldībai par iepriekšējā saimnieciskajā gadā izvesto notekūdeņu un nosēdumu apjomu saskaņā ar 4. pielikumu;

98. Notekūdeņu kvalitātei decentralizētajās kanalizācijas sistēmās jāatbilst sadzīves notekūdeņiem izvirzītajām prasībām, kas ir noteiktas šo noteikumu V nodaļā.

99. Decentralizēto pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atteikties izvest kanalizācijas notekūdeņus, ja:

99.1. tie neatbilst sadzīves notekūdeņu prasībām;

99.2. tie satur mehāniskus piemaisījumus lielākus par 50 mm, par ko ūdenssaimniecības decentralizēto pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uzlikt par pienākumu pakalpojuma lietotājam iztīrīt decentralizēto kanalizācijas sistēmu no mehāniskajiem piemaisījumiem par saviem līdzekļiem un pašu spēkiem.

100. Ludzas novada pašvaldība pilnvaro SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" organizēt reģistra izveidi par Ludzas novada teritorijā esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām (turpmāk – reģistrs).

101. Ludzas novada pašvaldības vides inženieri organizē reģistra izveidi par Ludzas novada (izņemot Ludzas, Kārsavas, Zilupes pilsētu) teritorijā esošajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām (turpmāk – reģistrs). Ludzas novada pašvaldības vides inženieri organizē asenizatoru reģistrāciju, informācijas par asenizatoriem publicēšanu un reģistra uzturēšanu.

102. Reģistrs tiek izveidots un uzturēts elektroniskā formātā un tajā saskaņā ar 2. pielikumu tiek norādīta šāda informācija:

102.1. decentralizētās kanalizācijas sistēmas atrašanās vietas adrese;

102.2. informācija par decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieku;

102.3. decentralizētās kanalizācijas sistēmas veidu atbilstoši šo noteikumu 86. punktam.

103. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs publicē savā tīmekļa vietnē http://www.ludzasnovads.lv; www.karsavasnamsaimnieks.lv un http://www.ludzaps.lv informāciju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi, norādot:

103.1. reģistrācijas iesnieguma formu;

103.2. adresi, kurā iesniegums ir iesniedzams.

104. Decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroli un uzraudzību Ludzas pilsētas teritorijā veic SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", Kārsavas pilsētā – SIA "Kārsavas namsaimnieks", Zilupē un Zaļesjes pagastā – SIA "Zilupes LTD", bet attiecīgā ciema teritorijā Pagasta pārvalde sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldības un citām institūcijām.

105. Ludzas novada administratīvajā teritorijā esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, iesniedz SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu (2. pielikums).

106. Ludzas novada ciemu administratīvajās teritorijās esoša nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kura īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma nav reģistrēta, iesniedz attiecīgajā pagasta pārvaldē pirmreizējo decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājumu. (2. pielikums).

107. Ludzas novada iedzīvotāji var iepazīties ar informāciju par reģistrētajiem decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem SIA "LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS", SIA "Kārsavas namsaimnieks" un SIA "Zilupes LTD" un Ludzas novada pašvaldības attiecīgajā pagasta pārvaldē, kuriem ir pienākums publicēt mājas lapās pakalpojumu sniedzēju sarakstu.

X. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

108. Par šo saistošo noteikumu prasību pārkāpumiem fiziskās un juridiskās personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības.

109. Par saistošo noteikumu nosacījumu un prasību neievērošanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no 2 līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskām personām – no 2 līdz 280 naudas soda vienībām.

110. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai ir tiesīgas veikt šādas amatpersonas:

111.1. Ludzas novada pašvaldības Administratīvās komisijas amatpersonas;

111.2. Ludzas novada vides inženieri.

111. Administratīvās lietas izskata Ludzas novada pašvaldības Administratīvā komisija.

112. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no šo saistošo noteikumu ievērošanas un pienākuma atlīdzināt materiālos zaudējumus.

XI. Pārejas noteikumi

113. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami 12 (divpadsmit) mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas.

114. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

115. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

115.1. Ludzas novada pašvaldības 28.12.2017. saistošie noteikumi Nr. 16 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ludzas novadā";

115.2. Zilupes novada pašvaldības 23.02.2017. saistošie noteikumi Nr. 2 "Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi Zilupes novadā";

115.3. Ciblas novada pašvaldības 26.09.2013. saistošie noteikumi Nr. 7 "Par inženierkomunikāciju aizsardzību Ciblas novadā";

115.4. Kārsavas novada domes 27.09.2018. saistošie noteikumi Nr.5 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Kārsavas novadā".

Ludzas novada pašvaldības domes
priekšsēdētāja 1. vietnieks I. Silicka

 

1. pielikums
Ludzas novada pašvaldības
29.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 21/2021
"Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas
un lietošanas kārtība Ludzas novadā"

Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas

Nr.

p.k.

Piesārņojošā viela

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija mg/l

1.

Kopējās suspendētās vielas, mg/l

668

2.

Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), mg/l

576

3.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), mg/l

669

4.

Kopējais fosfors, mg/l

12,4

5.

Kopējais slāpeklis, mg/l

100

6.

Tauki, mg/l

30

7.

Naftas produkti

Nav pieļaujams

8.

pH līmenis

6.5 - 9

9.

Temperatūra, oC

<40

 

2. pielikums
Ludzas novada pašvaldības
29.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 21/2021
"Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas
un lietošanas kārtība Ludzas novadā"

Pirmreizējais decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas apliecinājums

1. Objekta adrese _____________________________________________

2. Objektā deklarēto iedzīvotāju skaits __________

3. Vai objektā ūdensapgādes patēriņa uzskaitei ir uzstādīts ūdens mērītājs?

ir   nav

4. Esošais/prognozējamais ūdens patēriņš gadā _______m3

5. Izvedamais notekūdeņu vai nosēdumu un dūņu nogulšņu apjoms gadā ____ m3

(krājtvertņu gadījumā esošam vai prognozējamajam ūdens patēriņa apjomam jāsakrīt ar izvedamo notekūdeņu apjomu gadā).

6. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas veids:

  Rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī;
  Septiķis ar divām vai vairāk kamerām, kur notekūdeņi pēc septiķa vidē tiek novadīti caur speciāli ierīkotu infiltrācijas sistēmu (filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts grants filtriem, filtrācijas grāvjiem vai akām) un kurš izbūvēts, atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem;
  Notekūdeņu krājtvertne (jebkurš rezervuārs, nosēdaka vai izsmeļamā bedre, pārvietojamā tualete, sausā tualete), kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas vai kanalizācijas sistēmu atkritumi.
 
Cits  
 

(Norādiet Jūsu īpašumā esošo sistēmas veidu)

7. Kā īpašumā tiek nodrošināta atbilstoša notekūdeņu apsaimniekošana:

  Līgums par īpašumā esošo NAI apkalpošanas un ekspluatācijas pasākumu nodrošināšanu un/vai līgums par uzkrāto septisko tvertņu dūņu un/vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumu izvešanu
  Līgums par uzkrāto notekūdeņu izvešanu
  Pēc vajadzības pasūtu nepieciešamos pakalpojumus komersantiem
  Netiek nodrošināta

8. Decentralizētās kanalizācijas sistēmā uzkrāto notekūdeņu/nosēdumu šī brīža izvešanas biežums:

  1 x mēnesī vai biežāk
  1 x 2 mēnešos
  1x ceturksnī
  1 x gadā un retāk

9. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas tvertnes (bedres) tilpums:

  < 3m3
  3 līdz 5 m3
  5 līdz 10 m3
  > 10 m3

10. Cik bieži tiek veikta regulārā apkope lokālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām:

  1 x mēnesī vai biežāk
  1 x ceturksnī
  1x gadā
  retāk nekā 1x gadā
   
11. Kad veikta iepriekšējā apkope?  
 

(lūdzu norādīt mēnesi un gadu)

12. Vai plānojat pieslēgties centralizētiem notekūdeņu novadīšanas tīkliem?

  jā (atbildiet uz 12. jautājumu)
 
  Manam īpašumam nav iespējas pieslēgties centralizētiem notekūdeņu novadīšanas tīkliem

13. Kad plānojat pieslēgties centralizētiem notekūdeņu novadīšanas tīkliem?

  2022. gada laikā
  2023. gada laikā
  pēc 2023. gada

Datums __________________

Objekta īpašnieka vārds, uzvārds, paraksts ________________________________________

 

3. pielikums
Ludzas novada pašvaldības
29.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 21/2021
"Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas
un lietošanas kārtība Ludzas novadā"

Reģistrācijas iesniegums
asenizācijas pakalpojumu sniegšanai Ludzas novada pašvaldības teritorijā

20__. gada ______. ________

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" un Ludzas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. XX lūdzu reģistrēt kā decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju Ludzas novada administratīvajā teritorijā:

Nosaukums - juridiskajai personai vai vārds, uzvārds – fiziskajai personai  
Reģistrācijas numurs – juridiskajai personai vai fiziskajai personai – personas kods  
Tālr. Nr.  
E-pasts  

Pieteicēja īpašumā vai valdījumā esošie asenizācijas transportlīdzekļi:

Marka Transportlīdzekļa reģistrācijas Nr.

Mucas tilpums (m³)

     
     
     

Asenizācijas pakalpojumu cenas (eiro):

Maksa par 1 tvertni Maksa par km Citas cenas sastāvdaļas
     

Plānotās notekūdeņu noliešanas vietas:

 
 

Iesniegumam pievienotas šādas, pilnvarotās personas apliecinātas, dokumentu kopijas:

Līguma kopija ar __________ pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) vai specializēto noliešanas punktu īpašnieku;

Transportlīdzekļu nomas līguma kopija, ja iesnieguma iesniedzējs nav īpašnieks, vai nav minēts kā turētājs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

Apliecinu, ka šajā iesniegumā sniegtā informācija ir precīza un patiesa.

Atbildīgās personas paraksts: _______________________

 

4. pielikums
Ludzas novada pašvaldības
29.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 21/2021
"Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas
un lietošanas kārtība Ludzas novadā"

Asenizatora deklarācija par _________ gadā izvesto
notekūdeņu un nosēdumu apjomu

N.p.k.

Objekta adrese

Transp. reģ. Nr.

Cisternas reģ. Nr.

Izvešanas

reizes gadā

Izvestie m3

Kam nodoti

notekūdeņi

             
             
             
             

Datums ___________________

Asenizatora nosaukums vai vārds, uzvārds, paraksts _______________________________

 

5. pielikums
Ludzas novada pašvaldības
29.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 21/2021
"Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas
un lietošanas kārtība Ludzas novadā"

Ciemi*, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības

N.p.k.

Pagasts

Ciems

1.

Isnaudas Istalsna

2.

Malnavas Bozova

3.

Mērdzenes Pudinava

4.

Pasienas Šuškova

5.

Pureņu Auziņi
*Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība

 

Ludzas novada pašvaldības 2021. gada 29. decembra saistošo noteikumu Nr. 21/2021 "Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Ludzas novadā"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Saistošo noteikumu izdošanu nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtā daļa, kā arī nepieciešamība noteikt un ieviest Ludzas novadā vienotu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un notekūdeņu novadīšanas kārtību.
2. Īss projekta satura izklāsts Saistošie noteikumi nepieciešami pašvaldības autonomo funkciju – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Saistošie noteikumi nosaka prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, notekūdeņu novadīšanai, kā arī kārtību, kādā veicami norēķini/maksājumi par šo ūdenssaimniecības pakalpojumu apsaimniekošanu, personu pienākumus, kontroli un atbildību.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Nav.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Ar šo noteikumu pieņemšanu uzņēmējiem būs jāsakārto sava ražošanas vide, līdz ar to arī būs tīrāka apkārtējā vide, jo esošajiem uzņēmējiem būs jāatsakās no analogajām notekūdeņu novadīšanas sistēmām un/vai ūdensapgādes sistēmām, kas neatbildīs Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma prasībām.
5. Informācijas par administratīvajām procedūrām Administratīvās procedūras netiek mainītas.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Saistošo noteikumu izstrādes procesā konsultācijas ar privātpersonām nav notikušas.

Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Mekšs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!