Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 381/1-2

Rīgā 2022. gada 13. oktobrī

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnei "https://stradnieki.org/"

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekles Ieva Kalderauska un Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2022.gada 12.oktobra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2022/6-6/56,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi tīmekļvietnes "https://stradnieki.org/" pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnē izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu. Pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2022.gada 12.oktobra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2022/6-6/105.

[2] 2022. gada 4.oktobrī Padome ir saņēmusi vēstuli no citas valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietnes "https://stradnieki.org/" pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka Latvijas informatīvajā telpā tika identificēta tīmekļvietne "https://stradnieki.org/", kurā izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, kā arī sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[3] Veicot tīmekļvietnes "https://stradnieki.org/" pārbaudi, Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka tīmekļvietnē tiek izplatīta arī sagrozīta un nepatiesa informācija, kas satur pazīmes, kas norāda uz centieniem izraisīt nesaticību atšķirīgu sociālo slāņu pārstāvju vidū, izplatīt Krievijas ārpolitiskajām interesēm atbilstošus vēstījumus un komunisma ideoloģiju, kā arī attaisnot padomju armijas darbības Otrā pasaules kara laikā Latvijā. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Tīmekļvietnē izvietota, piemēram, šāda informācija:

[3.1] 2022. gada 28. septembra publikācija "Karš pret pieminekļiem"¹, "Pirms dažiem mēnešiem buržuāziskās varas iestādes apstiprināja sarakstu ar 69 "totalitāro režīmu slavinošiem" objektiem, kurus nepieciešams nojaukt. […] Demontējamo pieminekļu sarakstā nav iekļauts neviens no nacistisko režīmu slavinošiem pieminekļiem; likums tika pieņemts ar mērķi iznīcināt citus pieminekļus. Tos, kas bija paredzēti iemūžināt padomju tautas, tostarp latviešu, uzvaru pār fašismu Otrajā pasaules karā. Sarakstā nav atrodams piemineklis latviešu SS bataljoniem Bauskā, nav pieminekļa SS šturmbanfīreram Jānim Ozolam, nav pieminekļa latviešu SS leģionāriem Pienavas ciema apkaimē, nav pieminekļa latviešu SS leģionāriem Lestenes ciemā. Līdz ar šo sarakstu apstiprināšanu tiek reabilitēta fašistiskā ideoloģija, slavināti latviešu SS leģionāri – vācu fašisma pakalpiņi un veicināti amatpersonu atklāti šovinistiski publiskie izteikumi. Kļūst skaidrs, ka valdošā šķira ir uzsākusi karu ne tikai pret pieminekļiem, kas cildina "totalitāros režīmus", bet arī pret savu vēsturi un līdz ar to pret savu tautu. Kauns esesiešiem un viņu ideoloģiskajiem sekotājiem, cilvēces rases kropļiem!"

[3.2] 2022. gada 26. augusta publikācija "Latvijas Strādnieku frontes paziņojums par Atbrīvotāju pieminekļa nojaukšanu Rīgā"², "[…]ANO pieprasa, lai Latvijas valsts pārtrauc pieminekļa nojaukšanu līdz galējā lēmuma pieņemšanai. Nojaukto figūru drupas arī jāsaglabā. […]Tika nojaukta nevis kāda skulptūra, bet Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Tāpēc tie, kas pieņēma lēmumu par nojaukšanu, tie, kas to veicināja, tie, kas to attaisnoja un tie, kas priecājās par šīs īstās Brīvības statujas krišanu – paši ir vācu fašistisko iebrucēju ideoloģiskie sekotāji, kas ir spējīgi ne tikai barbariski rīkoties, bet arī izdarīt noziegumus pret cilvēci."

[3.3] 2022. gada 26. augusta publikācija "Par notikumiem Uzvaras parkā Rīgā 2022. g. 9.–11. maijā"³, "[…] To vien gaidīja Rīgas dome, kura jau 13. maijā pieņēma lēmumu Pieminekļi Latvijas atbrīvotājiem no fašisma "demontēt". Mūžīgs kauns fašisma līdzdalībniekiem! Mūžīga slava 1941.–1945. gadu Lielā Tēvijas kara varoņiem! Šis bija padomju tautas taisnīgs atbrīvošanas karš par sociālistiskās Dzimtenes brīvību un neatkarību no fašistiskās Vācijas un tās sabiedrotiem!".

[3.4.] Pārbaudot tīmekļa vietnes "https://stradnieki.org/" sadaļu "Video", konstatēts, ka tā novirza uz Latviešu Strādnieku frontes lietotāja kontu vietnē "YouTube", kur konstatēts šāds saturs:

• 2022.gada 25.maijā publicēts audiovizuāls materiāls "Kādiem vārdiem deputāts mēdz nopelnīt sev pantu? (krieviski)"⁴, 0:13-0:32 "Visus ar ziediem vajadzēja ielaist, bet izeju slēgt. Tad uzstādīt sargtorņus, tualetes, pievest biezputru un izlaist tikai tos, kam Krievijas vēstniecība nopirkusi vienvirziena biļeti uz Maskavu! Tādu ideju ir izteicis fašists no Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins".

• 2022.gada 16.maijā publicēts audiovizuāls materiāls "Policija Liepājā traucē aizsargāt pieminekli"⁵, kurā prokremliski noskaņotas personas pretojas policijas likumīgajām prasībām nepulcēties pie Liepājā pie pieminekļa Liepājas aizstāvjiem.

• 2022. gada 13. maijā publicēts audiovizuāls materiāls "Vai tikai krievi aizsargā pieminekli Padomju Latvijas atbrīvotājiem Rīgā?"⁶, kur no vietnes "TikTok" pārpublicēts audiovizuāls materiāls, kurā tiek izteikts viedoklis par pieminekļa Uzvaras parkā Rīgā demontāžu, 1:41-2:37 "Nekas jums neiznāks, godātie kungi. Ja būs nepieciešams, es ar savām asinīm aizstāvēšu šo pieminekli, kā mans vectēvs 1944-tajā. Un es nebūšu viens – ar mani būs visa tauta. Jūs jau tā esat mums atņēmuši sarkanos strēlniekus. Bija par godu viņiem nosauktais muzejs, bet ko jūs izdarījāt? Pārsaucāt! Un kāds tam sakars ar sarkanajiem strēlniekiem, ko viņi okupēja? Man ir tāds jautājums: ko viņi okupēja - latviešu sarkanie strēlnieki? Manu vectēvu sauca Jānis Ābols. Jūs jau vispār esat aptrakuši vai kā? Ja jums prātā ir fašisms un jūs vēlaties to atjaunot, jums vispār nekas neiznāks."

[4] Analizējot tīmekļa vietnē "https://stradnieki.org/" publicēto saturu, var secināt, ka plašam personu lokam, cita starpā, tiek pastarpināti idealizētas un izplatītas komunisma idejas un principi, tiražēti atsevišķi Krievijas ārpolitiskajām interesēm atbilstoši vēstījumi par Latviju un mēģināts attaisnot komunisma ideoloģijā balstītos pastrādātos noziegumus pret Latvijas iedzīvotājiem. Tīmekļvietnē tiek izplatīta informācija, kas negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu arī Latvijā un rada riskus dažādām negatīvām provokācijām, kas rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] ] Padomes 2022.gada 13.oktobra sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par tīmekļvietnē izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. pantā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais satura apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3.punktā minētā tīmekļvietne tiek izmantota, piemēram, lai izplatītu propagandu, kara propagandu un izplatītu komunisma idejas un principus. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnē izvietoto saturu, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana tīmekļvietnei veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnei veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnē joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100. pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.⁷ Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. – Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi jeb ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud kādas valsts drošību, teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas nodarītais kaitējums būtiski samazinātos. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā piekļuves liegšana konkrētajai tīmekļvietnei ("https://stradnieki.org/") visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa tīmekļvietnes veidotājus. Tāpat, lai garantētu valsts drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot tam piekļuvi.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums – tiesisko seku samērīgums jāvērtē katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina tīmekļvietnē "https://stradnieki.org/" tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā.

Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā norādīto tīmekļvietni, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietnes iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minētās tīmekļvietnes lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. pantu un Administratīvā procesa likuma 67.pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajai tīmekļvietnei "https://stradnieki.org/", liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola adresei.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamās tīmekļvietnes "https://stradnieki.org/" dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš