Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1996, 24. nr.; 1997, 21. nr.; 1998, 9. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2005, 2., 24. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 1., 24. nr.; 2009, 13., 15., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 178., 206. nr.; 2011, 103., 117., 184., 204. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 80., 193., 232. nr.; 2014, 32., 228. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 17., 81., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 244. nr.; 2019, 28., 75., 224. nr.; 2020, 240.A, 243. nr.; 2021, 227. nr.; 2022, 128. nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā, izņemot 36. panta desmito daļu, 41. panta 2.¹ daļu (attiecībā uz pašvaldības budžetu), 41.¹ pantu un pārejas noteikumus, vārdu "gadskārtējais" (visos locījumos).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "likuma projekts" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "likumprojekts" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus "vidēja termiņa budžeta ietvara likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus "vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "valsts budžeta likumprojekts" (attiecīgā locījumā).

5. Izteikt terminu "Apropriācija" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Apropriācija — likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk — valsts budžeta likums) piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei kārtējā gadā asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem."

6. Izteikt terminu "Apropriācijas rezerve" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Apropriācijas rezerve — valsts budžeta likumā kārtējam gadam noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši šajā likumā un valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem."

7. Izteikt terminu "Budžeta likumprojektu pakete" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Budžeta likumprojektu pakete — likumprojektu pakete, kas sastāv no likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru (turpmāk — valsts budžeta likumprojekts) vai likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru grozījumu projekta (turpmāk — valsts budžeta likuma grozījumu projekts) un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, vai ietekmē valsts budžetu vidējā termiņā."

8. Izteikt terminu "Budžeta sagatavošanas grafiks" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Budžeta sagatavošanas grafiks — Ministru kabineta apstiprināts valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas grafiks."

9. Izslēgt terminu "Ietvara likumprojektu pakete" un tā skaidrojumu.

10. Papildināt 9. panta 13.² daļas 8. punktu un 13.³ daļas 1., 2., 3. un 4. punktu pēc vārdiem "valsts budžeta likumā" ar vārdiem "kārtējam gadam".

11. Izteikt 15. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) šā likuma 18.¹ panta sestās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajās pozīcijās,".

12. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III. Valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošana, iesniegšana un pieņemšana".

13. 16. pantā:

izslēgt panta nosaukumā un 1.¹ daļā vārdus "vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts (ietvara likumprojektu pakete) un" (attiecīgā locījumā);

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta (ietvara likumprojektu paketes)";

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu "15. decembrim" ar skaitli un vārdu "1. martam" un izslēgt vārdus "nākamajam gadam".

14. Papildināt 16.¹ panta trešo daļu, 19. panta piekto daļu, 20. panta 4.¹ daļu un 21. panta piektās daļas 6. punktu pēc vārdiem "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Centrālā vēlēšanu komisija" (attiecīgā locījumā).

15. Izslēgt 16.², 17. pantu un 18. panta 1.¹ daļu.

16. Aizstāt 16.³ panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus "priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā" ar vārdiem "priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā".

17. Papildināt likumu ar 18.¹ pantu šādā redakcijā:

"18.¹ pants. Valsts budžeta likums

(1) Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts valsts budžeta likumprojekts, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku.

(2) Valsts budžeta likumā iekļauj nosacījumus nākamā saimnieciskā gada budžetam un vidēja termiņa budžeta ietvaram.

(3) Attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvaru katram likuma perioda gadam norāda Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos rādītājus, kā arī:

1) vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķu sasniegšanai un prioritāšu ieviešanai;

2) valsts budžeta finansiālās bilances apjomu (maksimālo deficīta līmeni vai minimālo pārpalikuma līmeni), izteiktu procentos no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

3) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu;

4) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei, kā arī resursus šo izdevumu segšanai.

(4) Ministru kabinets reglamentē kārtību, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei vidējam termiņam.

(5) Šā panta trešās daļas 4. punktā minētās vērtības valsts budžeta likuma izstrādes procesā attiecībā uz vidēja termiņa budžeta ietvara pirmo un otro tā darbības gadu tiek precizētas atbilstoši šā panta sestās daļas nosacījumiem un ņemot vērā prognozētās izmaiņas makroekonomiskajā situācijā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās vērtības tiek koriģētas par šādām pozīcijām:

1) izmaiņas ieņēmumos un izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem, pasākumiem;

2) izmaiņas ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

3) izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;

4) izmaiņas kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskajai sadarbībai;

5) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju skaita prognozēm, kā arī ar prognozētajām izdienas pensiju vidējo apmēru izmaiņām;

6) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos saistībā ar aktuālām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidēja apmēra prognozēm, kā arī saistībā ar aktuālām vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozēm;

7) izmaiņas uzturēšanas izdevumos, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk finansējami no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

8) izmaiņas budžeta resora valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomā, ja par to ir pieņemts Ministru kabineta lēmums;

9) viena budžeta resora izdevumu maksimāli pieļaujamā apjoma pieaugums, ja tas segts ar cita budžeta resora maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma samazinājumu.

(7) Attiecībā uz nākamo saimniecisko gadu norāda:

1) valsts budžeta finansiālo bilanci un valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo apjomu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

2) to līdzekļu apjomus, kas nākamajā saimnieciskajā gadā apropriācijas kārtībā piešķirami katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot katras kategorijas līdzekļu izmantošanas mērķi;

3) valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;

4) noteikumus, kas pievienojami visām vai atsevišķām apropriācijām;

5) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu kopapjomu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm;

6) valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu likmi un iemaksu summu.

(8) Valsts budžeta likumprojekta paskaidrojumi ietver:

1) Ministru prezidenta ievadziņojumu;

2) finanšu ministra ziņojumu, kurā sniegti galvenie valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumi;

3) informāciju par valsts budžeta pamatā liktajām prognozēm (esošajiem scenārijiem) par valsts ekonomisko stāvokli;

4) ieņēmumu politikas virzienus, ieņēmumu kopapjomu un struktūru, nodokļu atvieglojumu (atlaižu) ietekmi uz nākamajiem gadiem un nodokļu parādu summas;

5) informāciju par izdevumu politikas virzieniem, izdevumu kopapjomu un struktūru;

6) informāciju par valsts budžeta plānoto investīciju kopapjomu procentu izteiksmē no iekšzemes kopprodukta, galvenajiem plānotajiem valsts budžeta investīciju virzieniem kārtējā saimnieciskajā gadā, to mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem;

7) informāciju par konsolidētā kopbudžeta prognozi;

8) valsts parāda un galvojumu finansiālo saistību kopsavilkumu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vidējam termiņam, šajos aprēķinos norādot valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts budžetu attiecināmās parāda saistības, un valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem līgumiem un Ministru kabineta atbalstītajām programmām;

9) informāciju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda apmēru un aprēķiniem;

10) informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Centrālās vēlēšanu komisijas, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Ģenerālprokuratūras, Datu valsts inspekcijas un Konkurences padomes rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, šā likuma 20. panta 4.¹ daļā minēto Ministru kabineta sēdes protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu" noteikto kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir iesniegts Ministru kabinetam;

11) Fiskālās disciplīnas likumā noteikto informāciju.

(9) Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu vai izdarot grozījumus valsts budžeta likumā, rīkojamas Ministru kabineta pilnvarota pārstāvja un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par pašvaldību intereses skarošiem ar likumprojektu saistītiem jautājumiem. Sarunu rezultātus noformē protokola veidā un pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

(10) Līdz ar valsts budžeta likuma spēkā stāšanos iepriekšējā valsts budžeta likuma normas par vidēja termiņa ietvaru, kuras attiecas uz otro un trešo tā darbības gadu, netiek piemērotas."

18. 19. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministrs nodrošina valsts budžeta likumprojekta izstrādāšanu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma noteikumiem.";

izslēgt piektajā un sestajā daļā vārdus "ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, un ņemot vērā šā likuma 18. panta 1.¹ daļā noteikto".

19. 21. pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektās daļas 6. punktā vārdus un skaitli "šā panta otrās daļas 10. punktā" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 18.¹ panta astotās daļas 10. punktā".

20. Izslēgt 22. panta otro daļu.

21. Papildināt 25. pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1²) Valsts budžeta finansētas institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa, kā arī zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, kuri administrē nenodokļu ieņēmumu maksājumus (turpmāk — valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas), pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita savā kontā un nodrošina pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Ministru kabinets nosaka to nenodokļu ieņēmumu veidus, kurus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, kā arī kārtību, kādā šo veidu nenodokļu ieņēmumus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un veic to atmaksu."

22. 27. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes atver kontus tikai Valsts kasē. Budžeta finansētās institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētās iestādes, valsts budžeta līdzekļu saņemšanai, izdevumu veikšanai, kā arī deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei var atvērt kontus Valsts kasē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Valsts aizdevuma saņemšanai, izdevumu veikšanai un atmaksai aizņēmējs kontu atver tikai Valsts kasē, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.";

izslēgt 2.¹ daļā vārdus "pamatojoties uz budžeta iestādes iesniegumu";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pašvaldības var atvērt norēķinu kontus Valsts kasē naudas līdzekļiem, kuri nav saņemti no valsts budžeta.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Valsts budžeta iestādes atlīdzības izmaksu un iestāžu komandējumu izdevumu samaksu veic, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, uz kontu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Ārlietu ministrija atlīdzības izmaksu un iestāžu komandējumu izdevumu samaksu, kā arī samaksu ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem, aizsardzības atašejiem un militārajiem pārstāvjiem var veikt, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus uz kontu kredītiestādē ārvalstīs vai — gadījumos, kad bezskaidras naudas norēķini ārvalstīs nav iespējami, — izmantojot skaidras naudas norēķinus."

23. 28. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministrs Saeimas sēdē ziņo par Latvijas Stabilitātes programmu, ziņojumā ietverot informāciju par makroekonomiskās attīstības scenāriju, fiskālās politikas stratēģiju un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, kā arī par iespējamiem valsts budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

24. Izslēgt 34. panta ceturto daļu.

25. Pārejas noteikumos:

izslēgt 63., 65., 67. un 68. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 98., 99., 100., 101., 102., 103. un 104. punktu šādā redakcijā:

"98. Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu sagatavo kā vienu likumprojektu (par valsts budžetu), sākot ar likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam. Līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai normatīvo aktu izpratnē ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu (un tā projektu) un gadskārtējā valsts budžeta likumu (un tā projektu) saprot arī likumu par valsts budžetu (un tā likumprojektu).

99. Šā likuma 9. panta 4.¹ daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023. gada 30. jūnijam. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 248 "Kārtība, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

100. Šā likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023. gada 30. jūnijam. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

101. Šā likuma 25. panta 1.² daļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

102. Šā likuma 25. panta 1.² daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023. gada 30. jūnijam.

103. Kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldības kapitāla daļa, un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas (to iestādes), kurām ir atvērti konti Valsts kasē naudas līdzekļiem, kuri nav saņemti no valsts budžeta, tos slēdz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

104. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī, piemērojot šā likuma 28. pantu, Saeimai iesniegtās Latvijas Stabilitātes programmas kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. Ja atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam nav iesniegts priekšlikums par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, tad Saeimas Prezidijs finanšu ministra ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tam, kad Latvijas Stabilitātes programma iesniegta Saeimai. Saeimas sēdē finanšu ministra ziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu izskata, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa vispārējos noteikumus par ziņojumu izskatīšanu."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 6. oktobrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 20. oktobrī