Likumi: Šajā laidienā 23 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā
Izdarīt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 205. nr.; 2012, 189., 203. nr.; 2014, 108. nr.; 2016, 223. nr.; 2017, 132. nr.; 2019, 57., 225. nr.; 2020, 29., 223. nr.; 2021, 37., 97., 193. nr.; 2022, 187. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 4. pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"(6) Zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargi tiek ieskaitīti aktīvajā dienestā. Kārtību, kādā zemessargus mobilizācijas gadījumā ieskaita aktīvajā dienestā, nosaka aizsardzības ministrs.
(7) Daļējas zemessargu mobilizācijas gadījumā zemessargus, kuri netiek mobilizēti, ar Ministru kabineta lēmumu var pakļaut paaugstinātas gatavības režīmam. Kārtību, kādā Zemessardzes vienības tiek turētas paaugstinātas gatavības režīmā, nosaka aizsardzības ministrs."
2. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:
"4.1 pants. Izņēmumi attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam
(1) Šā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā noteiktajam nav pakļautas šādas personas:
1) Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;
2) Saeimas deputāts;
3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;
4) Eiropas Parlamenta deputāts;
5) Eiropas Savienības komisārs;
6) Ministru kabineta loceklis;
7) ministrijas valsts sekretārs;
8) Valsts kancelejas direktors;
9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
10) Valsts kases pārvaldnieks;
11) tiesībsargs;
12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
14) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis;
15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
17) Satversmes tiesas tiesnesis;
18) Augstākās tiesas tiesnesis;
19) apgabaltiesas tiesnesis;
20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
21) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
22) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;
23) pašvaldības deputāts;
24) pašvaldības izpilddirektors.
(2) Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par šajā pantā minēto izņēmumu attiecināšanu arī uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētajām personām tiek piemēroti izņēmumi attiecībā uz mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam, kā arī kārtību, kādā Zemessardze tiek informēta par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām."
3. 6. pantā:
izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) ar zemessarga piekrišanu Zemessardzes komandiera vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvarotā komandiera (priekšnieka) noteikto dienesta uzdevumu pildīšanai un apmācībai;";
papildināt trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:
"4) dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.";
papildināt ceturto daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
"5) līdz 72 stundām reizi divos gados — dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.";
papildināt 4.1 daļu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:
"4) zemessargu mobilizācijas gadījumā, ja nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, — līdz dienai, kad Ministru kabineta lēmums zaudē spēku;
5) līdz 72 stundām reizi divos gados — dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu.";
papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, ir pienākums:
1) sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu, izmantojot viņa oficiālo elektronisko adresi vai pa viņa norādīto tālruņa numuru;
2) uzturēties Latvijas Republikā vai, ja zemessargs atrodas ārpus Latvijas Republikas, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem Zemessardzes norādījumiem."
4. 14. pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdu un skaitli "līdz 55";
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta vai izslēgts no Zemessardzes par disciplīnas pārkāpumiem, uzņemšanu dienestā Zemessardzē, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas vai izslēgšanas dienas."
5. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:
"28. pants. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Ja zemessarga speciālista, zemessarga instruktora speciālista un zemessarga virsnieka speciālista veselība un fiziskā sagatavotība atbilst noteiktajām prasībām, viņš var turpināt dienestu Zemessardzē pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas."
6. 34. pantā:
izteikt četrpadsmitās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām kalendāra gadā, viņam vienu reizi gadā var izmaksāt kompensāciju.";
papildināt pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(15) Zemessargam izmaksā kompensāciju triju mēnešalgu apmērā atbilstoši zemessarga izdienai un ieņemamajam amatam, ja zemessargam ir vismaz vidējā izglītība, ir apgūta Zemessardzes vada komandiera apmācība, zemessargs iecelts virsnieka amatā un piešķirta leitnanta dienesta pakāpe."
7. Izslēgt 35. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "amata pienākumu pildīšanas dienās".
8. 40. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "materiālo zaudējumu" ar vārdiem "mantisko zaudējumu";
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja zemessargs prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus Zemessardzei, kādai no Nacionālo bruņoto spēku vienībām vai iestādei, kas nodrošina zemessarga apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem (turpmāk — juridiskā persona), zemessargam ir pienākums atlīdzināt juridiskajai personai radušos zaudējumus.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja zaudējumi juridiskajai personai nodarīti ar zemessarga ļaunu nolūku vai viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar dienesta pildīšanu, zemessargs atbild par visiem juridiskās personas zaudējumiem.";
papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Zemessargs pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības, ja arī juridiskā persona pati, nenodrošinot pienācīgus dienesta izpildes apstākļus vai dienestam nepieciešamo aprīkojumu, bijusi vainojama zaudējumu nodarīšanā. Zemessarga civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi zemessarga vai juridiskās personas vaina.
(5) Ja zaudējumi juridiskajai personai radušies vairāku personu prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, zemessarga atbildība nosakāma atbilstoši viņa līdzdalībai zaudējumu nodarīšanā un vainas pakāpei."
9. Izteikt 41. pantu šādā redakcijā:
"41. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība
Ar juridiskās personas piekrišanu zemessargs, lai atlīdzinātu zaudējumus, var nodot tai līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu."
10. Izteikt 43. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Bijušais zemessargs un no profesionālā dienesta atvaļināts karavīrs, kurš sasniedzis dienestam noteikto maksimālo vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ, bet vēlas uzturēt saikni ar Zemessardzi, iegūst Zemessardzes veterāna statusu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Šo statusu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā var iegūt arī aizsardzības ministra noteiktu militāro apmācību apguvis Latvijas pilsonis, kurš vēlas uzsākt dienestu Zemessardzē, bet ir sasniedzis dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ."
11. Izteikt 44. panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Zemessardzes komandierim ir tiesības iesaistīt veterānus aizsardzības ministra noteiktu Zemessardzes uzdevumu izpildē."
12. 45. pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Zemessardzes veterāns par šā likuma 44. pantā paredzēto uzdevumu izpildi saņem kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, kā arī karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju.";
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Ja Zemessardzes veterāns ir guvis veselības bojājumu, pildot šajā likumā paredzētos uzdevumus, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā."
13. Papildināt likumu ar XII nodaļu šādā redakcijā:
"XII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi Zemessardzes dienesta izpildes jomā un kompetence
administratīvo pārkāpumu procesā
46. pants. Paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšana
Par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
47. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 46. pantā minēto pārkāpumu veic Militārā policija."
14. Papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Šā likuma 34. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā kompensācija attiecināma arī uz zemessargu, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību, sekmīgi pabeidzis Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursu, zemessargam ir piešķirta leitnanta dienesta pakāpe un viņš ir iecelts virsnieka amatā no 2020. gada 1. septembra."
Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 6. oktobrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2022. gada 20. oktobrī