Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2022/14.2-07/5004

Kuldīgā 2022. gada 19. oktobrī

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Aizputes pilsētas reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai

Adresāts: reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs)

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/9368.

1. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā);

2. Būvmasu kārtojums;

3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi);

4. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra;

5. Oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika;

6. Objektu kopums, komplektācija;

7. Ansambļa vienotība;

8. Mākslinieciskā kompozīcija;

9. Interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu);

10. Krāsa, kolorīts;

11. Virsmas apdare;

12. Krāsojums, polihromija;

13. Dekoratīvais risinājums;

14. Oriģinālie logi (to apdares elementi).

NKMP izvirzītās prasības:

1. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas un mākslas piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas un mākslas pieminekli.

1.1.3. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā.

1.1.4. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekli.

1.1.6. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa vērtība.

1.2.2. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības;

2. Citi noteikumi:

2.1. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

2.2. Atsavinot reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekli īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

2.3. Reģiona nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.

3. Apstrīdēšanas kārtība:

3.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

3.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Orna