Informācija

Par Saeimas Prezidija 9.janvāra sēdi

1. Saeimas Prezidija sēdē izskatīja četrus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumiem 1994.gada decembrī.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 5.pantu, Saeimas Prezidijs nolēma atzīt Saeimas sēžu kavējumus par neattaisnotiem un uzlikt sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas par katru sēdi šādiem deputātiem:

1) par 1.decembra sēdi — I.Bukovskism, J.Janekam, A.Saulītim, J.Sinkam, J.Zīgeristam;

2) par 8.decembra sēdi — O.Grīgam, V.Krištopanam, V.Novakšānovam, I.Sāmītei, A.Stankēvičai, J.Zīgeristam;

3) par 14.decembra sēdi — L.Laviņai, Ģ.V.Kristovskim, V.Krištopanam, A.Saulītim, F.Stroganovam, J.Zīgeristam;

4) par 15.decembra sēdi — N.Krasohinam, L.Laviņai, J.Zīgeristam;

5) par 21.decembra sēdi — Ē.Kažam, Ģ.V.Kristovskim, J.Zīgeristam;

6) par 22.decembra sēdi — I.Bukovskim, I.Kalniņam, Ģ.V.Kristovskim, A.Lambergam, R.Marjašai, A.Stankēvičai, J.Zīgeristam.

3. Sēdē izskatīja jautājumu par deputāta J.Zīgerista Saeimas sēžu kavējumiem. No 1994.gada rudens sesijas laikā notikušajām 20 Saeimas sēdēm neattaisnotu iemeslu dēļ J.Zīgerists nav apmeklējis 19 sēdes. Prezidijs nolēma ierosināt, lai Mandātu un iesniegumu komisija izskata deputāta J.Zīgerista rīcības atbilstību Saeimas Kārtības ruļļa prasībām.

4. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumu izskatīšanas kārtību.

5. Lai ievērotu Saeimas Kārtības ruļļa 24.panta prasības, Prezidijs pieņēma lēmumu par nepieciešamību ievēlēt deviņus balsu skaitītājus, iesakot izvirzīt pa vienam deputātam no katras frakcijas. Minēto jautājumu nolemts izskatīt Frakciju padomes sēdē.

6. Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā Ministru prezidenta ziņojumu par valdības simt dienu darbu.

7. Izskatīja A.Čepāņa iesniegumu par atļauju strādāt algotu darbu akciju sabiedrībā "Rīgas dīzelis" kā valsts pilnvarniekam un nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā.

8. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 12.janvāra sēdes darba kārtību.

9. Izskatīja jautājumu par deputātu, Saeimas amatpersonu un darbinieku algām un nolēma nodot to izskatīšanai Frakciju padomē.

10. Prezidijs pieņēma zināšanai Aizsardzības un iekšlietu komisijas informāciju. 1995.gada 9.janvāra sēdē minētā komisija akceptēja I.Silāra paziņojumu par viņa kā komisijas priekšsēdētāja pilnvaru nolikšanu sakarā ar iecelšanu par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Izraēlā. Komisija vienprātīgi par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju ievēlēja deputātu A.Līgoti un nolēma, ka komisijas priekšsēdētāja biedra amats nav nepieciešams.

11. Prezidijs pieņēma zināšanai Vides un sabiedrisko lietu komisijas informāciju par priekssēdētāja biedra ievēlēšanu.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts deputāts E.Inkēns.

12. Prezidijs pieņēma lēmumu par līdzekļu piešķiršanu Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības kalendāra iegādei.

13. Pieņēma lēmumu par līdzekļu piešķiršanu Riodežaneiro 1992.gada konferences materiālu "AGENDA-21" publicēšanai.

14. Prezidijs pieņēma lēmumu par izdevumu tāmi sakarā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta V.E.Migela Anhela Martinesa vizīti Latvijā no 1995.gada 9.janvāra līdz 12.janvārim.

15. Pieņēma lēmumu par līdzekļu piešķiršanu sakarā ar Eiropas parlamenta delegācijas vizīti Latvijā no 1995.gada 8.janvāra līdz 9.janvārim.

16. Prezidijs nolēma atbalstīt Ārlietu komisijas konsultantes A.Vilcānes iesniegumu un pieņēma lēmumu par līdzekļu piešķiršanu mācību nodrošināšanai Lielbritānijā.

17. Prezidija sēdē izkatīja pensionāra A.Dogadkina iesniegumu par materiālo pabalstu apkures apmaksai un nolēma to nosūtīt izskatīšanai pašvaldībai.

18. Izskatīja deputāta J.Ā.Tupeša vēstuli Prezidijam sakarā ar komandējuma dienas naudas piešķiršanu.

19. Piešķīra komandējumus:

1) A.Kiršteinam laikā no 1995.gada 21.janvāra līdz 26.janvārim uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Ekonomikas komisijas sēdi Jeruzalemē (Izraēlā);

2) A.Kiršteinam, A.Amerikam un M.Zvaigznem laikā no 1995.gada 17.janvāra līdz 19.janvārim uz Kijevu pēc Ukrainas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja ielūguma.

20. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus:

1) O.Pavlovskim (Saeimas sēdēs laikā no 1994.gada 23.decembra līdz 1995.gada 16.janvārim);

2) A.Gūtmanim (Saeimas sēdēs laikā no 1995.gada 10.janvāra līdz 16.janvārim).

Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš

Valsts prezidenta ierosinājums

Dokuments nr.26

Latvijas Republikas Saeimai

Ierosinu iecelt par Latvijas Republikas Zemessardzes komandieri Zemessardzes štāba priekšnieku Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani.

1995.gada 6.janvārī Guntis Ulmanis

Ministru prezidenta atbilde

Dokuments nr.1348a

Par likumprojektu "Par valsts noslēpumu"

Latvijas Republikas Saeimai

Likumprojekts "Par valsts noslēpumu" tika izstrādāts LR Tieslietu ministrijā 1993.gadā.

1994.gadā Tieslietu ministrijā izstrādāja likumprojektu "Par informācijas aizsardzību", kurā tika iekļauta 4.nodaļa "Valsts noslēpums".

Tika paredzēts, ka likumprojekta "Par informācijas aizsardzību" nolūks ir aizsargāt informāciju publisko un privāto tiesību juridisko un fizisko personu interesēs.

Tieslietu ministrijas likumprojekts "Par informācijas aizsardzību" konceptuāli tika orientēts uz informācijas aizsardzību, tādējādi ierobežojot iespējas iegūt informāciju.

1994.gada 30.augustā likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Sēdē tika izteikti konceptuāli iebildumi pret likumprojektu "Par informācijas aizsardzību", jo valsts politikai informācijas jomā jābalstās uz atklātības principu.

Likumprojektā "Par informācijas aizsardzību", nenoformulējot principiālos informācijas pieejamības ierobežošanas pamatkritērijus, tika deklarētas ministru un attiecīgi — iestāžu vadītāju tiesības noteikt, kāda informācija ministrijās un iestādēs uzskatāma par tādu, kura nav atklāti pieejama, tādējādi pieļaujot patvarību un informācijas noslēgtību.

1. Pēc Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta sēdes Valsts reformu ministrija uzņēmās atbildību par tāda likumprojekta izstrādi, kura mērķis ir veicināt atklātību valsts pārvaldē.

Valsts reformu ministrijā ir izveidota darba grupa minētā likumprojekta izstrādei. Darba grupas sastāvā ir Valsts reformu ministrijas darbinieki:

E.Ikvilds — Valsts reformu ministrijas valsts sekretārs,

I.Leitere — Valdības reformu departamenta vecākā referente,

L.Cīce — Juridiskās nodaļas vecākā referente,

Darba grupu vada L.Cīce.

2. Par likumprojekta izstrādāšanas gaitu ir atbildīga valsts reformu ministre V.A.Tērauda.

3. Valsts reformu ministrijā pašlaik ir izstrādāta koncepcija "Par informācijas atklātību un pieejamību valsts pārvaldē", kuras mērķis ir jebkuram valsts iedzīvotājam ar likumu garantēt iespējas iepazīties ar valsts pārvaldes institūciju rīcībā esošo informāciju, izstrādājot mehānismu informācijas saņemšanai.

Informācijas atklātības un pieejamības konceptuālajā risinājumā paredzēts, ka likumā tiks noteikti arī informācijas pieejamības ierobežošanas kritēriji.

Iecerēts informāciju dalīt 3 grupās:

— visiem atklāti pieejama informācija,

— konfidenciāla informācija,

— valsts noslēpums.

Katrs no informācijas veidiem tiks definēts, ar mērķi nepieļaut iespējas patvaļīgi ierobežot iedzīvotāju tiesības saņemt vajadzīgo informāciju.

Valsts reformu ministrijā 1994.gada 20.decembrī tika rīkota preses konference, iepazīstinot preses pārstāvjus ar topošo likumprojektu.

Preses pārstāvjiem un preses konferences dalībniekiem tika izsniegta Valsts reformu ministrijas izstrādātā likumprojekta koncepcija ar lūgumu izteikt savus priekšlikumus un iesniegt tos darba grupai.

Valsts reformu ministrija ar koncepciju iepazīstinājusi Latvijas Žurnālistu savienību, no kuras ir saņemti priekšlikumi par izstrādē esošo likumprojektu. Koncepcija izsniegta Valsts statistikas komitejas darbiniekiem.

4. Koncepciju izstrādāt līdz likumprojekta "Par informācijas atklātību un pieejamību valsts pārvaldē" stadijai paredzēts 1995.gada sākumā, tad arī likumprojekts tiks izsūtīts ministrijām un citām valsts institūcijām, to starpā piekritīgajai Saeimas komisijai, atzinumu saņemšanai.

Sakarā ar to, ka ministriju viedokļu saskaņošanai par likumprojektiem nepieciešams noteikts laiks, Ministru kabinets Saeimā likumprojektu iesniegs 1995.g. pirmajā pusgadā.

5. Likumprojekta "Par informācijas atklātību un pieejamību" konceptuāls risinājums ir pieejams jebkuram interesentam Valsts reformu ministrijā.

6. Ne Tieslietu ministrijas, ne Valsts reformu ministrijas ierēdņi par nolaidīgu savu pienākumu veikšanu nav sodīti, jo par iemeslu tam, kādēļ likumprojekta izstrāde ieilgusi, ir konceptuālās domstarpības.

Ministru prezidents Māris Gailis