Ministru kabineta noteikumi nr. 10

 Rīgā 1995. gada 7. janvārī (prot. nr. 3, 3.§)

Par vērtspapīriem

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

 

Šie noteikumi nosaka vērtspapīru publiskās izlaides, reģistrācijas un apgrozības kārtību, vērtspapīru tirgus dalībnieku darbību un atbildību, kā arī aizsargā ieguldītāju intereses, nodrošinot atklātību un visām personām vienlīdzīgas iespējas darboties vērtspapīru tirgū un vienādu pieeju informācijai, kas saistīta ar vērtspapīru publisko izlaidi, reģistrāciju un apgrozību.

 

Noteikumos lietotie termini un jēdzieni

Vērtspapīrs — privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju un var būt par publiskās apgrozības objektu, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam.

Dematerializēts vērtspapīrs — vērtspapīrs, kas nav nodrukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.

Vārda vērtspapīrs — vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam ir zināms.

Uzrādītāja vērtspapīrs — vērtspapīrs, kura īpašnieks emitentam nav zināms, bet ziņas par viņu iespējams iegūt Latvijas Centrālā depozitārija noteiktajā kārtībā vai arī pēc vērtspapīra īpašnieka iniciatīvas.

Vērtspapīru šķira — vērtspapīru kopums, kurā nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ( akcijas, obligācijas un citas).

Vērtspapīru veids — vārda vērtspapīrs vai uzrādītāja vērtspapīrs vai arī vienas šķiras vārda vērtspapīri, vai uzrādītāja vērtspapīri, kuros nostiprinātas noteiktas tiesības (parastās akcijas, priekšrocību akcijas, personāla akcijas un citas).

Vērtspapīru kategorija — vienas šķiras un veida vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības ar īpašiem šo tiesību realizācijas nosacījumiem (parastās akcijas ar ierobežojumiem to atsavināšanā un citas).

Vērtspapīru forma — vērtspapīru eksistences veids, kas izpaužas divējādi: uz papīra nodrukāts vērtspapīrs vai arī dematerializēts vērtspapīrs.

Vērtspapīru sērija — vismaz divi vienā emisijā izlaisti vienas šķiras vērtspapīri, kuros nostiprinātās tiesības attiecas uz noteiktu un nemainīgu vienu un to pašu pamatkapitālu, īpašumu, aizdevumu vai to daļu.

Atvietojamības princips — viena un tā paša emitenta izlaistajos vienas šķiras un kategorijas vērtspapīros nostiprināto tiesību saglabāšanās publiskajā apgrozībā nemainīgā apjomā neatkarīgi no vērtspapīru formas, sērijas, koda vai kārtas numura.

Fondu birža — bezpeļņas akciju sabiedrība, kas organizē atklātu un regulāru vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu.

Fondu biržas biedri — saskaņā ar fondu biržas noteikumiem par biedriem uzņemtās licencētās personas, kas drīkst piedalīties biržas tirdzniecības sesijās.

Emitents — valsts, pašvaldība, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā, vai ārvalstu juridiskā persona, kas ir tiesīga izlaist un izlaiž vērtspapīrus savā vārdā.

Emisija — viena emitenta vērtspapīru izlaides process.

Publiskā emisija — valsts, pašvaldības vai publiskās akciju sabiedrības atvietojamu vērtspapīru izlaide publiskam piedāvājumam un apgrozībai.

Slēgtā emisija — akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide, kurus nevar piedāvāt publiskai apgrozībai, vai publiskās akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide, kas nav pakļauta šo noteikumu1.pantā noteiktajai kārtībai.

Ieguldītājs — šo noteikumu izpratnē — fiziskā vai juridiskā persona, kas savā vārdā un uz sava rēķina iegūst vērtspapīros nostiprinātās tiesības.

Brokeris — licencēta fiziskā persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.

Brokeru sabiedrība — licencēta brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.

Ieguldījumu sabiedrība — akciju sabiedrība, kas rīkojas ar ieguldītāju naudu un saskaņā ar riska samazināšanas principu iegulda to savā vārdā vērtspapīros, par ieguldītāju kopīgajiem līdzekļiem.

Ieguldījumu konsultants — licencēta Vērtspapīru tirgus komitejā reģistrēta fiziskā persona, kas par maksu sniedz konsultācijas un pakalpojumus ar naudas ieguldīšanu un darbību vērtspapīru tirgū saistītajos jautājumos.

Konta turētājs — juridiskā persona, kas ir tiesīga atvērt, turēt un slēgt ieguldītāju vērtspapīru kontus.

Sākotnējā publiskā apgrozība — emitenta vai viņa pilnvarotās personas izteikts pirmais publiskais piedāvājums iegūt vērtspapīros nostiprinātās tiesības un šo tiesību pirmreizējā iegūšana.

Otrreizējā publiskā apgrozība — jebkura vērtspapīru tirgus dalībnieka (izņemot emitentu) publiski izteikts piedāvājums iegūt vai atdot vērtspapīrā nostiprinātās tiesības un šo tiesību iegūšana vai atdošana pēc tam, kad emitents vai viņa pilnvarotā persona pabeigusi šī vērtspapīra sākotnējo publisko apgrozību.

Ārpusbiržas tirgus — vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana, kas notiek ārpus fondu biržas un ko regulē Vērtspapīru tirgus komiteja.

Persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā — emitents vai tā pilnvarota persona, kas iesniedz Vērtspapīru tirgus komitejai šajos noteikumos paredzētos dokumentus, lai saņemtu atļauju vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā, ja tie pirms tam publiskajā apgrozībā nav bijuši vai arī ir emitēti ārvalstīs.

Vērtspapīru tirgus dalībnieki — emitenti, ieguldītāji, brokeri, brokeru sabiedrības, bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu konsultanti un personas, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā.

Depozitārijs — brokeru sabiedrības vai bankas vērtspapīru uzskaites struktūrvienība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.

Latvijas Centrālais depozitārijs — bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā visus Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā izlaistos un esošos vērtspapīrus.

Noguldījuma sertifikāts — vērtspapīrs, ko izlaiž kredītiestāde un kas apliecina tās saistību izmaksāt vērtspapīra īpašniekam viņa noguldīto naudas summu un noteikto procentu likmi.

Emisijas prospekts — dokuments, kas satur detalizētu informāciju par emitentu un vērtspapīriem, kurus tas piedāvā publiskajā apgrozībā.

Memorands — vienkāršots emisijas prospekts, ko emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, šajos noteikumos noteiktajos gadījumos iesniedz Vērtspapīru tirgus komitejai, lai saņemtu atļauju vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā.

 

I. Vispārīgie nosacījumi

1.pants

Vērtspapīru publiskā apgrozība (tālāk tekstā —"publiskā apgrozība") ir sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas vai atdošanas piedāvājums vai izsludināšana ar publiskās informācijas vai citu informācijas līdzekļu palīdzību, izsakot piedāvājumu vismaz 50 personām vai adresējot to nenoteiktam personu skaitam.

2.pants

Šie noteikumi publiskajā apgrozībā tiek piemēroti šādām vērtspapīru šķirām:

1) akcijām un citiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību statūtsabiedrībā, tiesības uz dividendi vai ienākumu, ja šie vērtspapīri var būt par publiskās apgrozības objektiem;

2) obligācijām un citiem atbilstošiem saistību vērtspapīriem, ko izlaiž sērijā un piedāvā publiski atsevišķi vai kopā ar citām saistībām vai tiesībām uz ienākumu;

3) vērtspapīriem, ko izlaiž, ievērojot šī panta 1. un 2.punktā minēto nosacījumu kombinācijas principu;

4) ieguldījumu sabiedrību ieguldījumu apliecībām.

3.pants

1. Šie noteikumi regulē:

1) kārtību, kādā publiskās akciju sabiedrības, kas izveidotas no akciju sabiedrībām, laiž publiskajā apgrozībā iepriekš izlaistās akcijas, uz kurām nav bijusi izsludināta publiska parakstīšanās;

2) publisko akciju sabiedrību pamatkapitāla palielināšanu ar akciju laidiena publisku izsludināšanu un parakstīšanu;

3) kārtību, kādā tiek publiski izsludināti un piedāvāti esošo publisko akciju sabiedrību vērtspapīri;

4) jebkura veida naudas ieguldījumu piesaistīšanas publisku izsludināšanu un piesaistīšanu, ja tā notiek šo noteikumu 1.pantā minētajā kārtībā;

5) kārtību, kādā tiek izlaisti pašvaldību vērtspapīri;

6) valsts vērtspapīru izlaišanu tiktāl, ciktāl to nenosaka Vērtspapīru tirgus komitejas akti;

7) kārtību, kādā publiskajā apgrozībā tiek laisti vērtspapīri, kuru izlaišanu regulē citi normatīvie akti, ja tajos izdarītas atsauces par šo noteikumu piemērošanu.

2. Šie noteikumi neregulē:

1) akciju sabiedrību vērtspapīru izlaišanas, reģistrācijas un apgrozības kārtību, kā arī vērtspapīru apgrozību, kas ir atšķirīga no šo noteikumu 1. pantā minētās kārtības;

2) akciju vai citu vērtspapīru izplatīšanu saskaņā ar valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" (tālāk tekstā — "Privatizācijas aģentūra") apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu;

3) akciju iegādāšanās piedāvājumu un akciju iegādāšanos, ievērojot statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības;

4) tādu vērtspapīru izlaidi vai apgrozību, kuru vērtību nodrošina kredītiestādē ieķīlātais nekustamais īpašums;

5) privatizācijas sertifikātu publisko apgrozību;

6) vekseļu izrakstīšanu un apgrozību, ja tie netiek izrakstīti šo noteikumu pirmās daļas 4.punktā noteiktā mērķa īstenošanai;

7) čeku izlaides un apgrozības kārtību.

4.pants

1.Vērtspapīru publiskā apgrozība ir atļauta un notiek tikai ar brokeru sabiedrību vai Latvijas Republikā reģistrēto banku (tālāk tekstā — "banka") starpniecību.

2.Vērtspapīru sākotnējo publisko apgrozību drīkst veikt emitents.

3. Pilsētas dome, rajona vai pagasta padome var laist vērtspapīrus sākotnējā publiskajā apgrozībā tikai ar Vērtspapīru tirgus komitejas atļauju bez brokeru sabiedrības vai bankas starpniecības.

5.pants

1.Vērtspapīri publiskajā emisijā un publiskajā apgrozībā tiek laisti tikai dematerializētā formā, izņemot Vērtspapīru tirgus komitejas noteiktajos gadījumos.

2.Visi publiskajā emisijā un publiskajā apgrozībā laistie vērtspapīri tiek iegrāmatoti Latvijas Centrālajā depozitārijā, kurā tiek atvērti kontu turētāju vērtspapīru konti.

3.Valsts vai pašvaldību vērtspapīri, kas tiek laisti apgrozībā ar termiņu līdz pusgadam, Latvijas Centrālajā depozitārijā nav jāiegrāmato.

4.Visi publiskajā apgrozībā laisto vērtspapīru īpašnieki iegrāmato vērtspapīrus attiecīgā konta turētāja vērtspapīru kontā.

5.Vērtspapīru konta atvēršanas, turēšanas un slēgšanas kārtību nosaka saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

6.Par konta turētāju var būt:

1) emitents vai viņa pilnvarotā persona — tikai savas emisijas vērtspapīriem un tikai sākotnējā publiskajā apgrozībā pēc tam, kad tie ir iegrāmatoti Latvijas Centrālajā depozitārijā;

2) bankas un citas kredītiestādes — tikai pēc to uzņemšanas par Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem;

3) brokeru sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības pēc to uzņemšanas par Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

7.Vērtspapīri, kas izlaisti papīra formā un atrodas publiskajā apgrozībā, tiek dematerializēti saskaņā ar Vērtspapīru tirgus komitejas noteikumiem.

6.pants

1. Publiskajā apgrozībā var izlaist vārda vērtspapīrus un uzrādītāja vērtspapīrus.

2.Jebkuram emitentam saskaņā ar statūtiem vai attiecīgajiem tā darbību regulējošajiem dokumentiem ir tiesības izlaist vārda vērtspapīrus.

3.Normatīvie akti var noteikt, ka atsevišķu emitentu vērtspapīriem ir obligāta slēgtā emisija.

4.Emitents saskaņā ar statūtos vai citos attiecīgajos emitenta darbību regulējošajos dokumentos noteikto kārtību un vērtspapīru atvietojamības principu var aizstāt izlaistos vārda vērtspapīrus ar uzrādītāja vērtspapīriem.

5. Ja nepieciešams, emitents var Latvijas Centrālā depozitārija noteiktajā kārtībā noskaidrot uzrādītāja vērtspapīra turētāju.

7.pants

1.Īpašuma tiesības uz publiskajā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem un tajos nostiprinātajām tiesībām ar atsavināšanas saistības nodibināšanas brīdi pāriet uz vērtspapīru ieguvēju.

2.Visu publiskās apgrozības vērtspapīru īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums konta turētāja vērtspapīru kontā.

3.Pēc konta turētāja pieprasījuma un saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem Latvijas Centrālais depozitārijs izsniedz konta turētājam izrakstu no viņa vērtspapīru konta.

4.Uz iegrāmatojuma pamata konta turētājs izsniedz vērtspapīru īpašniekam vērtspapīru iegrāmatojuma kvīti, kas apliecina, ka tajā uzrādītie vērtspapīri ir iegrāmatoti un ka tajā norādītā persona ir vērtspapīru īpašnieks.

Kvīts jāizsniedz arī tad, ja vērtspapīri tiek glabāti papīra formā.

5.Iegrāmatojuma kvītī ir jāuzrāda:

1) kvīts izdevēja nosaukums un adrese;

2) emitenta nosaukums;

3) iegrāmatoto vērtspapīru daudzums;

4) iegrāmatoto vērtspapīru sērija, šķira un kods;

5) iegrāmatoto vērtspapīru īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums;

6) informācija par apgrūtinājumiem attiecībā uz iegrāmatotajiem vērtspapīriem;

7) kvīts izdošanas vieta, datums un numurs.

 

II. Vērtspapīru publiskās apgrozības uzraudzība

8.pants

1.Vērtspapīru publiskās apgrozības uzraudzību veic Vērtspapīru tirgus komiteja (tālāk tekstā — "Komiteja").

Komiteja ir valsts izpildvaras institūcija, kuras darbību nosaka likums par Vērtspapīru tirgus komiteju.

2.Komitejai ir tiesības:

1) likumdošanas aktu ietvaros noteikt kārtību, kādā tiek piedāvāti tie vērtspapīri, kuru apgrozību neregulē šie noteikumi;

2) likumdošanas aktu ietvaros izdot noteikumus, lai regulētu to personu darbību, kuras piedāvā iegādāties vērtspapīrus kārtībā, kas atšķiras no šo noteikumu 1.pantā noteiktās kārtības un kura tādējādi nevar tikt uzskatīta par publisko apgrozību;

3) šo noteikumu 15.pantā noteiktajos, kā arī citos likumdošanas aktos noteiktajos ietvaros pieprasīt papildu ziņas no emitentiem un personām, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, kā arī iepazīties ar dokumentiem, kas satur šādas ziņas, kuras nepieciešamas, lai atļautu publisko emisiju vai vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā vai arī atļautu turpināt veikt ar vērtspapīru publisko apgrozību saistītos darījumus;

4) pārtraukt vai neatļaut vērtspapīru laišanu apgrozībā, ja tiek būtiski aizskartas ieguldītāju vai citu vērtspapīru tirgus dalībnieku intereses.

 

III. Vērtspapīru laišana sākotnējā publiskajā apgrozībā

9.pants

1.Vērtspapīru emisija un laišana sākotnējā publiskajā apgrozībā attiecībā gan uz Latvijas Republikas, gan ārvalstu emitentiem ir atļauta tikai tad, ja vērtspapīri ir reģistrēti Komitejā un ir saņemta Komitejas atļauja.

2.Komiteja reģistrē vērtspapīrus saskaņā ar šiem noteikumiem, likumu par Vērtspapīru tirgus komiteju un Komitejas apstiprinātajiem noteikumiem.

3.Par nereģistrētu vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā iestājas šajos noteikumos un citos likumos noteiktā atbildība.

10.pants

1.Vērtspapīri, kurus publiskajā apgrozībā laiž valsts vai Latvijas Banka, nav jāreģistrē Komitejā. Šo vērtspapīru apgrozībā laidējiem jāinformē Komiteja par šādu vērtspapīru izlaišanu un izlaišanas noteikumiem.

2.Kredītiestādēm, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci par tiesībām publiski izsludināt un pieņemt visa veida naudas ieguldījumus, ar šiem ieguldījumiem saistīto noguldījumu sertifikātu laišana publiskajā apgrozībā nav jāreģistrē Komitejā, bet tikai jāinformē Komiteja par šādu vērtspapīru izlaišanu un izlaišanas noteikumiem.

3. Šajā pantā minētās informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Komitejas apstiprinātie noteikumi.

11.pants

1.Vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā var notikt pēc Komitejas atļaujas saņemšanas kā:

1) slēgtās emisijas vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā, ja emitenta pilnvarota pārvaldes institūcija ir pieņēmusi lēmumu par statūtsabiedrības pārveidošanu publiskajā akciju sabiedrībā un emisijas reģistrēšanu Komitejā vai lēmumu par emisijas reģistrēšanu Komitejā, ja vērtspapīrus slēgtajā emisijā laidusi publiskā akciju sabiedrība;

2) publiskās akciju sabiedrības vērtspapīru izlaide;

3) publiskās akciju sabiedrības publiski parakstīto vērtspapīru laišana apgrozībā, ja tie nav bijuši reģistrēti Komitejā;

4) pašvaldības vērtspapīru izlaide;

5) ārvalstu emitenta vērtspapīru izlaide;

6) citu Uzņēmumu reģistrā reģistrēto juridisko personu vērtspapīru izlaide, ja tās ir tiesīgas laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā savā vārdā.

2. Šī panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos iesniegumu atļaujas saņemšanai Komitejā var iesniegt emitents vai jebkura tā pilnvarota persona.

3.Komitejai ir jāiesniedz iesniegums, kuram jāpievieno:

1) emisijas prospekts vai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos —memorands;

2) emitenta reģistrācijas apliecības kopija;

3) emitenta statūtu kopija;

4) emitenta pilnvarotās pārvaldes institūcijas lēmums vai paziņojums par attiecīgo vērtspapīru izlaišanu.

4.Lai reģistrētu pašvaldību vērtspapīrus, Komitejai ir jāiesniedz iesniegums, kuram jāpievieno šī panta trešās daļas 1.un 4.punktā minētie dokumenti.

12.pants

1.Publiskās akciju sabiedrības emisijas prospektu apstiprina šīs sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai pilnsapulces pilnvarota institūcija, bet citu emitentu emisijas prospektus — to pilnvarotās pārvaldes institūcijas.

2.Emisijas prospektu paraksta emitenta pilnvarotās pārvaldes institūcijas locekļi, kuru paraksta tiesības ir noteiktas ar likumu vai kuri tiek pilnvaroti parakstīt emisijas prospektu.

3.Jebkuram potenciālajam ieguldītājam ir tiesības iepazīties ar emisijas prospektu, un viņam ir jābūt nodrošinātai šādai iespējai.

13.pants

Emisijas prospektu (memorandu) izstrādā emitents personiski, brokeru sabiedrība, banka, ieguldījumu konsultants vai Latvijas Republikā reģistrēta auditorsabiedrība uz līguma pamata ar emitentu vai personu, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā saskaņā ar šiem noteikumiem, Komitejas noteikumiem un emitenta prasībām.

14.pants

Vērtspapīru reģistrēšanas iesniegumā ir jānorāda šādas ziņas:

1) tā emitenta vai personas nosaukums, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, un juridiskā adrese;

2) galvenie dati par tiem vērtspapīriem, kuri tiek piedāvāti laišanai publiskajā apgrozībā:

a) vērtspapīru šķira, veids un kategorija;

b) nominālvērtība, kopējais daudzums un prognozējamais pārdošanas vai to izplatīšanas sākuma datums.

15.pants

Emisijas prospektā obligāti ir jāietver šādas ziņas:

1. Tā ievaddaļā:

1) emitenta nosaukums, juridiskā adrese, juridiskais statuss, reģistrācijas apliecības numurs (ja likumā tāda ir paredzēta), apmaksātā pamatkapitāla apmērs (akciju sabiedrībām) un darbības virzieni;

2) reģistrētā pamatkapitāla apmērs un sadalījums attiecībā uz pamatkapitālu atbilstoši emitējamo vērtspapīru šķirām un veidiem (akciju sabiedrībām);

3) emisijas prospekta sastādīšanas vieta un datums;

4) vieta un laiks, kur un kad iespējams iegūt vai iepazīties ar emisijas prospektu un citiem tajā minētajiem un ar emitenta darbību saistītajiem dokumentiem;

5) ziņas par personām, kas sagatavojušas emisijas prospektu; ziņas par konsultantiem, kas piedalījušies emisijas prospekta sagatavošanā;

6) emitenta darbību regulējošos aktos noteikto atbildīgo personu apliecinājumi, ka emisijas prospektā ietvertās ziņas un dati atbilst patiesībai un netiek slēpti fakti, kas varētu kaitēt potenciālo ieguldītāju interesēm vai būtiski ietekmēt to lēmumus;

7) to zvērinātu revidentu vai Latvijas Republikā reģistrēto auditor-sabiedrību rekvizīti, kas veikuši novērtējumu par emitenta darbību iepriekšējā finansu gadā un finansiālo stāvokli, vai dibināšanas līgums, ja emisijas prospekts tiek gatavots statūtsabiedrības dibināšanas laikā.

2.Nodaļā par vērtspapīru emisiju:

8) emisijas mērķis;

9) emitējamo vērtspapīru šķira, veids, kategorija, nominālvērtība, piedāvājuma cena un emisijas apjoms;

10) tiesības, ierobežojumi, pienākumi un privilēģijas, ko nodrošinās emitējamie vērtspapīri.

3.Nodaļā par emitentu:

11) emitenta dibinātāji (statūtsabiedrībām) un pārvaldes institūciju locekļi un vadošās amatpersonas;

12) emitenta darbības termiņš (ja tāds ir paredzēts);

13) emitenta dibināšanas pamatkapitāls, reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls (akciju sabiedrībām);

14) pamatkapitāla apmērs un struktūra atbilstoši vērtspapīru šķirām, veidiem un nominālvērtībai (statūtsabiedrībām);

15) akcionāri, kuriem pieder akcijas šo noteikumu 63.un 64.pantā noteiktajā daudzumā.

4.Nodaļā par emitenta darbību:

16) īpašuma ieķīlājumi un galvojumi par citu personu saistībām, kā arī citi apgrūtinājumi, kas saistīti ar emitenta darbību un var ietekmēt tā finansiālo stāvokli;

17) patenti un licences;

18) prasības, tiesu procesi un izpildraksti, kas varētu ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli;

19) riska faktori, kas saistīti ar emitenta darbību.

5.Nodaļā par finansiālo stāvokli:

20) statūtsabiedrības vai uzņēmuma pēdējo triju gadu peļņas un zaudējumu aprēķini, bilance un pēdējā pusgada vai deviņu mēnešu salīdzinošie rādītāji un bilance; pašvaldības pēdējo triju gadu ieņēmumu un izdevumu pārskats;

21) iepriekšējo triju gadu laikā izmaksātās dividendes, ja tādas ir bijušas;

22) esošie ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumi, procentu maksājumi un citi;

23) zvērinātu revidentu vai Latvijas Republikā reģistrēto auditorsabiedrību veiktais emitenta iepriekšējā finansu gada finansiālā stāvokļa novērtējums.

6.Pēc tam, kad pieņemts Komitejas lēmums par atļauju laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, emisijas prospektam jāpievieno Komitejas lēmuma noraksts.

7.Memorandā netiek iekļauta informācija, kas paredzēta šī panta 7., 16., 17., 18., 19. un 22. punktā.

16.pants

1. Ja emitents vēlas laist otrreizējā publiskajā apgrozībā Komitejā vēl nereģistrētus vērtspapīrus, tad tam jāiesniedz Komitejai memorands.

2.Ja emitents vēlas laist sākotnējā publiskajā apgrozībā pirms tam slēgtajā emisijā izlaistos vērtspapīrus, tam jāiesniedz Komitejai emisijas prospekts.

3.Ja ārvalstu emitents vai tā pilnvarota persona vēlas laist otrreizējā publiskajā apgrozībā vērtspapīrus, kas nav reģistrēti attiecīgās ārvalsts augstākajā vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijā, tam jāiesniedz Komitejai emisijas prospekts.

4.Ja ārvalstu emitents vai tā pilnvarota persona vēlas laist otrreizējā publiskajā apgrozībā vērtspapīrus, kas ir reģistrēti attiecīgās ārvalsts augstākajā vērtspapīru tirgus uzraudzības institūcijā, tam jāiesniedz Komitejai memorands.

17.pants

1. Komiteja izskata iesniegumu un emisijas prospektu (memorandu) un pieņem lēmumu par vērtspapīru laišanu apgrozībā vai izsniedz atteikumu 40 dienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas.

2. Komiteja var noteikt laika posmu, kurā pēc lēmuma pieņemšanas par vērtspapīru laišanu apgrozībā ir jāuzsāk vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā, kā arī emisijas prospekta (memoranda) derīguma termiņu.

18.pants

Komiteja nereģistrē vērtspapīrus laišanai publiskajā apgrozībā, ja:

1) nav iesniegti visi šo noteikumu 11.panta trešajā daļā (pašvaldībām- 11.panta ceturtajā daļā) noteiktie dokumenti;

2) reģistrācijai iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija nav precīza vai neatbilst patiesībai, kā arī ja tā neatbilst šajos noteikumos un citos likumos noteiktajām prasībām;

3) informācija, kas iekļauta reģistrācijai iesniegtajos dokumentos vai kuru pieprasījusi Komiteja, liecina, ka vērtspapīru emisija neatbilst likumdošanas aktos noteiktajām prasībām.

19.pants

1. Atteikums reģistrēt emisiju vai vērtspapīru laišanu otrreizējā publiskajā apgrozībā ir jāizsniedz rakstiski emitentam vai personai, kas ir griezusies Komitejā ar vērtspapīru reģistrācijas iesniegumu, kurā norādīts atteikuma pamats.

2.Ja trūkumi un neprecizitātes dokumentos tiek novērstas, emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, var griezties Komitejā atkārtoti.

3.Ja dokumenti Komitejā tiek izskatīti atkārtoti, Komiteja nedrīkst norādīt neprecizitātes vai trūkumus ziņās, kuras tā bija jau izskatījusi, bet nebija norādījusi iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē, izņemot gadījumos, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

20.pants

Strīdus, kas rodas sakarā ar vērtspapīru reģistrāciju laišanai publiskajā apgrozībā, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izskata tiesa.

21.pants

1. Ar brīdi, kad tiek pieņemts Komitejas lēmums par vērtspapīru reģistrāciju, kā arī ievērojot šo noteikumu 17. panta otrajā daļā un 22.pantā noteiktās prasības, emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, ir tiesīga iegrāmatot vērtspapīrus Latvijas Centrālajā depozitārijā un tos publiski piedāvāt, un laist apgrozībā.

2. Ja Komiteja pieņem lēmumu par vērtspapīru reģistrāciju, tā desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas emitentam izsniedz emisijas apliecību.

Emisijas apliecība ir dokuments, kas apstiprina emitenta tiesības laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā.

3.Emisijas apliecība kļūst nederīga, ja Komiteja anulē emisijas atļauju.

22.pants

1. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vērtspapīru laišanas publiskajā apgrozībā un saskaņā ar šo noteikumu 17.panta otro daļu emitentam vai personai, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, jāpublicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā un vismaz vēl vienā laikrakstā Komitejas noteiktā informācija un jānodrošina iespēja visām ieinteresētajām personām iepazīties ar emisijas prospektu (memorandu) vai iegūt par samaksu emisijas prospekta (memoranda) kopiju Komitejas noteiktajās vietās un laikā.

2. Publicējamajā informācijā ir jānorāda:

1) tā emitenta vai personas nosaukums, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā un adrese;

2) vērtspapīru šķira, veids, kategorija un kopējais skaits;

3) vērtspapīru nominālvērtība un pārdošanas cena;

4) datums, ar kuru vērtspapīri tiek laisti publiskajā apgrozībā;

5) vērtspapīru un emisijas prospekta (memoranda) izplatīšanas vietas.

3.Pēc šīs informācijas publicēšanas emisijas nosacījumus drīkst mainīt tikai pēc saskaņošanas ar Komiteju un Komitejas atļaujas saņemšanas.

4.Komiteja var ar lēmumu noteikt, kādos ietvaros emitents vai persona, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, var mainīt vērtspapīru pārdošanas cenu sākotnējās publiskās apgrozības laikā. Šī Komitejas lēmuma norakstam ir jābūt pievienotam emisijas prospektam.

23.pants

1. Vērtspapīru emisijas un tās publiskās apgrozības reklamēšanu, ievietojot sludinājumus vai publiski darot zināmus emisijas noteikumus, drīkst sākt tikai pēc tam, kad publicēta šo noteikumu 22.pantā noteiktā informācija .

Informācija, ko izplata emitents vai persona, kas vērtspapīrus laiž publiskajā apgrozībā, nedrīkst būt pretrunā ar informāciju, kas sniegta emisijas prospektā (memorandā).

2.Reklāmā nedrīkst ietvert informāciju, kas ir pretrunā emisijas prospektā (memorandā) norādītajām ziņām. Reklāmā jānorāda vietas un laiks, kur un kad var iepazīties ar emisijas prospektu (memorandu)vai iegādāties to.

24.pants

1.Emitentam vai personai, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, jāpaziņo rakstiski Komitejai par jebkuriem grozījumiem un izmaiņām emisijas prospektā (memorandā) ietvertajā informācijā, ievērojot tā derīguma termiņu.

2.Ja izmaiņas informācijā var būtiski ietekmēt vērtspapīra cenu, emitentam vai personai, kas laiž publiskajā apgrozībā vērtspapīrus, par to jāpaziņo rakstiski Komitejai, kā arī Komitejas uzdevumā septiņu darba dienu laikā no šādu izmaiņu rašanās brīža šī informācija jāpublicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā un vismaz vēl vienā laikrakstā.

25.pants

1.Ja ieguldītājs cieš zaudējumus, ko izraisījuši riska faktori, kas netika ietverti emisijas prospektā vai arī informācija par tiem bijusi nepilnīga vai nepareiza, ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzību no emitenta vai saskaņā ar likumdošanas aktiem panākt to tiesas ceļā .

2.Šī panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitentam ir jāpiedāvā ieguldītājam vērtspapīru pārdošanas iespēja, kā arī iespēja atlīdzināt ieguldītājam radušos zaudējumus.

26.pants

1.Pēc emisijas prospekta (memoranda) derīguma termiņa beigšanās emitentam vai personai, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, jāinformē Komiteja un fondu birža (ja vērtspapīri tiek kotēti biržā) par jebkuriem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt vērtspapīru cenu vai spēju pildīt vērtspapīros nostiprinātās saistības, nekavējoties pēc šādu apstākļu rašanās vai ar šiem apstākļiem saistītas jaunas informācijas iegūšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākamajai tās biržas tirdzniecības dienai, kurā vērtspapīri tiek kotēti.

2.Ja emitenta vai personas, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, vērtspapīri tiek kotēti fondu biržā, tiem jāievēro fondu biržas noteikumi par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar vērtspapīru publisko apgrozību pēc emisijas prospekta (memoranda) derīguma termiņa beigām.

3.Emitentam vai personai, kas laidusi vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, periodiski un savlaicīgi jānodrošina Komiteja ar informāciju tās noteiktajā veidā, apjomā un laikā.

4.Publiskajām akciju sabiedrībām regulāri jāiesniedz Komitejai nerevidēti ceturkšņa pārskati.

27.pants

Pirms šo noteikumu 24.pantā noteiktās informācijas paziņošanas Komitejai emitenti vai personas, kas laiž vērtspapīrus publiskajā apgrozībā, drīkst šo informāciju darīt zināmu tikai tām personām vai institūcijām, kuras sniedz tām pakalpojumus vai konsultācijas, kas saistīti ar ieguldījumiem un vērtspapīru apgrozību, kā arī darījumu partneriem, kuriem šī informācija ir jāsaņem, vai arī šīs informācijas sniegšanu nosaka citi likumdošanas akti. Personas un institūcijas, kas saņēmušas informāciju, nedrīkst to izpaust vai izplatīt.

 

IV.Vērtspapīru otrreizējā publiskā apgrozība

28.pants

1.Vērtspapīru otrreizējā publiskā apgrozība tiek organizēta fondu biržā.

Otrreizējo publisko apgrozību ārpus fondu biržas drīkst organizēt tikai saskaņā ar šo noteikumu 40.pantā minētajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot šī panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktās prasības.

2.Fondu birža kalpo visiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem kā atklāta un pieejama organizācija, kurai jāveicina sabiedrības ekonomiskā stabilitāte un drošība.

3.Fondu biržai ir jānodrošina:

1) izsolēs iekļauto vērtspapīru piedāvājuma un pieprasījuma koncentrācija vērtspapīru cenas noteikšanai;

2) darījumu slēgšanas drošums;

3) vienotas informācijas izplatīšana, kas ļautu pareizi noteikt izsolē iekļauto vērtspapīru vērtību;

4) ar veiktajiem vērtspapīru darījumiem saistīto norēķinu organizēšana saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

4.Visiem vērtspapīriem otrreizējā publiskajā apgrozībā ir jābūt iegrāmatotiem brokeru sabiedrības vai bankas vērtspapīru kontā, kā arī Latvijas Centrālajā depozitārijā.

29.pants

1.Fondu birža ir tiesīga uzsākt darbību tikai pēc tam, kad Komiteja izsniegusi speciālu atļauju (licenci) fondu biržas darbībai.

2.Licence fondu biržas darbībai var tikt izsniegta Latvijas Republikas akciju sabiedrībai, kuras pamatkapitāls atbilst likumos par biržas akciju sabiedrībām noteiktajam pamatkapitāla apmēram un kuras darbības organizācija un statūti nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šo noteikumu 28.panta otrajā daļā noteiktos mērķus.

3. Komiteja var atteikt licences izsniegšanu vai anulēt licenci, ja:

1) fondu biržas darbība neatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai ir pretrunā tiem;

2) fondu birža savā darbībā neievēro biržas statūtus vai citus biržas darbību regulējošus noteikumus;

3) mainās licences izsniegšanas tiesiskais pamats.

30.pants

1.Fondu biržas akcijas savā īpašumā var iegūt valsts, brokeru sabiedrības, bankas un personas, kuras vēlas kļūt par biržas biedriem. Fondu biržas biedri ir tiesīgi kļūt par biržas akcionāriem.

2.Fondu birža var izlaist tikai slēgtās emisijas vārda akcijas.

31.pants

1.Fondu birža atbilstoši tās statūtiem un darbības noteikumiem var sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru publisko apgrozību un ar vērtspapīru un finansu tirgus attīstību;

2.Fondu birža drīkst organizēt tādu vērtspapīru otrreizējo publisko apgrozību, ko regulē citi normatīvie akti.

32.pants

1.Fondu biržas noteikumi nosaka:

1) vērtspapīru šķiras, kas tiek kotētas biržā;

2) vērtspapīru tirdzniecības procesuālās darbības;

3) vērtspapīru kotēšanas nosacījumus un procedūru;

4) biržas biedru tiesības un pienākumus;

5) vērtspapīru tirdzniecības laiku;

6) darījumu noslēgšanas un reģistrēšanas kārtību;

7) citas ar biržas darbību un vērtspapīru tirdzniecību un publisko apgrozību saistītās attiecības.

2. Fondu biržas noteikumus, kā arī jebkurus tajos izdarītos grozījumus apstiprina Komiteja.

33.pants

1.Komiteja var pilnvarot savus pārstāvjus pārbaudīt fondu biržas darbību. Komitejas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar biržas darbības dokumentiem.

2.Pēc Komitejas pilnvaroto pārstāvju rakstiska pieprasījuma fondu biržai jāizsniedz biržas darbības dokumentu kopijas vai cita ar biržas darbību saistītā informācija.

3.Komitejas pilnvarotie pārstāvji drīkst piedalīties bez balsstiesībām fondu biržas padomes sēdēs un akcionāru pilnsapulcēs.

4.Komiteja nevar atcelt fondu biržas pārvaldes institūciju lēmumus, bet var iesniegt tiesā prasību par šo lēmumu atcelšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem.

5.Atsevišķos gadījumos, kas saistīti ar vērtspapīru vispārēju strauju un pastāvīgu cenu krišanos biržā vai tādu apstākļu izveidošanos, kas draud ar īpaši nelabvēlīgām sekām plašam vērtspapīru tirgus dalībnieku lokam, Komiteja ir tiesīga apturēt fondu biržas darbību vai tās pārvaldes institūciju pieņemtos lēmumus.

34.pants

1.Komitejas locekļi, fondu biržas vadītāji un darbinieki, kā arī personas, kas darbojas biržā uz līguma pamata vai atrodas likumiskās attiecībās, nedrīkst izpaust tādu ar vērtspapīru apgrozību saistītu informāciju, kuras atklāšana varētu kaitēt ieguldītāju vai citu vērtspapīru tirgus dalībnieku interesēm.

2.Šī panta pirmajā daļā minētās personas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā ir atbildīgas ar visu savu mantu par zaudējumiem, kas radušies ieguldītājiem un citiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem konfidenciālas informācijas izpaušanas gadījumā.

35.pants

1.Vērtspapīru darījumos biržā fondu biržas biedru profesionālās darbības rezultātā iespējamais zaudējumu risks ir obligāti apdrošināms.

2.Šī panta pirmajā daļā noteiktā riska apdrošināšanai fondu biržas biedri nodibina Fondu biržas garantiju fondu (tālāk tekstā — "Garantiju fonds").

3.Komiteja apstiprina noteikumus, kas regulē Garantiju fonda izveidošanas un izmantošanas kārtību, apdrošināšanas maksājumu minimālo summu un maksājumu izdarīšanas kārtību.

36.pants

1.Fondu biržas tiešo darbu vada fondu biržas valde, kas darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem un likumu "Par akciju sabiedrībām".

2. Fondu biržas valde:

1) lemj par vērtspapīru iekļaušanu biržas sarakstā, kā arī par attiecīgo vērtspapīru apgrozības izbeigšanu;

2) savas kompetences ietvaros piešķir vai anulē tiesības biržas biedriem;

3) uzrauga, lai tiktu ievēroti biržas darbības noteikumi;

4) uzrauga, lai tiktu publicēta informācija, kas fondu biržai jāpublicē saskaņā ar šiem noteikumiem, biržas noteikumiem un citiem likumdošanas aktiem;

5) ziņo Komitejai par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šī panta otrās daļas 1.un 2.punktā noteiktajām prasībām.

37.pants

Fondu biržas biedri tiek uzņemti saskaņā ar Komitejas apstiprinātajiem fondu biržas noteikumiem.

38.pants

1.Fondu birža Komitejas apstiprināto noteikumu ietvaros nosaka prasības emitentiem un personām, kas saņēmušas Komitejas atļauju un kuru vērtspapīri tiks kotēti biržā, un izstrādā biržā kotējamo vērtspapīru sarakstus (tālāk tekstā -"Vērtspapīru saraksti").

Vērtspapīru sarakstus apstiprina Fondu biržas padome.

2.Ārvalstu emitentu vērtspapīri var tikt iekļauti Vērtspapīru sarakstos saskaņā ar fondu biržas prasībām, ja tiek izpildītas šo noteikumu 16.pantā noteiktās prasības un ja tie ir reģistrēti Komitejā.

39.pants

1.Fondu birža 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kurā emitents iesniedzis pieteikumu, pieņem lēmumu par vērtspapīru iekļaušanu Vērtspapīru sarakstos. Šajā laikā saskaņā ar Vērtspapīru sarakstu noteikumiem fondu birža var pieprasīt papildu informāciju, un šādā gadījumā noteiktais termiņš tiek skaitīts no papildu informācijas saņemšanas dienas.

2.Fondu birža var izslēgt vērtspapīrus no Vērtspapīru sarakstiem, ja to regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama un ja šāds lēmums būtiski neierobežo ieguldītāju intereses.

3.Emitents un citi vērtspapīru tirgus dalībnieki var iesniegt Komitejā lūgumu pārskatīt fondu biržas lēmumu par šī panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem.

4. Komiteja 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad saņemts iesniegums par lēmuma pārskatīšanu, pieņem lēmumu par šī panta trešajā daļā noteiktajiem iesniegumiem.

40.pants

1.Tikai brokeru sabiedrība ir tiesīga veikt darījumus vērtspapīru publiskajā apgrozībā ārpusbiržas tirgū, ievērojot šo noteikumu 28.panta trešās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos nosacījumus.

2.Darījumi ārpus biržas ar fondu biržā kotētiem vai kādā no fondu biržas Vērtspapīru sarakstos iekļautajiem vērtspapīriem ir atļauti tikai saskaņā ar fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nav iekļauti Vērtspapīru sarakstos, Komiteja var noteikt obligātu minimālo attiecīgās šķiras un emitenta vērtspapīru daudzumu, kas jānodrošina ārpus biržas tirgus apgrozībā brokeru sabiedrībai, kura veic ārpusbiržas tirgus darījumus.

3.Brokeru sabiedrībai, kas veic darījumus ar Latvijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem vērtspapīriem Latvijas Republikas teritorijā vai arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas, piecu darba dienu laikā jāinformē fondu birža par šādos darījumos pirkto vai pārdoto vērtspapīru cenu.

4.Citu vērtspapīru publisko apgrozību, ko nenosaka šie noteikumi, brokeru sabiedrības var organizēt saskaņā ar Komitejas apstiprinātajiem noteikumiem. Brokeru sabiedrība var iesniegt Komitejai noteikumu projektu šādu vērtspapīru publiskajai apgrozībai.

5.Komiteja 30 dienu laikā pēc noteikumu projekta iesniegšanas izskata to un apstiprina noteikumus vai pieņem lēmumu par noteikumu projekta atdošanu tā iesniedzējam pilnveidošanai un trūkumu novēršanai, vai arī nosūta noteikumu projekta iesniedzējam argumentētu rakstisku atteikumu.

6.Komiteja var aizliegt vērtspapīru tālāko ārpusbiržas publisko apgrozību, ja tā neatbilst apstiprinātajiem noteikumiem vai ir mainījušies apstākļi, saskaņā ar kuriem bija apstiprināti šie noteikumi, vai arī turpmākā ārpusbiržas tirdzniecība būtiski apdraud ieguldītāju intereses.

 

V. Latvijas Centrālais depozitārijs

41.pants

Latvijas Centrālais depozitārijs (tālāk tekstā — "Centrālais depozitārijs") ir bezpeļņas akciju sabiedrība, kas tiek dibināta un darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem, statūtiem, Centrālā depozitārija noteikumiem un citiem likumdošanas aktiem.

42.pants

1.Par Centrālā depozitārija akcionāriem ir tiesības kļūt valstij, Latvijas Bankai, fondu biržām, Privatizācijas aģentūrai, bankām un brokeru sabiedrībām, kā arī ieguldījumu sabiedrībām un emitentiem, kuriem Centrālajā depozitārijā ir atvērti vērtspapīru konti.

2.Neviens Centrālā depozitārija akcionārs, izņemot valsti, nevar iegūt vairāk par 49 procentiem balsstiesību Centrālajā depozitārijā.

3.Pēc Ministru kabineta rīkojuma Centrālajam depozitārijam ir jāizlaiž akcijas, kuras iegādājas valsts.

43.pants

1.Centrālā depozitārija noteikumus izstrādā Centrālā depozitārija dibinātāji un apstiprina Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija.

2.Centrālā depozitārija noteikumus var grozīt akcionāru pilnsapulce, bet šie grozījumi iegūst juridisku spēku tikai pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija.

44.pants

Centrālā depozitārija galvenais mērķis ir atvērt kontu turētājiem vērtspapīru kontus, iegrāmatot un uzskaitīt vērtspapīrus, kā arī veikt operācijas starp vērtspapīru kontiem, lai nodrošinātu norēķinus vērtspapīru publiskās apgrozības darījumos.

45.pants

Centrālais depozitārijs ir akciju sabiedrība, kas drīkst veikt tikai slēgtās emisijas un kuras akcijas drīkst atsavināt saskaņā ar Centrālā depozitārija statūtiem un pārdot tikai šo noteikumu 42.pantā noteiktajām personām.

46.pants

1.Pilnvarotajiem Komitejas pārstāvjiem ir tiesības pārbaudīt un iepazīties ar Centrālā depozitārija vērtspapīru un finansu grāmatvedības dokumentiem, kā arī citiem operatīvās darbības dokumentiem.

2.Pēc Komitejas rakstiska pieprasījuma Centrālā depozitārija pārvaldes institūcijai jāizsniedz Centrālā depozitārija dokumentu kopijas.

3.Komitejas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties bez balsstiesībām Centrālā depozitārija akcionāru pilnsapulcē un padomē.

4.Ja Centrālā depozitārija lēmumi vai akti pēc Komitejas ieskatiem neatbilst spēkā esošajiem likumdošanas aktiem vai statūtiem, Komiteja iesniedz Centrālā depozitārija pārvaldes institūcijai rakstisku ziņojumu ar norādījumu novērst pārkāpumus noteiktajā termiņā.

5.Ja ievērotie pārkāpumi vai nepilnības netiek novērsti, Komitejai valsts vārdā ir veto tiesības attiecībā uz Centrālā depozitārija lēmumiem un aktiem.

6.Komitejas veto akts tiek izdots rakstiski, kurā ir norādīts, kāds lēmums vai akts ir jāaptur, kā arī tā apturēšanas pamats.

7.Centrālais depozitārijs var Komitejas izdoto veto aktu pārsūdzēt tiesā. Pārsūdzības laikā Centrālā depozitārija pārsūdzēto lēmumu un aktu darbība ir apturēta.

47.pants

1.Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju locekļiem, Centrālā depozitārija darbiniekiem, kā arī personām, kurām saskaņā ar pilnvarojuma vai uzdevuma līgumu vai arī uz cita tiesiska pamata ir tiesiskas attiecības ar Centrālo depozitāriju, ir pienākums neizpaust jebkuru ar vērtspapīru publisko apgrozību saistītu informāciju, kuras izpaušana varētu nelabvēlīgi ietekmēt vērtspapīru tirgus dalībnieku intereses.

2.Šī panta pirmajā daļā minētās personas ir atbildīgas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmērā par zaudējumiem, kas radušies vērtspapīru tirgus dalībniekiem šī panta pirmās daļas prasību neievērošanas gadījumā.

48.pants

Centrālā depozitārija pienākumi ir:

1) iegrāmatot visus publiskajā apgrozībā atļautos vērtspapīrus;

2) atvērt un turēt kontu turētāju vērtspapīru kontus;

3) izdarīt vērtspapīru pārskaitījumu operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem kontu turētāju vērtspapīru kontiem;

4) uzraudzīt kopējā vienas emisijas vērtspapīru apjoma atbilstību apgrozībā esošo šīs emisijas vērtspapīru skaitam;

5) veikt pakalpojumus, kas saistīti ar emitentu pienākumiem pret vārda vērtspapīru īpašniekiem, kā arī citus pakalpojumus savas kompetences un tiesībspējas ietvaros Centrālā depozitārija noteikumos paredzētajā kārtībā;

6) izdot kontu turētājiem vērtspapīru noguldījumus apliecinošus dokumentus;

7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar vērtspapīriem.

Centrālais depozitārijs izstrādā un saskaņo ar Latvijas Banku Latvijas Republikā lietojamos norēķinu un maksājumu veidus publiskās apgrozības darījumos ar vērtspapīriem;

8) reģistrēt ķīlas tiesības vērtspapīriem;

9) kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem.

Centrālajam depozitārijam ir monopoltiesības šo pienākumu veikšanā.

49.pants

Attiecības starp Centrālo depozitāriju un konta turētāju regulē Centrālā depozitārija noteikumi un likumdošanas akti.

50.pants

Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par veiktajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids tiek noteikts Centrālā depozitārija noteikumos un instrukcijās.

51.pants

Centrālais depozitārijs var prasīt no emitentiem vai to pilnvarniekiem, kā arī no citiem kontu turētājiem, kas ir Centrālā depozitārija dalībnieki, Centrālā depozitārija noteikumu un instrukciju ievērošanu, kā arī piemērot Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas šo aktu neievērošanas gadījumā.

 

VI. Brokeru sabiedrības un starpniekdarbība

52.pants

1.Tiesības veikt starpniekdarbību vērtspapīru publiskajā apgrozībā nosaka šie noteikumi, likums "Par akciju sabiedrībām", brokeru sabiedrības vai bankas statūti, kā arī citi likumdošanas akti.

2.Brokeru sabiedrībām, brokeriem un bankām, kas veic starpniekdarbību, jāievēro Centrālā depozitārija un fondu biržas noteikumi un instrukcijas, kā arī Komitejas pieņemtie akti.

53.pants

1.Starpniekdarbība ir starpniecības darījumi ar vērtspapīriem, kas tiek veikti savā vārdā un citu personu uzdevumā uz šo personu rēķina, kā arī ieguldītāju un emitentu vērtspapīru kontu atvēršana, turēšana un apkalpošana.

2.Brokeru starpniecības darījumi ir vērtspapīru pirkšana, pārdošana, mainīšana un citi civiltiesiskajā apgrozībā atļautie darījumi, kā arī vērtspapīru izplatīšana.

3.Ja vērtspapīru izplatīšanu neveic pats emitents, uz līguma pamata to organizē ar brokeru sabiedrības vai bankas, vai arī ar citu kontu turētāju starpniecību.

54.pants

1.Starpniekdarbību vērtspapīru publiskajā apgrozībā ir tiesīgas veikt tikai brokeru sabiedrības vai bankas.

2.Brokeru sabiedrības un bankas ir tiesīgas uzsākt starpniekdarbību tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas.

3.Bankām starpniekdarbības veikšanai ir jāizveido brokeru nodaļas.

Brokeru nodaļa nav jāizveido šādos gadījumos:

1) ja banka veic tikai vērtspapīru emisijas izplatīšanu vai sākotnējo publisko apgrozību;

2) ja banka nodrošina vērtspapīru konta turēšanu un apkalpošanu otrreizējā publiskajā apgrozībā, pilnvarojot brokeru sabiedrības publiskās apgrozības darījumu slēgšanai ar ieguldītājiem.

55.pants

1.Licences starpniekdarbības veikšanai izsniedz Komiteja.

Līdz Komitejas izveidošanai licencēšanu veic Finansu ministrija.

2.Licences starpniekdarbības veikšanai tiek izsniegtas saskaņā ar šiem noteikumiem, likumu "Par uzņēmējdarbību" un Komitejas apstiprinātajiem licencēšanas noteikumiem.

56.pants

1.Lai brokeru sabiedrība varētu saņemt licenci starpniekdarbībai, tai jāizpilda un jāievēro šādas prasības:

1) brokeru sabiedrība ir nodibināta kā akciju sabiedrība;

2) brokeru sabiedrības apmaksātajam pamatkapitālam naudā licences saņemšanas brīdī ir jābūt ne mazākam par 30000 latu;

3) brokeru sabiedrībai jāglabā Latvijas Republikā reģistrētas bankas kontā naudas summa (rezerves kapitāls), kas nav mazāka par desmit procentiem no pamatkapitāla, kura izmantošanas kārtību nosaka Komiteja;

4) sabiedrības valdes locekļu, kā arī izpilddirektoru, viņu vietnieku un galvenā grāmatveža (tālāk tekstā — "amatpersonas"), sabiedrības padomes, revidenta, revīzijas komisijas locekļu un zvērināta revidenta vārdi, uzvārdi un personas kodi ir jāiesniedz licencēšanas komisijai;

5) par amatpersonām, revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem nedrīkst būt fiziskās personas, kas ir sodītas par kriminālnoziegumu pret īpašumu, par citu smagu kriminālnoziegumu ar iepriekšēju nodomu izdarīšanu, par kukuļņemšanu, par naudas, vērtspapīru un citu dokumentu viltošanu, ja par to ir paredzēta kriminālatbildība amatpersonas pienākumu pildīšanas uzsākšanas brīdī un nav dzēsta sodāmība vai saņemta reabilitācija;

6) ne mazāk kā divām sabiedrības amatpersonām ir jābūt licencei, kas dod tiesības darboties vērtspapīru tirgū.

2.Licencēšanas komisija izskata brokeru sabiedrības iesniegumu par licences piešķiršanu un pieņem lēmumu 30 dienu laikā, skaitot no iesnieguma un noteikumos prasīto dokumentu iesniegšanas datuma.

57.pants

1.Līgumus par darījumiem ar vērtspapīriem publiskajā apgrozībā brokeru sabiedrību vai banku vārdā ir tiesīgi slēgt tikai brokeri vai personas, kurām ir licence profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū, ir noslēgti darba līgumi ar brokeru sabiedrību vai banku un par kuriem brokeru sabiedrība vai banka pēc licences iegūšanas ir paziņojusi Komitejai.

2.Ja rodas iemesls, kas kavē brokeru sabiedrības vai bankas pilnvaroto brokeri vai personu personiski izpildīt saņemto uzdevumu (turklāt uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt), tad brokerim vai pilnvarotajai personai jāizpilda savs pienākums ar trešās personas starpniecību, kurai ir licence darbībai vērtspapīru tirgū.

3.Ja uzdevuma izpildē nav iespējams iesaistīt trešo personu, kurai ir licence darbībai vērtspapīru tirgū, saņemtais uzdevums brokerim vai pilnvarotajai personai jāizpilda līdz galam neatkarīgi no darba līguma beigšanās termiņa vai citiem iemesliem.

58.pants

Vērtspapīru publiskajā apgrozībā nav pieļaujama darbība, kas ir pretrunā ar godīgu praksi.

Starpniecības darījumu līgumos, ko brokeri slēdz ar klientiem, nedrīkst būt noteikumi, kas būtu pretrunā ar minēto nosacījumu vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

59.pants

1.Brokerim jāsniedz klientiem un ieguldītājiem savstarpēji līdzvērtīga informācija, kas saistīta ar vērtspapīru pieprasījumu vai piedāvājumu, ja šī informācija var ietekmēt viņu intereses vai lēmumus.

2. Ja ieguldītājs cieš zaudējumus nepareizas brokera sniegtās informācijas dēļ, ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

3.Brokerim nav tiesību izpaust vai izmantot informāciju, kurā ir emitenta, ieguldītāja vai trešās personas profesionālie vai tirdzniecības noslēpumi.

4.Brokerim ir aizliegts izpaust, nodot vai izmantot nepublicētus faktus un informāciju, kurus iespējams iegūt tikai, veicot starpniekdarbību, un kuri varētu ietekmēt vērtspapīru vērtību vai ar kuru palīdzību varētu gūt mantisku vai ar mantiskām attiecībām saistītu nemantisku labumu sev vai citai personai.

60.pants

Visos gadījumos, kad brokera pasūtījuma izpilde, kas attiecas uz vienu un to pašu vērtspapīru vienā un tajā pašā darījuma veidā, vēl nav uzsākta, klienta pasūtījums vienmēr jāizpilda pirms brokera pasūtījuma.

61.pants

1.Brokerim ir aizliegts savā vārdā bez klienta piekrišanas veikt darījumus ar klientam piederošajiem vērtspapīriem.

2.Ieguldītāju vērtspapīri brokeru sabiedrībai vai bankai jāiegrāmato un jātur nošķirti no tiem vērtspapīriem, kuri pieder brokeriem, brokeru sabiedrībai vai bankai.

3.Brokeru sabiedrība un banka ir atbildīga par vērtspapīru publiskās apgrozības darījumu reģistrēšanu un ieguldītāja vērtspapīru publiskās apgrozības darījumos iegūto īpašuma tiesību reģistrēšanu.

62.pants

Brokerim, brokeru sabiedrībai vai bankai ir aizliegts veikt manipulatīvus darījumus ar vērtspapīriem.

Par manipulatīviem uzskatāmi darījumi, kuros vērtspapīri tiek pirkti un pārdoti, lai radītu aktīvas apgrozības šķietamību un tādējādi ietekmētu citus ieguldītājus pirkt vai pārdot vērtspapīrus.

 

VII. Akciju paketes iegādāšanās

63.pants

1.Jebkuram ieguldītājam, kurš iegūst savā īpašumā publiskajā apgrozībā laistās akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu desmito daļu, vienu ceturto daļu vai vienu trešo daļu no visām akcionāru pilnsapulces balsīm, par to triju darba dienu laikā no akciju iegūšanas dienas jāziņo Komitejai un desmit darba dienu laikā no akciju iegūšanas dienas — akciju sabiedrībai.

Ja ieguldītājs vēlas iegūt apdrošināšanas akciju sabiedrību akcijas šajā daļā un šo noteikumu 64.pantā noteiktajā daudzumā, vispirms jāievēro likumā "Par apdrošināšanu" minētie noteikumi.

2.Ja ieguldītājs desmit darba dienu laikā kopš akciju iegūšanas brīža pārdod akcijas šī panta pirmajā daļā minētajā daudzumā, viņam par akciju iegādāšanos akciju sabiedrībai nav jāziņo.

3.Ja ieguldītājs pārdod akcijas šī panta pirmajā daļā noteiktajā daudzumā pēc tam, kad viņš paziņojis akciju sabiedrībai par akciju iegādāšanos, vai arī ja ieguldītājs pārdod tādu šo akciju daudzuma daļu, kas samazina viņa balsu skaitu akcionāru pilnsapulcē vismaz par 5 procentiem, par to triju darba dienu laikā no pārdošanas dienas jāpaziņo Komitejai un desmit darba dienu laikā no pārdošanas dienas — akciju sabiedrībai.

4.Ja ieguldītājs šī panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un termiņos neinformē akciju sabiedrību, viņš nevar izmantot balsstiesības, ko nodrošina iegādātais akciju daudzums virs šī panta pirmajā daļā noteiktajiem balsstiesību normatīviem.

Akcionāru pilnsapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, ko nodrošina noteikta daudzuma akcijas, nav spēkā.

64.pants

1.Jebkuram ieguldītājam, kurš vēlas iegādāties publiskās akciju sabiedrības akcijas tādā daudzumā, kas viņam akcionāru pilnsapulcē nodrošinātu vairāk par vienu trešdaļu, pusi vai trīs ceturtdaļas un vairāk balsstiesību, jāpaziņo par to Komitejai.

2.Ja ieguldītājs vēlas iegūt akcijas tādā daudzumā, kas viņam akcionāru pilnsapulcē nodrošinātu pusi vai trīs ceturtdaļas un vairāk balsstiesību, viņam jāiesniedz Komitejā ziņojums, kurā jāuzrāda:

1) ieguldītāja juridiskais statuss;

2) ienākumu avots akciju iegādei;

3) akciju iegūšanas mērķis;

4) ieguldītājam jau piederošo attiecīgās akciju sabiedrības akciju skaits, kā arī balsstiesības, ko šīs akcijas nodrošina;

5) jebkuras spēkā esošās līgumsaistības ar attiecīgo akciju sabiedrību, kuras akcijas ieguldītājs vēlas iegūt.

3.Ja Komiteja uzskata par nepieciešamu, tā var pieprasīt šīs ziņas no ieguldītāja arī tādā gadījumā, ja viņš vēlas iegūt vairāk par vienu trešdaļu balsstiesību akcionāru pilnsapulcē.

4.Komiteja piecu darba dienu laikā var aizliegt iegādāties akcijas, ja akciju iegādes rezultātā tiek pārkāpts likums "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu", šie noteikumi un citi likumi vai arī tiek apdraudēta valsts ekonomiskā sistēma.

Komiteja izsniedz rakstisku aizliegumu par akciju iegādāšanos, kurā norāda aizlieguma pamatu. Ja ieguldītājs var novērst un novērš Komitejas norādītās nepilnības, tas var griezties Komitejā atkārtoti.

5.Ja Komiteja atļauj ieguldītājam iegādāties akcijas šajā pantā noteiktajā daudzumā un viņš tās iegūst īpašumā, ieguldītājam triju darba dienu laikā par to jāpaziņo akciju sabiedrībai.

6.Ja ieguldītājs pārdod akcijas šajā pantā noteiktajā daudzumā vai tādu daļu no tām, kas samazina viņa balsstiesības akcionāru pilnsapulcē vismaz par 5 procentiem, ieguldītājam triju darba dienu laikā jāpaziņo par to Komitejai un akciju sabiedrībai.

7.Ja ieguldītājs šī panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nepaziņo akciju sabiedrībai par noteiktā daudzuma akciju iegādāšanos vai šī panta sestajā daļā noteiktajā termiņā nepaziņo par noteiktā daudzuma akciju pārdošanu, viņš nevar izmantot balsstiesības, ko nodrošina akcijas virs šajā pantā noteiktajiem balsstiesību normatīviem.

 

VIII. Atbildība

65.pants

1.Ja ieguldītājs nepaziņo Komitejai par akciju iegādāšanos šo noteikumu 63. un 64.pantā noteiktajā daudzumā vai neizdara to noteiktajā laikā, vai arī nesniedz pareizas prasītās ziņas, Komiteja var uzlikt soda naudu juridiskajai personai līdz 5000 latu, bet fiziskajai personai — saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

2. Ja šo noteikumu 63. un 64.pantā minētie nosacījumi netiek ievēroti atkārtoti, Komiteja var aizliegt personai veikt darījumus ar publiskajā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem uz laiku līdz trim gadiem vai piemērot citas likumdošanas aktos paredzētās sankcijas.

Komitejas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

66.pants

Par darbības uzsākšanu vērtspapīru tirgū bez nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) Komiteja brokeru sabiedrībai, bankai, fondu biržai vai jebkuram citam vērtspapīru tirgus dalībniekam, kam šādas licences saņemšanu nosaka likumdošanas akti, uzliek soda naudu līdz 5000 latu, aptur šo personu turpmāko darbību vērtspapīru tirgū līdz licences saņemšanai un atjauno "status quo", kāds pastāvēja pirms šo personu noslēgtajiem vērtspapīru darījumiem, ja tas ir iespējams.

67.pants

1.Par nereģistrētu vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozībā Komiteja uzliek emitentam, brokeru sabiedrībai vai konta turētājam, kas veicinājis vai izplatījis publisko emisiju, soda naudu līdz 10000 latu vai 150 procentu apmērā no peļņas, kas iegūta šo darbību rezultātā.

2.Par izvairīšanos Komitejas noteiktajos termiņos reģistrēt vērtspapīrus, kas tika laisti apgrozībā, izsludinot publisku parakstīšanos uz vērtspapīriem pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, Komiteja var uzlikt emitentam soda naudu līdz 5000 latu.

3.Ja brokeru sabiedrība vai banka, vai jebkurš cits konta turētājs, kas nav emitents, turpina publiski piedāvāt, izsludināt vai izplatīt pirms šo noteikumu spēkā stāšanās izlaistus publiskās emisijas vērtspapīrus, kuri emitentam bija jāreģistrē Komitejas noteiktajos termiņos, Komiteja brokeru sabiedrībai, bankai vai konta turētājam uzliek soda naudu līdz 1000 latu.

Par atkārtotu šajā daļā minēto darbību turpināšanu Komiteja brokeru sabiedrībai, bankai vai konta turētājam uzliek soda naudu no 1000 līdz 5000 latu.

68.pants

Fiziskajām personām par šo noteikumu pārkāpumiem var iestāties gan šajos noteikumos, gan Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Latvijas kriminālkodeksā paredzētā atbildība.

69.pants

1.Par šo noteikumu 22., 23., 24., 26., 27. un 57.pantā noteikto prasību neievērošanu Komiteja juridiskās personas pārvaldes institūcijai vai attiecīgajos gadījumos ieguldījumu konsultantam izsaka brīdinājumu un uzdod novērst konstatētos pārkāpumus vai piemēro šī panta otrajā daļā noteiktās sankcijas.

2.Ja juridiskās personas pārvaldes institūcija vai ieguldījumu konsultants šī panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos neizpilda Komitejas norādījumus pēc izteiktā brīdinājuma, Komitejai ir tiesības juridiskajai personai:

1) uzlikt soda naudu līdz 5000 latu;

2) anulēt emisijas atļauju;

3) anulēt atļauju laist vērtspapīrus publiskajā apgrozībā;

4) anulēt speciālo atļauju (licenci) darbībai vērtspapīru tirgū;

5) vērst piedziņu uz vērtspapīriem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

6) piemērot šajā un citos likumdošanas aktos paredzētos pamatsodus un papildsodus. Attiecībā uz ieguldījumu konsultantu Komiteja var piemērot šī panta otrās daļas 1., 4. un 6.punktā noteiktās sankcijas.

3. Komiteja var pieprasīt tādas informācijas publicēšanu, kas attiecīgajām personām jāsniedz Komitejai atbilstoši šī panta pirmajā daļā minēto pantu prasībām, vai arī publicēt to savā vārdā, ja tā kalpo ieguldītāju interešu aizsardzībai.

4. Ja pret personu, kurai ir izsniegta attiecīgā Komitejas atļauja, netiek ierosināta krimināllieta par pārkāpumiem vērtspapīru publiskajā apgrozībā, visas vērtspapīru izpārdošanas līgumsaistības, kas bijušas spēkā pirms šī panta otrajā daļā minētās atļaujas anulēšanas, paliek spēkā līdz to izpildei.

70.pants

Ja brokeru sabiedrība neievēro šo noteikumu 40.pantā minētās prasības, Komiteja var brokeru sabiedrībai uzlikt soda naudu līdz 10000 latu un anulēt atļauju darbībai vērtspapīru tirgū vai uzlikt soda naudu 150 procentu apmērā no peļņas, kas iegūta attiecīgā vērtspapīru darījuma rezultātā, vai arī piemērot tikai vienu no minētajām sankcijām.

71.pants

1.Ja brokeri neievēro šo noteikumu 58., 59., 60., 61. vai 62.pantā minētās prasības, Komiteja uzliek brokerim Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto naudas sodu, kā arī var anulēt brokera speciālo atļauju (licenci) darbībai vērtspapīru tirgū.

2.Ja brokeris neievēro šī panta pirmajā daļā minētajos pantos noteiktās prasības un tā rezultātā ieguldītājiem vai citām personām rodas zaudējumi vai tiek pārkāptas to tiesības, brokeris ir civiltiesiski atbildīgs likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā un apjomā.

3.Ja brokeru sabiedrība vai banka veic šo noteikumu 62.pantā minētos darījumus, Komiteja uzliek brokeru sabiedrībai vai bankai soda naudu līdz 150 procentu apmērā no veiktajos darījumos iegūtās peļņas vai soda naudu līdz 5000 latu.

 

Pārejas nosacījumi

1. Līdz likuma par Vērtspapīru tirgus komiteju spēkā stāšanās dienai un Vērtspapīru tirgus komitejas izveidošanai visas minētās komitejas funkcijas veic Finansu ministrija.

2. Ieguldījumu sabiedrību un ieguldījumu konsultantu tiesisko statusu, tiesības un darbību nosaka likumi par ieguldījumu sabiedrībām un konsultantiem, ciktāl to darbība nav noteikta šajos noteikumos.

3. Līdz Latvijas Centrālā depozitārija nodibināšanai tā funkcijas veic Finansu ministrijas noteikts depozitārijs, kas izraudzīts konkursa kārtībā.

Depozitārija darbības nodrošināšanā var piedalīties Privatizācijas aģentūra, kā arī citi šajos noteikumos noteiktie Latvijas Centrālā depozitārija akcionāri.

4. Privatizācijas aģentūrai jāiesniedz Vērtspapīru tirgus komitejai attiecīgie dokumenti par privatizējamiem valsts un pašvaldību īpašuma objektiem, ja šo objektu privatizācijas gaitā tiks izlaistas publiskās emisijas un šo objektu vērtspapīri tiks publiski piedāvāti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

5. Par vērtspapīriem, uz kuriem bijusi izsludināta publiska parakstīšanās saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un citiem likumiem un kas atrodas apgrozībā šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī, un uz kuriem attiecas šie noteikumi, jāiesniedz Vērtspapīru tirgus komitejā memorands šo noteikumu 15.panta septītajā daļā noteikto prasību apjomā, kā arī tie jāreģistrē Vērtspapīru tirgus komitejā tās noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

6.Visu publisko emisiju vērtspapīrus šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī emitenti drīkst izlaist, ievērojot šo noteikumu 5.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, neatkarīgi no vērtspapīru veida, un tie ir jāreģistrē un jāiegrāmato Pārejas nosacījumu 3.punktā noteiktajā depozitārijā vai Latvijas Centrālajā depozitārijā, ja tas uz emisijas brīdi ir nodibināts.

7.Vērtspapīru tirgus komitejai jānosaka visu Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā esošo vērtspapīru pilnīgas dematerializācijas kārtība un termiņi.

8.Ministru kabinets vai Vērtspapīru tirgus komiteja, kā arī Finansu ministrija līdz Vērtspapīru tirgus komitejas nodibināšanai var pieņemt papildu noteikumus.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs