Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 20

Cēsīs 2022. gada 16. jūnijā

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešo
un ceturto daļu, Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266
"Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un
demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 13. punktu,
Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678
"Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības" 16. punktu,
Veterinārmedicīnas likuma 21.³ panta trešo daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku (turpmāk kopā saukti – Mājdzīvnieki), īpašnieka vai turētāja tiesības, pienākumus un atbildību par šo noteikumu neievērošanu, kā arī klaiņojošu dzīvnieku izķeršanas kārtību.

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt veselīgu un tīru vidi Cēsu novada administratīvajā teritorijā, lai Mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, samazināt Mājdzīvnieku radīto traumu skaitu, kā arī novērst Mājdzīvnieku klaiņošanu.

3. Cēsu novada pašvaldība organizē dzīvnieku patversmes darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Noteikumi ir saistoši personām, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir Mājdzīvnieks, kas dzīvo vai uzturas Cēsu novada administratīvajā teritorijā (turpmāk – Īpašnieks).

5. Publiskā teritorija – jebkura vieta pilsētu un ciemu teritorijā, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kura nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākumu organizēšanu vai saskaņā ar uzņēmuma līgumu.

6. Cēsu novada nekustamā īpašuma īpašnieki vai valdītāji savā teritorijā nepieļauj klaiņojošu dzīvnieku uzturēšanos, kā arī to barošanu, izņemot īpaši ierīkotās un apzīmētās vietās, par kurām informē Cēsu novada pašvaldības policiju. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir atbildīgs par normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz Mājdzīvnieku turēšanu un labturību, nodrošinot bezsaimnieku Mājdzīvnieku sterilizāciju un vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī ir atbildīgs par Mājdzīvnieku nekontrolētu vairošanos.

7. Mājdzīvniekam paredzētā ēdiena novietošana koplietošanas telpās ir aizliegta, izņemot tam speciāli paredzētās un apzīmētās vietās. Personām, kas šajās vietās baro Mājdzīvniekus, jānodrošina barošanas vietas sakopšana.

8. Dzīvojamo māju tuvumā drīkst turēt sterilizētus bezsaimnieka kaķus, ja ir nodrošināta to labturība un atbilstoša apzīmēšana. Tie nav uzskatāmi par klaiņojošiem dzīvniekiem.

9. Jebkurai personai nekavējoties jāpaziņo Cēsu novada pašvaldības policijai par katru klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu Mājdzīvnieku.

10. Persona, paziņojot par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu Mājdzīvnieku, sniedz savu kontaktinformāciju, kā arī visu tās rīcībā esošo informāciju par attiecīgā Mājdzīvnieka atrašanās vietu, izskatu un uzvedību.

11. Par katru gadījumu, kad Mājdzīvnieki ir kontaktējušies ar plēsīgiem dzīvniekiem vai klaiņojošiem dzīvniekiem, vai tos ir sakoduši minētie dzīvnieki, vai ir aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu, īpašniekam vai turētājam nekavējoties jāziņo par to praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un jāveic nepieciešamie pasākumi savu (cietušo vai slimo) Mājdzīvnieku izolācijai.

12. Mājdzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:

12.1. nodrošināt Mājdzīvnieka reģistrēšanu Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

12.2. nepieļaut Mājdzīvnieku klaiņošanu;

12.3. par dzīvnieka pazušanu nekavējoties ziņot Cēsu novada pašvaldības policijai;

12.4. nodrošināt, ka Mājdzīvnieki daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un Cēsu novada pilsētu un ciemu publiskajās vietās nenokārto savas dabiskās vajadzības un nerada netīrību. Gadījumā, ja tas notiek, Mājdzīvnieka īpašnieks nekavējoties sakopj attiecīgo vietu, savācot Mājdzīvnieku atstātos ekskrementus;

12.7. Mājdzīvnieka īpašniekam vai turētājam ar Mājdzīvnieku atļauts atrasties Cēsu novada pašvaldības publiskā teritorijā (pastaigu laukumos, ielās un citos objektos), ja viņš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir vakcinējis un reģistrējis dzīvnieku un to neaizliedz izvietotās teritorijā izvietotās zīmes;

12.8. nepieļaut Mājdzīvnieku iekļūšanu publiskajās iestādēs un stadionos, izņemot, ja dzīvnieku atrašanās attiecīgajā teritorijā saistīta ar to demonstrēšanu un saskaņota ar publiska pasākuma organizatoru;

12.9. pastaigas laikā Cēsu novada pilsētu un ciemu administratīvajā teritorijā, pēc Cēsu novada pašvaldības policijas pieprasījuma uzrādīt suņa ekstrementu savākšanas maisiņus, Mājdzīvnieku turēšanas vietu, pasi un citus dokumentus, kas saistīti ar dzīvnieku, kā arī netraucēti ļaut nolasīt dzīvniekam implantētu mikroshēmu.

13. Medību teritorijā, pieteikto medību laikā, bez uzpurņa un pavadas, bet ar kakla siksnu, var atrasties medībās izmantojamie šķirnes suņi.

14. Dzīvnieku īpašniekam ir tiesības apbedīt mirušo Mājdzīvnieku Cēsu pilsētas dzīvnieku kapsētā, saskaņojot to ar Cēsu novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldi.

15. Cēsu novada pašvaldība, šajos Noteikumos un Dzīvnieku aizsardzības likuma noteiktajā kārtībā, organizē klaiņojošo un bez pajumtes, bez īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palikušu dzīvnieku izķeršanu, eitanāziju, dzīvnieku līķa savākšanu.

15.¹ Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku, nekavējoties paziņo Cēsu novada pašvaldības policijai pa tālruni 8911.

16. Lēmumu par izķeramo dzīvnieku secību pieņem klaiņojošo dzīvnieku ķērājs, izvērtējot bīstamības pakāpi.

17. Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši dzīvnieki vai tādi dzīvnieki, kas rada draudus cilvēku vai citu dzīvnieku drošībai, izķerami nekavējoties.

18. Dzīvnieku ķērājs nodrošina noķertā dzīvnieka ievietošanu dzīvnieku patversmē, ar kuru tam ir noslēgts attiecīgs līgums.

19. Ja dzīvnieku ķērājs identificē noķerto dzīvnieku pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kakla siksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums), nosakot mājdzīvnieka īpašnieku, dzīvnieku ķērājs informē tā īpašnieku par dzīvnieka atrašanās vietu un īpašnieks sedz visus ar izķeršanu un transportēšanu saistītos izdevumus, saskaņā ar dzīvnieku patversmes cenrādi.

20. Ja dzīvnieks ir nogādāts patversmē, tad īpašnieks vai turētājs 14 dienu laikā var dzīvnieku saņemt, sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka noķeršanu, transportēšanu, izmitināšanu un aprūpi. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam saņemot dzīvnieku patversmē ir jāuzrāda dzīvnieka reģistrācijas dokuments un vakcinācijas apliecība.

21. Dzīvnieku, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, var eitanizēt vai arī atdot turējumā citai personai, ja 14 dienu laikā pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē tā īpašnieks vai turētājs nav izņēmis to no patversmes (izņemot gadījumus, ja saimnieks ir sazinājies un vienojies ar patversmi par ilgāku uzturēšanas laiku), vai arī dzīvnieks nav identificējams.

22. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi apstiprina Cēsu novada pašvaldības izpilddirektors.

23. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi, piedziņu organizē un veic pakalpojums sniedzējs.

24. Lēmumu par adopcijai atdodamo dzīvnieku pieņem dzīvnieku patversmes atbildīgais darbinieks, izvērtējot vai adoptētājs ir pilngadīga persona, ar pastāvīgu dzīves vietu, pastāvīgiem ienākumiem u.c.

25. Par gada laikā atkārtotu dzīvnieku nonākšanu dzīvnieku patversmē, patversmes atbildīgie darbinieki informē Cēsu novada pašvaldības policiju, norādot dzīvnieka īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, pie kādiem apstākļiem dzīvnieks noķerts.

26. Kontrolēt šo Noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas Cēsu novada Pašvaldības policijas amatpersonas.

27. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata Cēsu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

28. Par Noteikumu 6., 7., un 12.1. punktu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 30 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām līdz 70 naudas soda vienībām.

29. Atzīt par spēku zaudējušiem:

29.1. Cēsu novada domes 2012. gada 11. oktobra Saistošie noteikumi Nr. 19 "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Cēsu novadā";

29.2. Priekuļu novada domes 2010. gada 17. decembra Saistošie noteikumi Nr. 14 "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas un nodevas par dzīvnieku turēšanas apmēru un maksāšanas kārtību noteikumi";

29.3. Pārgaujas novada domes 2010. gada 17. jūnija Saistošie noteikumi Nr. 32 "Mājdzīvnieku turēšanas noteikumi Pārgaujas novadā";

29.4. Vecpiebalgas novada domes 2016. gada 24. marta Saistošie noteikumi Nr. 4/2016 "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Vecpiebalgas novadā";

29.5. Līgatnes novada domes 2010. gada 17. jūnija Saistošie noteikumi Nr. 13/10 "Par suņu un kaķu turēšanu Līgatnes novadā";

29.6. Amatas novada pašvaldības 2011. gada 21. augusta Saistošie noteikumi "Mājas dzīvnieku turēšanas kārtība".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs