Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) interešu pārstāvība — jebkāda privātpersonas tieša vai netieša saziņa savās vai citu privātpersonu interesēs ar publiskās varas pārstāvi, lai ietekmētu publiska lēmuma ierosināšanu, izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu. Par interešu pārstāvību nav uzskatāma:

a) politiskās partijas vai politisko partiju apvienības pārstāvja saziņa (arī tiekoties) ar publiskās varas pārstāvi publisku politisko diskusiju laikā vai tādās politiskajās diskusijās, kurās nepiedalās interešu pārstāvis,

b) citas valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieka saziņa ar publiskās varas pārstāvi sev noteikto funkciju ietvaros,

c) saziņa saistībā ar administratīvo procesu iestādē (izņemot gadījumus, kad administratīvo aktu izdod politiskas amatpersonas), administratīvo pārkāpumu procesu iestādē, pirmstiesas kriminālprocesu, tiesvedību vai strīda izšķiršanu citā veidā (piemēram, samierināšanu vai mediāciju),

d) saziņa, kas notiek publiski, izmantojot elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, preses izdevumus vai sociālos tīklus,

e) piedalīšanās gājienos, sapulcēs vai piketos publiski vai iesnieguma iesniegšana pati par sevi;

2) interešu pārstāvis — privātpersona, kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas;

3) publiskās varas pārstāvis — publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks);

4) publisks lēmums — normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments, politisks lēmums un administratīvais akts, kuru izdod politiskas amatpersonas.

Likuma mērķis ir nodrošināt:

1) interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem, kas piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā, un publiskajai varai;

2) visām ieinteresētajām privātpersonām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā.

(1) Ziņas par interešu pārstāvjiem ieraksta interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk — reģistrs), kuru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — reģistra iestāde).

(2) Reģistrā ir pienākums reģistrēties interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku interešu pārstāvību. Reģistrācijas pieteikums iesniedzams divu nedēļu laikā no dienas, kad interešu pārstāvis kvalificējas sistemātiskai interešu pārstāvībai. Šīs daļas izpratnē sistemātiska interešu pārstāvība ir interešu pārstāvība, kas īstenota vismaz trīs reizes 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmās interešu pārstāvības reizes.

(3) Reģistrācijas pieteikumā norāda visas šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas, izņemot ziņas, kas minētas šā panta ceturtās daļas 4. un 7. punktā, un ziņas, kas jau ir reģistrētas kādā no reģistra iestādes vestajiem reģistriem. Pieteikumu iesniedz elektroniski, izmantojot reģistra iestādes pārziņā esošu speciālo tiešsaistes formu, un paraksta ar drošu elektronisko parakstu.

(4) Reģistrā ieraksta šādas ziņas:

1) interešu pārstāvja — juridiskās personas vai personālsabiedrības — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tiesisko formu vai interešu pārstāvja — fiziskās personas — vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), kā arī pastāvīgās dzīvesvietas valsti un, ja interešu pārstāvis to vēlas, — ziņas par tā tālruņa numuru, elektroniskā pasta un tīmekļvietnes adresi;

2) interešu pārstāvja — juridiskās personas vai personālsabiedrības — likumiskā pārstāvja un cita pārstāvja, kas tiek pilnvarots veikt interešu pārstāvību, vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), kā arī pastāvīgās dzīvesvietas valsti, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt interešu pārstāvi atsevišķi vai kopīgi;

3) interešu pārstāvja biedru skaitu, dalībnieka, akcionāra un patiesā labuma guvēja vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), kā arī pastāvīgās dzīvesvietas valsti, bet, ja šajā punktā minētā persona ir juridiskā persona vai personālsabiedrība, — nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tiesisko formu;

4) unikālo identifikācijas numuru, kas tiek piešķirts interešu pārstāvim un šīs daļas 2. punktā minētajai personai;

5) interešu pārstāvības jomas. Ministru kabinets nosaka šīs jomas;

6) privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, norādot par viņu šīs daļas 1. punktā minētās ziņas;

7) ieraksta izdarīšanas datumu;

8) citas ziņas, ja to paredz likums.

(5) Par izmaiņām šā panta ceturtajā daļā minētajās ziņās interešu pārstāvis vai — attiecīgos gadījumos — kompetentā iestāde mēneša laikā no izmaiņu rašanās dienas iesniedz reģistra iestādei pieteikumu, kurā norāda izmaiņu būtību un jaunās ziņas, kas par interešu pārstāvi tiek pieteiktas ierakstīšanai reģistrā. Pieteikumu iesniedz elektroniski šā panta trešās daļas otrajā teikumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ierakstus reģistrā un ierakstus par izmaiņām reģistrā ierakstītajās ziņās, tostarp par interešu pārstāvja izslēgšanu no reģistra, reģistra iestāde izdara elektroniski uz interešu pārstāvja pieteikuma vai — likumā noteiktajos gadījumos — uz kompetentās iestādes paziņojuma pamata un nepieņemot atsevišķu lēmumu.

(7) Par veiktajiem ierakstiem reģistrā pieteikuma iesniedzējam paziņo, izmantojot reģistra iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu.

(8) Reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi tiek glabātas 10 gadus pēc šā pārstāvja izslēgšanas no reģistra.

(1) Ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm publicē publiskās varas pārstāvji interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk — sistēma), kuru uztur reģistra iestāde. Ziņas tiek publicētas sistēmā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc interešu pārstāvības aktivitātes.

(2) Sistēmā publicē ziņas par notikušām tikšanās reizēm un sanāksmēm (piemēram, darba grupām, komisiju un komiteju sēdēm), norādot vismaz datumu, saziņas formu, dalībniekus un apspriestos jautājumus, privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, ziņas par protokola sastādīšanu (tā sastādīšanas gadījumā pievieno protokolu vai norāda tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams protokols), kā arī citas Ministru kabineta noteiktas ziņas. Ziņu publicēšanu sistēmā par tikšanās reizēm un sanāksmēm, kurās piedalās vismaz divi publiskās varas pārstāvji, nodrošina tas publiskās varas pārstāvis, kurš ir tikšanās vai sanāksmes organizētājs.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto ziņu publicēšana sistēmā apdraud valsts drošību vai rada citādu nesamērīgu kaitējumu sabiedrības interesēm, publiskās varas pārstāvis tās nepublicē, bet nodrošina šo ziņu iekļaušanu atsevišķā dokumentā.

(4) Sistēmā nepublicē ziņas par sanāksmēm, kurās tiek veikta interešu pārstāvība, ja tās ir izveidotas uz normatīva akta vai cita tiesību akta pamata un to norise tiek fiksēta protokolā vai videoierakstā.

(5) Sistēmā publicētās ziņas ir publiski pieejamas bez maksas.

(6) Interešu pārstāvis ir tiesīgs iesniegt publiskās varas pārstāvim sūdzību par publiskās varas pārstāvja pēdējo 12 mēnešu laikā publicētajām ziņām sistēmā, ciktāl tās attiecas uz konkrēto interešu pārstāvi un ir kļūdainas vai nepilnīgas. Publiskās varas pārstāvim ir pienākums izskatīt šādu sūdzību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) citas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;

2) kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.

Interešu pārstāvim ir šādi pienākumi:

1) atklāt publiskās varas pārstāvim privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība;

2) atklāt publiskās varas pārstāvim savu unikālo identifikācijas numuru un to, vai interešu pārstāvis īsteno sistemātisku interešu pārstāvību;

3) atturēties no nepatiesas informācijas sniegšanas;

4) atturēties no pretēju interešu pārstāvēšanas saistībā ar vienu un to pašu publisku lēmumu;

5) atturēties no solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību saistībā ar publisku lēmumu;

6) nemudināt publiskās varas pārstāvi pārkāpt tiesību normas, kas tam ir saistošas;

7) nodrošināt, ka visa par sevi reģistra iestādei sniegtā informācija un visa šā likuma kārtībā atklājamā informācija ir patiesa un nav maldinoša.

(1) Publiskās varas pārstāvim ir aizliegts:

1) neievērojot vienlīdzības principu, kādam no interešu pārstāvjiem nodrošināt īpašas priekšrocības;

2) pieņemt no interešu pārstāvja dāvanas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē;

3) maldināt interešu pārstāvi, tostarp radot iespaidu par iespēju tam nodrošināt īpašas priekšrocības, lai sazinātos ar citu publiskās varas pārstāvi, vai iespēju ietekmēt publiskās varas pārstāvja rīcību;

4) lūgt interešu pārstāvi veikt ziedojumu institūcijai, kurā publiskās varas pārstāvis ir nodarbināts. Jēdziens "ziedojums" lietots likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos aizliegumus publiskās varas pārstāvim ir pienākums ievērot arī attiecībā uz privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība.

(3) Publiskās varas pārstāvis, iesniedzot publiska lēmuma projektu vai priekšlikumu par to, norāda interešu pārstāvības aktivitātes, kas notikušas publiska lēmuma projekta ierosināšanas vai izstrādes laikā. Ja priekšlikuma sagatavošanas laikā notikušas interešu pārstāvības aktivitātes, tās atspoguļojamas arī priekšlikumu tabulā likumprojekta izskatīšanai, izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem vai citos līdzīgos dokumentos gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādi dokumenti ir sagatavojami.

(4) Publiskās varas pārstāvim savu pilnvaru laikā ir aizliegts būt par interešu pārstāvi lietās, kurās viņš pats ir iesaistīts kā publiskās varas pārstāvis. Šis ierobežojums ir spēkā arī divus gadus pēc pilnvaru beigām attiecībā uz lietām, kurās persona ir bijusi iesaistīta kā publiskās varas pārstāvis.

(5) Publiskās varas pārstāvim ir tiesības atteikt saziņu ar interešu pārstāvi, kurš nav reģistrējies reģistrā, bet kuram ir pienākums reģistrēties reģistrā saskaņā ar šo likumu.

Ministru kabinets reizi gadā līdz 31. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību.

1. Šā likuma 3. un 4. pants, 5. panta 2. punkts un 6. panta piektā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī.

2. Šā likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punktā un 4. panta septītajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023. gada 1. septembrim.

3. Šā likuma 6. panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktais ierobežojums nav piemērojams attiecībā uz tiem publiskās varas pārstāvjiem, kuriem pilnvaras beigušās līdz 2023. gada 1. aprīlim.

4. Šā likuma 7. pantā minēto ziņojumu Ministru kabinets pirmo reizi iesniedz Saeimai 2024. gadā, bet ziņojumā par 2025. gadu iekļauj arī izvērtējumu par nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību attiecībā uz šajā likumā minēto pienākumu neizpildi.

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 13. oktobrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 25. oktobrī