Latvijas Bankas noteikumi Nr. 223

Rīgā 2022. gada 24. oktobrī

Naudas zīmju iesniegšanas, pieņemšanas, identificēšanas un aizstāšanas Latvijas Bankā noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Bankas likuma
39. panta trešo daļu, 40. panta ceturto daļu,
41. panta otro daļu un 42. panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības attiecībā uz dokumentiem un informāciju, kādu persona sniedz Latvijas Bankai, iesniedzot naudas zīmes identificēšanai vai aizstāšanai;

1.2. prasības, kādām jāatbilst naudas zīmēm, lai tās pieņemtu identificēšanai un aizstāšanai;

1.3. kārtību, kādā persona iesniedz un Latvijas Banka pieņem un:

1.3.1. identificē banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm;

1.3.2. identificē un aizstāj apgrozībai nederīgu banknoti un monētu, kurai ir bojājuma pazīmes;

1.3.3. aizstāj apgrozībai derīgu euro banknoti un monētu;

1.3.4. identificē, novērtē un aizstāj personas iesniegto Latvijas Bankas euro kolekcijas monētu;

1.4. apgrozībai derīgu euro banknošu un monētu aizstāšanas veidus un nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apgrozībai derīgs – stāvoklis, kuru attiecina uz naudas zīmi, ja tā nav atzīstama par bojātu, viltotu vai izņemamu no apgrozības citu iemeslu dēļ;

2.2. apgrozībā nebijis – stāvoklis, kuru attiecina uz naudas zīmi no brīža, kad stājies spēkā lēmums par attiecīgā veida naudas zīmju emisiju, līdz brīdim, kad Latvijas Banka pirmo reizi attiecīgo naudas zīmi laiž apgrozībā, fiziski to izsniedzot personai;

2.3. atbilstošs maksājumu konts – Eiropas Savienībā reģistrētā finanšu iestādē uz iesniedzēja vārda atvērts euro maksājumu konts, kuru var nepārprotami identificēt ar starptautisko maksājumu konta numura identifikatoru (IBAN), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulas (ES) Nr. 260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009, 2. panta 15. punktā, un kurš sasniedzams vienotās euro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area) kredīta pārvedumu shēmā;

2.4. autentiska naudas zīme – naudas zīme, kas izgatavota uzņēmumā, kuram piešķirtas tiesības veikt attiecīgās naudas zīmes izgatavošanu;

2.5. bojāta euro naudas zīme – euro naudas zīme ar bojājuma vai nolietojuma pazīmēm, t.sk. Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 19. aprīļa lēmumā 2013/211/ES par euro banknošu nominālvērtībām, parametriem, atveidošanu, apmaiņu un izņemšanu no apgrozības (ECB/2013/10) (tālāk tekstā –Lēmums (ECB/2013/10)) minētās "bojātas īstās euro banknotes", Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 16. septembra lēmumā 2010/597/ES par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā 2. panta 11. punktā minētās "nederīgās euro banknotes" un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulas (ES) Nr. 1210/2010 par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīkošanos ar apgrozībai nederīgām euro monētām (tālāk tekstā – Regula Nr. 1210/2010) 2. panta b) apakšpunktā minētās "apgrozībai nederīgās euro monētas";

2.6. bojāta lata naudas zīme – lata naudas zīme ar bojājuma vai nolietojuma pazīmēm;

2.7. cita valsts – jebkura valsts, izņemot Latviju;

2.8. eksperts – Latvijas Bankas prezidenta apstiprināts eksperts, kas identificē bojātas euro un lata naudas zīmes un banknotes un monētas ar viltojuma pazīmēm, kā arī sniedz kompetentās institūcijas atzinumu Kriminālprocesa likuma izpratnē;

2.9. termini "euro apgrozības monēta", "euro piemiņas monēta" un "euro kolekcijas monēta" šajos noteikumos lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 651/2012 par euro monētu emisiju izpratnē;

2.10. identificēšana – ekspertu veikts pasākumu kopums, kura uzdevums ir noskaidrot naudas zīmes autentiskumu (vai naudas zīme ir autentiska vai viltota);

2.11. iesniedzējs – persona, kas iesniedz Latvijas Bankā naudas zīmi identificēšanai vai aizstāšanai;

2.12. komiteja – Latvijas Bankas naudas zīmju pārvaldības komiteja, ko izveido Latvijas Bankas padome saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 39. panta ceturto daļu;

2.13. kompetentās institūcijas atzinums – ekspertu sniegts atzinums par Latvijas Bankā iesniegtas naudas zīmes autentiskumu;

2.14. Latvijas Bankas klientu kase – Latvijas Bankas klientu kase Bezdelīgu ielā 3, Rīgā, vai citā Latvijas Bankas noteiktā vietā;

2.15. monētu iemaksas iekārta – Latvijas Bankas klientu kasē pieejama pašapkalpošanās monētu iemaksas iekārta, ar kuru iesniedzējs ir tiesīgs veikt apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu iemaksu Latvijas Bankā nolūkā saņemt Latvijas Bankas pakalpojumu – apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu aizstāšanu ar bezskaidru naudu;

2.16. naudas apstrādātājs – Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu, 6. panta 1. punktā minētais tiesību subjekts, kas veic euro banknošu un monētu apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā;

2.17. naudas zīme – euro, lata vai citas valsts banknote vai monēta, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi;

2.18. numismātikas monēta – Latvijas Republikas euro kolekcijas monēta, euro piemiņas monēta suvenīriesaiņojumā vai euro apgrozības monētu komplekts;

2.19. viltota naudas zīme – naudas zīme, kas nav izgatavota uzņēmumā, kuram piešķirtas tiesības veikt attiecīgu naudas zīmju izgatavošanu.

3. Euro banknotes un monētas pieņem identificēšanai un aizstāj, ievērojot Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktus.

4. Noteikumi neattiecas uz kārtību, kādā Latvijas Banka:

4.1. izsniedz kredītiestādei un pieņem no tās euro naudas zīmes un sniedz citus saistītus pakalpojumus saskaņā ar Latvijas Bankas un kredītiestādes līgumu par skaidrās naudas darījumiem Latvijas Bankā;

4.2. pieņem un identificē bojātas euro un lata naudas zīmes un naudas zīmes ar viltojuma pazīmēm, kuras iesniedz tiesībsargājošā iestāde saskaņā ar Latvijas Bankas un attiecīgās tiesībsargājošās iestādes vienošanos.

2. Vispārīgie naudas zīmju iesniegšanas un pieņemšanas Latvijas Bankā nosacījumi

5. Latvijas Banka bojātu euro vai lata naudas zīmju, naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm un apgrozībai derīgu euro naudas zīmju pieņemšanu identificēšanai vai aizstāšanai Latvijas Bankas klientu kasēs veic bez iepriekšēja pieraksta. Ja iesniedzēja iesniedzamo bojāto euro vai lata naudas zīmju, naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm vai apgrozībai derīgo euro naudas zīmju kopējā vērtība ir lielāka par 50 000 euro, iesniedzējs vismaz trīs darbadienas pirms iesniedzēja plānotās ierašanās Latvijas Bankas klientu kasē informē par to Latvijas Banku, norādot šajos noteikumos paredzēto pakalpojumu, kādu iesniedzējs vēlas saņemt, un iesniedzēja tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kuru Latvijas Banka var izmantot, lai sazinātos ar iesniedzēju.

6. Iesniedzējs pēc Latvijas Bankas darbinieka pieprasījuma:

6.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu, lai nodrošinātu iesniedzēja (ja iesniedzējs ir juridiskā persona, – tās pārstāvja) identitātes pārbaudi;

6.2. rakstiski sniedz informāciju, kura nepieciešama izpētei saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju riska pārvaldību.

7. Ja iesniedzējs iesniedz Latvijas Bankā naudas zīmi pa pastu, iesniedzējs pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz šo noteikumu 6. punktā noteikto informāciju Latvijas Bankai rakstiski.

8. Latvijas Bankas darbinieks nepieņem no iesniedzēja naudas zīmi identificēšanai vai aizstāšanai (t.sk. neatlīdzina tās nominālvērtību) šādos gadījumos:

8.1. ja tā acīmredzami tīši pārveidota par suvenīrizstrādājumu vai rotaslietu un tādējādi vairs nav uzskatāma par naudas zīmi;

8.2. ja naudas zīmes izskats liecina vai ir cits iemesls uzskatīt, ka naudas zīmes pieņemšana aizstāšanai vai identificēšanai var būt kaitīga personas veselībai un drošībai, un iesniedzējs nav iesniedzis kompetentas iestādes izdotu nekaitīguma veselībai un drošības novērtējumu.

9. Latvija Banka ir tiesīga atteikties pieņemt no iesniedzēja aizstāšanai vai atteikties aizstāt apgrozībai derīgas euro naudas zīmes vai numismātikas monētas, kurām konstatēts izgatavošanas defekts, ja iesniedzējs nesniedz Latvijas Bankai šajos noteikumos noteikto informāciju, t.sk. šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju.

3. Bojātu euro un lata naudas zīmju un naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm iesniegšana, pieņemšana, identificēšana un aizstāšana

3.1. Bojātas euro vai lata naudas zīmes aizstāšanas vispārējie nosacījumi

10. Bojātas euro naudas zīmes aizstāšanu Latvijas Banka veic, ievērojot Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktos noteikto. Bojātas lata naudas zīmes aizstāšanu Latvijas Banka veic, ievērojot Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto.

11. Bojātas euro naudas zīmes aizstāšanu Latvijas Banka veic bez maksas, izņemot naudas apstrādātāju iesniegto ar aizsargierīcēm bojāto euro banknošu aizstāšanu, kam piemēro maksu Lēmumā (ECB/2013/10) noteiktajā apjomā un kārtībā, ja euro banknotes nav bojātas laupīšanas, zādzības, citas noziedzīgas darbības vai to mēģinājuma rezultātā.

12. Bojātas lata naudas zīmes aizstāšanu ar euro Latvijas Banka veic bez maksas, tās nominālvērtību pārrēķinot euro, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas kursu, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 3. punktu Eiropas Savienības Padome noteikusi latu apmaiņai pret euro (0.702804 lati par 1 euro).

3.2. Bojātu euro un lata naudas zīmju un naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm iesniegšana Latvijas Bankā

13. Sagatavojot bojātu euro un lata naudas zīmi iesniegšanai Latvijas Bankā, iesniedzējs rīkojas ar bojāto euro un lata naudas zīmi piesardzīgi un ar pienācīgu rūpību, pēc iespējas saglabājot naudas zīmi un tās fragmentus.

14. Iesniedzējs iesniedz klātienē Latvijas Bankas klientu kasē vai nosūta Latvijas Bankai pa pastu bojātu euro vai lata naudas zīmi vai naudas zīmi ar viltojuma pazīmēm un šo noteikumu 15. punktā noteiktajām prasībām atbilstošu iesniegumu.

15. Iesniegumā par bojātas euro vai lata naudas zīmes iesniegšanu aizstāšanai vai naudas zīmes ar viltojuma pazīmēm iesniegšanu identificēšanai norāda šādu informāciju:

15.1. iesniedzēju identificējošu un tā darbību raksturojošu informāciju:

15.1.1. ja iesniedzējs ir fiziskā persona:

15.1.1.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, personu apliecinoša dokumenta numuru un deklarētās dzīvesvietas adresi;

15.1.1.2. ja iesniegto bojāto euro vai lata naudas zīmju vai naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm vērtība pārsniedz 1 000 euro - informāciju par iesniegto naudas līdzekļu izcelsmi un to, vai iesniedzējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

15.1.2. ja iesniedzējs ir juridiskā persona:

15.1.2.1. iesniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un saimnieciskās darbības veidu;

15.1.2.2. iesniedzēja pārstāvja, kurš paraksta iesniegumu, vārdu, uzvārdu un pārstāvības tiesību pamatu;

15.1.2.3. informāciju par patiesā labuma guvēju, izņemot gadījumus, kad iesniedzējs ir reģistrēts Latvijas Republikā;

15.1.2.4. informāciju par to, vai iesniedzēja patiesā labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, izņemot gadījumus, kad iesniedzējs ir reģistrēts Latvijas Republikā;

15.2. iesniegto naudas zīmju valūtas nosaukumu, skaitu, nominālvērtību un kopsummu;

15.3. ja tiek iesniegta naudas zīme ar viltojuma pazīmēm, – informāciju par naudas zīmes iegūšanas apstākļiem, t.sk. iegūšanas vietu, laiku un personu, no kuras naudas zīme saņemta;

15.4. ja tiek iesniegta bojāta euro vai lata naudas zīme:

15.4.1. informāciju par naudas zīmes bojājumu rašanās laiku, vietu un iemesliem, pievienojot pierādījumus (ja tādi ir), kas apliecina bojājumu rašanās iemeslus;

15.4.2. ja tiek iesniegta bojātas banknotes daļa, kura atbilst 50% vai ir mazāka par 50% no veselas banknotes, iesniegumam pievieno pierādījumus, kas apliecina neiesniegtās banknotes daļas iznīcināšanu;

15.4.3. ja tiek iesniegta naudas zīme, kura bojāta ar tinti, krāsu, aizsargierīci vai citu ķīmisku vielu, iesniegumam pievieno rakstiskus paskaidrojumus un pierādījumus (ja tādi ir) par šāda bojājuma iemeslu un raksturu vai krāsojuma, traipa un piesūcinājuma veidu un iemeslu;

15.5. tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kuru Latvijas Banka var izmantot, lai sazinātos ar iesniedzēju;

15.6. informāciju par veidu, kādā iesniedzējs vēlas saņemt Latvijas Bankas atbildi uz iesniegumu, – pa pastu vai elektronisko pastu;

15.7. informāciju par veidu, kādā iesniedzējs vēlas saņemt aizstātās naudas zīmes nominālvērtības atlīdzinājumu, – euro naudas zīmēs Latvijas Bankas klientu kasē vai kā bezskaidrās naudas pārvedumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu (norāda finanšu iestādes nosaukumu, konta numuru un BIC kodu).

16. Iesniedzējam nav jāiesniedz šo noteikumu 15. punktā noteiktajām prasībām atbilstošs iesniegums, ja bojātas euro vai lata naudas zīmes aizstāšanu Latvijas Bankas klientu kasē veic tūlīt atbilstoši šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā noteiktajai kārtībai.

3.3. Bojātas euro vai lata naudas zīmes tūlītēja aizstāšana

17. Latvijas Bankas klientu kasē Latvijas Banka nodrošina iesniedzēja klātienē iesniegtas bojātas euro vai lata naudas zīmes tūlītēju aizstāšanu ar euro naudas zīmēm, ja nav šaubu par naudas zīmes autentiskumu un derīgumu aizstāšanai un nav iestājies kāds no šo noteikumu 21. punktā minētajiem gadījumiem, kad bojāta euro vai lata naudas zīme pieņemama identificēšanai.

18. Bojāta euro banknote ir derīga aizstāšanai, ja banknotei saskatāmi pretviltošanas elementi (drošības pazīmes), nosakāma banknotes nominālvērtība un banknote acīmredzami atbilst vienai no šādām prasībām:

18.1. bojātas euro banknotes iesniegtā daļa pārsniedz 50% no veselas banknotes;

18.2. banknote ir sagriezta vai saplēsta un sastāv no vairākām daļām vai salīmēta un vismaz divas iesniegtās banknotes daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei un tās kopā veido vairāk nekā 50% no veselas euro banknotes.

19. Bojāta euro apgrozības monēta ir derīga aizstāšanai, ja tai redzams nacionālās puses attēls un saskatāma nominālvērtība.

20. Bojāta lata naudas zīme ir derīga aizstāšanai, ja tā atbilst Euro ieviešanas kārtības likuma 9. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

3.4. Bojātu euro un lata naudas zīmju un naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm pieņemšana identificēšanai

21. Latvijas Banka pieņem bojātu euro vai lata naudas zīmi identificēšanai, neveicot tās tūlītēju aizstāšanu Latvijas Bankas klientu kasē, šādos gadījumos:

21.1. pastāv šaubas par euro vai lata naudas zīmes autentiskumu;

21.2. bojātā euro vai lata naudas zīme neatbilst šo noteikumu 18., 19. vai 20. punktā noteiktajām prasībām;

21.3. bojātajai euro naudas zīmei konstatējami šo noteikumu 35. punktā norādītie bojājumi;

21.4. euro vai lata naudas zīme bojāta ar aizsargierīcēm;

21.5. bojātas euro banknotes iesniegtā daļa ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 18.1. un 18.2. apakšpunktā, un iesniedzējs ir iesniedzis pierādījumus, kas apliecina, ka neiesniegtās banknotes daļas ir iznīcinātas;

21.6. bojātas lata banknotes iesniegtā daļa ir mazāka, nekā noteikts Euro ieviešanas kārtības likuma 9. panta trešās daļas 1. punktā;

21.7. euro vai lata banknote ir sagriezta vai saplēsta un sastāv no vairākām daļām vai ir salīmēta, un vismaz divas iesniegtās banknotes daļas kopā veido vairāk nekā 50% no veselas euro banknotes vai 51% no veselas lata banknotes, bet nav konstatējams, ka visas iesniegtās banknotes daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei;

21.8. ir aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, t.sk. ir šaubas par iesniedzēja īpašumtiesībām uz bojāto euro vai lata naudas zīmi.

22. Ja iesniedzējs bojātu euro vai lata naudas zīmi iesniedz Latvijas Bankā pa pastu, Latvijas Bankai nerodas šaubas par attiecīgās naudas zīmes autentiskumu un derīgumu aizstāšanai un nav iestājies kāds no šo noteikumu 21. punktā minētajiem gadījumiem, kad bojāta euro vai lata naudas zīme pieņemama identificēšanai, Latvijas Banka veic bojātās euro vai lata naudas zīmes aizstāšanu, atlīdzinot iesniedzējam tās nominālvērtību šo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā.

23. Latvijas Bankā iesniegtās bojātās euro vai lata naudas zīmes, kuras neaizstāj tūlītējā kārtībā vai šo noteikumu 22. punktā noteiktajā kārtībā, un naudas zīmes ar viltojuma pazīmēm nodod ekspertiem identificēšanai un kompetentās institūcijas atzinuma sagatavošanai.

3.5. Naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm identificēšanas kārtība

24. Eksperti veic naudas zīmes ar viltojuma pazīmēm identificēšanu un sniedz kompetentās institūcijas atzinumu viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzēja iesniegums un naudas zīme saņemti Latvijas Bankā. Ja Latvijas Bankā identificēšanai iesniegts liels skaits naudas zīmju ar viltojuma pazīmēm, nepieciešama papildu informācija vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams ievērot šā noteikumu punkta pirmajā teikumā minēto kompetentās institūcijas atzinuma sagatavošanas termiņu, Latvijas Banka informē iesniedzēju par kompetentās institūcijas atzinuma sniegšanas termiņa pagarināšanu.

25. Ja eksperti konstatē, ka naudas zīme ir viltota, Latvijas Banka kompetentās institūcijas atzinumu nosūta Valsts policijai un par šo faktu informē iesniedzēju.

26. Viltoto naudas zīmi iesniedzējam neatdod, un tās nominālvērtību neatlīdzina.

27. Ja eksperti konstatē, ka euro vai lata naudas zīme ir autentiska un:

27.1. bojāta, naudas zīmi aizstāj atbilstoši šo noteikumu 3.6. apakšnodaļā noteiktajai kārtībai;

27.2. nav bojāta, Latvijas Banka iesniedzēju informē par kompetentās institūcijas atzinumu un naudas zīmes atdošanu atpakaļ iesniedzējam vai aizstāšanu, ja tā ir apgrozībai nederīga citu iemeslu dēļ.

28. Ja eksperti konstatē, ka citas valsts naudas zīme ir autentiska, Latvijas Banka iesniedzēju informē par kompetentās institūcijas atzinumu un par naudas zīmes atdošanu atpakaļ iesniedzējam.

3.6. Bojātas euro vai lata naudas zīmes identificēšanas un aizstāšanas kārtība

29. Bojātas euro vai lata naudas zīmes identificēšanu veic un lēmumu par bojātas euro vai lata naudas zīmes aizstāšanu vai atteikumu to aizstāt pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzēja iesniegums un bojātas euro vai lata naudas zīmes saņemtas Latvijas Bankā.

30. Ja bojātas euro naudas zīmes identificēšanas rezultātā eksperti konstatē, ka identificēšanai iesniegtā euro naudas zīme ir autentiska, Latvijas Banka veic bojātās euro naudas zīmes aizstāšanu, izņemot šo noteikumu 31. punktā minētos gadījumus, kad par bojātās euro naudas zīmes aizstāšanu lemj komiteja. Veicot bojātas euro naudas zīmes aizstāšanu, tās nominālvērtību iesniedzējam atlīdzina šo noteikumu 37. punktā noteiktajā kārtībā.

31. Komiteja, pamatojoties uz kompetentās institūcijas atzinumu, lemj par bojātas euro naudas zīmes aizstāšanu vai atteikumu to aizstāt šādos gadījumos:

31.1. bojātajai euro naudas zīmei ir šo noteikumu 35. punktā norādītie bojājumi;

31.2. euro naudas zīme bojāta ar aizsargierīci;

31.3. bojātās euro banknotes iesniegtā daļa ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 18.1.un 18.2. apakšpunktā, un iesniedzējs ir iesniedzis pierādījumus, kas apliecina, ka neiesniegtās banknotes daļas ir iznīcinātas;

31.4. euro banknote ir sagriezta vai saplēsta un sastāv no vairākām daļām vai ir salīmēta un vismaz divas iesniegtās banknotes daļas kopā veido vairāk nekā 50% no veselas euro banknotes, un atbilstoši kompetentās institūcijas atzinumam nav konstatēts, ka iesniegtās banknotes visas daļas nepārprotami atbilst vienai un tai pašai banknotei;

31.5. euro naudas zīmju identificēšanas rezultātā konstatētā euro naudas zīmju nominālvērtību summa atšķiras no iesniedzēja iesniegumā norādītās iesniegto bojāto euro naudas zīmju nominālvērtību summas;

31.6. euro naudas zīme pieņemta identificēšanai saistībā ar aizdomām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, t.sk. ja ir šaubas par iesniedzēja īpašumtiesībām uz bojāto euro naudas zīmi.

32. Ņemot vērā kompetentās institūcijas atzinumu un komitejas secinājumus, bojāto euro vai lata naudas zīmju nominālvērtību summa, par kādu komiteja pieņem lēmumu aizstāt iesniedzēja iesniegtās bojātās euro vai lata naudas zīmes, var atšķirties no iesniedzēja iesniegumā norādītās iesniegto bojāto euro vai lata naudas zīmju nominālvērtību summas.

33. Komiteja, ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu, pieņem lēmumu aizstāt bojātu euro naudas zīmi šādos gadījumos:

33.1. ja bojātās euro naudas zīmes lielums vai izskats atbilst Lēmumā (ECB/2013/10) un Regulā Nr. 1210/2010 noteiktajiem aizstāšanas nosacījumiem;

33.2. ja bojātās euro naudas zīmes bojājumu raksturs liecina, ka tie radušies šādos gadījumos:

33.2.1. negadījuma rezultātā, par ko iesniedzējs sniedzis ticamu informāciju (pierādījumus);

33.2.2. aizsargierīces darbības rezultātā, ja iesniedzējs iesniedzis rakstiskus pierādījumus, ka iesniedzējs ir ar aizsargierīci bojātās euro naudas zīmes labticīgs ieguvējs;

33.2.3. euro banknotes tīša bojājuma rezultātā un komiteja zina vai tai ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka iesniedzējs ir labticīgs, vai iesniedzējs var pierādīt, ka viņš ir labticīgs;

33.2.4. citos gadījumos, izņemot, ja atbilstoši šo noteikumu 34. punktam pieņemams lēmums atteikt bojātas euro naudas zīmes aizstāšanu.

34. Komiteja, ievērojot kompetentās institūcijas atzinumu, pieņem lēmumu atteikt bojātās euro naudas zīmes aizstāšanu šādos gadījumos:

34.1. ja euro banknote neatbilst Lēmumā (ECB/2013/10) noteiktajām euro banknošu aizstāšanas prasībām, t.sk. ja euro banknote bojāta tīši, izņemot, ja tīši bojātās euro banknotes aizstāšana ir pieļaujama atbilstoši Lēmumā (ECB/2013/10) noteiktajiem gadījumiem;

34.2. ja euro monēta neatbilst Regulā Nr. 1210/2010 noteiktajām euro monētu aizstāšanas prasībām, t.sk. ja euro monēta bojāta tīši vai euro monētas izskats mainījies tāda procesa rezultātā, kurš, saprātīgi pieņemot, var radīt euro monētas izskata pārmaiņas, izņemot, ja bojātās euro monētas aizstāšana ir pieļaujama atbilstoši Regulā Nr. 1210/2010 noteiktajiem gadījumiem;

34.3. ja saskaņā ar šiem noteikumiem pieprasītā un iesniedzēja iesniegtā informācija neapliecina euro naudas zīmju izcelsmi, bojājumu rašanās iemeslu vai citus lēmuma pieņemšanai nozīmīgus faktus vai konstatējams, ka iesniedzēja norādītie fakti ir būtiski sagrozīti.

35. Euro naudas zīme bojāta tīši vai euro monētas izskats mainījies tāda procesa rezultātā, kurš, saprātīgi pieņemot, var radīt euro naudas zīmju izskata pārmaiņas, ja euro naudas zīme atbilst kādai no šādām pazīmēm un nav iesniegti tādi pierādījumi par bojājumu rašanos, kas apstiprina to nejaušu (negadījuma) raksturu:

35.1. euro banknote ir ar spilgtiem, uzkrītošiem uzrakstiem, reklāmām, zīmējumiem vai apjomīgiem krāsojumiem (euro banknote, kas ir bojāta nelielā mērā, piemēram, uz tās ir piezīmes, skaitļi vai īsi teikumi, netiek uzskatīta par tīši bojātu euro banknoti);

35.2. euro banknote iekrāsota ar tinti, notraipīta vai piesūcināta ar kādu ķīmisku vielu;

35.3. euro banknotei veikti atsevišķu elementu un fragmentu izgriezumi vai apzināti pretviltošanas elementu bojājumi;

35.4. uz euro banknotes ir izdarīti necenzēti, politiski motivēti, pretvalstiski, radikāli vai personas godu un cieņu aizskaroši uzraksti;

35.5. euro monētai izurbts caurums vai tā ir slīpēta, asināta vai metināta;

35.6. euro bimetāla monētas centrs ir atdalīts no monētas ārējās daļas un nav konstatējama abu iesniegto monētas daļu (monētas centra un monētas ārējās daļas) piederība vienai un tai pašai monētai;

35.7. euro monētas virsma ir pārklāta ar līmi, krāsu, laku vai citu grūti notīrāmu vielu;

35.8. uz euro monētas virsmas konstatējamas gan termiskas iedarbības (dedzināšanas), gan apstrādes procesa (pulēšanas vai tīrīšanas) pēdas;

35.9. euro monētas dizains ir pārveidots;

35.10. euro monēta bojāta atkritumu vai metāla (metāllūžņu) apstrādes vai utilizācijas procesā;

35.11. euro monētas bojājumi atbilst no apgrozības izņemtu īpašā veidā deformētu monētu pazīmēm (viļņveidīgi, rievu veidā, rombveidīgi vai izgriezumu veidā veikti monētu bojājumi);

35.12. euro monētas bojājumi atbilst tīši bojātu euro monētu pazīmēm, kādas minētas Eiropas Tehnikas un zinātnes centra vadlīnijās, kuras izdotas saskaņā ar Regulas Nr. 1210/2010 7. pantu;

35.13. citas pazīmes, kas liecina par euro naudas zīmju bojājumu tīšu raksturu vai bojāšanu tāda procesa rezultātā, kurš, saprātīgi pieņemot, var radīt euro naudas zīmju izskata pārmaiņas.

36. Ja bojātas lata naudas zīmes identificēšanas laikā eksperti konstatē, ka identificēšanai iesniegtā lata naudas zīme ir autentiska, atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma regulējumam par bojātās lata naudas zīmes aizstāšanu lemj komiteja. Komiteja pieņem lēmumu atteikt bojātās lata naudas zīmes aizstāšanu, ja bojātā lata naudas zīme neatbilst Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajām prasībām.

37. Bojātas euro vai lata naudas zīmes aizstāšanas gadījumā tās nominālvērtību iesniedzējam atlīdzina atbilstoši iesniedzēja iesniegumā norādītajai izvēlei, veicot bezskaidrās naudas pārvedumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu vai atlīdzinājumu samaksājot skaidrā naudā (euro naudas zīmēs) Latvijas Bankas klientu kasē. Latvijas Banka nodrošina atlīdzinājuma samaksu iesniedzējam šo noteikumu 29. punktā noteiktajā termiņā, izņemot gadījumus, kad atlīdzinājuma samaksa nav iespējama iesniedzēja rīcības vai citu no Latvijas Bankas neatkarīgu iemeslu dēļ.

38. Ja komiteja pieņem lēmumu atteikt bojātas lata naudas zīmes aizstāšanu, bojāto lata naudas zīmi pēc iesniedzēja pieprasījuma atdod atpakaļ iesniedzējam. Šādā gadījumā uz bojātās lata banknotes izdara atzīmi "Apmaiņa atteikta".

39. Ja komiteja pieņem lēmumu atteikt veikt bojātas euro naudas zīmes aizstāšanu, iesniedzējam bojāto euro naudas zīmi neatdod un neatlīdzina tās nominālvērtību.

4. Apgrozībai derīgu euro naudas zīmju aizstāšana

4.1. Apgrozībai derīgu euro naudas zīmju aizstāšanas veidi un vispārējie nosacījumi

40. Latvijas Bankas aizstāj apgrozībai derīgas euro naudas zīmes šādos veidos:

40.1. apgrozībai derīgas euro banknotes – ar tādas pašas summas euro apgrozības monētām vai citas nominālvērtības euro banknotēm;

40.2. apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas – ar tādas pašas summas euro banknotēm vai citas nominālvērtības euro apgrozības monētām;

40.3. apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas – ar bezskaidro naudu, veicot pārskaitījumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu.

41. Latvijas Banka neveic:

41.1. bezskaidrās naudas aizstāšanu ar apgrozībai derīgām euro naudas zīmēm, izņemot šo noteikumu 43. punktā minētos gadījumus;

41.2. apgrozībai derīgu euro banknošu aizstāšanu ar bezskaidro naudu.

42. Nodrošinot iesniedzēja iesniegto apgrozībai derīgo euro naudas zīmju aizstāšanu ar tādas pašas summas citas nominālvērtības euro naudas zīmēm, Latvijas Banka rīkojas atbilstoši Latvijas Bankas klientu kasē aizstāšanai pieejamo euro naudas zīmju un to nominālvērtību veidiem un to atlikumiem un Latvijas Bankai nav pienākuma nodrošināt aizstāšanu, izsniedzot tieši tāda veida un nominālvērtības euro naudas zīmes, kādas vēlas saņemt iesniedzējs.

43. Šo noteikumu 4. nodaļa neattiecas uz:

43.1. numismātikas monētu pārdošanu;

43.2. bezskaidrās naudas aizstāšanu ar apgrozībā nebijušām euro piemiņas monētām, ja darījumu veic saskaņā ar Latvijas Bankas tīmekļvietnē Latvijas Bankas un personas noslēgtu distances līgumu;

43.3. bezskaidrās naudas aizstāšanu ar apgrozībā nebijušām euro piemiņas monētām, ja Latvijas Banka un persona noslēgušas Latvijas Bankas nosacījumiem atbilstošu darījumu par apgrozībā nebijušu euro apgrozības monētu piegādi uz citu valsti.

4.2. Apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu aizstāšana

44. Latvijas Banka pieņem no iesniedzēja aizstāšanai apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas ne vairāk kā 1000 euro apjomā kalendārā mēneša laikā, ņemot vērā šādus Latvijas Bankas nodrošinātos iesniegšanas veidus un to ierobežojumus:

44.1. apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas var iesniegt aizstāšanai ar bezskaidro naudu, izmantojot monētu iemaksas iekārtu šo noteikumu 4.2.1. apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;

44.2. ja aizstāšanai iesniedzamo apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu skaits vienā dienā nepārsniedz 100 monētu, apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas var iesniegt Latvijas Bankas klientu kasē klātienē, norādot, vai iesniedzējs vēlas aizstāt apgrozībai derīgās euro apgrozības monētas ar tādas pašas summas euro banknotēm vai citas nominālvērtības euro apgrozības monētām;

44.3. ja aizstāšanai iesniedzamo apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu skaits vienā dienā pārsniedz 100 monētu un iesniedzējs pamatotu iemeslu dēļ (nedarbojas monētu iemaksas iekārta vai tās lietotāju reģistrācijas sistēma, vai iesniedzējam nav pieejami šo noteikumu 48.1. apakšpunktā minētie elektroniskās identifikācijas līdzekļi) nevar iesniegt apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas aizstāšanai, izmantojot monētu iemaksas iekārtu, apgrozībai derīgas euro apgrozības monētas aizstāšanai ar bezskaidro naudu var iesniegt Latvijas Bankas klientu kasē klātienē, norādot atbilstošu maksājumu kontu.

45. Šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētajā gadījumā Latvijas Banka nodrošina tūlītēju iesniedzēja iesniegto apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu aizstāšanu ar tādas pašas summas euro banknotēm vai citas nominālvērtības euro apgrozības monētām, ņemot vērā šo noteikumu 58. un 59. punktā minētos nosacījumus.

46. Šo noteikumu 44.3. apakšpunktā minētajā gadījumā Latvijas Banka pieņem iesniedzēja iesniegtās apgrozībai derīgās euro apgrozības monētas un 5 darbadienu laikā nodrošina iesniegto apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu apstrādi (skaitīšanu un identificēšanu) un aizstāšanu ar bezskaidro naudu, veicot bezskaidrās naudas pārskaitījumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu.

47. Šo noteikumu 44. punkta ievaddaļā noteiktais kalendārā mēneša laikā aizstāšanai iesniedzamo apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu summas ierobežojums neattiecas uz iesniedzēju – juridisko personu, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un kura Latvijas Bankai iesniedz rakstisku apliecinājumu par nodarbošanos ar ziedojumu vākšanu –, norādot ziedojumu vākšanas veidu un aptuveno aizstājamo euro naudas zīmju summu.

4.2.1. Apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu aizstāšana ar bezskaidro naudu, izmantojot monētu iemaksas iekārtu

48. Lai iesniedzējs varētu izmantot monētu iemaksas iekārtu:

48.1. iesniedzējs (ja iesniedzējs ir juridiskā persona, tad juridiskās personas pārstāvis) autentificējas Latvijas Bankas tīmekļvietnē (adrese: https://siknauda.bank.lv) pieejamā monētu iemaksas iekārtas lietotāju reģistrācijas sistēmā (tālāk tekstā – lietotāju reģistrācijas sistēma) ar vienu no šādiem Latvijā izsniegtiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem:

48.1.1. personas apliecību;

48.1.2. Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā paredzētu citu kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, kura pieņemšanu nodrošina Latvijas Banka;

48.1.3. Eiropas Komisijai paziņotu un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu elektroniskās identifikācijas līdzekli, kurš atbilst būtiskam vai augstam uzticamības līmenim Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas Nr. 910/2014/ES par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK, izpratnē un kura pieņemšanu nodrošina Latvijas Banka;

48.1.4. maksājumu pakalpojuma sniedzēja izsniegtu, uzturētu vai akceptētu drošās autentificēšanās līdzekli, kurš atbilst Eiropas Komisijas 2017. gada 27. novembra Deleģētās regulas (ES) 2018/389, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem, prasībām un kura pieņemšanu nodrošina Latvijas Banka;

48.2. pēc sekmīgas autentificēšanās iesniedzējs elektroniskā veidā aizpilda lietotāju reģistrācijas sistēmā esošo anketu, sniedzot šādu informāciju:

48.2.1. iesniedzēju identificējošu informāciju:

48.2.1.1. ja iesniedzējs ir fiziskā persona – iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;

48.2.1.2. ja iesniedzējs ir juridiskā persona – iesniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi un iesniedzēja pārstāvja, kurš pilnvarots iesniedzēja reģistrēšanai lietotāju reģistrācijas sistēmā, vārdu, uzvārdu un pārstāvības tiesību pamatu;

48.2.2. informāciju par iesniedzēja plānoto monētu iemaksas iekārtas izmantošanas biežumu (vienreizēja vai vairākkārtēja apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu iesniegšana aizstāšanai ar bezskaidro naudu) un apjomu;

48.2.3. informāciju, kura nepieciešama iesniedzēja izpētei saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un sankciju riska pārvaldīšanu;

48.2.4. tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, kuru Latvijas Banka var izmantot, lai nosūtītu iesniedzējam monētu iemaksas iekārtas lietošanai nepieciešamo iesniedzēja identifikatoru un lai sazinātos ar iesniedzēju;

48.2.5. uz iesniedzēja vārda atvērtu atbilstošu maksājumu kontu (norādot finanšu iestādes nosaukumu, konta numuru un BIC kodu);

48.2.6. lietotāju reģistrācijas sistēmā minētajiem nosacījumiem atbilstošu iesniedzēja izvēlētu monētu iemaksas iekārtas lietošanas paroli;

48.3. ja par iesniedzēja pārstāvja tiesībām vienpersoniski pārstāvēt iesniedzēju nevar pārliecināties, izmantojot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā norādīto informāciju, iesniedzējs pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nosūta Latvijas Bankai pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu elektroniskās kopijas;

48.4. pēc sekmīgas lietotāju reģistrācijas sistēmā esošās anketas aizpildīšanas un iesniegšanas iesniedzēju reģistrē lietotāju reģistrācijas sistēmā un uz iesniedzēja norādīto elektroniskā pasta adresi nosūta monētu iemaksas iekārtas lietošanai nepieciešamo iesniedzēja identifikatoru, kuru iesniedzējs pirms katras monētu iemaksas iekārtas izmantošanas reizes ievada monētu iemaksas iekārtas saskarnē.

49. Iesniedzējs ir atbildīgs par lietotāju reģistrācijas sistēmas piešķirtā iesniedzēja identifikatora un paroles izmantošanu un drošu glabāšanu, kā arī lietotāju reģistrācijas sistēmā norādīto iesniedzēja datu pareizību un aktualitāti. Ja nepieciešams labot lietotāju reģistrācijas sistēmā norādītos iesniedzēja datus, iesniedzējs sazinās ar Latvijas Banku.

50. Ja iesniedzējs, reģistrējoties lietotāju reģistrācijas sistēmā, norāda, ka iesniedzēja mērķis ir:

50.1. vienreizēja apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu iesniegšana aizstāšanai ar bezskaidro naudu, iesniedzēja tiesības lietot monētu iemaksas iekārtu tiek apturētas uzreiz pēc tam, kad iesniedzējs, izmantojot monētu iemaksas iekārtu, veicis apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu iesniegšanu aizstāšanai ar bezskaidro naudu;

50.2. vairākkārtēja apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu iesniegšana aizstāšanai ar bezskaidro naudu, iesniedzēja tiesības lietot monētu iemaksas iekārtu tiek apturētas dienā, kad aprit viens gads no pēdējās reizes, kad iesniedzējs izmantojis monētu iemaksas iekārtu.

51. Ja iesniedzējs gada laikā pēc reģistrēšanās lietotāju reģistrācijas sistēmā nav izmantojis monētu iemaksas iekārtu, iesniedzēja tiesības lietot monētu iemaksas iekārtu tiek apturētas.

52. Iesniedzējs var atjaunot monētu iemaksas iekārtas lietošanas tiesības, veicot atkārtotu reģistrāciju lietotāju reģistrācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 48. punktā noteiktajai kārtībai.

53. Iesniedzējs ir tiesīgs izmantot monētu iemaksas iekārtu tikai apgrozībai derīgu euro apgrozības monētu iesniegšanai Latvijas Bankā. Latvijas Banka neatbild par iespējamiem zaudējumiem, kādi iesniedzējam var rasties, ja monētu iemaksas iekārtā iesniedzējs ievieto citas monētas vai monētām līdzīgus priekšmetus un monētu iemaksas iekārta tos aiztur.

54. Pēc iesniedzēja iesniegto apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu pieņemšanas iesniedzējs no monētu iemaksas iekārtas saņem pārskatu izdrukas veidā, kurā norādīts:

54.1. monētu iemaksas datums un laiks;

54.2. iesniedzēju identificējoša informācija;

54.3. iesniedzēja veiktās monētu iemaksas transakcijas numurs;

54.4. iesniedzēja iesniegto apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu skaits, nominālvērtības un kopsumma;

54.5. monētu iemaksas iekārtas nepieņemto un aizturēto monētu skaits.

55. Latvijas Banka ne vairāk kā divu darbadienu laikā nodrošina iesniedzēja ar monētu iemaksas iekārtu iesniegto apgrozībai derīgo euro apgrozības monētu aizstāšanu ar bezskaidro naudu, veicot bezskaidrās naudas pārskaitījumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu.

4.3. Apgrozībai derīgu euro banknošu aizstāšana

56. Lai veiktu apgrozībai derīgu euro banknošu aizstāšanu, iesniedzējs klātienē iesniedz aizstāšanai paredzētās apgrozībai derīgās euro banknotes Latvijas Bankas klientu kasē, norādot, vai iesniedzējs vēlas aizstāt apgrozībai derīgās euro banknotes ar tādas pašas summas euro apgrozības monētām vai citas nominālvērtības euro banknotēm.

57. Latvijas Banka nodrošina tūlītēju iesniedzēja iesniegto apgrozībai derīgo euro banknošu aizstāšanu ar tādas pašas summas citas nominālvērtības euro banknotēm vai euro apgrozības monētām, ņemot vērā šo noteikumu 58. un 59. punktā minētos nosacījumus.

4.4. Papildu nosacījumi apgrozībai derīgu euro naudas zīmju aizstāšanai ar euro apgrozības monētām

58. Iesniedzējam vienā dienā bez maksas par administratīvo izdevumu segšanu piemērošanas aizstāšanai pret iesniedzēja iesniegtajām apgrozībai derīgajām euro naudas zīmēm izsniedz ne vairāk kā 250 euro apgrozības monētu. Ja aizstāšanai ar iesniedzēja iesniegtajām apgrozībai derīgajām euro naudas zīmēm izsniedzamo euro apgrozības monētu skaits pārsniedz 250 euro apgrozības monētu, iesniedzējam piemēro maksu administratīvo izdevumu segšanai saskaņā ar Latvijas Bankas maksas pakalpojumu cenrādi.

59. Ja paredzams, ka paaugstināta pieprasījuma dēļ Latvijas Bankas iespējas nodrošināt iesniedzējiem apgrozībai derīgu euro naudas zīmju aizstāšanu ar noteiktas nominālvērtības euro apgrozības monētām vai apgrozībā nebijušām euro apgrozības monētām būs nepietiekamas, Latvijas Banka var lemt par vienai personai izsniedzamo attiecīgā veida euro apgrozības monētu skaita ierobežošanu.

5. Numismātikas monētas, kurai konstatēts izgatavošanas defekts, iesniegšana, identificēšana, novērtēšana un aizstāšana

60. Lai veiktu numismātikas monētas, kurai konstatējams izgatavošanas defekts, aizstāšanu, iesniedzējs iesniedz klātienē Latvijas Bankas klientu kasē vai nosūta Latvijas Bankai pa pastu:

60.1. numismātikas monētu, kurai, iesniedzēja ieskatā, konstatēts izgatavošanas defekts;

60.2. Latvijas Bankas izsniegtu attiecīgās numismātikas monētas iegādi apliecinošu dokumentu, ja tāds ir iesniedzēja rīcībā;

60.3. iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

60.3.1. informācija par iesniedzēju atbilstoši šo noteikumu 15.1. apakšpunktam;

60.3.2. informācija par saziņu ar iesniedzēju atbilstoši šo noteikumu 15.5. un 15.6. apakšpunktam;

60.3.3. iesniedzēja iesniegto numismātikas monētu, kurām, iesniedzēja ieskatā, konstatēts izgatavošanas defekts, nosaukums un skaits;

60.3.4. numismātikas monētai konstatējamā defekta apraksts un tā rašanās iemesls (ja iesniedzējam zināms);

60.3.5. informācija par veidu, kādā iesniedzējs izvēlas saņemt likumā noteikto atlīdzinājumu, ja numismātikas monētas aizstāšana ar tādu pašu numismātikas monētu bez izgatavošanas defekta nav iespējama, – euro naudas zīmēs Latvijas Bankas klientu kasē vai kā bezskaidrās naudas pārvedumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu (norāda finanšu iestādes nosaukumu, konta numuru un BIC kodu);

60.3.6. informāciju par to, vai gadījumā, ja Latvijas Banka nekonstatēs numismātikas monētai izgatavošanas defektu, iesniedzējs vēlas numismātikas monētu saņemt atpakaļ Latvijas Bankas klientu kasē vai veikt numismātikas monētas aizstāšanu atbilstoši tās nominālvērtībai.

61. Iesniedzēja iesniegtās numismātikas monētas identificēšanu veic un atzinumu par numismātikas monētas defektu sniedz eksperti, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju attiecīgās numismātikas monētas ražotājam.

62. Ja numismātikas monētas identificēšanas laikā eksperti konstatē, ka identificēšanai iesniegtā numismātikas monēta ir viltota, piemēro šo noteikumu 3.5. apakšnodaļā noteikto kārtību.

63. Lēmumu par numismātikas monētas aizstāšanu vai aizstāšanas atteikumu pieņem komiteja viena mēneša laikā no dienas, kad iesniedzēja iesniegums un numismātikas monēta saņemta Latvijas Bankā.

64. Komiteja, ņemot vērā ekspertu sniegto atzinumu par numismātikas monētas defektu, lemj par:

64.1. numismātikas monētas, kurai eksperti konstatējuši izgatavošanas defektu, aizstāšanu ar tādu pašu numismātikas monētu bez defekta vai, ja tas nav iespējams, numismātikas monētas iegādes vērtības atlīdzināšanu iesniedzējam atbilstoši Latvijas Bankas izsniegtajam attiecīgās numismātikas monētas iegādi apliecinošajam dokumentam vai, ja tāda nav, atbilstoši pēdējai Latvijas Bankas noteiktajai attiecīgās numismātikas monētas cenai;

64.2. numismātikas monētas, kurai eksperti nav konstatējuši izgatavošanas defektu, atdošanu iesniedzējam vai atlīdzināšanu atbilstoši tās nominālvērtībai (pēc iesniedzēja izvēles).

65. Šo noteikumu 64.1. un 64.2. apakšpunktā minētā atlīdzinājuma samaksu nodrošina atbilstoši iesniedzēja iesniegumā norādītajai izvēlei, veicot bezskaidrās naudas pārvedumu uz iesniedzēja norādītu atbilstošu maksājumu kontu vai atlīdzinājumu samaksājot skaidrā naudā (euro naudas zīmēs) Latvijas Bankas klientu kasē. Latvijas Banka nodrošina atlīdzinājuma samaksu iesniedzējam šo noteikumu 63. punktā noteiktajā termiņā, izņemot gadījumus, kad atlīdzinājuma samaksa nav iespējama iesniedzēja rīcības vai citu no Latvijas Bankas neatkarīgu iemeslu dēļ.

6. Noslēguma jautājums

66. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks