|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.10.2022., Nr. 209 https://www.vestnesis.lv/op/2022/209.14
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 677Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" Vēl šajā numurā27.10.2022., Nr. 209 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 675 Pieņemts: 25.10.2022. OP numurs: 2022/209.14 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 675
Rīgā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 54 21. §)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
53. panta otrās daļas 1. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanas nacionālā sistēma;
1.2. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma;
1.3. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventarizācijas ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija), Kioto protokola, Parīzes nolīguma, 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – regula 2018/1999) un 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – regula 2020/1208), prasībām;
2.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošana – darbību kopums, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu prognozes, ņemot vērā nozaru rādītāju prognozes, valsts rīcībpolitikas un pasākumus atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208 prasībām;
2.3. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, to nenoteiktībām, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;
2.4. ziņojums par siltumnīcefekta gāzu prognozēm – informācijas apkopojums par aprēķinātajām siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognozēm, par aprēķinos izmantotajiem rādītājiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, kas apkopoti noteiktā ziņošanas formā atbilstoši konvencijas, Kioto protokola, Parīzes nolīguma un regulas 2020/1208 prasībām;
2.5. darbību dati – vēsturiskie dati par darbībām, kas rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);
2.6. primārie dati – sākotnējie dati, kuri tiek sagatavoti, izmantojot statistikas datus un nozares politikas attīstības tendences un mērķrādītājus;
2.7. sekundārie dati – dati, kurus iegūst, izmantojot primāros datus, pētījumu galarezultātu apkopojumus un pārskatus un pēc nepieciešamības lietojot datu apstrādes un analīzes rīkus un mērķrādītājus;
2.8. emisijas faktors – lielums, kas nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;
2.9. nenoteiktība – informācijas trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;
2.10. galvenās kategorijas – kategorijas, kurām siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā ir būtiska ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes absolūto līmeni, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes tendencēm vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes nenoteiktību, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste dzīvo augu biomasā meža zemēs, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas);
2.11. nozaru eksperti – eksperti, ko deleģējušas nacionālajā inventarizācijas sistēmā iesaistītās institūcijas.
3. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālo sistēmu (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma) pilnveido un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
4. Inventarizācijas nacionālajā sistēmā iesaistītās atbildīgās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
5. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs):
5.1. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1. apakšpunktā minēto informāciju par darbību datiem;
5.2. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
5.3. katru gadu līdz 15. decembrim sagatavo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par kurināmā sadedzināšanu stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās, nesadedzināšanas darbībām ar fosilajiem šķidrajiem un cietajiem kurināmā veidiem, rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un dažādu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām, kā arī atkritumu apsaimniekošanas darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumu, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
5.4. sagatavo nacionālo inventarizācijas ziņojumu angļu valodā atbilstoši regulā 2020/1208 noteiktajam saturam, ņemot vērā šo noteikumu 5.3., 12.2., 20.1. un 20.2. apakšpunktā norādīto informāciju. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ietver:
5.4.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju, oglekļa dioksīda piesaistes un aprēķinu aprakstu no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī jebkuru aprēķina izmaiņu aprakstu;
5.4.2. specifiskās metodoloģijas, pieņēmumu, emisijas faktoru un darbību datu aprakstus, atsauces un informācijas avotus;
5.4.3. galveno kategoriju aprēķinus un aprakstu;
5.4.4. informāciju par nenoteiktību aprēķiniem;
5.4.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;
5.4.6. nacionālās sistēmas un tās izmaiņu aprakstu;
5.5. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulu. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
5.6. atbilstoši kompetencei sagatavo informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju sagatavo Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 IX pielikumu;
5.7. aizpilda šo noteikumu 4. pielikumu un regulas 2020/1208 VII, VIII un X pielikumu;
5.8. katru gadu līdz 30. decembrim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7. apakšpunktā minēto informāciju;
5.9. apkopo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam un VI pielikumam, ņemot vērā šo noteikumu 6.3., 12.3., 19.3. un 20.2. apakšpunktā minēto informāciju, un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
5.10. uztur un administrē integrēto datubāzi klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķināšanai (turpmāk – integrētā datubāze);
5.11. katru gadu līdz 1. augustam sadarbībā ar šo noteikumu 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām sagatavo inventarizācijas uzlabojuma plānu, kurā ietver informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa plānotajiem uzlabojumiem un iesniedz to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
6. Centrālā statistikas pārvalde:
6.1. apkopo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā un 2. pielikuma 12., 13. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un to aprakstus, kā arī atbilstoši kompetencei aizpildītu šo noteikumu 4. pielikumu;
6.2. katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
6.3. sagatavo un katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz par iepriekšējo gadu:
6.3.1. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā – aptuveno energobilanci un pieejamos darbību datus par rūpniecības un produktu lietošanas sektoru;
6.3.2. Fizikālās enerģētikas institūtā un Ekonomikas ministrijā – aptuveno energobilanci;
6.3.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – pieejamos darbību datus par lauksaimniecības sektoru;
6.3.4. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" – pieejamos darbību datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru.
7. Komersanti, kas nodarbojas ar cementa ražošanu (NACE 2. red. kods 23.51), čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanu (NACE 2. red. kods 24.10) un notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu, kā arī komersanti, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu (NACE 2. red. kods 35) un kuru kopējā uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 100 MW, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 2. pielikuma 1., 2., 7, 9., 10. un 11. tabulā minēto informāciju par darbību datiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus.
8. Dabasgāzes sadales sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operatori un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators sagatavo un katru gadu līdz 5. janvārim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējos rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 6. tabulu un līdz 1. aprīlim iesniedz datus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 3., 4. un 5. tabulu.
9. Komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, katru gadu līdz 1. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā apkopošanai šo noteikumu 2. pielikuma 8. tabulā minēto informāciju par biogāzes ražošanu.
10. Zāļu valsts aģentūra sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju par darbību datiem iepriekšējā kalendāra gadā.
11. Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 1.1.b. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
12. Fizikālās enerģētikas institūts sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
12.1. līdz 1. novembrim – šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
12.2. līdz 15. decembrim:
12.2.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par transporta sektoru, apkopotus vienotajā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
12.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
12.2.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
12.2.4. atbilstoši kompetencei informāciju par rādītājiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 2. un 3. tabulu. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
12.3. līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par transporta sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.2. apakšpunktā minēto informāciju.
13. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
14. Lauku atbalsta dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par iepriekšējā gada darbību datiem.
15. Valsts meža dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
16. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
17. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
18. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Valsts vides dienestu sagatavo un katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem.
19. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sagatavo un katru gadu iesniedz:
19.1. līdz 1. oktobrim Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē – šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. un 4. punktā minēto informāciju par darbību datiem;
19.2. līdz 15. decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
19.2.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
19.2.2. oglekļa dioksīda piesaistes un siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – regula 2018/841), ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 4. punktā minēto informāciju, regulu 2018/1999 un regulu 2020/1208;
19.2.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā saskaņā ar regulas 2020/1208 11. pantu;
19.3. līdz 5. jūlijam siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.3. apakšpunktā minēto informāciju.
20. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sagatavo un katru gadu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā:
20.1. līdz 15. decembrim:
20.1.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par lauksaimniecības sektoru, apkopotus vienotā ziņošanas tabulā, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā norādīto informāciju, regulu 2018/1999, regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
20.1.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā regulu 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktu;
20.1.3. atbilstoši kompetencei informāciju par Eiropas Savienības galveno kategoriju aprēķinu metodēm. Informāciju iesniedz Eiropas Komisijas noteiktajā formā;
20.2. līdz 5. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par lauksaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 6.3.4. apakšpunktā minēto informāciju.
21. Šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minētās institūcijas katru gadu līdz 15. decembrim iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes iespējamajām nenoteiktībām (procentos). Informāciju iesniedz atbilstoši regulas 2020/1208 X pielikumam.
22. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
22.1. regulāri veic nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu inventarizācijas nacionālo sistēmu, un koordinē šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19. un 20. punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā;
22.2. izskata apkopoto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu atbilstību apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 18/CMA.1, 5/CMA.3;
22.3. izskata nacionālā inventarizācijas ziņojuma atbilstību regulai 2020/1208 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;
22.4. apkopo informāciju par indikatoriem atbilstoši regulas 2020/1208 XI pielikumam;
22.5. izskata un, ja nepieciešams, papildina inventarizācijas uzlabojumu plānu, kā arī nosūta sagatavoto inventarizācijas uzlabojumu plānu saskaņošanai un apstiprināšanai šo noteikumu 4. punktā minētajām institūcijām;
22.6. izskata aptuveno siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju;
22.7. ja nepieciešams, pieaicina ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā;
22.8. koordinē starptautiskās pārbaudes, tai skaitā atbilžu sagatavošanu un to iesniegšanu;
22.9. līdz 30. jūnijam iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei apkopojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem.
23. Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu (turpmāk – prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma) koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
24. Prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrija.
25. Prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma ietver ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanu, klimata rīcībpolitikas ietekmes novērtēšanu un ziņošanu atbilstoši konvencijas, Parīzes nolīguma, regulas 2018/1999 18. un 39. panta, kā arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikto mērķu un klimatneitralitātes mērķa (līdz 2050. gadam) sasniegšanas novērtējumu. Prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībnieki ir Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas dalībniekiem izveido un uztur ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata rīcībpolitikas vērtēšanai. Par pamatu ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmai tiek izmantota enerģētikas un klimata modelēšanas sistēma.
26. Ekonomikas ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 30. aprīlim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
26.1. turpmāko 30 gadu makroekonomisko rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu;
26.2. šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanā izmantotā prognožu scenārija izvēles pamatojumu un aprakstu.
27. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu sagatavo un līdz 2024. gada 1. septembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
27.1. enerģētikas un būvniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
27.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
28. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu izstrādā un uztur enerģētikas un klimata modelēšanas sistēmu atbilstoši regulas 2018/1999 3., 9. un 14. panta nosacījumiem, tai skaitā lai aprēķinātu šo noteikumu 27. punktā minētās prognozes, novērtētu rīcībpolitiku, pasākumu ietekmi un Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu un to pārskatīšanas nepieciešamību, kā arī lai īstenotu regulas 2018/1999 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26. un 27. pantā noteiktās monitoringa un ziņošanas prasības.
29. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti izveido un uztur ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas ekonomisko ietekmi.
30. Satiksmes ministrija sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
30.1. transporta nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
30.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
31. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:
31.1. lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares primāros datus – rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
31.2. primāro datu sagatavošanā izmantoto pieņēmumu, datu, nozares rīcībpolitikas un pasākumu uzskaitījumu, to izvēles pamatojumu, aprakstu un, ja iespējams, nepieciešamo finansējumu un tā avotu pasākuma īstenošanai.
32. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli, lai prognozētu nozares attīstības rādītājus un siltumnīcefekta gāzu prognozes, kā arī noteiktu sociālekonomiskās un klimata politikas ietekmes.
33. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" izveido un uztur modelēšanas sistēmu saimnieciskās darbības, tai skaitā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, lai veiktu prognozes, kur nodrošināta sasaiste ar siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas darbību datu kopas.
34. Valsts vides dienests sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Kūdras asociāciju sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apsaimniekotu mitrāju rādītāju prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
35. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2024. gada 1. maijam un turpmāk reizi divos gados nosūta Satiksmes ministrijai, Zemkopības ministrijai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un Fizikālās enerģētikas institūtam šo noteikumu 26. punktā minētās makroekonomikas rādītāju prognozes. Minētās prognozes izmanto nozaru rādītāju prognožu sagatavošanā.
36. Fizikālās enerģētikas institūts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
36.1. sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus enerģētikas, rūpniecisko procesu un transporta sektoriem, izmantojot šo noteikumu 26., 27. un 30. punktā minēto informāciju;
36.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
37. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
37.1. sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes prognožu aprēķinus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības uzskaites kategorijās, kas noteiktas regulā 2018/841, izmantojot šo noteikumu 31. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
37.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
38. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavo:
38.1. sekundāros datus un prognožu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības darbībām, izmantojot šo noteikumu 31. punktā un 5. pielikumā minēto informāciju;
38.2. siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei. Līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu minēto aprakstu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā integrētās datubāzes noteiktajā formātā.
39. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs:
39.1. sagatavo un līdz 2024. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā primāros datus – atkritumu saimniecības un notekūdeņu apsaimniekošanas nozares rādītāju prognozes saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;
39.2. sagatavo sekundāros datus un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķinus fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām, izmantojot šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju;
39.3. sagatavo un līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā siltumnīcefekta gāzu prognožu, rīcībpolitikas un pasākumu aprakstu rūpniecisko procesu, fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu un sēra heksafluorīda lietošanas un šķīdinātāju un citu ķīmisko vielu izmantošanas darbībām un atkritumu apsaimniekošanas darbībām atbilstoši regulas 2018/1999 un regulas 2020/1208, kā arī konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām, kas paredzēts nacionālo ziņojumu un divgadu pārskatu izstrādei;
39.4. uztur un administrē integrētās datubāzes siltumnīcefekta gāzu prognožu daļu;
39.5. sagatavo ziņojuma projektu par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, izmantojot nozaru ekspertu sagatavoto informāciju atbilstoši šo noteikumu 36., 37., 38., 39. punktam un 48.2. un 48.3. apakšpunktam, un veic šo noteikumu IV sadaļā minētās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras;
39.6. šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto ziņojuma projektu līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.7. iestrādā šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētajā ziņojuma projektā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz 2024. gada 15. novembrim un turpmāk reizi divos gados iesniedz precizēto ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.8. pamatojoties uz šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas, Kioto protokola un Parīzes nolīguma prasībām, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu iesniedz pārskatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.9. pamatojoties uz šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto informāciju, sagatavo nacionālā ziņojuma projektu saskaņā ar konvencijas 12. pantu, veic šo noteikumu IV nodaļā noteiktās kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un līdz 2024. gada 1. septembrim un turpmāk katru ceturto gadu iesniedz nacionālā ziņojuma projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;
39.10. iestrādā šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minētajā pārskatā un 39.9. apakšpunktā minētajā ziņojumā priekšlikumus, kas saņemti no šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām, un līdz attiecīgā gada 20. decembrim precizēto pārskatu un ziņojumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
40. Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2024. gada 1. oktobrim un turpmāk katru otro gadu sagatavo jutīguma analīzes rezultātus ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm kopā ar īsu paskaidrojumu par parametru izmaiņām atbilstoši regulā 2018/1999 un regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām, minētos rezultātus iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
41. Fizikālās enerģētikas institūts līdz 2023. gada 30. janvārim un turpmāk katru otro gadu, sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", izstrādā un atjauno siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēšanas ilgtermiņa scenārijus līdz 2050. gadam un turpmākajiem gadiem un novērtē Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanas progresu.
42. Lai izpildītu šo noteikumu 41. punktā noteikto uzdevumu, līdz 2024. gada 1. novembrim un turpmāk katru otro gadu Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" iesniedz Fizikālās enerģētikas institūtā siltumnīcefekta gāzu prognozes scenārijam ar esošajiem pasākumiem, kā arī plānoto rīcībpolitiku un pasākumu aprakstu atbilstoši konvencijai, Parīzes nolīgumam un regulas 2018/1999 17. un 18. pantam.
43. Sākot ar 2023. gadu, katru gadu līdz 1. augustam Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrijasniedz informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai sagatavotu šo noteikumu 44.5. apakšpunktā minēto ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, kas attiecas uz informāciju par iepriekšējā gada finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņu jomu.
44. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:
44.1. šo noteikumu 39.5. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2023. gada 5. oktobrim un turpmāk katru otro gadu nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņš ir 20 darbdienas;
44.2. šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto pārskatu un 39.9. apakšpunktā minēto ziņojumu līdz 2024. gada 5. novembrim nosūta izskatīšanai šo noteikumu 24. punktā minētajām ministrijām. Izskatīšanas termiņš ir 20 darbdienas;
44.3. līdz 2023. gada 1. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem sagatavo informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999 18. pantu, lai novērtētu nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu;
44.4. līdz 2023. gada 31. jūlijam un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un regulas 2020/1208 II pielikumu;
44.5. līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik gadu sagatavo ziņojumu par attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un regulas 2020/1208 6. pantu un II, IV, V pielikumu.
45. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk – kvalitātes procedūras) programma (turpmāk – kvalitātes programma) nodrošina inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu atbilstību konvencijas un Parīzes nolīguma kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 4., 5., 6., 12., 20., 21., 24., 36., 37., 38. un 39. punktā minētajām institūcijām.
46. Kvalitātes programmu izstrādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un šo noteikumu 66. un 68. punktā minēto darba grupu ekspertiem triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Pēc saskaņošanas ar šo noteikumu 65. punktā minēto uzraudzības komiteju kvalitātes programmu ar rīkojumu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Kvalitātes programmu publicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļvietnē un aktualizē ne retāk kā reizi piecos gados.
47. Kvalitātes programmā ietver informāciju par:
47.1. ikgadējai inventarizācijai un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;
47.2. vispārējām un specifiskām kvalitātes pārbaudes procedūrām un to īstenošanas formām;
47.3. kvalitātes procedūru veidlapu aizpildīšanu;
47.4. uzlabojumu plāna izstrādi;
47.5. dokumentēšanas un arhivēšanas kārtību.
48. Pamatojoties uz kvalitātes programmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu inventarizācijai un katru otro gadu prognozēm sagatavo kvalitātes plānu. Kvalitātes plānu saskaņo ar šo noteikumu 5., 12., 20., 21., 24., 36., 37., 38. un 39. punktā minētajām institūcijām. Kvalitātes plānā iekļauj:
48.1. kvalitātes kontroles procedūras;
48.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras;
48.3. instrukcijas ikgadējās inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanai;
48.4. laika grafiku kvalitātes procedūru veikšanai un norāda atbildīgās institūcijas;
48.5. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras.
49. Kvalitātes programma un kvalitātes plāns ir saistošs visām inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanā iesaistītajām institūcijām.
50. Pamatojoties uz pēdējās inventarizācijas starptautiskajiem un nacionālajiem izvērtējumiem, nozaru eksperti sagatavo un katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā plānotos uzlabojumus, nepieciešamos pētījumus un to pamatojumu kopējā inventarizācijas uzlabojumu plāna apkopošanai. Uzlabojumu plāna gala versiju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs katru gadu līdz 1. oktobrim nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
51. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī inventarizācijas nacionālās sistēmas un prognožu nacionālās sistēmas darbību un efektivitāti.
52. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju un iestādēm 2023. gadā un turpmāk reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām iesniegšanai Eiropas Komisijā un konvencijas sekretariātā saskaņā ar regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu un atbilstoši regulas 2020/1208 4. panta un Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumam 18/CMA.1.
53. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringu atbilstoši regulas 2020/1208 4. panta un 1. pielikuma prasībām un šo noteikumu 7. pielikuma 1. un 2. tabulai. Klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītāji var tikt precizēti pēc nepieciešamības.
54. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk reizi divos gados sagatavo un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai aprakstu par klimata pārmaiņu monitoringa rādītājiem saskaņā ar 7. pielikuma 1. tabulu.
55. Dabas aizsardzības pārvalde, Centrālā statistikas pārvalde, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts augu aizsardzības dienests, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Valsts meža dienests, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Satiksmes ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2023. gada 30. aprīlim un turpmāk katru gadu sagatavo un pēc pieprasījuma iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītājus saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. tabulu.
56. Līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija pēc pieprasījuma iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā:
56.1. īstenotajiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;
56.2. īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem izlietoto finansējumu;
56.3. apstiprinātajām un izstrādes procesā esošajām nozaru pielāgošanās stratēģijām un plāniem.
57. Līdz 2023. gada 15. janvārim un turpmāk katru gadu pašvaldības iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā izstrādātajām stratēģijām un plāniem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem.
58. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ievieto:
58.1. Eiropas Vides aģentūras uzturētajā ziņošanas e-platformā:
58.1.1. katru gadu līdz 15. janvārim:
58.1.1.1. sākotnējos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā atbilstoši regulas 2018/1999 un konvencijas 4. panta 1. punkta "a" apakšpunktam;
58.1.1.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990. gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2);
58.1.1.3. aizpildītu regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X un XI pielikumu;
58.1.1.4. informāciju par ziņoto emisiju saskanību ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas datiem saskaņā ar regulas 2020/1208 XII pielikumu;
58.1.2. katru gadu līdz 15. martam:
58.1.2.1. pilnīgus un atjauninātus inventarizācijas datus;
58.1.2.2. aizpildītu regulas 2020/1208 VII, VIII, IX, X un XI pielikumu, ja tajos bija nepieciešams izdarīt izmaiņas pēc 15. janvāra;
58.1.3. katru gadu līdz 30. septembrim – kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm saskaņā ar regulas 2020/1208 6. pantu un III, IV, V pielikumu, kas apkopota vienotā ziņošanas tabulā;
58.1.4. sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam – EK iesniedz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm saskaņā ar regulas 2018/1999 18. pantu;
58.1.5. sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam – ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognozēm, rīcībpolitiku un pasākumiem saskaņā ar regulas 2020/1208 36., 37. un 38. pantu;
58.1.6. katru gadu līdz 31. jūlijam – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aptuvenos datus par iepriekšējo kalendāra gadu (x – 1) atbilstoši regulas 2020/1208 7. pantam;
58.1.7. katru gadu līdz 9. jūlijam – ja nepieciešams, ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas uzlabojumiem atbilstoši regulas 2020/1208 36. pantam;
58.1.8. sākot ar 2024. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar regulu 018/1999;
58.1.9. sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar regulu 2018/1999;
58.1.10. sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 15. martam – ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar regulu 2018/1999;
58.1.11. sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru gadu līdz 31. jūlijam – ziņojumu par izsoļu ieņēmumu izmantojumu saskaņā ar regulas 2018/1999 19. pantu un regulas 2020/1208 II pielikumu;
58.2. konvencijas sekretariāta ziņošanas portālos:
58.2.1. katru gadu līdz 15. aprīlim – nacionālo inventarizācijas ziņojumu (apkopotus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus vienotā ziņošanas tabulā);
58.2.2. sākot ar 2023. gadu un turpmāk katru otro gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.8. apakšpunktā minēto divu gadu pārskatu saskaņā ar konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumiem 2/CP.17, 18/CMA.1;
58.2.3. sākot ar 2025. gadu un turpmāk katru ceturto gadu līdz 31. decembrim – šo noteikumu 39.9. apakšpunktā minēto nacionālo ziņojumu saskaņā ar konvencijas 12. pantu.
59. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas izvērtējums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, nosūta izvērtējumu šo noteikumu 5., 6., 11., 19. un 20. punktā minētajām institūcijām. Piecu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas attiecīgās institūcijas elektroniski iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma precizēšanai.
60. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 20. janvārim nosūta šo noteikumu 4. un 6. punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajiem nosacījumiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ievieto nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu savā tīmekļvietnē sabiedrības apspriešanai.
61. Šo noteikumu 4. un 6. punktā minētās institūcijas 20 darbdienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus un atzinumu par nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu.
62. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 46. punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, šo noteikumu 5., 12., 20. un 21. punktā minētās institūcijas precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus.
63. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 5., 12., 20. un 21. punktā minētajām institūcijām 14 darbdienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz tos konvencijas sekretariātā.
64. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs publicē nacionālā inventarizācijas ziņojuma, siltumnīcefekta gāzu datu, ziņojumu par politikām, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm gala versijas un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām savās tīmekļvietnēs.
65. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izveido siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognozēšanas uzraudzības komiteju (turpmāk – uzraudzības komiteja). Uzraudzības komitejā iekļauj šo noteikumu 4. un 24. punktā minēto institūciju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvjus.
66. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30. jūnijam rīko inventarizācijas ekspertu darba grupas sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus.
67. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.
68. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, sākot ar 2023. gadu, katru gadu līdz 5. septembrim rīko ekspertu darba grupai, kura iesaistīta ziņojuma sagatavošanā par rīcībpolitiku, pasākumiem un siltumnīcefekta gāzu prognozēm, sanāksmi, kurā analizē aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes plānu, nepieciešamos uzlabojumus, risina problēmas un citus jautājumus.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
veselības ministrs D. Pavļuts
1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
I. Ikgadējai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai nepieciešamie dati par laikposmu no 1990. gada līdz iepriekšējam kalendāra gadam
1. tabula
|
Siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti un CO2 piesaistes kategorijas saskaņā ar konvencijas līgumslēdzēju pušu lēmumiem (vienotās ziņošanas tabulas kategorijas) |
Darbības dati/parametrs/aprēķini |
Atbildīgās institūcijas/datu avoti |
| 1. Enerģētikas nozares pamatdati, kurināmā dati | ||
| 1.A.1. Enerģētika: a) elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana; b) naftas pārstrāde; c) cietā kurināmā ražošana un citas enerģijas nozares |
- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, teradžoulos (turpmāk – TJ) - Datu nenoteiktība, procenti (turpmāk – %) |
Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) |
| - Notekūdeņu gāzes patēriņš, m3 - Gada vidējais metāna sastāvs notekūdeņu gāzē, % |
CSP/notekūdeņu dūņu gāzes ražotāji un lietotāji |
|
| - Aprēķini |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) |
|
| 1.A.2. Apstrādes rūpniecība: a) dzelzs un tērauda ražošana; b) krāsaino metālu ražošana; c) ķīmisko vielu ražošana; d) papīra, papīra izstrādājumu ražošana un apdruka; e) pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana; f) nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana; g) citas nozares un būvniecība |
- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 1.1. Transports | ||
| a) vietējā aviācija | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Lidmašīnu kustība Latvijas komerciālajās lidostās: • pacēlušās lidmašīnas (norāda datus iekšzemes satiksmē); • nolaidušās lidmašīnas (norāda datus iekšzemes satiksmē) - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
Fizikālās enerģētikas institūts (turpmāk – FEI) |
|
| b) ceļu transports | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Minimālās un maksimālās vidējās mēneša temperatūras |
LVĢMC |
|
| - Transportlīdzekļu statistika: • vieglo automašīnu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma vai emisiju klasēm (euro IV(4) un augstāk), izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma (mazāki par 1,4 l, 1,4–2,0 l un lielāki par 2,0 l); • kravas automašīnu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma un/vai emisiju klasēm, izmantotās degvielas veida, kravnesības; • motociklu sadalījums – pēc transportlīdzekļa vecuma un motora tilpuma. Pārskats reizi trijos gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglajām automašīnām, kravas automašīnām, autobusiem - Datu nenoteiktība, % |
Satiksmes ministrija, valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" |
|
| - Aprēķiniem izmanto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT modeli |
FEI |
|
| c) dzelzceļš | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
FEI |
|
| d) vietējā kuģniecība | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP/saskaņā ar ekspertu pētījumu* |
| - Aprēķini |
FEI |
|
| e) cita (norādīt, kāda) | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
FEI |
|
| 1.A.4. Citas nozares: a) komerciālais un sabiedriskais sektors, patērētāji b) mājsaimniecības c) lauksaimniecība/ mežsaimniecība/ zivsaimniecība |
- Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Dīzeļdegvielas un benzīna patēriņš NACE 01 un NACE 02 griezumā, TJ - Reizi piecos gados – mājsaimniecību apsekojuma dati - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) | - Energoresursu patēriņš no militārajām
darbībām, kas tiek izdalīts no energobilances sektora "pārējie
patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors (NACE 33, 36–39,
45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82, 84–88, 90–96, 99)", TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes – vispārējā pieeja | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana nolūkiem, kas nav saistīti ar enerģētiku | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas | - Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums,
TJ - Valstī gadā izmantotais akmeņogļu un koksa daudzums, TJ - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| - Dati par dabasgāzes noplūdēm (aktivitātes
dati (m3) un emisijas (kt)) - Dati par automašīnām, kas izmanto gāzi (skaits) - Datu nenoteiktība, % |
Dabasgāzes sadales sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades sistēmas operatori, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators CSP FEI |
|
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 1.C. Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi | - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Lidmašīnu kustība Latvijas komerciālajās lidostās: • pacēlušās lidmašīnas (norāda datus starptautiskajā satiksmē); • nolaidušās lidmašīnas (norāda datus starptautiskajā satiksmē) - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
FEI |
|
| 2. Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana | ||
| A. Minerālu rūpniecība | - Saražotā produkcija (cementa klinkers,
krāsns putekļi, kaļķi), tonnas (dati no Eiropas Savienības Emisijas
kvotu tirdzniecības sistēmas ikgadējiem emisiju ziņojumiem (turpmāk – ES
ETS ikgadējie ziņojumi)) - Izmantotās izejvielas (kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potašs), tonnas (ES ETS ikgadējiem ziņojumiem) - Datu nenoteiktība, % |
Šo noteikumu 2. pielikumā minētie komersanti |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| C. Metālrūpniecība | - Izmantotais kaļķakmens, dolomīts, kaļķis,
kokss, čuguns un čuguna lūžņi, oglekļa elektrodi, t - Datu nenoteiktība, % |
Šo noteikumu 2. pielikumā minētie komersanti |
| D. Kurināmais neenerģētiskām vajadzībām un šķīdinātāju izmantošana | - NMGOS saturošo ķīmisko produktu
saražotais un importētais apjoms, t - NMGOS faktiskās emisijas, t - Datu nenoteiktība, % |
LVĢMC |
| - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Izmantotais smērvielu daudzums transporta vajadzībām, TJ - Izmantotais urīnvielas daudzums transporta vajadzībām, kt - Datu nenoteiktība, % |
FEI |
|
| - Energoresursu patēriņš CSP paplašinātās
energobilances formātā*, TJ - Eksportētais, importētais un saražotais ķīmisko produktu un bitumena apjoms konkrētiem uzņēmumiem pēc LVĢMC pieprasījuma noteiktās grupās, t - Uguņošanas ierīču izmantošana (KN kodi: 36041000 un 36049000) – dati par eksportu un importu, kg - Tabakas sadegšana (KN kodi: 24021000, 24022000, 24022010, 24022090, 24022100, 24029000) -dati par eksportu un importu, kg - Kasetnes un uzpildes flakoni (uzpildīti) elektroniskajām cigaretēm (KN kodi: 38249956 un 38249957) – dati par eksportu un importu, kg - Datu nenoteiktība, % |
CSP/LVĢMC |
|
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| F. Izmantotie produkti ozona slāni noārdošu vielu (OSNV) aizvietošanai | - Izmantotais fluorēto gāzu apjoms, kg (no
ozona slāni noārdošo vielu un fluorēto gāzu datubāzes) - Fluorēto gāzu daudzums celtniecības un amortizācijas putās, tonnas (no Ķīmisko vielu un maisījumu datubāzes) - Datu nenoteiktība, % |
Komersanti/LVĢMC |
| - Iedzīvotāju skaits Latvijā, skaits - Mājsaimniecību skaits Latvijā - Importēto mājsaimniecības ledusskapju skaits Latvijā - Importēto mājsaimniecības saldētavu skaits - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
|
| - Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu
skaits sadalījumā pa tehnoloģijām un auto klasēm - Jauno reģistrēto transportlīdzekļu skaits - Datu nenoteiktība, % |
FEI |
|
| - Fluorēto gāzu daudzums medicīniskajos
inhalatoros, g - Izplatītais medicīnisko inhalatoru skaits gadā - Datu nenoteiktība, % |
Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – ZVA) |
|
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| G. Citu produktu ražošana un izmantošana | - Sēra heksafluorīda daudzums elektriskajās
iekārtās sadalījumā pa augstsprieguma (HV) un vidēja sprieguma (MV)
iekārtām, kg - Datu nenoteiktība, % |
Komersanti/LVĢMC |
| - Ievestais un realizētais slāpekļa oksīda
daudzums anestēzijas vajadzībām, pretsāpju līdzekļos un veterinārijā, t - Datu nenoteiktība, % |
ZVA |
|
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| H. Citas emisijas | - Saražotais pārtikas produktu un dzērienu
daudzums, t - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 3. Lauksaimniecība | ||
| A. Lauksaimniecības dzīvnieku
iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi B. Kūtsmēslu apsaimniekošana C. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme |
- Lauksaimniecības dzīvnieku un putnu
skaits kopā, vecuma un produktivitātes grupās, tūkstošos: • slaucamās govis; • pārējie liellopi, kas vecāki par 2 gadiem; • 1–2 gadus veci liellopi, teļi un jaunlopi līdz 1 gada vecumam; • sivēni līdz 50 kg; • vaislas jauncūkas un nobarojamās cūkas; • sivēnmātes un kuiļi; • aitas; • kazas; • zirgi; • dējējvistas; • broileri; • zosis; • pīles; • tītari; • citi mājputni; • truši; • kažokzvēri - Briežu skaits kopā, tūkstošos - Vidējais piena izslaukums valstī no vienas govs, kg |
Lauksaimniecības datu centrs CSP |
| - Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā |
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU) |
|
| - Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, % | ||
| - Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc
zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā izmantotās pļavas un ganības),
tūkst. ha - Sējumu platības pa lauksaimniecības kultūraugu grupām, tūkst. ha - Lauksaimniecības kultūraugu ražība, t/ha - Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t - Slāpekļa minerālmēslu izmantošana pa minerālmēslu veidiem, kg - Organiskā mēslojuma (kūtsmēsli, digestāts, salmi, komposts u. c. organiskais mēslojums) izmantošana, t |
CSP Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – LVMI Silava) |
|
| - Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā, t sausnas |
LVĢMC |
|
| - Organiskās augsnes, ha (histosols) |
LBTU/LVMI Silava |
|
| - Aluviālās augsnes, ha |
LVMI Silava |
|
| - Datu nenoteiktība, % |
CSP/LBTU/LVMI Silava |
|
| - Aprēķini |
LBTU |
|
| D. Kaļķošana | - Izmantotais kaļķošanas materiāls, t/gadā - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LBTU |
|
| E. Karbamīda izmantošana | - Izmantotais karbamīda daudzums, t/gadā - Datu nenoteiktība, % |
CSP |
| - Aprēķini |
LBTU |
|
| 4. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM) | ||
| 4.1. Zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas matrica | - Darbību dati par zemes izmantošanu un
zemes izmantošanas maiņu no 1990. gada, ha - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
| Darbību datu avoti oglekļa
uzkrājuma izmaiņu un siltumnīcefekta gāzu emisiju raksturošanai 4.A. Meža zeme 4.B. Aramzemes 4.C. Ilggadīgie zālāji un ganības 4.D. Mitrāji 4.E. Apdzīvotas vietas 4.F. Citas zemes |
- Zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa, tajā skaitā organisko un minerālaugšņu platība zemes izmantošanas veidu griezumā, tajā skaitā telpiskie dati, ha |
LVMI Silava |
| - Kokaudžu un ārpus meža augošu koku un to
grupu taksācijas rādītāji Meža resursu monitoringa (MRM) parauglaukumu
un to sektoru griezumā, tajā skaitā meža tips, ja identificēts; valdošā
koku suga; valdaudzes koku vecums gados; kokaudzes un ārpus meža augošu
koku un to grupu elementu vidējā koka caurmērs (cm) un augstums (m);
kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu biezums (gab.
ha-1), kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu
elementu šķērslaukums (m2 ha-1); kokaudzes un
ārpus meža augošu koku un to grupu elementu krāja (m3 ha-1),
stumbra, virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1)
un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; pameža un paaugas koku
un zemsedzes augu biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa
(tonnas C ha-1) uzkrājums; oglekļa ienese augsnē ar kokaudzes
nobirām un pazemes biomasu, kā arī zemsedzes augu atliekām (tonnas C ha-1
gadā); iepriekšējā MRM ciklā uzmērīto koku likteņi, tajā skaitā krāja (m3
ha-1), virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1)
un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; potenciālais krājas
pieaugums (m3 ha-1 gadā) un ar to saistītās
biomasas (tonnas sausnas ha-1 gadā) un oglekļa (tonnas C ha-1
gadā) uzkrājuma pieaugums kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to
grupu elementu griezumā ar atbilstošiem telpiskiem datiem MRM
parauglaukumu un sektoru griezumā - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
|
| - Kūdras un kūdras produktu eksports, imports un izmantošana enerģētikā, t sausnas |
CSP |
|
| - Oglekļa uzkrājumu izmaiņu novērtēšanai
dzīvajā un nedzīvajā kokaugu biomasā kokiem un krūmiem apaugušās
ūdenskrātuvēm un ūdenstecēm piegulošās platībās – kopējā platība, ha; bruto krājas pieaugums, milj. t C; dabiskais atmirums, milj. t C; mežizstrāde, milj. t C, m3 |
LVMI Silava (MRM) |
|
| - Lauku reģistra informācija par audzētajām lauksaimniecības kultūrām un saņemtajiem atbalsta veidiem oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai augsnē aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un ganībās, tajā skaitā telpiskie dati |
Lauku atbalsta dienests |
|
| - Kūlas ugunsgrēku platība, tajā skaitā telpiskie dati par izdegušajām platībām, ha |
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
|
| - Meža ugunsgrēku platība, ha - Telpiskie dati par ugunsgrēkos cietušajām platībām, tajā skaitā meža tips, valdošā suga, valdaudzes koku vecums un kopējā krāja, m3 ha1 |
Valsts meža dienests |
|
| - Mežizstrādes atlieku un celmu izmantošana, tajā skaitā atstāšana cirsmā, dedzināšana un vākšana biokurināmā sagatavošanai, t sausnas |
VMD |
|
| - Kūtsmēslu un citu organisko atlikumu izmantošana lauksaimniecībā, fiziskās tonnas |
CSP |
|
| - Meliorācijas sistēmu, tajā skaitā drenāžas sistēmu, kolektoru, grāvju un noteku aktualizēta telpiskā informācija, izbūves un pēdējās rekonstrukcijas gads |
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" |
|
| Darbību datu avoti kategorijā 4.G. Nocirstās koksnes produkti |
- Koksnes produktu ražošana, eksports un imports atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam klasifikatoram, t gadā |
Zemkopības ministrija |
| Papildu darbību datu avoti kategorijā 4.D. Mitrāji | - Oglekļa uzkrājuma izmaiņu novērtēšanai mitrājos: platības (ha), kurās notiek kūdras ieguve, un ģeotelpisko vienību dati par zemes dzīļu izmantošanas licenci derīgo izrakteņu ieguvei (ieguves vietas), t (ja nosacītais mitrums ir 40 %) |
LVĢMC VVD LVMI Silava |
| - Oglekļa uzkrājumu izmaiņu novērtēšanai
appludinātās zemēs: • kopējā appludinātā platība, ha; • organisko augšņu platība, ha; • minerālaugšņu platība, ha |
LVMI Silava |
|
| - Oglekļa uzkrājumu izmaiņu novērtēšana
zemēs, kas pārveidotas par citiem mitrājiem (renaturalizēti mitrāji): • kopējā platība, organisko augšņu platība, ha; • minerālaugšņu platība, tajā skaitā telpiskie dati, ha |
LVĢMC sadarbībā ar VVD |
|
| Oglekļa uzkrājuma izmaiņu un
siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķini: 4.A. Meža zeme 4.B. Aramzemes 4.C. Ilggadīgie zālāji un ganības 4.D. Mitrāji 4.E. Apdzīvotas vietas 4.F. Citas zemes |
- Oglekļa uzkrājuma izmaiņas dzīvajā un
nedzīvajā biomasā atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas
ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam, tajā skaitā oglekļa
uzkrājuma izmaiņas dzīvo kokaugu virszemes stumbra, vainaga un pazemes
biomasā (tonnas C gadā), oglekļa uzkrājums ikgadējā kokaugu dabiskajā
atmirumā vainaga, stumbra un pazemes biomasā (tonnas C gadā) un izvesto
koku vainaga, stumbra un pazemes biomasā, kā arī oglekļa uzkrājuma
izmaiņas pameža, paaugas un zemsedzes augu biomasā (tonnas C gadā) - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
| - Oglekļa uzkrājuma izmaiņas nedzīvajā
zemsegā - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
|
| - Tiešo N2O emisiju aprēķini slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā ārpus lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mainoties oglekļa uzkrājumam augsnē ārpus lauksaimniecībā izmantojamām zemēm atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam |
LVMI Silava |
|
| - Augsnes radīto CH4 un N2O emisiju (N2O emisijas no augsnes ārpus aramzemēm un zālājiem) aprēķini atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam |
LVMI Silava |
|
| - Mežizstrādes atlieku sadedzināšanas un kūlas ugunsgrēku rezultātā radušos CH4, N2O, CO2, CO, NOx un NMVOC emisiju aprēķini atbilstoši siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumā izmantotajam darbības datu iedalījumam |
LVMI Silava |
|
| Oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini
kategorijā 4.G. Nocirstās koksnes produkti |
- Oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini koksnes produktos atbilstoši vienotās tabulas formātā izdalītajām koksnes produktu kategorijām |
LVMI Silava |
| 4.2. ZIZIMM uzskaites kategorijas
atbilstoši regulai 2018/841 Apmežota zeme Atmežota zeme Apsaimniekota meža zeme Apsaimniekota aramzeme Apsaimniekoti zālāji No 2026. gada apsaimniekoti mitrāji |
||
| - Platība, kas raksturo meža, aramzemju,
ilggadīgo zālāju un ganību apsaimniekošanu, apmežošanu un atmežošanu no
1990. gada, ha - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
|
| - Meža valsts reģistra informācija, tajā skaitā telpiskie dati, kas raksturo platības, kurās pārskata periodā veikta zemes transformācija par meža zemi, mežizstrāde vai jaunaudžu kopšanas cirte vai meža atjaunošana, kas apliecina mērķtiecīgu meža apsaimniekošanu |
VMD |
|
| - Kokaugu stādījumi (valdošā suga, ierīkošanas gads), tajā skaitā telpiskie dati |
LAD |
|
| - Zemes izmantošana un zemes izmantošanas
maiņa, ha - Telpiskā informācija organisko un minerālaugšņu griezumā - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
|
| - Kokaudžu un ārpus meža augošu koku un to
grupu taksācijas rādītāji meža resursu monitoringa (MRM) parauglaukumu
un to sektoru griezumā, tajā skaitā meža tips, ja identificēts; valdošā
koku suga; valdaudzes koku vecums gados; kokaudzes un ārpus meža augošu
koku un to grupu elementu vidējā koka caurmērs (cm) un augstums (m);
kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu elementu biezums (gab.
ha-1), kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to grupu
elementu šķērslaukums (m2 ha-1); kokaudzes un
ārpus meža augošu koku un to grupu elementu krāja (m3 ha-1),
stumbra, virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1)
un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; pameža un paaugas koku
un zemsedzes augu biomasa (tonnas sausnas ha-1) un oglekļa
(tonnas C ha-1) uzkrājums; oglekļa ienese augsnē ar kokaudzes
nobirām un pazemes biomasu, kā arī zemsedzes augu atliekām (tonnas C ha-1
gadā); iepriekšējā MRM ciklā uzmērīto koku likteņi, tajā skaitā krāja (m3
ha-1), virszemes un pazemes biomasa (tonnas sausnas ha-1)
un oglekļa (tonnas C ha-1) uzkrājums; potenciālais krājas
pieaugums (m3 ha-1 gadā) un ar to saistītās
biomasas (tonnas sausnas ha-1 gadā) un oglekļa (tonnas C ha-1
gadā) uzkrājuma pieaugums kokaudzes un ārpus meža augošu koku un to
grupu elementu griezumā ar atbilstošiem telpiskiem datiem MRM
parauglaukumu un sektoru griezumā - Datu nenoteiktība, % |
LVMI Silava |
|
| - Tiešo N2O emisiju aprēķini slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā un mainoties oglekļa uzkrājumam augsnē platībās, kas nav aramzeme vai zālāji |
LVMI Silava |
|
| - Augsnes radīto CH4 un N2O emisiju aprēķini |
LVMI Silava |
|
| - Mežizstrādes atlieku sadedzināšanā, meža un kūlas ugunsgrēku rezultātā radušos CH4, N2O, CO2, CO, NOx un NMVOC emisiju aprēķini |
LVMI Silava |
|
| 5. Atkritumu apsaimniekošana | ||
| A. Atkritumu poligoni un izgāztuves | - Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums
un veids (no datubāzes "3–Atkritumi") - Dati par atgūto CH4 no atkritumu poligoniem un izgāztuvēm - Datu nenoteiktība, % |
LVĢMC/komersanti/CSP |
| B. Atkritumu bioloģiskā apstrāde | - Kompostētais atkritumu daudzums (no
datubāzes "3–Atkritumi") - Biogāzes stacijās pārstrādātais organisko atkritumu daudzums (no datubāzes "3–Atkritumi") - Datu nenoteiktība, % |
LVĢMC |
| C. Atkritumu sadedzināšana | - Dati no datubāzes "3–Atkritumi" - Dati no Latvijas krematorijām - Datu nenoteiktība, % |
LVĢMC/komersanti |
| D. Notekūdeņu apstrāde | - Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstoši - Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no datubāzes "2–Ūdens") - Datu nenoteiktība, % |
CSP/LVĢMC |
| Aprēķini |
LVĢMC |
|
| 6. Galveno kategoriju noteikšana |
LVĢMC |
|
| 7. Pārrēķini (skaidrojošā informācija) |
Iesaistītās institūcijas/LVĢMC |
|
| 8. Emisiju un darbību datu neprecizitātes |
Iesaistītās institūcijas/LVĢMC |
|
Piezīme. * Energoresursu patēriņš CSP energobilances formātā teradžoulos (TJ)
ar papildu sadalījumiem:
1) sadalot attiecīgos energobilances sektorus pa likuma "Par piesārņojumu"
2. un 4. pielikumā minētajām darbībām, t. i., sadalot ETS un ne-ETS, izdalot
energoresursu patēriņu pašražotājiem, norādot pašu vajadzībām izmantoto enerģiju
un saražoto pārdoto enerģiju (elektroenerģiju un siltumenerģiju) pēc
energoresursa veida attiecīgajos sektoros;
2) veicot ETS un ne-ETS patērētā kurināmā sadalījumu, kurināmā koksne tiek
sadalīta sīkāk atbilstoši energobilances dalījumam (malka, koksnes atlikumi,
kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas);
3) izdalot no energobilances sektora – pārējie patērētāji – komerciālais un
sabiedriskais sektors (33, 36–39, 45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82,
84–88, 90–96, 99) – energoresursu patēriņu, kuru izmanto Klimata pārmaiņu
starpvaldību padomes kopējā atskaitīšanās formāta sektora 1.A.5. Cita (norādīt,
kāda, piemēram, militārā aviācija) emisiju aprēķiniem.
II. Nepieciešamie ikgadējie rādītāji ziņošanai par laikposmu no 1990. gada līdz iepriekšējam kalendāra gadam
Indikatori
2. tabula
|
Nr. |
Nomenklatūra – Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji |
Numerators/denominators |
Norādes/definīcijas |
| 1. | TRANSFORMĀCIJA B0 | Visi produkti – publisko un pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ | Publisko un pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešajām personām (koģenerācija). Nav ietverta izlaide no stacijām, kurās ražo tikai siltumenerģiju. Publiskās termoelektrostacijas ražo elektroenerģiju (un siltumenerģiju) pārdošanai trešajām personām, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privāts vai publisks īpašums. Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumenerģiju) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros |
| 2. | TRANSFORMĀCIJA E0 | Visi produkti – pašražotāju termoelektrostaciju izlaide, PJ | Pašražotāju termoelektrostaciju un koģenerācijas staciju saražotā bruto elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešajām personām (koģenerācija). Pašražotāju termoelektrostacijas elektroenerģiju (un siltumenerģiju) ražo pilnībā vai daļēji savai izmantošanai; tā ir darbība, kas atbalsta pamatdarbību. Saražoto bruto elektroenerģiju mēra galveno transformatoru izvadpunktā, t. i., ir ietverts elektroenerģijas patēriņš stacijas palīgierīcēs un transformatoros |
| 3. | RŪPNIECĪBA A1.1 | Bruto pievienotā vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, miljardos euro | Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), citu veidu dzelzs un tērauda pirmējā apstrādē (NACE 27.3), čuguna liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52) |
| 4. | RŪPNIECĪBA A1.2 | Bruto pievienotā vērtība – ķīmiskā rūpniecība, miljardos euro | Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās ķimikāliju un ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) |
| 5. | RŪPNIECĪBA A1.3 | Bruto pievienotā vērtība – stikla, keramikas un būvmateriālu rūpniecība, miljardos euro | Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās nemetālisku minerālproduktu ražošanā (NACE 26) |
| 6. | RŪPNIECĪBA A1.4 | Bruto pievienotā vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu rūpniecība, miljardos euro | Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pārtikas produktu un dzērienu (NACE 15) un tabakas izstrādājumu (NACE 16) ražošanā |
| 7. | RŪPNIECĪBA A1.5 | Bruto pievienotā vērtība – papīra rūpniecība un poligrāfija, miljardos euro | Bruto pievienotā vērtība salīdzināmās cenās pulpas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (NACE 21) un izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (NACE 22) |
| 8. | MĀJSAIMNIECĪBAS A0 | Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu platība, miljonos m2 | Pastāvīgi apdzīvoto mājokļu kopējā platība |
| 9. | PAKALPOJUMI B0 | Komercēku platība, miljonos m2 | Komercēku kopējā platība (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) |
| 10. | TRANSPORTS B0 | Ar dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, miljardos km | Visu ar tādiem dīzeļdegvielas vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus |
| 11. | TRANSPORTS B0 | Ar benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, miljardos km | Visu ar tādiem benzīna vieglajiem pasažieru automobiļiem nobraukto kilometru skaits, kam atļauts izmantot publiskai satiksmei pieejamus ceļus |
2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
I. Rūpnieciskās produkcijas NACE 2. red. kodam 23.51 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati
Dati par saražoto cementa klinkeru un tā sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.
1. tabula
|
Gads |
Izejvielu maisījums, kas izmantots 1 t klinkera saražošanai (t) |
CaCO3 izejvielu maisījumā (%) |
CaO izejvielu maisījumā (%) |
Cementa krāsns putekļu karsēšanas zudumi (%) |
Cementa klinkera ķīmiskais sastāvs (gada vidējais rādītājs) |
|||||||||
|
SiO2 (%) |
Al2O3 (%) |
Fe2O3 (%) |
CaO (%) |
MgO (%) |
SO3 (%) |
Na2O (%) |
K2O (%) |
IR (%) |
Naeq (%) |
|||||
II. Rūpnieciskās produkcijas NACE 2. red. kodam 24.10 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati
Saražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā, oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.
2. tabula
|
Gads |
Saražotā produkcija – neapstrādātais tērauds (t) |
Izejvielas |
Oglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%) |
Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas) |
||||
|
martena krāsnīs |
elektrokrāsnīs |
kokss (t) |
čuguns un čuguna lūžņi (t) |
metāllūžņi (t) |
izmantotajā čugunā un čuguna lūžņos |
saražotajā neapstrādātajā tēraudā |
||
III. Dabasgāzes sadales sistēmas, dabasgāzes pārvades sistēmas un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru iesniedzamie dati
3. tabula
|
[gads] |
|||||||
| Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots |
Siltumnīcefekta gāze (kt) |
||||||
|
CH4 |
CO2 |
N2O |
NMGOS |
NOx |
CO |
SO2 |
|
| Kontrolētās noplūdes | |||||||
| 1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting) | |||||||
| Nekontrolētās noplūdes | |||||||
| 1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage) | |||||||
| 4.1. Pārvade (Transmission) | |||||||
| 4.2. Uzglabāšana (Storage) | |||||||
| 1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution) | |||||||
| 1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other) | |||||||
| 6.1. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations) | |||||||
| 6.2. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors) | |||||||
| Kopējais noplūžu daudzums (kt) | |||||||
4. tabula
|
[gads] |
|||||||
| Siltumnīcefekta gāzes noplūdes avots |
Noplūžu apjoms (m3) |
||||||
|
CH4 |
CO2 |
N2O |
NMGOS |
NOx |
CO |
SO2 |
|
| Kontrolētās noplūdes | |||||||
| 1 B 2 b i Kontrolētās noplūdes (Venting) | |||||||
| Nekontrolētās noplūdes | |||||||
| 1 B 2 b iii 4 Pārvade un uzglabāšana (Transmission and storage) | |||||||
| 4.1. Pārvade (Transmission) | |||||||
| 4.2. Uzglabāšana (Storage) | |||||||
| 1 B 2 b iii 5 Sadales tīkli (Distribution) | |||||||
| 1 B 2 b iii 6 Citas izplūdes (Other) | |||||||
| 6.1. Rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās (At industrial plants and power stations) | |||||||
| 6.2. Mājsaimniecībās un tirdzniecības sektoros (In residential and commercial sectors) | |||||||
| Kopējais noplūžu daudzums (m3) | |||||||
5. tabula
|
[gads] |
|||
| Maģistrālo cauruļvadu apraksts, tai skaitā tehnoloģiskais apraksts | Kopējais cauruļvadu garums, km | ||
| Cauruļvadu materiāli un garums, km | |||
| Cauruļvadu vidējie diametri spiediena klasēs, m: | |||
| Sistēmas novērtējums | Ierobežota noplūžu atklāšana un novēršana | ||
| Plaša noplūžu atklāšana un novēršana | |||
| Dabasgāzes uzglabāšana | Sistēmas novērtējums | Ierobežota noplūžu atklāšana un novēršana | |
| Plaša noplūžu atklāšana un novēršana | |||
| Lielākā daļa darbību tiek veiktas, izmantojot augstas emisijas tehnoloģijas un praksi | |||
| Darbības tiek veiktas, izmantojot zemas emisijas tehnoloģijas un darbības | |||
| Sadales tīklu cauruļvadu apraksts, tai skaitā tehnoloģiskais apraksts | Kopējais cauruļvadu garums, km | ||
| Cauruļvadu materiāli un garums, km: | |||
| Cauruļvadu vidējie diametri spiediena klasēs, m: | |||
| Sistēmas novērtējums | Tiek izmantoti mazāk nekā 50 % plastmasas cauruļvadu, un ir noplūžu noteikšanas un remonta programmas | ||
| Tiek izmantoti vairāk nekā 50 % plastmasas cauruļvadu, un ir noplūžu noteikšanas un remonta programmas | |||
| Iekārtu skaits | Mājsaimniecībās, gab. | ||
| Komerciālajā sektorā, gab. | |||
6. tabula
|
Dati
Gads |
Oglekļa saturs % |
Zemākais sadegšanas siltums TJ/kt |
Dabasgāzes blīvums t/1000m3 |
IV. Notekūdeņu dūņu gāzes (ražotāju un izmantotāju komersantu) iesniedzamie dati
7. tabula
|
Dati
Gads |
Metāna saturs gāzē (%) |
Sadedzinātās notekūdeņu dūņu gāzes daudzums (m3) |
Sadedzinātais notekūdeņu dūņu gāzes daudzums lāpā (m3) |
V. Biogāzes ražotāju komersantu iesniedzamie dati
8. tabula
|
Pārskata gads |
||||
|
Biogāzes stacijas nosaukums |
||||
|
Faktiskā atrašanās vieta |
||||
|
Faktiskās atrašanās vietas koordinātas |
||||
|
Uzstādītās iekārtas jauda, MW |
||||
|
Saražotā biogāze |
||||
| Saražotās biogāzes apjoms, tūkst. m3 | ||||
| Biogāzes patēriņš, tūkst. m3 | Elektroenerģijas ražošanai | |||
| Siltumenerģijas ražošanai | ||||
| Biogāzes sastāvs (norāda precīzi metāna saturu u. c. informāciju, kopsummā jāsanāk 100 % gāzei) | ||||
| Zemākais sadegšanas siltums (GJ/t) | ||||
| Blīvums (t/1000m3) | ||||
|
Izmantotās izejvielas |
||||
|
tonnas |
Sausnas saturs, % |
ĶSP saturs, % |
||
| kukurūzas vai citas zaļmasas skābbarība | ||||
| graudu atsijas | ||||
| piena un pārtikas pārstrādes blakusprodukti (sūkalas, patēriņam nederīga pārtikas eļļa un tauki u. c.) | ||||
| augu izcelsmes pārstrādes blakusprodukti (patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli) | ||||
| kūtsmēsli (atsevišķie norādot pa lauksaimniecības dzīvnieku veidiem, uzglabāšanas laiku un veidu līdz nodošanai digestāta ražošanai) | - cietie | |||
| - šķidrie | ||||
| - citi | ||||
| sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas | ||||
| cits (norāda, kāds) | ||||
|
Saražotais digestāts |
||||
|
tonnas sausnas gadā |
C saturs sausnā, % |
N saturs sausnā, % |
||
| Saražotā digestāta sastāvs (saražotā digestāta apjoms) | ||||
| Saražotā digestāta izmantošana |
tonnas |
m3 gadā |
tonnas (pēc sausnas) |
|
| lauksaimniecībā | ||||
| mežsaimniecībā | ||||
| citur (specifiski norādot) | ||||
Piezīme.
* Uzņēmumi aizpilda tikai tās ailes, kas ir saistošas.
VI. Uzstādītās jaudas, kurināmā patēriņš, saražotā siltumenerģija un elektroenerģija elektrostacijās
Elektrostacijās patērētais kurināmais, TJ
9. tabula
|
Elektrostacija |
Energoresursu veids |
Kopā |
Koģenerācijas iekārta |
Ūdenssildāmie katli |
| TEC-1 | Kopā | |||
| Dabasgāze | ||||
| Dīzeļdegviela | ||||
| … | ||||
| norādīt kurināmo | ||||
| TEC-2 | Kopā | |||
| Dabasgāze | ||||
| Dīzeļdegviela | ||||
| … | ||||
| norādīt kurināmo |
Elektrostacijā saražotā elektroenerģija un siltumenerģija mēnešu griezumā, MWh
10. tabula
|
Elektrostacija |
Parametrs |
Kopā |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
| TEC-1 | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Saražotā siltumenerģija koģenerācijas iekārtā | ||||||||||||||
| Saražotā siltumenerģija ūdenssildāmos katlos | ||||||||||||||
| Elektroenerģijas pašpatēriņš | ||||||||||||||
| TEC-2 | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Saražotā siltumenerģija koģenerācijas iekārtā | ||||||||||||||
| Saražotā siltumenerģija ūdenssildāmos katlos | ||||||||||||||
| Elektroenerģijas pašpatēriņš | ||||||||||||||
| Ķeguma HES | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Pašpatēriņš | ||||||||||||||
| Rīgas HES | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Pašpatēriņš | ||||||||||||||
| Pļaviņu HES | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Pašpatēriņš |
| Pārējās HES | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Pašpatēriņš | ||||||||||||||
| VES | Saražotā elektroenerģija | |||||||||||||
| Pašpatēriņš |
Uzstādītā jauda pārskata gadā un plānotās izmaiņas turpmākajos 10 gados, MW
11. tabula
|
Elektrostacija |
Parametrs |
Pārskata gads n |
n+1 |
n+2 |
n+3 |
n+4 |
n+5 |
n+6 |
n+7 |
n+8 |
n+9 |
n+10 |
| TEC-1 | Bruto uzstādītā elektriskā jauda | |||||||||||
| Neto uzstādītā elektriskā jauda | ||||||||||||
| Uzstādītā siltumenerģijas jauda koģenerācijas iekārtā | ||||||||||||
| Uzstādītā siltumenerģijas jauda ūdenssildāmos katlos | ||||||||||||
| TEC-2 | Bruto uzstādītā elektriskā jauda | |||||||||||
| Neto uzstādītā elektriskā jauda | ||||||||||||
| Uzstādītā siltumenerģijas jauda koģenerācijas iekārtā | ||||||||||||
| Uzstādītā siltumenerģijas jauda ūdenssildāmos katlos | ||||||||||||
| Ķeguma HES | Bruto uzstādītā elektriskā jauda | |||||||||||
| Rīgas HES | Bruto uzstādītā elektriskā jauda | |||||||||||
| Pļaviņu HES | Bruto uzstādītā elektriskā jauda | |||||||||||
| Pārējās HES | Bruto uzstādītā elektriskā jauda | |||||||||||
| VES | Bruto uzstādītā elektriskā jauda |
ETS katlumāju un koģenerācijas staciju sadalījums pēc patērētā kurināmā veida, parādot skaitu, uzstādīto siltumenerģijas un elektrisko jaudu
12. tabula
|
Vispārējās lietošanas |
Uzņēmumu |
|||||
|
skaits |
uzstādītā elektriskā jauda, MW |
uzstādītā siltumenerģijas jauda, MW |
skaits |
uzstādītā elektriskā jauda, MW |
uzstādītā siltumenerģijas jauda, MW |
|
| Pavisam1 | ||||||
| Ogles | ||||||
| Šķelda | ||||||
| Dabasgāze | ||||||
| Biogāze | ||||||
| Kurināmā koksne un dabasgāze | ||||||
| … | ||||||
Piezīme.
1 Ja nepieciešams, tabula tiek papildināta ar citiem kurināmā
veidiem.
Informācija par pašražotāju koģenerācijas stacijām un katlumājām ETS un ne-ETS darbībām, kurās ir grupēta informācija pēc attiecīga NACE koda energobilances sektoriem
13. tabula
|
Kurināmā veids |
Izmantotais kurināmais ražošanā |
Saražotā elektroenerģija |
Pārdotā siltumenerģija |
Pašu patēriņam saražotā siltumenerģija |
||
|
elektroenerģijas ražošana |
pārdotās siltumenerģijas ražošana |
pašu patēriņam siltumenerģijas ražošana |
||||
| NACE xxx | ||||||
| Pavisam1 | ||||||
| Ogles | ||||||
| Šķelda | ||||||
| Dabasgāze | ||||||
| Biogāze | ||||||
| Kurināmā koksne un dabasgāze | ||||||
| … | ||||||
| NACE xxx | ||||||
| Pavisam1 | ||||||
| Ogles | ||||||
| Šķelda | ||||||
| Dabasgāze | ||||||
| Biogāze | ||||||
| Kurināmā koksne un dabasgāze | ||||||
| … | ||||||
Piezīme.
1 Ja nepieciešams, tabula tiek papildināta ar citiem kurināmā
veidiem.
3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N2O) apriti
1. tabula
|
Latvijā realizētā N2O daudzums (t/g) |
II. Dati par fluorēto siltumnīcefekta gāzi norflurānu (HFC-134a) saturošajiem medicīniskajiem inhalatoriem
2. tabula
|
Zāļu (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums |
Norflurāna (HFC-134a) daudzums vienā vienībā (aerosola flakons) (g) |
Latvijā realizētais zāļu (aerosolu) iepakojumu skaits gadā (gab.) |
|
gads |
||
4. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
|
Kurināmā veidi |
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā paziņotais patēriņš1 |
Patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar regulu (EK) Nr. 2022/132 ziņotos datus2 |
Absolūtā starpība3, 4 |
Relatīvā starpība5, 6 |
Starpību skaidrojumi7 |
||
|
(TJ)8 |
(TJ)9 |
(TJ)10 |
%11 |
||||
| Šķidrais fosilais kurināmais | Primārais kurināmais | Jēlnafta | |||||
| Orimulsija | |||||||
| Dabasgāzes kondensāti | |||||||
| Sekundārais kurināmais | Benzīns | ||||||
| Petrolejas tipa reaktīvā degviela | |||||||
| Cita veida petroleja | |||||||
| Slānekļa nafta | |||||||
| Gāzeļļa/dīzeļdegviela | |||||||
| Atlikumdegvieleļļa | |||||||
| Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) | |||||||
| Etāns | |||||||
| Jēlbenzīns | |||||||
| Bitumens | |||||||
| Smērvielas | |||||||
| Naftas kokss | |||||||
| Rafinētavu ievadmateriāli | |||||||
| Citi naftas produkti | |||||||
| Cits šķidrais fosilais kurināmais | |||||||
| Šķidrais fosilais kurināmais kopā | |||||||
| Cietais fosilais kurināmais | Primārais kurināmais | Antracīts | |||||
| Koksa ogles | |||||||
| Citas bitumenogles | |||||||
| Pusbitumenogles | |||||||
| Lignīts | |||||||
| Degslāneklis un bitumensmiltis | |||||||
| Sekundārais kurināmais | Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes | ||||||
| Koksēšanas krāšņu kokss/gāzes kokss | |||||||
| Ogļu darva | |||||||
| Cits cietais fosilais kurināmais | |||||||
| Cietais fosilais kurināmais kopā | |||||||
| Gāzveida fosilais kurināmais | Dabasgāze (sausā gāze) | ||||||
| Cits gāzveida fosilais kurināmais | |||||||
| Gāzveida fosilais kurināmais kopā | |||||||
| Atkritumi (frakcija, kas nav biomasa) | |||||||
| Cits fosilais kurināmais | |||||||
| Kūdra | |||||||
| Kopā | |||||||
1 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
2 Komisijas Regula (ES) 2022/132 (2022. gada 28. janvāris), ar ko
attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas
atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.
1099/2008 par enerģētikas statistiku. Aizpilda Centrālā statistikas pārvalde.
3 Siltumnīcefekta gāzu pārskatā paziņotais domājamais patēriņš, no kura
atskaitīts domājamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK)
Nr. 2022/132 ziņotos datus.
4 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
5 Absolūtā starpība, kas dalīta ar siltumnīcefekta gāzu pārskatā ziņoto
domājamo patēriņu.
6 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
7 Aizpilda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un Centrālā statistikas pārvalde.
8 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
9 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
10 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
11 TJ un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
5. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
|
Nr. |
Nozaru rādītāji |
Atbildīgā institūcija |
|
I. Makroekonomika |
||
| 1. | Iekšzemes kopprodukts, faktiskajās cenās, miljardos EUR |
Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) |
| 2. | Iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, miljardos EUR un % |
EM |
| 3. | Iedzīvotāju skaits, tūkst. |
EM |
| 4. | Privātais patēriņš salīdzināmās cenās, miljardos EUR |
EM |
| 5. | Komerciālā un sabiedriskā sektora jeb terciārā sektora pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, milj. EUR un %) |
EM |
| 6. | Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, miljardos EUR un %) |
EM |
| 6.1. | pārtikas rūpniecība |
EM |
| 6.2. | vieglā rūpniecība |
EM |
| 6.3. | kokapstrāde |
EM |
| 6.4. | papīra ražošana un poligrāfija |
EM |
| 6.5. | ķīmiskā rūpniecība |
EM |
| 6.6. | nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
EM |
| 6.7. | metālu un metāla izstrādājumu ražošana |
EM |
| 6.8. | elektrisko un optisko iekārtu ražošana |
EM |
| 6.9 | mašīnu un iekārtu ražošana |
EM |
| 6.10. | transportlīdzekļu ražošana |
EM |
| 6.11. | pārējās nozares |
EM |
|
II. Enerģētikas nozare |
||
| 7. | Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš, PJ un/vai ktoe |
EM sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu (turpmāk – FEI) |
| 7.1. | naftas produkti |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.2. | dabasgāze |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4. | atjaunojamie energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.1. | biomasa (neietverot šķidro biodegvielu) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.2. | šķidrā biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.3. | saules enerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.4. | citi atjaunojamie energoresursi (piemēram, hidroenerģija, vēja, ģeotermālā enerģija) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.5. | citi energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 7.6. | neto elektroenerģijas imports (–/+) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 8. | Saražotā bruto elektroenerģija pēc energoresursa veida, GWh |
EM sadarbībā ar FEI |
| 8.1. | no naftas produktiem |
EM sadarbībā ar FEI |
| 8.2. | no dabasgāzes |
EM sadarbībā ar FEI |
| 8.3. | no cietajiem kurināmajiem (piemēram, ogles, kokss, kūdra) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 8.4. | no atjaunojamiem energoresursiem |
EM sadarbībā ar FEI |
| 8.5. | no citiem energoresursiem |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9. | Enerģijas pieprasījums pa nozarēm |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1. | enerģijas ražošana un pārvade, ktoe un/vai PJ |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.1. | naftas produkti |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.2. | dabasgāze |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.4. | atjaunojamie energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.5. | citi energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2. | rūpniecība (ieskaitot būvniecību), ktoe un/vai PJ |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.1. | naftas produkti |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.2. | dabasgāze |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.4. | atjaunojamie energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.5. | elektroenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.6. | siltumenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.7. | citi energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3. | komerciālais un sabiedriskais sektors jeb terciārais sektors, ktoe un/vai PJ |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.1. | naftas produkti |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.2. | dabasgāze |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.4. | atjaunojamie energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.5. | elektroenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.6. | siltumenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.7. | citi energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4. | mājsaimniecības, ktoe un/vai PJ |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.1. | naftas produkti |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.2. | dabasgāze |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.4. | elektroenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.5. | siltumenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.6. | atjaunojamie energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5. | transports, ktoe un/vai PJ |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.1. | auto un aviācijas benzīns |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.2. | dīzeļdegviela |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.3. | citi naftas produkti |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.4. | dabasgāze |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.5. | atjaunojamie energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.6. | elektroenerģija |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.7. | petrolejas veida reaktīvā degviela |
EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.8. | citi energoresursi |
EM sadarbībā ar FEI |
|
III. Transports |
||
| 10. | Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (autobusi, tramvaji, trolejbusi, dzelzceļš), milj. pasažierkilometru |
Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) sadarbībā ar FEI |
| 11. | Pasažieru apgrozība autotransportā, milj. pasažierkilometru |
SM sadarbībā ar FEI |
| 12. | Kravu apgrozība autotransportā, milj. t/km |
SM sadarbībā ar FEI |
| 13. | Kravu apgrozība dzelzceļā, milj. t/km |
SM |
| 13.1. | tajā skaitā ar dīzeļlokomotīvēm |
SM |
| 13.2. | ar elektrolokomotīvēm |
SM |
|
IV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā) |
||
| 14. | Mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju, m2 |
EM sadarbībā ar FEI |
| 15. | Vidējā platība uz vienu nodarbināto komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, m2/nodarbināto |
EM sadarbībā ar FEI |
| 16. | Mājokļu skaits, 1000 mājokļu |
EM sadarbībā ar FEI |
| 17. | Nodarbināto skaits komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, 1000 nodarbināto |
EM sadarbībā ar FEI |
|
V. Lauksaimniecība |
||
| 18. | Liellopi, tūkst. |
Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (turpmāk – LBTU) |
| 18.1. | slaucamās govis, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 18.2. | vidējais izslaukums no vienas govs, kg |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 19. | Aitas, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 20. | Cūkas, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 21. | Mājputni, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 22. | Kazas, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 23. | Zirgi, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 24. | Kažokzvēri, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 25. | Truši, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 26. | Brieži, tūkst. |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27. | Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (šķidrā, cietā vai cita veida kūtsmēslu uzglabāšana, ganību periods (kopsumma 100 %)) pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, % |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.1. | slaucamo govju kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.2. | pārējo liellopu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.3. | aitu un kazu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.4. | cūku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.5. | mājputnu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 28. | Slāpekļa daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 29. | Lauksaimniecībā izmantojamās zemes
izmantošana: - aramzeme (t. sk. sējumu kopplatība) - ilggadīgie stādījumi - pļavas un ganības |
ZM sadarbībā ar LBTU un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" (turpmāk – SILAVA) |
| 30. | Lauksaimniecības kultūru sējumu platība (ha) un saražotā produkcija: |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.1. | kvieši |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.2. | mieži |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.3. | auzas |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.4. | rudzi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.5. | pārējie graudaugi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.6. | pākšaugi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.7. | tehniskās kultūras |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.8. | kartupeļi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.9. | dārzeņi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.10. | lopbarības–zaļbarības kultūras |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31. | Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.1. | graudaugi (atsevišķi norādot kviešus, rudzus, miežus, auzas u. c.) |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.2. | pākšaugi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.3. | tehniskās kultūras |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.4. | kartupeļi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.5. | dārzeņi |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.6. | lopbarības–zaļbarības kultūras |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32. | Izmantotais slāpeklis ar minerālmēslojumu lauksaimniecības kultūru mēslošanai (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.1. | kviešiem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.2. | miežiem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.3. | auzām |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.4. | rudziem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.5. | citiem graudaugiem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.6. | pākšaugiem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.7. | tehniskajām kultūrām |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.8. | kartupeļiem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.9. | dārzeņiem |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.10. | lopbarības un zaļbarības kultūrām |
ZM sadarbībā ar LBTU |
| 33. | Izmantotais kaļķošanas materiāls, tūkst. t |
ZM sadarbībā ar LBTU |
|
VI. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība |
||
| 34. | Apmežotā platība valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 35. | Mežizstrāde ciršu veidu, valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, m3 |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 35.1. | meža biokurināmā ieguve enerģētikas un neenerģētikas vajadzībām meža un nemeža zemē, m3 |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 35.2. | Potenciālais krājas pieaugums koku sugu un meža tipu griezumā, m3 |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 36. | Koksnes produkti, tonnas C |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 36.1. | Oglekļa ienese koksnes produktos, tonnas C |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 36.2. | oglekļa zudumi koksnes produktos, tonnas C |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37. | Nocirstas koksnes produktu krātuves pussadalīšanās periods, gadi |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37.1. | pusperiods: zāģēta koksne |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37.2. | pusperiods: koka paneļi |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37.3. | pusperiods: papīrs |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 38. | Atmežotā platība meža tipu un zemes izmantošanas veidu griezumā, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 39. | Slāpekļa mēslojuma izmantošana mežā, tonnas N |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 40. | No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas meža zemēs, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 41. | Jaunaudžu kopšana meža tipu un valdošās sugas griezumā, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 42. | Bojāto (pēc meža ugunsgrēkiem, vējgāzēm vai citiem postījumiem) atjaunoto mežaudžu platība, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 43. | Selekcionēta stādmateriāla izmantošana meža atjaunošanā valdošo sugu griezumā, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 44. | Atjaunotu mazvērtīgo audžu platība sugu (pēc atjaunošanas) un meža tipu griezumā, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 45. | No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 46. | No jauna ierīkotie kokaugu stādījumi, tajā skaitā augļudārzi un īscirtmeta plantācijas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 47. | Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecības sektora zemes kategoriju maiņa sadalījumā pa zemes izmantošanas veidiem, meža tipiem un valdošajām koku sugām, ha |
ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 48. | Paredzētais kūdras ieguves apjoms ieguves vietu griezumā, t (pie nosacītā mitruma 40 %) |
VVD sadarbībā ar LKA un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (turpmāk – LVĢMC) |
| 49. | Paredzētais rekultivācijas veids pēc kūdras ieguves beigām |
VVD un pašvaldības sadarbībā ar LKA un LVĢMC |
| 50. | Paredzētais rekultivācijas veids un laika grafiks ieguves vietām, kurām veikts un saskaņots IVN |
Vides pārraudzības valsts birojs |
|
VII. Atkritumu saimniecība |
||
| 51. | Radītais nebīstamo atkritumu daudzums, t |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 52. | Bioloģiski noārdāmo atkritumu daļa no kopējā atkritumu daudzuma, % |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 53. | Atkritumu daudzums un veids, kas noglabāti izgāztuvēs un atkritumu poligonos, t |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 54. | Sadedzināto atkritumu daudzums, t |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 55. | Kompostēto un biogāzes stacijās pārstrādāto atkritumu daudzums, t |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 56. | Atgūtais CH4 no atkritumu poligoniem un izgāztuvēm |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
|
VIII. Notekūdeņu apsaimniekošana |
||
| 57. | Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkalpoto iedzīvotāju skaits, cilv. |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 58. | Saražotais un izmantotais/izvietotais notekūdeņu dūņu daudzums, t |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 59. | Novadītais notekūdeņu daudzums, tūkst. m3 |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 60. | Vidē novadītais slāpekļa paliekošais piesārņojums ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, t |
VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
Piezīme.
* Paredzētos rādītājus iesniedz par turpmākajiem gadiem līdz 2035. gadam un
pievieno norādi par perspektīvu līdz 2050. gadam.
6. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
Piešķirtais finansiālais un tehnoloģiskais atbalsts
1. tabula
|
Gads |
Iestādes nosaukums |
Publiskā finansējuma avots |
Atbalsta aktivitātes nosaukums/ |
Publiskā finansējuma summa, EUR |
Atbalsta veids |
Finansējuma veids |
Saņēmējs |
Aktivitātes mērķis |
Aktivitātes sektors |
Sasaiste ar klimata pārmaiņu tēmu |
Papildu informācija |
Plānotais finansiālais un tehnoloģiskais atbalsts
2. tabula
|
Gads |
Iestādes nosaukums |
Publiskā finansējuma avots |
Atbalsta aktivitātes nosaukums/ |
Publiskā finansējuma summa, EUR |
Atbalsta veids |
Finansējuma veids |
Saņēmējs |
Aktivitātes mērķis |
Aktivitātes sektors |
Sasaiste ar klimata pārmaiņu tēmu |
Papildu informācija, ieskaitot citus ziņošanas avotus |
7. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 25. oktobra
noteikumiem Nr. 675
Klimata pārmaiņu monitoringa rādītāji
1. tabula
|
Nr. |
Rādītāji |
Atbildīgā institūcija |
|
I. Gaisa temperatūra |
||
|
1. |
Augsnes mitrums, procentos Diennakts maksimālās temperatūras maksimālā vērtība, °C Diennakts maksimālās temperatūras minimālā vērtība, °C Diennakts minimālās temperatūras maksimālā vērtība, °C Diennakts minimālās temperatūras minimālā vērtība, °C Diennakts vidējās temperatūras maksimālā vērtība, °C Diennakts vidējās temperatūras minimālā vērtība, °C Dienas bez atkušņa, dienu skaits Karstuma viļņu ilgums, dienu skaits Minimālā gaisa temperatūra, °C Sala dienas, dienu skaits Tropiskās naktis, skaits Vasaras dienas, dienu skaits Veģetācijas perioda ilgums, dienu skaits Vidējā gaisa temperatūra, °C Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības, °C un varbūtība Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības, °C un varbūtība Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, °C un varbūtība Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, °C un varbūtība Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, °C Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra, dienu skaits un °C Gaisa temperatūras vidējā amplitūda, °C Gaisa temperatūras sadalījums pa stundām, °C |
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) |
|
II. Atmosfēras nokrišņi |
||
|
2. |
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem, dienu
skaits Dienas ar stipriem nokrišņiem, dienu skaits Gada kopējais nokrišņu daudzums, mm Maksimālais piecu diennakšu nokrišņu daudzums, mm Maksimālais vienas diennakts nokrišņu daudzums, mm Mitro gadu īpatsvars, procentos Sauso gadu īpatsvars, procentos Sausuma periodu ilgums, dienu skaits Vienkāršots ikdienas nokrišņu intensitātes indekss, procentos Diennakts maksimālais atmosfēras nokrišņu daudzums, varbūtības, mm un varbūtība |
LVĢMC |
|
III. Vēja ātrums |
||
|
3. |
Bezvēja dienas, dienu skaits Maksimālās vēja brāzmas, m/s Vētrainās dienas, dienu skaits Vidējais vēja ātrums, m/s Vēja slodžu analīze, N/m2 |
LVĢMC |
|
IV. Sniega sega |
||
|
4. |
Vidējā sniega sega, cm | LVĢMC |
|
V. Jūra |
||
|
5. |
Jūras sasalums, dienu skaits Jūras ūdens temperatūra, °C Krasta erozija, klase Vidējais jūras līmenis, cm |
LVĢMC |
|
6. |
Jūras ūdens paskābināšanās | Latvijas Hidroekoloģijas institūts |
|
VI. Upes |
||
|
7. |
Plūdi upēs, varbūtība | LVĢMC |
|
8. |
Eitrofikācija | Latvijas Hidroekoloģijas institūts / Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP) |
|
VII. Specializētie rādītāji |
||
|
9. |
Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais
spiediens gaisā, hPa Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums, procentos Gaisa relatīvā mitruma amplitūda, procentos Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām, kWh/m2 Grunts sasaluma analīze, grunts sasaluma dziļums, varbūtības u. c. |
LVĢMC |
Klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāji
2. tabula
|
Nr. |
Rādītāji |
Atbildīgā institūcija |
|
I. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu joma |
||
|
1. |
Svešzemju vaskulāro augu sugas a) Svešzemju vaskulāro augu sugu skaits b) Vidējā gada gaisa temperatūra |
a) DAP b) LVĢMC |
|
II. Ainavu plānošanas un tūrisma joma |
||
|
2. |
Apkalpoto personu skaita izmaiņas
tūristu mītnēs ziemas mēnešos, decembris–februāris a) Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits kalendāra ziemas mēnešos, decembris–februāris b) Sala dienu skaits c) Dienu skaits bez atkušņa d) Vidējais dienu skaits ar sniega segu e) Vidējais sniega segas biezums kalendāra ziemā |
a) Centrālās statistikas pārvalde (turpmāk
– CSP) b–e) LVĢMC |
|
3. |
Izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu
apgrozījuma indekss ziemas sezonā, decembris–februāris a) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozījuma indekss kalendāra ziemas mēnešos, decembris–februāris b) Sala dienu skaits c) Dienu skaits bez atkušņa d) Vidējais dienu skaits ar sniega segu e) Vidējais sniega segas biezums kalendāra ziemā |
a) CSP b–e) LVĢMC |
|
4. |
Izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu
apgrozījuma indekss, maijs un septembris a) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozījuma indekss, maijs un septembris b) Vasaras dienu skaits c) Tropisko nakšu skaits d) Veģetācijas perioda ilgums e) Maija un septembra vidējā gaisa temperatūra f) Kopējais nokrišņu daudzums maijā un septembrī |
a) CSP b–f) LVĢMC |
|
5. |
Tūristu mītņu izmantošanas tendences,
maijs un septembris a) Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits maijā un septembrī b) Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs maijā un septembrī c) Vasaras dienu skaits d) Tropisko nakšu skaits e) Veģetācijas perioda ilgums f) Maija un septembra vidējā gaisa temperatūra g) Kopējais nokrišņu daudzums maijā un septembrī |
a–b) CSP c–g) LVĢMC |
|
III. Veselības un labklājības joma |
||
|
6. |
Stacionēto pacientu skaits ar diagnozēm
saules apdegumi, karstuma un gaismas ietekme un neprecizēts drudzis uz
100000 iedzīvotāju a) Stacionēto pacientu skaits ar diagnozēm saules apdegumi (L55), karstuma un gaismas ietekme (T67) un neprecizēts drudzis (R50.9) b) Iedzīvotāju skaits gada sākumā c) Maksimālā gaisa temperatūra kalendāra vasarā, jūnijs–augusts |
a) Nacionālais veselības dienests (turpmāk
– NVD) b) CSP c) LVĢMC |
|
7. |
Mirstības vispārīgais koeficients
vasaras mēnešos, jūnijs–augusts a) Mirušo skaits kalendāra vasaras mēnešos, jūnijs–augusts b) Mirušo skaits gadā c) Maksimālā gaisa temperatūra kalendāra vasarā, jūnijs–augusts |
a–b) CSP c) LVĢMC |
|
8. |
Cilvēku saslimšana ar Laimas slimību –
gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem a) Saslimšanas ar Laima slimību gadījumu skaits b) Iedzīvotāju skaits gada sākumā c) Veģetācijas perioda ilgums |
a) Slimību profilakses un kontroles centrs
(turpmāk – SPKC) b) CSP c) LVĢMC |
|
9. |
Ērču aktivitātes (to relatīvā blīvuma uz 1 kilometru) izmaiņas | SPKC |
|
10. |
Personu ar invaliditāti skaits, kurām invaliditātes cēlonis ir elpošanas sistēmas slimības | Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija |
|
IV. Lauksaimniecības un mežsaimniecības joma |
||
|
11. |
Ziemāju ražība a) Ziemāju ražība, t/ha b) Kopējais nokrišņu daudzums pērnā gada augustā c) Vidējā gaisa temperatūra pērnā gada augustā, septembrī un oktobrī d) Vidējais vēja ātrums attiecīgā gada jūlijā |
a) CSP b–d) LVĢMC |
|
12. |
Augu slimību vai kaitēkļu izmaiņas | Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD) |
|
13. |
Sojas platības, ha | CSP |
|
14. |
Invazīvo sugu izplatība, t. sk. flora un fauna | VAAD |
|
15. |
Kokaugu produktivitāte, t. sk. koksnes pieaugums gadā | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
|
16. |
Dzīvnieku saslimšana ar kukaiņu, t. sk. invazīvo svešzemju kukaiņu, pārnestām dzīvnieku infekcijas slimībām, konstatēto gadījumu skaits |
PVD, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais Institūts "BIOR" |
|
17. |
Slimību un kaitēkļu bojātā meža platība, ha | Valsts Mežu dienests (turpmāk – VMD) |
|
18. |
Vējgāžu un snieglaužu bojātā meža platība, ha | VMD |
|
19. |
Pārlieka mitruma bojātā meža platība, ha | VMD |
|
V. Civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldības un ārkārtas palīdzības plānošanas joma |
||
|
20. |
Vidējā viena meža ugunsgrēka izdegšanas
platība, ha a) Kopējais meža ugunsgrēku skaits gadā b) Kopējā meža ugunsgrēkos nodegusī platība gadā c) Dienu skaits ar ugunsbīstamības indeksa vērtību >11,2 Priekuļos, Stendē un Zīlānos |
a) VMD b–c) LVĢMC |
|
21. |
Iedzīvotāju skaita īpatsvars dažādas
atkārtojamības jūras vējuzplūdu apdraudētajās teritorijās no kopējā
iedzīvotāju skaita, procentos a) Iedzīvotāju skaits gada sākumā b) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 10 % varbūtību (reizi 10 gados) c) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 1 % varbūtību (reizi 100 gados) d) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 0,5 % varbūtību (reizi 200 gados) e) Gada maksimālais ūdens līmenis Daugavgrīvā |
a) CSP b–e) LVĢMC |
|
22. |
Iedzīvotāju skaita īpatsvars dažādas
atkārtojamības pavasara plūdu (palu) apdraudētajās teritorijās no kopējā
iedzīvotāju skaita, procentos a) Iedzīvotāju skaits gada sākumā b) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 10 % varbūtību (reizi 10 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijā c) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 1 % varbūtību (reizi 100 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijā d) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 0,5 % varbūtību (reizi 200 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijā e) Maksimālās sniega segas indikatora vērtība Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijā |
a) CSP b–e) LVĢMC |
|
VI. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas joma |
||
|
23. |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo
melnā seguma, grants seguma un tiltu īpatsvara samazinājums a) Kopgarums autoceļiem ar melno segumu, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti slikts b) Kopgarums autoceļiem ar grants segumu, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti slikts c) Kopējais tiltu skaits, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti slikts |
Satiksmes ministrija |
|
24. |
Elektroenerģijas piegādes neplānoto pārtraukumu ilgums (SAIDI) (>3 min) uz vienu lietotāju, ārkārtas apstākļos (minūtes). Dati par sadales sistēmas operatoru, kurš apkalpo vairāk nekā 100 000 lietotāju | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
|
25. |
Elektroenerģijas piegādes neplānoto pārtraukumu (SAIFI) (>3 min) skaits uz vienu lietotāju, ārkārtas apstākļos (reizes). Dati par sadales sistēmas operatoru, kurš apkalpo vairāk nekā 100 000 lietotāju | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
