Ministru kabineta rīkojums Nr. 754

Rīgā 2022. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 54 9. §)

Izdarīt Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 250. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 4.0. versijā projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un digitalizācijas projekta izmaksas 7 823 226,00 euro apmērā."

2. Papildināt ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 4.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu). "

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojumu Nr. 780)

Projekts paredz nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju, pilnveidojot darbības procesus un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu.

1) nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju (turpmāk – M1):

– digitalizējot liela apjoma analogo kultūras mantojuma materiālu, saglabājot digitāli radītos materiālus, kā arī veicot nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kultūras norišu digitālu fiksēšanu;

2) nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu (turpmāk – M2):

– pārskatot un pilnveidojot digitālā kultūras satura ilgtermiņa saglabāšanas un pārvaldības procesus, ieviešot kompetenču centru modeli, kompetenču centru ieviešanai īstenojot pārresoru sadarbības pieeju. Attīstot vienotu un integrētu satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, Latvijas kultūras institūcijām tiks radīta iespēja digitālā satura ilgtermiņa saglabāšanai un tā atkalizmantošanai;

3) nodrošināt pēc iespējas plašāku kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē (turpmāk – M3):

– pārskatot un pilnveidojot satura izplatīšanas procesus un e-pakalpojumus, attīstot tos dažādām satura mērķauditorijām un izveidojot centralizētu un atvērtu informācijas sistēmu platformu, izstrādājot digitālā satura izplatīšanas stratēģiju un pilnveidojot e-pakalpojumu monitoringa sistēmu (auditorijas, intereses, lietojamības parametri).

Lai sasniegtu projekta plānotos mērķus, ir paredzēts īstenot šādas projekta aktivitātes:

1) kompetenču centra modeļa izveide un ieviešana;

2) digitalizācijas procesu pilnveidošana un standartizēšana;

3) digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;

4) digitālā satura izplatīšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;

5) kultūras centru aprīkošana ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru;

6) Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana;

7) autortiesību jautājumu risināšana un satura licencēšanas sistēmas izstrāde.

Projekta īstenošanas gaitā tiks digitalizēti 3 075 000 lappušu teksta materiālu, 117 000 dažādu attēlu un kultūras vērtību aprakstu, tai skaitā kartes, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu uzmērījumi un lietu apraksti, 500 000 audiovizuālo materiālu minūšu, kā arī muzeju priekšmeti un nelielā apjomā kultūras pieminekļi, veicot to 3D digitalizāciju. Projekta īstenošanas gaitā atbilstoši darbības procesiem tiks uzlaboti vairāki e-pakalpojumi un tiks radīti jauni e-pakalpojumi dažādām mērķauditorijām.

Projekta finansējuma kopējais apmērs ir 7 823 226 euro.

Projekta īstenošanas laiks (mēnešos) ir 48 mēneši.

Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma ir viens no projekta iznākuma rādītājiem, kura izstrāde tiks balstīta uz esošo kultūras jomas informācijas sistēmu – Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas, Valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas, Nacionālās muzeju krājuma kopkataloga sistēmas, filmas.lv un diva.lv – integrāciju, kas ieviestas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektos "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/010), "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/016), "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016), Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015), "Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/021), "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/004). Latvijas kultūras mantojuma digitālā bibliotēka nodrošinās jebkuram interesentam vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī. Pakalpojums tiks balstīts uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas muzeju un citu kultūras institūciju krājumā esošiem digitālajiem resursiem, kuri izveidoti iepriekš minētajos projektos un projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" īstenošanas rezultātā tiks papildināti ar jaunu digitālo saturu.

Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies papildu finanšu ietaupījums valsts budžetā.

Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, lietu u. c.) izsniegšanu klientiem. Kā liecina Europeana ietvaros veiktie pētījumi², digitālais saturs piesaista lielāko interesentu skaitu tiešsaites pieejamības dēļ. 2015. gadā kopējais informācijas pieprasījumu skaits LNB sasniedza 200 000.

Pieņemot, ka interesentu skaits palielināsies par 3 % katru gadu un klātienē izsniegto materiālu īpatsvars samazināsies uz pusi, klientu apkalpošana pēc projekta ieviešanas izmaksās par 214 154 euro (2021. gads) gadā mazāk nekā līdz šim.

Kultūras mantojuma digitalizācija, kā rāda iepriekšējā pieredze, labvēlīgi ietekmē vairākas sabiedrības grupas:

1) pētniekus un izglītības iestādes jeb visus tos, kas meklē saturu pētnieciskajām vajadzībām, tai skaitā augstskolu studentus, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos, pasniedzējus u. c.;

2) komersantus, no digitālā satura veidojot jaunus produktus un pakalpojumus;

3) autorus, kuru darbi tiek digitalizēti un tādējādi plaši pieejami.

Meklējot digitālo saturu internetā, tas ir, neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Pieņemot, ka informācijas pieprasījumu skaits turpinās vidēji palielināties par 3 % gadā un tikai katrā otrajā gadījumā klients vērsīsies pie klientu apkalpošanas speciālista, kultūras un atmiņas institūciju klienti gadā ietaupīs vidēji 250 000 euro par transporta izdevumiem, 2 055 682 euro gadā par laika samazinājumu, neapmeklējot bibliotēku, arhīvu un citas iestādes klātienē, bet meklējot un apskatot materiālus internetā (vidēji 6 stundas uz 1 apmeklējumu), neieskaitot izdevumus materiālu kopēšanai, skenēšanai vai izsniegšanai uz datu nesēja, kas vidēji ir 40 000 euro gadā.

Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var izraisīt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas, gan Eiropas, gan globālajā tirgū. Aprēķināt šo ietekmi pašlaik nav iespējams, taču atvērto datu izmantošanas komercializācija pierādīja, ka datu atkalizmantošana veido acīmredzamu ekonomisko efektu.

Saskaitot visus minētos finanšu un sociāli ekonomiskos ieguvumus, var secināt, ka kopējais efekts pārskata periodā, tai skaitā 10 gadus pēc projekta beigām, veido 30,6 miljonu euro ieguvumu, kas 1,86 reizes pārsniedz projekta investīcijas un darbības (uzturēšanas) izmaksas kopā vairāk nekā 18 miljonu euro apmērā, tai skaitā sagaidāmās projekta 2. kārtas investīcijas 6 000 000 euro apmērā (līdz 2022. gadam) un uzturēšanas izmaksas.