Likumprojekts

1995.gada 11.janvāra redakcijā

Savienības un frakcijas "Latvijas ceļš" izstrādāts un 1995.gada 12.janvārī iesniegts Saeimā izskatīšanai

Saeimas vēlēšanu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 2. pantā minētajiem ierobežojumiem.

2. pants. Tiesības vēlēt nav:

1) personām, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;

3) personām, kas likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

3. pants. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā.

4. pants. Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo (ir pierakstīts vai strādā) vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem.

5. pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot reabilitētos;

4) izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un sakarā ar to tām piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.

6. pants. Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus, tiesnešus, prokurorus un pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes (padomes) deputātu mandātu un ieņemamo amatu.

7. pants. (1) Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: 1) Rīga, 2) Vidzeme, 3) Latgale, 4) Kurzeme, 5) Zemgale.

(2) Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

Vidzemes vēlēšanu apgabals — Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajonu, Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Madonas, Ogres rajonu, Rīgas rajonu (bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajonu;

Latgales vēlēšanu apgabals — Balvu rajonu, Daugavpils rajonu un Daugavpils pilsētu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonu, Rēzeknes rajonu un Rēzeknes pilsētu;

Kurzemes vēlēšanu apgabals — Kuldīgas rajonu, Liepājas rajonu un Liepājas pilsētu, Saldus un Talsu rajonu, Ventspils rajonu un Ventspils pilsētu;

Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Bauskas un Dobeles rajonu, Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu, Jēkabpils un Tukuma rajonu.

 

II nodaļa. Kandidātu sarakstu iesniegšana

8. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiska organizācija (partija), divas vai vairākas politiskas organizācijas (partijas) kopīgi vai arī politisku organizāciju (partiju) apvienības.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru uz to pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisku organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija. Ja kandidātu sarakstu veido divas vai vairākas politiskas organizācijas (partijas), to iesniedz visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarota persona.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu pirmās dienas.

9. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kuru piecus mēnešus pirms pirmās Saeimas vēlēšanu dienas Pilsonības un imigrācijas departaments konstatē atbilstoši Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra datiem.

(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:

1) viss Latvijas vēlētāju skaits dalāms ar skaitli 100;

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaits dalāms ar šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaits palielināms par vienu vispirms tajā apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, utt.;

4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielināms deputātu skaits apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;

5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

10. pants. (1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, dzīvesvieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Viens un tas pats kandidāts var būt viena nosaukuma kandidātu sarakstos vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisku organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam. Ja sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskas organizācijas (partijas), tā nosaukumu veido visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumi.

(5) Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisku organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskas organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

11. pants. Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma (platforma), kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 5. panta 1. — 5. punktā minētie ierobežojumi;

4) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu, — augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apstiprināts noraksts;

5) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 6. pantā minētajiem amatiem, — attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā izbeigs attiecīgā amata pildīšanu;

6) bankas kvīts par šā likuma 12. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

12. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji var uzrādīt bankas kvīti vai tās norakstu, tādējādi apliecinot, ka bankā iemaksāta drošības nauda 2000 latu apmērā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā.

(2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz kvīti (un četrus tās norakstus), kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums būs kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad nauda iemaksāta.

(3) Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma sarakstu, no kura neviens deputāts nav ievēlēts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

13. pants. Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumi tajos nav pieļaujami.

14. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri reģistrēti četros apgabalos, utt. Viena nosaukuma kandidātu sarakstiem visos apgabalos ir vienāds numurs. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu rajonu ( republikas pilsētu) vēlēšanu komisijām un ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Vēlēšanu zīmēs jānorāda: 1) vēlēšanu apgabala nosaukums; 2) kandidātu saraksta numurs; 3) kandidātu saraksta nosaukums; 4) pieteikto kandidātu vārds un uzvārds.

Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmju izdarīšanai.

15. pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu parakstīto programmu (platformu), kā arī visu kandidātu sarakstu (norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, izglītību, nodarbošanos, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo) publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

 

III nodaļa. Vēlēšanu kārtība

16. pants. (1) Priekšvēlēšanu programmas (11. pants) un paziņojumi ar visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem, norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, izglītību, nodarbošanos, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo, jāizliek katrā balsošanas iecirknī redzamā vietā vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

(2) Laiks, kad ir atvērtas vēlēšanu telpas, un to vieta rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijām jāizziņo ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

17. pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 8 rītā līdz pulksten 8 vakarā.

18. pants. Pirms vēlēšanu sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu komisijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību, kā arī šo organizāciju vai apvienību teritoriālo struktūrvienību, kurām ir juridiskas personas tiesības, pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

19. pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību par kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Viņi raugās, lai vēlēšanu telpās un ne tuvāk kā 50 metrus no to ieejas netiktu pieļauta vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

20.pants. (1) Vēlēšanu telpās pie to ieejas vēlēšanu komisija pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās.

(2) Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase.

21.pants. Vēlētājs var balsot tikai personiski.

22.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs saņem no iecirkņa vēlēšanu komisijas visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kurā viņam ir jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Aizliegts izsniegt atsevišķas vēlēšanu zīmes arī tad, ja vēlētājs lūdz.

(3) Pēc vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes izsniegšanas vēlēšanu komisijas loceklis balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu un atzīmē vēlētāja pasē, ka šis vēlētājs piedalījies vēlēšanās. Vēlētājs to apliecina, parakstoties balsotāju sarakstā.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

23.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē izdara nepieciešamās atzīmes vēlēšanu zīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī visu vai atsevišķu kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem, kuram vēlētāja klātbūtnē aploksne jāiemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

24.pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc šo vēlētāju rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā. Citu vēlētāju balsošana šajās vietās nav pieļaujama.

(2) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, vēlēšanu zīmi iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un šie vēlētāji tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā.

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

26.pants. Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

27.pants. (1) Abās vēlēšanu dienās pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(2) Vēlēšanu kastes ar vēlēšanu pirmajā dienā nodotajām balsīm aizzīmogo ar attiecīgās komisijas zīmogu; arī komisijas locekļiem un politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību pilnvarotajiem novērotājiem ir tiesības pielikt savus zīmogus. Kastes atstājamas vēlēšanu telpās komisijas, policijas vai zemessardzes uzraudzībā.

(3) Vēlēšanu otrajā dienā pirms balsošanas sākuma komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vēlēšanu komisijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastu aizzīmogojums nav bojāts.

28.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata vēlēšanu komisijā un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam.

 

IV nodaļa. Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

29.pants. Balsu skaitīšana notiek vēlēšanu otrās dienas vakarā. Skaitīšanu izdara iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdē. Par šo sēdi sastādāms protokols divos eksemplāros.

30.pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

31.pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas iecirkņa komisija sagrupē nodotās vēlēšanu zīmes pēc sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, grozītās no negrozītajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. Bez tam attiecībā uz katru kandidātu saskaita tās vēlēšanu zīmes, kurās viņa ievēlēšana ir īpaši atbalstīta (atzīme "+"), kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots.

32.pants. Iecirkņa vēlēšanu komisijas protokolā atzīmējams no rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas saņemtais aplokšņu skaits, pāri palikušo aplokšņu skaits, iecirkņa vēlēšanu komisijas izsniegto aplokšņu skaits, aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma 31.pantā minētās ziņas. Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme atzīta par nederīgu.

33.pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu zīmes, vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem un atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē.

(2) Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu atzīstama tikai viena vēlēšanu zīme.

34.pants. Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

35.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās aploksnes un viens iecirkņa vēlēšanu komisijas sēdes protokola eksemplārs iesaiņojams, sašņorējams un aizzīmogojams. Klātesošajiem politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības pielikt šiem saiņiem savus zīmogus, par ko minams klātpieliktajā protokolā. Pēc tam iecirkņa vēlēšanu komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona, (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs izveidoto iecirkņu vēlēšanu komisijas — Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts, kad un ar ko vēlēšanu materiāli nosūtīti.

36.pants. Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu rezultātus pēc protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

37.pants. Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita neatkarīgi no tā, vai vienas politiskās organizācijas (partijas) saraksts bija izvirzīts vienā vai vairākos apgabalos. Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību (Senlaga metodi):

a) nosaka par katru kandidātu sarakstu vēlēšanu apgabalā nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

b) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 utt., līdz dalījumu skaits ir vienāds ar sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

c) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

d) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu. Ja šie saraksti ir iesniegti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš iesniegts pirmais.

38.pants. Katrā sarakstā pieteiktie kandidāti sagrupējami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus sarakstu skaits, kuros šis kandidāts izsvītrots, plus sarakstu skaits, kuros vēlētāji šā kandidāta ievēlēšanu īpaši atbalstījuši (atzīme "+"). Ja par diviem vai vairākiem viena saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi sarindojami saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi izkārtojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

39.pants. Ja viens un tas pats kandidāts saskaņā ar šā likuma 38.pantu ievēlēts par deputātu vairākos apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu tajā apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos apgabalos no atbilstošā saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu.

40.pants. Ja ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

41.pants. Ja šā likuma 40.pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 37.panta kārtībā jānosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams iztrūkstošais deputāts.

 

V nodaļa. Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs

42.pants. Lai radītu iespēju piedalīties vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma var izveidot vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs.

43.pants. Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, piedalās balsošanā Rīgas vēlēšanu apgabalā.

 

VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

44.pants. Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kuram jābūt brīvi pieejamam valsts bibliotēkās.

45.pants. Visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli pēc publicēšanas šajā izdevumā nododami Latvijas valsts arhīvam.

46.pants. Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt to tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

47.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos paziņojumos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

48.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

49.pants. (1) Politisko organizāciju (partiju) vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

(2) Aizliegts vēlēšanu kampaņu finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu, politiskās organizācijas (partijas) sniedz likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikums

Vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis.

 

Par 6.Saeimas vēlēšanu likuma projektu

 

Lai paaugstinātu politisko partiju atbildību vēlētāju priekšā un dotu iespēju veidot stabilas pēcvēlēšanu koalīcijas, savienības "Latvijas ceļš" izstrādātais likumprojekts par 6.Saeimas vēlēšanām neparedzēja iespēju vairākām partijām veidot kopējus sarakstus. Diemžēl projekts izraisījis vairāku politisko partiju asu kritiku, tās uzskata, ka šī norma ierobežo vēlētāju tiesības.

Iebilstot pret likumprojektu, partijas aizstāv savas intereses — priekšvēlēšanu koalīcijas mazām vai tikai uz vēlēšanām radītām partijām ir vienīgā teorētiskā iespēja, kā iekļūt Saeimā. Palikšana ārpus parlamenta daudzām nozīmētu politisko galu. Patiesībā šāda norma ierobežotu tikai pašu partiju iespēju manipulēt ar vēlētājiem, samazināt katras partijas un katra deputāta atbildību vēlētāju priekšā.

LC uzskata, ka likumā jāpaaugstina prasības pret partijām, jo Latvijai vajadzīgs darbspējīgs un kompetents parlaments.

Tomēr LC nevēlas pieļaut, ka vēlēšanu likumprojekta apspriešana pārvērstos demokrātiju diskreditējošās ķildās, radot spriedzi sabiedrībā. Tāpēc "Latvijas ceļš" šo normu uzturēs spēkā tikai tajā gadījumā, ja to atbalstīs citas politiskās partijas.

LC izsaka cerību, ka 5.Saeima pieņems vēlēšanu likumu, kurš stiprinās demokrātiju, paaugstinās deputātu atbildību un dos iespēju vēlētājiem prasīt konkrētu atbildību par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

Savienība "Latvijas ceļš"