Draudzīgā aicinājuma 60. gadadienā

28. janvāris — Draudzīgā aicinājuma diena — nav ierakstīta mūsu svētku kalendārā, bet nu jau piekto gadu tā atkal aizvien drošāk piesaka savu vārdu, un ne tik vien preses slejās vai sabiedriskās runās. Draudzīgais aicinājums ir atgriezies Latvijā.

Mūsu lauku bibliotēkas skolās, biedrībās, pagastu namos ilgāku laiku nav papildinātas... Kaut arī tālu prom dzīvodami, atminēsim savu pagastu, sava tēva pagastu, kaut domās atgriezīsimies uz savu veco skolu. Tā skanēja Kārļa Ulmaņa Draudzīgais aicinājums pirms 60. gadiem, un šie vārdi nebūt nav zaudējuši aktualitāti.

Jā, ir citi laiki mūsdienu Latvijā, un šī pirmskara gados tik populārā sabiedriskā kustība nevar tikt tieši atkārtota un kopēta. Taču mēs esam pārliecināti, ka Draudzīgajam aicinājumam jāatgūst tā sākotnējais pilnskanīgums un piepildījums — jau tāpēc vien, ka mūsu sirdīs un domās tas nekad nav izdzisis: tas vienojis latviešus visā pasaulē — latviskuma, ticības un arī cerības vārdā. Tas allaž atgādinājis par sevi mums še svešas varas pārņemtajā Latvijā.

Bet tagad tas vispirms ir aicinājums uz vienotību, uz savas dzimtās vietas, valodas un tēvzemes mīlestību. Uz patriotisku gatavību brīvprātīgi ziedot dzimtajai skolai, jaunajai paaudzei, savas tautas nākotnei. Jā, mēs šobrīd neesam bagāti. Tādēļ sāksim ar savu vajadzību un iespēju izpēti, lai pārliecinātos, kas konkrēti visvairāk nepieciešams skolai, par ko jārūpējas sabiedrībai kopumā un mums katram atsevišķi? Meklēsim talantīgos bērnus skolās un varbūt pat bērnudārzos! Viņiem vajadzētu radīt iespēju iegūt pamatīgākas zināšanas, pārbaudīt savus spēkus mācību olimpiādēs un veiksmes gadījumā — aizbraukt arī uz olimpiādēm ārzemēs.

Jāatbalsta gan skolas un kultūras un reliģiskās iestādes, gan augstskolas, zinātnes un pētniecības institūcijas. Ja ne materiāli, tad visiem citiem spēkiem jāceļ to autoritāte, lai veicinātu jaunatnes piesaistīšanu garīgajai un arī zinātniskajai darbībai, lai stimulētu spējīgākos studentus un nenotiktu gaišo prātu, mūsu smadzeņu noplūde uz ārzemēm. Mums savai valstij jānodrošina bagāts intelektuālais potenciāls, kas neapšaubāmi ir viens no mūsu tautas un valsts izdzīvošanas jautājumiem.

Jārada un jāattīsta tādi Draudzīgā aicinājuma izpausmes veidi, kas būtu vērsti uz jaunu izglītības programmu izstrādi, uz individuālo un sabiedrisko līdzekļu piesaisti dažādu stipendiju iedibināšanai, vispārējo un amatvidusskolu absolventu atbalstīšanai. Apstākļos, kad daudzās skolās ilgos svešās ideoloģijas gados zudusi garīguma gaisotne, Draudzīgajam aicinājumam jāvērš uzmanība uz jaunas pedagogu paaudzes veidošanu, lai tie ienāktu skolā ar mūsdienīgāku audzināšanas teoriju un praksi.

Mēs aicinām veidot skolās un augstākajās mācību iestādēs, tautas namos un bibliotēkās kulturālu, sakārtotu un veselīgu vidi un garīguma gaisotni, rūpēties, lai to telpas būtu mājīgas un arī lietišķas, latviskas un arī eiropeiskas, lai tās būtu apgādātas ar moderniem tehniskajiem līdzekļiem, lai tajās valdītu mūsdienīgs audzināšanas gars un lai tās būtu bagātinātas ar mākslu, ar mūziku un grāmatu.

Draudzīgā aicinājuma padome

Draudzīgā aicinājuma padome

Tekla Balode, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore,

Māra Daneberga, Kultūras fonda pārstāve,

Jānis Endele, DA fonda priekšsēdētājs,

Māris Gailis, Ministru prezidents,

Aivars Gribusts, izdevniecības "Lielvārds" direktors

Visvaldis Varnesis Klīve, LU profesors teologs,

Voldemārs Krustiņš, laikraksta "Lauku Avīzes" redaktors,

Andra Mangale, laikraksta "Izglītība un Kultūra" redaktore,

Tālis Millers, Zinātņu akadēmijas prezidents,

Vaira Paegle, PBLA valdes priekšsēdētāja,

Uberto Pestaloca, ārvalstu dip.korpusa vecākais,

Jānis Pujāts, Rīgas Katoļu baznīcas arhibīskaps,

Ivars Rudzītis, uzņēmuma "Staburadze" ģenerāldirektors,

Mirdza Stirna–Jaunzeme, Rīgas Latviešu biedrības nama direktore,

Teodors Tverjons, Komercbanku asociācijas prezidents,

Guntis Ulmanis, Valsts prezidents,

Jānis Vaivads, izglītības un zinātnes ministrs,

Jānis Vanags,, Ev.Luteriskās baznīcas arhibīskaps,

Andris Vilks, Nacionālās bibliotēkas direktors.