Pašvaldības un privatizācijas attiecības

Plaša pašvaldību vadītāju sanāksme vakar risinājās Valsts reformu ministrijā. Tur tika risināts plašs aktuālu problēmu loks, kas skāra valdības un pašvaldību attiecības valsts īpašuma pārvaldīšanas, privatizācijas programmas izpildes, pašvaldību finansu izlīdzināšanas un citos jautājumos.

Sanāksmē piedalījās Ministru prezidents Māris Gailis, privatizācijas valsts ministrs Druvis Skulte, valsts īpašuma valsts ministrs Dainis Tunsts, Pasaules bankas misijas Latvijā vadītājs Mansours Farsads, Valsts reformu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bunkšs, departamentu direktori un citi valsts pārvaldes darbinieki.

Pārskatā par Ministru kabineta darbu kopš iepriekšējās tikšanās ar pašvaldību vadītājiem Māris Gailis īsi pakavējās pie valdības aizvadītajām 100 dienām un paveiktā analīzes. Valdībai, kā atzīmēja Ministru prezidents, šajā sastāvā jāstrādā mazāk par gadu, taču atlikušajā laikā jāveic svarīgi darbi. Jau tuvākajā laikā gaidāma Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē. "Domāju, ka nekas neapturēs Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, tās asociatīvā locekļa statusā," sacīja Māris Gailis. "Tas būs solis uz Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā." Tika prognozēts, ka tas ir sagaidāms ap 2000.gadu.

Taču šobrīd valdības galvenais uzdevums ir sagatavot likumdošanas un ekonomisko bāzi nākamajai valdībai. Arī nākamā gada budžetu sagatavos pašreizējā valdība, jo likums paredz, ka, sākot ar šo gadu, valsts budžets jāpieņem līdz 1.oktobrim. Šajā reizē izveidosies paradoksāla situācija, ka budžetu veidos viena valdība, bet ar to strādās jaunievēlētā valdība, kas tiks sastādīta novembrī.

Patlaban tiek strādāts, lai sakārtotu enerģētisko sektoru, un šajā jomā tiek meklēti risinājumi, kā noregulēt valsts un pašvaldību pārziņā esošo uzņēmumu un iestāžu parādus enerģijas piegādātājiem.

Tālāk Ministru prezidents atzīmēja, ka valstī ir sācies sertifikātu tirgus, janvārī pieņemts lēmums par Valsts reformu ministrijas likvidēšanu, bet ar 1.martu vajadzētu būt atvērtiem visiem privatizācijas sertifikātu kontiem.

Atbildot uz jautājumiem, Māris Gailis bilda, ka Valsts reformu ministrijas likvidēšana nenozīmē reformu pārtraukšanu. Iesākto darbu turpinās Reformu padome, kas strādās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, un tās uzdevums būs sagatavot teritoriālo reformu.

Jautāts par pensijas likumu projektu paketi, Ministru prezidents teica, ka ar to deputāti tiks iepazīstināti Saeimas ārkārtas sēdē. Cerams, ka tā tiks apstiprināta likuma rangā līdz 1.jūlijam.

Valsts ministrs Druvis Skulte runāja par privatizācijas programmas realizācijas galvenajiem uzdevumiem 1995.gadā. Pakavējoties pie aizvadītā laika perioda, viņš atzīmēja, ka ir izdevies radīt stabilu likumdošanas bāzi, kas dod iespēju sekmīgi veikt privatizāciju un nodrošina pilsoņu tiesību aizstāvību. Pagājušajā gadā apstiprināti 47 dažādu valsts objektu privatizācijas projekti. Privatizācijas procesā jau izmantoti privatizācijas sertifikāti par sešiem miljoniem latu.

Šajā gadā publiskā izsolē jau piedalās vairāk nekā 50 valsts akciju sabiedrību akcijas. Šobrīd aktuāls ir ārvalstu investīciju ieguldījums šajā jomā, jo salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir ļoti zems. Tas nenodrošina Latvijas saimniecības atjaunošanu.

Paredzams, ka ar 30.janvāri sāksies valsts akciju sabiedrību akciju masveida pārdošana izsolēs. Šiem procesiem ir paredzēta pilnīga atklātība, lai novērstu vēl nesen vēroto praksi, kad vienam uzņēmumam izrādījās tikai viens pircējs pretendents. Tagad jebkurš Latvijas iedzīvotājs, izmantojot savas akcijas, varēs piedalīties izsolēs.

Atbildot uz jautājumiem, ministrs paskaidroja, ka likums par dzīvokļu privatizāciju varētu tikt pieņemts februārī, ka pašreiz tiek izstrādāts likumdošanas variants, kas dotu tiesības privatizācijas sertifikātu īpašniekiem tiesības piedalīties apbūves gabalu izsolēs par sertifikātiem.

Druvis Skulte aicināja pašvaldību vadītājus atrast iespējas arī pašvaldību objektus nodot privatizēšanai par sertifikātiem.

Pasaules bankas misijas Latvijā vadītājs Mansours Farsads pastāstīja, ka ieradies Latvijā kopā ar pieciem ekspertiem, lai iepazītos ar pašvaldību reformu gaitu valstī. "Jo", kā teica misijas vadītājs, "ja nav nodrošināta stabila pašvaldību funkcionēšana, tad arī valsts aparāts un visa valsts kopumā nespēj pilnvērtīgi funkcionēt."

Tāpēc šī misija veiks plašu pašvaldību darba analīzi, īpaši pievēršoties finansiālajām attiecībām starp valdības institūcijām un pašvaldībām, noskaidrojot, vai pašvaldībām veicamās atbildības funkcijas ir nodrošinātas ar finansiālajiem resursiem — ja ne, tad kādi varētu būt problēmas risinājuma varianti. Tāpat tiks doti padomi pašvaldību grāmatvedības un finansu plānošanas jomā. Kā norādīja šīs misijas pārstāve Ingūna Dobelāja, analīzei būs liela loma kredītprogrammas izstrādāšanā, ko veiks Pasaules bankas eksperti.

Pašvaldību vadītāju sanāksmē runāja Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektors Jānis Kosītis, kas aplūkoja fonda veikto darbu valsts īpašuma apzināšanā un apsaimniekošanā.

Valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" ģenerāldirektors Jānis Naglis analizēja attiecības ar pašvaldībām, aicinot meklēt lielākas iespējas iedzīvotāju privatizācijas sertifikātu izmantošanai.

Daudz jautājumu un debašu izraisījās pēc Valsts reformu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Bunkša ziņojuma par pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma projektu 1995.gadam trešo lasījumu. Daļa pašvaldību vadītāju izteica vēlmi pēc izlīdzinošo dotāciju lielākas objektivitātes, kā arī skaidrības.

Sanāksmē vēl tika spriests par Krievijas Federācijas bijušo militāro un civilo objektu nodošanu pašvaldību īpašumā, par pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas projektu izstrādāšanas un īpašuma denacionalizācijas aktuāliem jautājumiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Dzenītis pašvaldību vadītāju uzmanību pievērsa tiesu piesēdētāju vēlēšanām, akcentējot gaidāmo vēlēšanu atšķirību no iepriekšējām vēlēšanām, kā arī paredzamām specifiskām grūtībām sakarā ar lielo ievēlamo piesēdētāju skaitu un kandidātu atlasi.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors