Pašvaldību finanses un to izlīdzināšana

Saeimas deputāts, Valsts reformu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bunkšs

Patlaban ir nepieciešams izskaidrot pašvaldību finansu izlīdzināšanas metodi, kas sāks darboties šajā gadā. Tas vajadzīgs gan pašvaldību deputātiem, gan Latvijas iedzīvotājiem. Īpaši pēdējiem, jo ikvienam ir tiesības zināt, no kurienes pašvaldības kasē rodas nauda un kāpēc tās tur nav tik daudz, cik nepieciešams vai cik gribētos.

 

Pašvaldību ieņēmumi un to izlietojuma kontrole

Saskaņā ar valdības un pašvaldību sarunās panākto vienošanos 1995.gadā pašvaldību budžetos ir paredzami šādi ieņēmumi:

- iedzīvotāju ienākuma nodoklis	109,0 milj.Ls
- zemes nodoklis	12,8 milj. Ls
- īpašuma nodoklis	15,0 milj. Ls
- dabas resursu nodoklis	3,0 milj. Ls
- ienākumi no meža	2,3 milj. Ls
- valsts nodevas	1,8 milj. Ls
- citi ieņēmumi	8,4 milj. Ls

Kā redzams no šī uzskaitījuma, tad galvenā nozīme ir pirmajiem trīs nodokļiem, kuri kopā veido 90 procentus no visiem pašvaldību ieņēmumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas iedzīvotāji maksā tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā viņi dzīvo. Arī zemes un īpašuma nodokli zemes lietotājs un īpašnieks maksā tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas zeme un īpašums. Līdzīgā veidā pārējie 10 procenti nodokļu ieņēmumu nonāk pašvaldībā, kuras teritorijā šo nodokli iekasē. Šīs iemaksas dod tiesības nodokļu maksātājam, atbilstoši iemaksas apjomam, saņemt no pašvaldības pakalpojumus, kas paredzēti likumā "Par pašvaldībām". Galvenie no šiem pakalpojumiem ir:

- ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana un pārstrāde, siltumapgāde;

- teritorijas, ielu, ceļu, uzturēšana;

- izglītības iestāžu izveidošana un uzturēšana;

- pirmsskolas un ārpusskolas iestāžu izveidošana un uzturēšana;

- sociālā palīdzība maznodrošinātajiem;

- veselības aprūpes un medicīnas iestāžu darbības nodrošināšana;

- sabiedriskā transporta nodrošināšana;

- pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšana u.c.

Pašvaldības budžets ir dokuments, kas saista ieņēmumus un tiem atbilstošos izdevumus. Atkarībā no tā, cik lielas ir nodokļu maksātāju iemaksas pašvaldību budžetā, pašvaldības var plānot izdevumus iepriekš minēto pakalpojumu segšanai.

Ne vienmēr budžeta līdzekļu pietiek, lai pilnīgi segtu visus izdevumus, kas rodas, lai pildītu likuma prasības. Šādos gadījumos pašvaldību dome (padome) nosaka maksu par pakalpojumu, kuru maksā attiecīgā pakalpojuma saņēmējs. Piemēram, maksa par sabiedrisko transportu, īri, siltumapgādi, vietu bērnudārzā u.tml.

Par to, cik racionāli ir izlietoti nodokļu maksājumi pašvaldību budžetā, cik un kādi būs pašvaldību maksas pakalpojumi, Latvijas iedzīvotāji veic kontroli ar domēs (padomēs) ievēlēto deputātu starpniecību. Viens no galvenajiem pašvaldības deputāta pienākumiem ir pārstāvēt savu iedzīvotāju intereses, piedaloties pašvaldības budžeta apstiprināšanā, maksas par pašvaldību pakalpojumiem likmju apstiprināšanā un attiecīgo lēmumu izpildes kontrolē. Lielākās daļas iedzīvotāju vēlme noteikti būs maksimāli samazināt maksas pakalpojumu skaitu un to likmes un pēc iespējas lielāku daļu pašvaldības pakalpojumu finansēt no pašvaldību budžeta. Pretējā gadījumā pašvaldības iedzīvotājiem bez nodokļiem radīsies papildus izdevumi par maksas pakalpojumu apmaksu. Šo vēlmi nav viegli izpildīt. Daudzos gadījumos tas ir pilnīgi neiespējami, jo pašvaldību ieņēmumi ir ļoti atšķirīgi.

 

Kāpēc nepieciešama pašvaldību finansu izlīdzināšana?

Pēc Latvijas Republikas Finansu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamenta datiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atsevišķās pašvaldībās uz 1994.gada 1.oktobri ir bijušas šādas:

Rīgā - Ls 13,2 ; Ventspilī - Ls 11,4 ; Apē - Ls 6,9; Kandavā - Ls 10,9; Balvu rajona Lazdulejas pagastā - Ls 1,3; Daugavpils rajona Šēderes pagastā - Ls 59; Rīgas rajona Salas pagastā - Ls 3,1; Saldus rajona Novadnieku pagastā - Ls 12,2. Kas slēpjas aiz šiem skaitļiem?

Pirmkārt, tas, ka nodrošinājums ar darbu un līdz ar to iedzīvotāju maksātspēja Šēderes pagastā ir bijusi attiecīgi 19 un 46 reizes augstāka nekā Salas un Lazdulejas pagastos. Šajās pašvaldībās acīmredzot ir apstākļi, kas rada šīs prāvās atšķirības. Ir jāšaubās par to, ka Salas un Lazdulejas pagastu iedzīvotāji spēs samaksāt par maksas pakalpojumiem, jo pakalpojumu likmes, ņemot vērā niecīgos nodokļu ieņēmumus, droši vien nebūs mazas. Šīs pašvaldības, balstoties līmenim tikai uz savu iedzīvotāju maksātspēju, nespēs pietuvoties Kandavas, nerunājot nemaz par Šēderes pagastu.

Otrkārt, salīdzinot Rīgas, Ventspils un Novadnieku pagasta rādītājus, rodas priekšstats, ka ieņēmumi šajās pašvaldībās ir visnotaļ līdzīgi. Taču šāds pieņēmums ir maldīgs, jo Rīgā un Ventspilī no visā to teritorijā iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa palika tikai 40 procenti, bet Novadnieku pagastā 85 procenti. Ar zināmu nosacījumu varam teikt, ka, neskatoties uz to, ka reālie ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Ventspilī bija divas reizes augstāki nekā Novadnieku pagastā, Ventspilij vajadzēja samierināties ar zemāku ienākumu līmeni. Jāpiebilst vēl tas, ka visas minētās pašvaldības 1994.gadā saņēma valsts dotācijas. Šie apsvērumi rada nākamo secinājumu - nav nepieciešams pašvaldībām "atņemt" līdzekļus, ja pēc tam tie jādod atpakaļ. Pārlieku liela pašvaldības atkarība no valsts budžeta un paļaušanās uz to, ka gan jau valdība palīdzēs, neveicina patstāvīgu saimniekošanu un iniciatīvu. Tādējādi pašvaldību budžetu apstiprināšana pārvēršas lielā naudas prasīšanas kampaņā visas valsts mērogā, kaut gan vajadzētu veidoties dialogam starp pašvaldības domes (padomes) deputātiem un iedzīvotājiem par to, cik daudz un ko pašvaldības budžetā varam atļauties.

Šos trūkumus ir mēģināts novērst, realizējot pašvaldību reformas koncepcijas finansu daļu, sākot ar 1995.gadu. Viena no šīs finansu daļas sastāvdaļām ir likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu".

 

Pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšana

Pašvaldību finansu izlīdzināšanai ir divas galvenās daļas. Pirmā no tām ir ieņēmumu izlīdzināšana. Ieņēmumu izlīdzināšanā tiek izmantoti dati par 1994.gada faktisko ieņēmumu izpildi, kas koriģēti ar attiecīgo nodokļu pieauguma prognozi nākamajā, t.i., 1995.gadā. Ieņēmumu izlīdzināšana satur aprēķinus par trīs galvenajiem pašvaldību nodokļu ieņēmumu veidiem: iedzīvotāju ienākuma, zemes un īpašuma nodokļiem, kas attiecināti uz vienu pašvaldības iedzīvotāju. Iegūtais rezultāts katrā atsevišķā pašvaldībā tiek salīdzināts ar valsts vidējo ieņēmumu pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju.

Shematiski ieņēmumu izlīdzināšanas darbības mehānisms ir attēlots 1.zīmējumā.

 

Pašvaldības, kuru ieņēmumi pārsniedz valsts vidējo līmeni, iemaksā, bet pašvaldības, kuru ieņēmumi nesasniedz valsts vidējo līmeni, saņem noteiktu summu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. Iemaksu un izmaksu apjoms ir 50 procenti no pārsnieguma pār vidējo līmeni vai iztrūkuma no valsts vidējā līmeņa.

1. tabulas 2.un 3.kolonā ir redzami 1995.gadam prognozētie ieņēmumu rādītāji attiecīgi pirms un pēc izlīdzināšanas. Visām tabulā minētajām republikas pilsētām un Šēderes pagastam ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir lielāki nekā vidējais valsts ieņēmumu līmenis, t.i., Ls 53 uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc šīm pašvaldībām pēc iemaksu izdarīšanas izlīdzināšanas fondā ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju samazinās, taču tie joprojām ir augstāki nekā tajās pašvaldībās, kurām pēc dotācijas saņemšanas no izlīdzināšanas fonda ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju palielinājušies. Ja atšķirības starp Ventspili un Lazdulejas pagastu pirms izlīdzināšanas ir 17,5 reizes, tad pēc izlīdzināšanas tikai četras reizes.

Šajā izlīdzināšanā tiek iesaistīti tikai pašu pašvaldību līdzekļi. Pašvaldību ieinteresētība ir augstāka nekā iepriekšējos gados, jo pašvaldības, kuru ieņēmumi ir augstāki, saglabā savas priekšrocības. 1994.gadā.,

1. tabula

 

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas salīdzinošie rādītāji

1995.gadam (variants*) atsevišķās pašvaldībās

 

kopā	152,3 milj. Ls
Pašvaldības nosaukums	Neizlīdzinā-	Izlīdzinātie	Izlīdzinātie	Dotācijas	Iemaksa
	tie ieņēmumi	ieņēmumi	izdevumi	no izlīdz.	izlīdz.

 

Republikas pilsētas:

	Ls/iedz.	Ls/iedz.	Ls/iedz.	fonda Ls	fondā Ls
Daugavpils	52	53	66	366000	0
Rīga	78	66	66	0	10 453 000
Ventspils	175	114	66	0	2 888 000
Vidēji republikas pilsētās	76	65	66	-
Rajonu pilsētas:
Alūksnes raj. Ape	17	31	52	67 000	0
Balvu.raj. Balvi	33	40	51	114 000	0
Cēsu raj. Cēsis	40	43	57	212 000	0
Tukuma raj. Kandava	22	32	46	90 000	0
Pagasti:
Balvu raj. Lazdulejas	10	27	56	16 000	0
Bauskas raj. Brunava	18	30	64	80 000	0
Daugavpils raj. Šēdere	76	63	55	0	17 000
Kuldīgas raj. Nīkrāce	15	29	54	29 000	0
Madonas raj. Kalsnava	44	45	55	12 000	0
Rīgas raj. Sala	20	31	47	30 000	0
Saldus raj. Novadnieki	32	38	55	38 000	0
Vidēji rajonu pilsētās un pagastos	30	38	54	-	-

* Šajā tabulā izmantoti precizēti dati, kas balstās uz pašvaldību atskaitēm par budžeta izpildi uz 01.10.1994. Izmantojot citu atskaites bāzi (budzeta izpildi uz 01.01.95.) vai citu institūciju datus (piemēram, rakstā minētos Finansu ministrijas departamenta datus), skaitļi būs atšķirīgi.

 

Ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanas kopsakarība

- izlīdzinātie ieņēmumi

- izlīdzinātie izdevumi

- vidējā pašvaldību izdevumu nepieciešamība

- dotāciju zona

Izdevumu izlīdzināšanas uzdevums ļoti lielā mērā risina jautājumu par to, kā sadalīt šo papildu summu no valsts budžeta. Pirmajā mirklī var likties, ka tas ir ļoti vienkārši - katrai pašvaldībai piešķir tik, cik pietrūkst līdz prognozētiem izdevumiem. Taču šādā gadījumā netiktu ievēroti divi aspekti:

pirmais - pašvaldībām bez iedzīvotāju ienākuma, zemes un īpašuma nodokļa ir arī citi ieņēmumi;

otrais - atšķirības pašvaldību starpā.

Kas attiecas uz pirmo, tad vienīgi rajonu pašvaldībām dotāciju aprēķina 100 procentu apmērā no prognozētim izdevumiem, jo šajā pašvaldību grupā iepriekš minēto pārējo ienākumu praktiski tikpat kā nav. Toties abās pārējās pašvaldību grupās šie ienākumi tiek atskaitīti no piešķiramās dotācijas.

Otrkārt - dotācija tiek koriģēta atkarībā no iedzīvotāju, pirmsskolas vecuma bērnu, skolēnu un pensionāru kopējā skaita pašvaldībā.

Aizvadītajā gadā 568 pašvaldībām bija noteikts atskaitījuma procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetā. Šogad tādas būs ne vairāk kā 20 pašvaldības.

 

Izdevumu izlīdzināšana

Otra pašvaldību finansu izlīdzināšanas daļa ir izdevumu izlīdzināšana. Tāpat kā ieņēmumu izlīdzināšanai šai aprēķinā par pamatu tiek ņemti pašvaldību faktiskie izdevumi 1994.gadā, kurus koriģē proporcionāli valsts budžeta pieaugumam. Būtiska atšķirība no ieņēmumu izlīdzināšanas ir tā, ka šo izlīdzināšanu veic trīs dažādās pašvaldību grupās:

- republikas pilsētu grupā, kurā prognoze izdevumiem uz vienu iedzīvotāju ir Ls 66;

- rajonu pašvaldību grupā - prognoze Ls 40 uz vienu iedzīvotāju;

- rajonu pilsētu un pagastu grupā - prognoze Ls 54 uz vienu iedzīvotāju.

Šie skaitļi raksturo 1994. gadā sasniegto līmeni un izveidojušās proporcijas starp attiecīgo pašvaldību grupu kopbudžetiem, kā arī nosacījumu, ka pašvaldību kopbudžets no 146,3 miljoniem Ls 1994. gadā pieaug līdz 215 miljoniem Ls 1995. gadā. Šo prognozi nosaka valdība, un tā tiek precizēta valdības un pašvaldību vienošanās protokolā ik gadus pirms valsts budžeta pieņemšanas.

Sakarība starp izdevumu prognozēm pašvaldību grupās un izlīdzinātajiem ieņēmumiem ir redzama 2. zīmējumā, kur pirmie ir attēloti ar pārtrauktu līniju, bet otrie ar lauztu nepārtrauktu līniju. Zīmējumā ir redzams, ka tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir zem prognozēto izdevumu līmeņa, saņem papildu dotāciju. Ņemot vērā to, ka pašvaldību ieņēmumi 1995. gadā varētu sasniegt kopsummā 152,3 miljonus Ls, bet pašvaldību izdevumu pieaugumam, lai tie atbilstu valsts un sociālā budžeta pieaugumam, ir jāsasniedz vismaz 215 miljoni Ls, papildu dotācijas apjoms ir 62,7 miljoni Ls. Šādus līdzekļus garantē valsts budžets ieskaitot minēto dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.Pašvaldībām, kurām bērnu, skolēnu un pensionāru ir vairāk, bet iedzīvotāju darbspējas vecumā mazāk nekā attiecīgajā pašvaldību grupā, dotācija ir lielāka un otrādi. Šī izlīdzināšana saskaņā ar likumu ir noteikta 35 procentu apmērā no prognozētās izdevumu nepieciešamības salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem pašvaldību grupā. 1. tabulas 4. kolonnā ir doti konkrēti skaitļi dažām pašvaldībām.

Rajonu pilsētu un pagastu grupā prognozētie izdevumi svārstās ap Ls 54 uz vienu iedzīvotāju, sākot no Ls 46 Kandavā līdz Ls 64 Brunavas pagastā. Kāpēc tā? Atbildi var dot otrā tabula, kurā parādīta iedzīvotāju struktūra abās pašvaldībās un ilustrācijai arī struktūra republikas pilsētās. Salīdzinot abu pagastu rādītājus, redzam, ka attiecības starp iedzīvotāju grupām ir ļoti atšķirīgas. Brunavas pagastā katram pieaugušajam iedzīvotājam ar saviem nodokļu maksājumiem vajag uzturēt divus pagasta cilvēkus, kuri ir ārpus darbspējas vecuma, Turpretī Kandavā divi pieaugušie "rūpējas" tikai par vienu cilvēku ārpus darbspējas vecuma. Šīs atšķirības arī nosaka dotācijas apjoma koriģēšanu, t.i. pašvaldību izdevumu izlīdzināšanu.

2. tabula

Iedzīvotāju struktūra

 

Vidēji valstī	53	53	-	-	-
Iedzīvotāju grupa	Brunavas pagasts	Kandava	Republikas
	skaits	%	skaits	%	pilsētas %
Kopā iedzīvotāji t.sk.	2009	100	4500	100	100
- bērni (līdz 6 gadu vecumam)	164	8	235	5	8
- skolēni (7 - 18 gadi)	602	30	335	7	16
- pensionāri	462	23	798	18	25

 

Summējot rezultātus, kas iegūti, izlīdzinot ieņēmumus un izlīdzinot prognozētos izdevumus, iegūstam konkrēto iemaksu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā un konkrēto dotāciju no izlīdzināšanas fonda apjomus. Tā, piemēram, Daugavpils pašvaldībai pēc ieņēmumu izlīdzināšanas būtu jāieskaita noteikta summa izlīdzināšanas fondā, taču, ņemot vērā to, ka izdevumu nepieciešamība šai pašvaldībai ir augstāka par ieņēmumiem, Daugavpils pašvaldībai ir jāsaņem dotācija no izlīdzināšanas fonda 366 tūkstošu latu apmērā. Dažu citu pašvaldību ieskaitījumu un dotāciju apjomi izlīdzināšanas fondā doti 1. tabulas 5. un 6. kolonnā.

 

Noslēguma komentāri

Jaunā pašvaldību finansu izlīdzināšanas metode visnotaļ nodrošina līdzīgus apstākļus pašvaldību pienākumu izpildē. Tas nozīmē, ka Latvijā nebūs pašvaldību, kuru ieņēmumi būtiski atšķiras no valsts vidējiem rādītājiem. Vienlaikus ar šo metodi tiek ieviesti jauni elementi, kuri sekmē decentralizāciju un kuru nebija iepriekšējos gados. Piemēram, pagastu un rajonu pilsētu budžeti tiek nošķirti no rajona pašvaldības budžeta; visas pašvaldības savu budžetu veido patstāvīgi.

Lai atvieglotu pāreju uz jauno finansu izlīdzināšanas metodi, likums paredz pārejas un kontroles mehānismus. Pirmais no tiem ir rajonu rezerves fonds. To, savstarpēji vienojoties, var veidot rajona, pagastu un pilsētu pašvaldības līdz 10 procentu apmērā no attiecīgajām pašvaldībām piešķirto dotāciju apjoma. Šāds fonds palīdzēs finansēt tās pašvaldības, kurās līdz ar jau minētajiem ir citi objektīvi kritēriji - liels bezdarbnieku un maznodrošināto skaits, kas rada papildu izdevumus vai arī pašvaldību teritorijās ir nozīmīgi objekti, kuru uzturēšana ir visu attiecīgo pašvaldību interesēs. Otrs šāds veidojums ir rajona konsultatīvā padome, kuras loma rajona pašvaldību darbības saskaņošanā noteikti pieaugs. Treškārt, jaunais likums paredz pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes izveidošanu. Tai būs jākontrolē likuma ieviešana un jādod priekšlikumi likuma darbības uzlabošanai. Fonda padomē, kuru izveidos Ministru kabinets, būs valdības un pašvaldību pārstāvji.

Vēl jāatzīmē tas, ka valsts budžets arī turpmāk finansēs pašvaldības mērķdotāciju veidā. 1995. gadā tādas mērķdotācijas ir paredzētas investīcijām kapitālajā celtniecībā, skolotāju algām, speciālizēto pansionātu un internātskolu uzturēšanai, zemes komisiju finansēšanai u.c. Mērķdotācijas ir paredzētas tiem jautājumiem, par kuriem valsts uzņemas atbildību vai kuru realizēšana ir īpašā valsts interešu lokā, kā, piemēram, skolotāju algu problēma un zemes reforma. Mērķdotācijas nav pašvaldību finansu izlīdzināšanas sastāvdaļa. Tās pašvaldības saņem papildus dotācijām no izlīdzināšanas fonda.

 

 

Paraugs

Koplīgums

par Jelgavas rajona un Jelgavas pilsētas pašvaldību

izglītības finansēšanas savstarpējo norēķinu kārtību

Kopā bērni, skolēni un pensionāri

1228

61

1368

30

49

Līguma slēdzējpuses:

1. Jaunsvirlaukas pagasta padome

Jelgavā	1995. gada 17.janvārī
priekšsēdētāja	personā
2. Elejas pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
3. Lielplatones pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
4. Cenu pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
5. Svētes pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
6. Valgundes pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
7. Vilces pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
8. Līvbērzes pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
9. Glūdas pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
10. Zaļenieku pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
11. Sidrabenes pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
12. Ozolnieku pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
13. Kalnciema pilsētas dome
priekšsēdētāja	personā
14. Vircavas pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
15. Sesavas pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
16. Platones pagasta padome
priekšsēdētāja	personā
17. Jelgavas pilsētas dome

 

Noslēdza šāda satura līgumu:

1. Līguma priekšmets

1.1. Līgumslēdzējas puses veic administratīvi teritoriālajā iedalījumā dzīvojošo skolēnu un bērnudārzu audzēkņu izglītības finansēšanas savstarpējos norēķinus par 1994./1995.mācību gadu.

1.2. Viena skolēna izglītības izmaksu normatīvi mēnesī:

priekšsēdētāja	personā
- rajona vispārizglītojošās skolās	- Ls 9,-
- pilsētas vispārziglītojošās skolās	- Ls 8,-
- vakarskolā	Ls 3,-
- Jelgavas amatu skolā	- Ls 10,-
1.3. Viena bērnudārza audzēkņa uzturēšanas maksa mēnesī	- Ls

3,50

2. Norēķinu termiņi un kārtība

2.1. Līgumslēdzējas puses savstarpējos norēķinus veic, sākot ar 1995. gada 1.februārī līdz 1995.gada 1.septembrim (ieskaitot absolventus, kuri skolu beigs šajā gadā).

2.2. Savstarpējos norēķinus puses veic, pamatojoties uz iedzīvotāju kontingenta dzīves vietas pieraksta datu banku.

2.3. Savstarpēji saistītās līgumslēdzējas puses attiecīgos norēķinus un skolēnu un bērnudārzu audzēkņu sarakstus nosūta līdz šādiem datumiem:

- 1995. gada 15. martam;

- 1995. gada 15. jūnijam;

- 1995. gada 15. augustam.

3. Materiālā atbildība

3.1. Par savlaicīgi neapmaksātu rēķinu vainīgā līgumslēdzēja puse otrai pusei par katru nokavēto dienu maksā soda naudu 0,1 procenta apmērā no rēķina summas.

4. Norēķinu kārtība neierobežo bērnu vecāku tiesības izglītības iestāžu izvēlē.

5. Visas domstarpības, kuras rodas sakarā ar līguma saistību uzpildi, izskatāmas pušu pārrunu kārtībā, ko fiksē vienošanās protokolā, bet, ja vienošanās nav panākta, ieinteresētā līgumslēdzēja puse griežas Jelgavas rajona padomē ar iesniegumu strīdus jautājumu izskatīt pašvaldību vadītāju kopējā sanāksmē. Jelgavas rajona padome organizē sanāksmi.

6. Līgums noslēgts uz laiku no 1995. gada "° " līdz 1995. gada 1. septembrim.

7. Līgums noslēgts 17 eksemplāros, katrai līgumslēdzējai pusei pa vienam eksemplāram.

8. Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

 

Jelgavas rajona Finansu nodaļa

 

Vispārizglītojošo skolu skolēnu izdevumi (plāns 1995. gadam)

 

		Izdevumi uz vienu skolēnu (Ls)
Pagasti	Skolēnu	Pēc tāmes	Bez apkures,	Apkure	Faktiski
	skaits	uz 1.01.95.	remontiem,	1995. gadā	1994. gadā
			kustamā īpašuma
Vilces	306	111,43	66,85	31,93	37,8
Cenas	337	113,28	73,07	32,64	104,8
Glūdas	451	290,36	124,84	24,39	78,3
Jaunsvirlaukas	290	175,66	100,82	55,17	120,4
Elejas	597	107,45	37,53	19,77	37,5
Lielplatones	96	260,42	148,33	81,61	122,1
Līvbērzes	481	88,11	63,66	23,57	53,4
Platones	239	257,02	137,79	59,29	89,9
Sesavas	220	168,77	95,11	43,97	67,4
Sidrabenes	222	97,30	71,17	24,77	42,6
- Garoza		78,87
- Salgale		134,89
Svētes	184	110,90	80,19	14,67	64,2
Vircavas	259	161,40	112,39	40,18	52,9
Valgundes	344	81,89	66,66	12,03	52,3
Ozolnieku	419	85,23	50,-	18,97	53,7
Zaļenieku	253	75,97	63,40	6,25	40,-
Kalnciema pilsēta	262	227,44	82,59	140,73	80,-
		Vidējais	Vidējais	Vidējais

 

 

Valsts reformu ministrijas

komentāri

pievienotajam līguma paraugam

 

Saskaņā ar Civillikuma 1492.pantu: rakstisku darījumu aktus var sastādīt tādā formā, kā katrs vēlas. Darījumu dalībnieki nav saistīti ne ar kādiem paraugiem.

Tomēr pastāv būtiskas līguma sastāvdaļas, bez kurām konkrētais darījums nav iespējams. Tās ir:

1. līguma priekšmets,

2. maksa.

Pārējās līguma sastāvdaļas, kuras vēlams norādīt, lai līgums būtu pilnīgs un izpildāms, ir:

1. pušu tiesības un pienākumi,

2. pušu atbildība.,

3. strīdu izskatīšanas kārtība,

4. papildu nosacījumi.

Iesakām Jelgavas rajona un pilsētas pašvaldību līgumu ar šādiem papildinājumiem:

Sākot no 3. punkta.

3. Pušu atbildība par līgumsaistību neizpildi

3.1. Par savlaicīgi neapmaksātu rēķinu vainīgā līgumslēdzēja puse otrai pusei par katru nokavēto dienu maksā soda naudu 0,1 procenta apmēra no neapmaksātā rēķina summas.

4. Strīdu izšķiršanas kārtība

4.1. Visas domstarpības, kuras rodas sakarā ar līguma saistību izpildi, izskatāmas pušu pārrunu kārtībā, ko fiksē vienošanās protokolā, kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa. Ja vienošanās nav panākta, ieinteresētā līgumslēdzēja puse griežas Jelgavas rajona padomē ar iesniegumu strīdus jautājumu izskatīt pašvaldību vadītāju kopējā sanāksmē. Sanāksmi organizē Jelgavas rajona padome.

5. Papildu nosacījumi

5.1. Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtība neierobežo bērnu vecāku tiesības izglītības iestāžu izvēlē.

5.2. Jautājumus, kas nav īpaši minēti šajā līgumā, puses risina saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

6. Līgums noslēgts uz laiku no ....... līdz .......

7. Līgums sastādīts ..... eksemplāros, pa vienam eksemplāram katrai līgumslēdzējai pusei.

8. Līgumslēdzēju pušu rekvizīti.

Kopā rajonā:

4960

143,23

80,93

33,79

65,7