19. janvāra plenārsēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.10., 11., 12.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Panteļējevs. Varētu balsot. Es vienkārši varētu nolasīt, jo nomainīta ir otrā rindkopa. Ja skatās pirmā lasījuma redakciju, pašlaik pants skan "par politiski represētiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri šī likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam represēti Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās". Un tālāk seko kols un tas, kas ir komisijas variantā. Un pēdējais teikums tātad tur arī paliek... Un pats pēdējais teikums ir tas, ka šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā. Tas ir pēdējais teikums pantā. Es ieteiktu nobalsot par šādu tekstu, jo tad deputāti zinātu, par ko iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebilžu, ja komisijas vārdā deputāts Panteļējevs tagad nolasītu otro pantu ar to labojumu, kuru ir pieņēmusi Saeima? Viņš nolasītu, un mēs balsotu par šo redakciju? Vai deputātiem nav iebilžu? Nav iebilžu. Lūdzu, lasiet!

A.Panteļējevs. Tātad pants ir tāds.

Par politiski represētām personām atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri šī likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam represēti Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās, un:

1) noslepkavoti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, koncentrācijas, PSRS filtrācijas (pārbaudes) un labošanas darbu nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kurās tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

3)izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā, pēc viņu noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad tika noņemti no speckomendatūras uzskaites.

Un pēdējais teikums. Šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo 2.panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 15. 2.pants ir pieņemts.

 

Paziņojums. Saeimas sekretārs Imants Daudišs!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Šodien mēs izveidojām izmeklēšanas komisiju "Lattelekom" darbības izvērtēšanai. Es gribēju jūs informēt, ka šīs komisijas pirmā sēde notiks pirmdien pulksten 14.00 te blakus, Prezidija zālē. Tātad pirmdien pulksten 14.00 pirmā sēde. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš – par Kārtības ruļļa pārkāpumiem .

G.Bērziņš (LZS). "Latvijas Zemnieku savienības protests. Lūdzam Saeimas Prezidiju Kārtības ruļļa 145. un 146.panta kārtībā salīdzināt izsludinātā likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" atbilstību Saeimā pieņemtajam likumam "Par valsts budžetu 1995.gadam". Pēc iesniegtā likumprojekta un stenogrammas salīdzināšanas, mūsuprāt, ir pieļautas būtiskas atkāpes no Saeimā nobalsotajām redakcijām. Ir palielināti darba samaksas fondi virs Saeimā nobalsotajiem darba samaksas fondiem budžeta iestādēs. Piemēram, Finansu ministrijai – par 15 035 latiem, Valsts reformu ministrijai – par 20 213 latiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — par 11 959 latiem, un citi. Valsts reformu ministrijai pretī sadaļai "Centrālais aparāts" pazudis "līdz 1.jūlijam 1995.gadam". Finansu ministrijas sadaļā izmaiņas par summu 362 689 lati nav izdarītas atbilstoši Saeimas lēmumam. Nav iekļautas nobalsotās redakcijas par finansēšanu no Privatizācijas fonda – par 3 482 760 latu investīcijām lauksaimniecībai, 330 000 latu investīcijām izglītībai un zinātnei, 1 700 000 latu – Rīgas 2.specializētajam dzemdību namam Gaiļezerā, 120 000 latu – Ludzas slimnīcai, 10 000 latu – Preiļu pansionātam "Sauleniekos". Augstāk minētās un citas atkāpes no Saeimas pieņemtajiem lēmumiem nepamatoti palielinājušas darba samaksas fondu budžeta iestādēs, par 3 482 760 latiem samazinājušās investīcijas lauksaimniecībā, samazinājušās labklājības iestāžu, skolu, slimnīcu investīcijas par vairāk nekā 2 000 000 latu. Lūdzam atbildīgās personas pārbaudīt izsludinātā likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" atbilstību Saeimā pieņemtajam un ziņot par to Saeimai.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.35.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Rezultātu! Reģistrējušies 64 deputāti.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskā režīma represijās cietušajiem". Lūdzu nākošo pantu! 3.pants.

A.Panteļējevs. Tātad komisijas priekšlikuma būtība ir apvienot pirmā lasījuma 3. un 4.pantu vienā pantā, kurš tad otrajā lasījumā būtu 3.pants un kurš ir 4. slejā piektajā lappusē norādīts. Jo faktiski gan 3.pants, gan 4.pants pirmajā lasījumā lielā mērā ir jau saistīts ar tehniskām detaļām un nosaka pamatprincipus, kādā veidā vai uz kādiem principiem politiski represētie tiek atzīti un saņem attiecīgos dokumentus. Tajā pašā laikā mēs noraidījām Kokina priekšlikumus, jo uzskatījām, ka tā ir pārāk sīka reglamentācija šim jautājumam, un faktiski aizvietojam to ar pārejas noteikumiem, kuros nosakām, ka Ministru kabinetam noteiktajā termiņā, kas ir norādīts uz trešo lasījumu, jāizstrādā šī sīkākā reglamentācija, kura ir Kokina priekšlikumā. Mēs uzskatām, ka likumā nebūtu tik sīka reglamentācija šim procesam jādod, un tāpēc Kokina kunga priekšlikums ir noraidīts. Resnā kunga priekšlikums, kas faktiski tagad attiecas uz šo otrā lasījuma 3.panta projektu, komisijas redakcijā ir daļēji pieņemts. Vienīgais kas tur tiek svītrots, balstoties jau uz iepriekšējo argumentāciju, ko es minēju pirms pārtraukuma, i šīs "citas valsts pārbraudes un filtrācijas nometnes". Paliek tikai PSRS filtrācijas nometnes.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šiem jautājumiem? Lūdzu! Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība.

J.Kokins (LZS). Godājamie kolēģi! Šeit notiek kaut kāda dīvaina lieta, pārnesot no viena panta otrā, no otra uz trešo, beidzot nākotnē kaut kur Ministru kabineta noteikumos it kā tas parādīšoties. Apmēram tā kā puika, blēņas pastrādājis, saka: "Es vairs tā nedarīšu!". Man liekas, ka jautājums par politiski represētās personas apliecības piešķiršanu, kā arī statusa noteikšanu jāreglamentē konkrēti, un man liekas, ka šāds variants tika piedāvāts manā priekšlikumā, kuru jau noraidīja, proti, kas noskaidro politiski represētās personas reabilitāciju. Neatkārtošos, tas ir jums izsniegtajā dokumentā. Tāpat arī nupat it kā noraidāmais 3.pants, kas tik tiešām it kā tiek noraidīts cīņā ar sīkumiem. Bet atcerieties, ka attiecībā pret konkrētu cilvēku, pret konkrēta cilvēka likteni sīkumu nav. Tādēļ es lūdzu atbalstīt arī tā sauktos sīkumus, jo tie ir būtiski un bieži vien izšķiroši šādā cilvēciski ļoti svarīgā jomā.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es mēģināšu mazliet īsāk. Es saprotu deputātu vēlmes palīdzēt visiem cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem, un, ņemot vērā mūsu specifiskos apstākļus, vai varbūt arī ieinteresētību būt aktīviem, es negribētu, lai Saeima sāk šķirot represētos pēc kategorijām. Pirmās šķiras cietušais, otrās šķiras cietušais, mazliet mocītais, galīgi nevārdzinātais. Un šie mani vārdi nav mana izdoma, nav mana deputāta izdoma, tas ir Politiski represēto apvienības valdes koordinācijas padomes jau pagājušajā gada, tad, kad pagājušā gada sākumā mēs iesniedzām lūgumu par šā likuma grozījumiem, izslimots jautājums. Un mums vairs neceļas neviens tāds jautājums, ka tas, kas bija notiesāts uz 25 gadiem plus vēl uz piespiedu nometinājumu, saņem divas tramvaja biļetes pa brīvu, bet tas, kas ir bijis izsūtīts, iet kājām vai maksā naudu. Jo mēs saprotam, ka tas nav iespējams. Dievs tas Kungs varbūt var izšķirot, un viņš mūs ir izšķirojis. Viņš ir izšķirojis, kam bijis lemts atgriezties, kam nav, kas ir palicis ar ciešamu veselību, kas ir galīgi sadragāts. Un es ļoti lūgtu Saeimu nejaukties iekšā šajā procesā. Tagad būs represētie nr.1 vai nr.2, vai nr.3. Tad skatīsimies — nr.3 nepienākas nekas, nr.1 pienākas brīvbiļete vai zāles pa brīvu. Tā būtu savā ziņā, manuprāt, cietsirdīga iejaukšanās šajās emocijās. Es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Lūdzu!

A.Panteļējevs. Es tikai gribu atkārtot, pamatdomu. Tātad mēs uzskatām, ka likumā ir jānosaka pamatprincipi nevis tik sīka reglamentācija, un, otrkārt, mēs tomēr konceptuāli iebilstam pret divu veidu represēto kategorijām — netieši represētie un savādāk sauktie. Mēs uzskatām, ka jābūt tikai vienai kategorijai, un tāpēc arī aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Kokina 3.panta redakciju. Balsojam! Rezultātu! Par — 19, pret — 27, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad būtu jābalso par komisijas 3.panta redakciju. Balsojam par komisijas 3.panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 6. Tālāk!

A.Panteļējevs. Tālāk pārejam pie 3.nodaļas 6.lappusē. Pirmā lasījuma 5.pants. Otrajā lasījumā komisija to piedāvā kā 4.pantu, un tas ir kā 4.pants, jo mēs nupat kā nobalsojām par komisijas priekšlikumu apvienot iepriekšējo 3. un 4. pantu 3.pantā.

Tātad šis ir atkal jautājums. Mēs pārejam pie jaunas nodaļas - par politiski represēto personu statusa noteikšanu nacistiskā režīma represijās cietušajiem. Atkal ir līdzīgs jautājums, par kuru mēs jau debatējām, runājot par komunistiskajā režīmā cietušajiem. Komisijas priekšlikums tātad ir tāds, ka tomēr arī kara apstākļos, par cik ir ļoti grūti noskaidrot gan dažādu cilvēku ierašanās apstākļus, gan citus apstākļus, mēs piemērojam šo pantu tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kas nacistiskā režīma apstākļos šeit tika represēti, un tālāk seko konkrētais uzskaitījums, kā tas izpaudās.

Es gribu norādīt uz to, ka tiešām, kā tika atzīmēts, arī Gravas kundze jau atzīmēja, problēma ir ļoti pretrunīga, ir dažādas organizācijas, kas pārstāv šos nacistiskā režīma represētos. Un acīmredzot tās visas pauž zināmu taisnību un patiesību un visām ir savas morālas tiesības spriest un pieprasīt. Mums, konsultējoties ar speciālistiem, arī konsultējoties ar speciālistiem no totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas, kas ir diezgan rūpīgi un skrupulozi strādājusi pie šī perioda, nākas secināt, ka tiešām šie kara apstākļi ir diezgan komplicēti un faktiski vienīgais, par ko mēs noteikti un precīzi varam šinī gadījumā runāt šeit, ir Latvijas Republikas pilsoņi, un varam noskaidrot un tieši viņus kvalificēt kā politiski represētos šajā laikā. Tātad līdz ar to komisijā nav pieņemts šis Tautas saskaņas partijas priekšlikums, nav pieņemts arī Kokina kunga priekšlikums, kas atšķiras no Tautas saskaņas partijas priekšlikuma. It sevišķi, ja mēs runājam par represijām ārpus Latvijas Republikas teritorijas, atkārtoju vēlreiz, principā tie visi ir kara apstākļi. Ja runājam par iedzīvotājiem, kas ir ārpus Latvijas teritorijas represēti, tad principā šis pants var pārvērsties par tīro formalitāti.

Kas attiecas uz Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, tad tas ir pieņemts, tikai šeit ir atkal acīmredzot tās pašas debates, kas mums attiecīgi bija pie 2.panta, proti, mēs tomēr lietojam šeit to vispārīgo jēdzienu komisijas variantā, ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījušās politiskajās represijās, kamēr Tautas saskaņas partija piedāvā, ka šie noteikumi neattiecas uz tiem, kas piedalījušies nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā. Tātad faktiski ir tā pati motivācija, un mēs esam pieņemuši jautājumu, kas attiecas uz apcietinātajiem, cietumos, geto un koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem, jo mūsu iepriekšējā lasījumā nebija šī jēdziena "attiecināti", bet tiešām arī nacistiskā režīma apstākļos bija gadījumi, kad cilvēki nenonāca ne līdz cietumiem, ne līdz geto, ne līdz koncentrācijas nometnēm, taču bija politisku motīvu dēļ vienkārši apcietinājumā un tas arī ir pietiekami smagi bijis, atstājis sekas viņiem. Un 3.punktu līdzīgu motīvu dēļ kā tur mēs arī attiecībā uz bērniem nepielietojam šeit. Tātad faktiski lielā daļā jautājumu paliek iepriekšējā motivācija. Lielā daļā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī šajā gadījumā es runāju savā vārdā. Mūsu frakcijas lēmuma šajā jautājumā nav. Tātad, ja pieņemot šeit, Saeimā, 2.panta redakciju tādā veidā, kā mēs to pieņēmām, mēs politiski atrisinājām vienu problēmu, tad šeit mums rodas gluži cita problēma. Kaut gan finansiāli nacisti mūs ir atbrīvojuši no problēmas, jo, ja jau nacisti kādu bija arestējuši, tie konsekventi viņu praktiski arī nogalināja. Runājot par 2.pantu, mums gāja varbūt runa par tūkstošiem cilvēku, kas vēl ir dzīvi palikuši, bet šeit ir runa varbūt par simtiem cilvēku un, ja runā par ebreju tautības nepilsoņiem, kuri pārcieta geto, kaut kur citur, ne Latvijā, tad viņu ir ne vairāk kā 15 cilvēku šodien. Ja, runājot par 2.pantu, es motivēju to, ka nav labi, ja neatkarīgā Latvija ir kaut ko jau iedevusi represētajiem, tagad to atņemt, tad šeit man jāsaka, ka druscītiņ citādāk ir. Šeit ir tā. Jā, ar likumu mēs šiem nepilsoņiem - nacistu upuriem piešķīrām Augstākajā padomē politiski represēto statusu. Diemžēl vairākās pašvaldībās šis likums tika ignorēts un nepilsoņiem vienkārši netika izsniegtas šīs politiski represēto apliecības. Būtībā šodien piedāvātajā redakcijā mēs atzīstam un akceptējam to patvaļu, kas bija pielaista, un runa, es vēlreiz pasaku, ir labākajā gadījumā par 100 cilvēkiem, ne par tūkstošiem. Pie tam mums te ir izslēgti tie cilvēki, kas bija iebraukuši Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 5. oktobra savstarpējās palīdzības faktu. Nu, ziniet, es domāju, ka no tiem šeit fašisti dzīvu neatstāja nevienu, kurš nepaspēja aizskriet projām 1941.gadā. Ja nu par brīnumu kāds ir izdzīvojis, tad es katrā ziņā tādu nezinu. Bet drošs paliek drošs, tas iekavās ir ielikts un ar to ir domāts, ka pats vainīgs — nevajadzēja līst Latvijā, un ja tevi Hitlers nošāva, tad... Tas varbūt ir pareizi. Tā iznāk, ja mēs to slēdzam ārā. Bet nu, nav cilvēku — nav problēmu, kā teica lielais Staļins.

Tātad, cienījamie kolēģi, es tomēr arī šajā konkrētajā gadījumā aicinu jūs padomāt, jo es personīgi nevaru balsot par šādu koncepciju, kāda ir piedāvāta 4.pantā. Es tomēr balsošu šoreiz par Tautas saskaņas partijas frakcijas piedāvājumu, kas sakrīt arī konceptuāli ar deputāta Kokina piedāvājumu. Un es gribu vēl pateikt. Šeit Resnā kungs runāja par politiski represēto pašu savstarpējām attiecībām. Es nezinu, es tur neesmu gājusi tajās kopīgajās sanāksmēs, bet, cik es esmu satikusi politiski represētos, tad viņi ir ļoti lojāli viens pret otru. Un tas, kas ir sēdējis vienā cietumā, kā viņš var mēģināt atstumt no šā statusa tādu, kas ir sēdējis citā cietumā? Vēl jo vairāk, ja šajā pantā īpaši iet runa par veciem cilvēkiem, kuri nav nekā sagaidījuši no Vācijas, kas aizbildinās ar to, ka PSRS visu ir atņēmusi reparācijās. Un tā tas bija. PSRS paņēma reparācijās visu to, kas pienācās nacisma upuriem, un tiem upuriem neko no tā nedeva. Un šodien arvien vēl viņi nekā nesaņem, bet viņu ir maz, jūs saprotat. Un tas finansiālais jautājums, es vēlreiz atkārtoju, ir atrisināts nacisma laikā. Tie ir skaitīti cilvēki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas? Nevēlas runāt. Balsosim par katru priekšlikumu atsevišķi.

Pirmais. Lūdzu zvanu! Pirmais — Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Par politiski represētajiem atzīstami tie Latvijas Republikas iedzīvotāji, kurā šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 9.maijam..." Un tālāk iet apakšpunkti. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

Deputāta Kokina priekšlikums līdz ar to tiek izslēgts, bet deputata Kokina priekšlikumā būtu balsojums tāpat kā iepriekšējā, "Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji", nevis "iedzīvotāji". Vai deputāts Kokins uztur šo balsojumu? Jā. Tas varētu būt kā papildinājums un precizējums. "Iedzīvotāju" vietā nāk "pastāvīgie iedzīvotāji". Kāpēc tas nevar būt balsojams? Lūdzu, balsojam par šo deputāta Kokina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 7, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts. Berķa kungs, saskaitiet lūdzu! Es atvainojos, tūlīt pārbaudīsim. Pieņemts priekšlikums.

Deputāt Kokin, ko no jūsu priekšlikumiem, kā jūs uzskatāt, vēl vajadzētu balsot? (No zāles deputāts J.Kokins: "Šodien pietiks!") Man liekas, ka tagad ir šie abi balsojumi. Es runāju tikai par šo pantu.

Nākamais ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums papildināt pantu ar otru daļu: "Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā." Ir pieņemts citā redakcijā. Jūs apmierina šī redakcija? Neapmierina. Jūs pieprasāt balsojumu? Tautas saskaņas partijas frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! "Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā". Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 8. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim otru reizi! Papildināt ar otro daļu "Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuras piedalījās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā." Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 12. Pieņemts priekšlikums.

Vai jūs vēlaties nolasīt pantu ar šiem labojumiem?

A.Panteļējevs. Jā. Vēl viens balsojums par tiem bērniem palika.

Sēdes vadītājs. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Otro punktu izteikt šādā redakcijā. Tas ir pieņemts.

A.Panteļējevs. Jā, tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Bet 3.punkts. 3.punktu papildināt ar tekstu: "...bet bērni, kuru abi vai viens no vecākiem ticis noslepkavots vai miris represiju rezultātā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! 25 - par, 9 - pret, 28 - atturas. Nav pieņemts priekšlikums. Vai jūs tagad varat nolasīt 4.pantu?

A.Panteļējevs. 4.pants. "Par politiski represētajiem atzīstami tie Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945. gada 9.maijam:

1) noslepkavoti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs..." Es atvainojos, bija jālasa "pastāvīgie iedzīvotāji". Man ir jāatkārto vēlreiz, par cik mēs nobalsojām par Kokina kunga priekšlikumu.

Tātad 4.pants. "Par politiski represētajiem atzīstami tie Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 9.maijam:

1) noslepkavoti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs;

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kas piedalījās represīvo nacistisko vai PSRS valsts drošības iestāžu darbībā."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 8. Panta redakcija ir pieņemta.

A.Panteļējevs. Pirmā lasījuma 6.pants pašlaik tiek piedāvāts komisijas priekšlikumā kā 5.pants. Šeit nebija iesniegti priekšlikumi pie šā panta, bet pati komisija ir izdarījusi nelielas izmaiņas, proti, ņemot vērā arī Kokina kunga priekšlikumus, izdalījusi atsevišķu daļu, tomēr gadījumos par reabilitāciju, ja tā ir iespējama attiecībā uz nacistiskā režīma upuriem. Tātad ir 1.apakšpunkts, pirmā daļa, ka politiski represētajām personām saskaņā ar likumdošanas aktiem par reabilitāciju tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība.

Un tālāk nāk otrā daļa, kas faktiski ir līdzīga pirmā lasījuma redakcijai. Citu priekšlikumu nav par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas piezīmes par šo komisijas redakciju? Ir nepieciešams balsot? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē 5.pantu komisijas variantā.

A.Panteļējevs. Tālāk nāk deputāta Kokina priekšlikums papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā, un tālāk ir uzskaitījums. Komisija tātad ir nolēmusi daļu no šiem punktiem iekļaut atsevišķā 4.nodaļā 6.pantā, pie kura mēs varētu nonākt tālāk, kaut gan Kokina kungs lūdza izveidot atsevišķu punktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS). Godājamie kolēģi! Mēs beidzot esam nonākuši līdz tam punktam, kas ir noteicošais šajā likumā. Līdz ar to mums faktiski šobrīd ir jāizšķiras, vai mēs dodam konkrēti uzskaitītas vienā vietā politiski represētajiem paredzētās tiesības, vai vispār kaut ko solām, kā tas ir apsolītajā 4.nodaļā. Jo, piemēram, ko gan daudz varētu izteikt 4.nodaļas 10.pants. Šādā redakcijā: "Latvijas Republikas institūcijas un amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresētu personu iesnieguma gādā, lai tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas..." un tā tālāk. Tas vienkārši ir konstatēts, ka bija slikti, cerēsim, ka būs labāk. Acīmredzot, ja mēs neko neizlemsim konkrēti par tiesībām, tad šis likums tā arī paliks skaistu solījumu veidā. Tādēļ mums ir jāizšķiras šoreiz un jābūt tik tiešām tādiem apņēmīgiem, lai šie cilvēki, politiski represētie, nav svarīgi kādi, komunistiskā vai nacistiskā režīma represētie, saņemtu arī sociālo nodrošinājumu atbilstoši savām ciešanām, atbilstoši mūsu iespējām. Un vispār kaut ko solīt un kaut ko izkliedēt, vēl vairāk - solīt ar Ministru kabineta noteikumiem nākotnē, kuri var būt un var arī nebūt, acīmredzot nav nopietni. Tādēļ aicinu atbalstīt šo politiski represēto sociālo prasību apmierināšanu. Un maza piebilde beigās. Pašā pēdējā teikumā ir iezagusies tehniska kļūda, jo Ministru kabinetam un pašvaldībām ir tiesības izskatīt jautājumu par citu atvieglojumu piešķiršanu vēl papildus, bet tās, kas šeit ir uzskaitītas, varētu būt, teiksim, minimālās sociālās prasības. Ja mēs tās neietveram, mēs neko ar šo likumu arī nedosim politiski represētajiem. Statuss it kā bija viņiem, tagad tas būs it kā labāks, bet, kā viņi bija nabagi, kā viņi bija slimi, kā viņi bija ekspropriēti, tā viņi arī paliks. Tātad gādāsim, lai kaut kādas tiesības un nodrošinājums viņiem būtu reāls, bet nevis, kā saka, solījumu veidā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt?

A.Panteļējevs. Jā, es gribu atzīmēt, ka, protams, mēs, arī rakstot šo likumprojektu, domājām par represētajiem un par to kompensāciju — gan morālo, gan materiālo, kas viņiem ir jāsaņem šā likuma rezultātā. Es tikai gribu teikt, ka no tā, ka mēs te pieņemam kādu likumu vai normu, kam nav reāla serguma ne budžetā, ne mūsu sociālajās un saimnieciskajās iespējās, viņi nepaliks vairāk apģērbti vai mazāk apģērbti, paēdušāki vai mazāk paēduši. Tieši tāpēc mums ir cits priekšlikums.Mēs izveidojām speciālu 4. nodaļu un pārejas noteikumos sabalansējām šīs sociālās garantijas ar Ministru kabineta uzdevumiem, kam savukārt ir jāatrod šie līdzekļi budžetā un citur. Tā ka mūsu priekšlikums ir noraidīt Kokina kunga priekšlikumu un pāriet pie 4. nodaļas izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Valsts likumdošanas kārtā garantē politisko represiju rezultātā atņemtā īpašuma atgriešanu tā likumīgajiem īpašniekiem vai kompensācijas izmaksu adekvātu īpašumu vērtībai atņemšanas brīdī mūsdienu cenās." Un tālāk kā tekstā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 27, atturas - 24, priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Pret — 21"!)

A.Panteļējevs. 21 - pret...

Sēdes vadītājs. 21 - pret. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Panteļējevs. 4. nodaļa. Tā ir jauna nodaļa, kas nebija pirmajā lasījumā, un šeit faktiski ir iesniegti deputāta Resnā priekšlikumi, bet komisija ir saskaņojusi ar deputātu Resno to, ka viņš neuztur šos priekšlikumus. Līdz ar to mēs varam sekot 4. nodaļas izklāstam pa pantiem, kā tas ir 4. ailītē.

Tātad 6. pants. Tātad nodaļas virsraksts ir..." Par cik tā ir jauna nodaļa, es nolasīšu: "4. nodaļa. Valsts morālās un tiesiskās garantijas politiski represētajām personām". 6. pants. "Politiski represēto personu tiesības garantē valsts."

Sēdes vadītājs. Par 6. pantu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Panteļējevs. 7. pants. "Latvijas valsts atzīmē 14. jūnijā un 25. martā komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, 9. maijā — otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, 4. jūlijā — ebreju tautas genocīda piemiņas dienu."

Sēdes vadītājs. Par 7. pantu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Panteļējevs. 8. pants. "Valsts nodrošina politiski represēto personu likteņu vēsturisku izpēti, izveido, sakopj un uztur kārtībā piemiņas vietas."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Panteļējevs. 9. pants. "Valsts nodrošina politiski represēto personu tiesību atjaunošanu un realizēšanu civilo, ekonomisko un sociālo tiesību sfērā atbilstoši likumam. Saskaņā ar likumdošanas aktiem tām tiek piešķirtas priekšrocības pensijas saņemšanā, kā arī atvieglojumi, nodokļu, (nodevu) maksāšanā, medicīnas, transporta un citās sfērās."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Panteļējevs. 10. pants. "Latvijas Republikas institūcijas un amatpersonas pēc politiski represēto personu, kā arī citu ieinteresēto personu iesniegumu saņemšanas gādā, lai tiktu novērstas totalitāro režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Akceptēts.

A.Panteļējevs. Līdz ar to šī nodaļa ir pabeigta, un tālāk ir pārejas noteikumi. 1. punkts pārejas noteikumos arī šeit ir saskaņots ar Resnā kungu. Līdz ar to es vēršu uzmanību uz to, kas ir ceturtajā ailītē.

Tātad pārejas noteikumu 1. punkts. Ministru kabinets izstrādā un apstiprina jauna parauga politiski represēto personu apliecības, nodrošina, lai līdz 1995. gada — datumu noteiks trešais lasījums — šīs apliecības tiktu izgatavotas, nosaka to izgatavošanas un izmantošanas kārtību.

2. apakšpunkts. Nosaka kārtību, kādā kompensējami medicīnas, transporta, sociālo un citu iestāžu un uzņēmumu izdevumi par pakalpojumiem, kurus tie sniedz politiski represētajām personām.

3. Sagatavo noteikumus, lai nodrošinātu priekšrocības tiesības bijušā īpašuma atgūšanā tām personām, kuras tika apliktas ar paaugstinātiem nodokļiem un nodevām ar tām sekojošu mantas atņemšanu, izlikšanu no savām mājām vai dzīvokļiem, liedzot tur atgriezties un atgūt savu īpašumu.

Tas ir pārejas noteikumu 1. punkts.

Sēdes vadītājs. Par 1. punktu ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Otrais.

A.Panteļējevs. Otrais. Augstākā tiesa sniedz tiesām izskaidrojumu par likuma vienveidīgu piemērošanu lietās par politiskās represijas faktu konstatēšanu. Tas ir sevišķi aktuāls, jo pašlaik tiešām daudzas pašvaldības interpretē dažādi šo likumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Panteļējevs. 3. punkts. Ministru kabinetam starpvalstu sarunās ar Krieviju un Vāciju risināt jautājumu, pirmkārt, par visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva materiālu atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai.

Otrkārt par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu citu valstu iedzīvotājiem, kuri represiju rezultātā nokļuvuši Latvijas teritorijā un turpinā tur pastāvīgi dzīvot, jautājumu saskaņo ar tām valstīm, kurās nacistiskā vai komunistiskā režīma darbības rezultātā tika represēti šie iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Par 3. punktu ir kādas piezīmes deputātiem? Nav. Ceturtais.

A.Panteļējevs. Ar šā likuma spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem likumus... Tiek uzskaitīti likumi par politiski represētās personas statusa noteikšanu, Augstākās padomes lēmums par Latvijas Republikas likuma par politiski represētās personas statusa noteikšanu, piemērošanu un spēkā stāšanās kārtību un Augstākas padomes Prezidija lēmums par Latvijas Republikas 1992. gada 13. maija likuma par politiski represētās personas statusa noteikšanu 2. un 4. panta piemērošanu. Un likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas brīdi.

Sēdes vadītājs. Šeit bija ieniegumi no deputātiem. Deputāts Resnais un Tautas saskaņas partijas frakcija. Vai tiek uzturēti šie iesniegumi? Deputāts Resnais neuztur? Piekrīt komisijai.

Divi balsojumi lūdzu. Vispirms balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu 6. punktu izteikt šādā redakcijā. Tas 6. punkts ir no iepriekšējā lasījuma. Tāpēc atkarībā no šī balsojuma tad arī lemsim par komisijas redakciju, jo komisija ir pārveidojusi. Komisijai nemaz nav seši punkti. Katrā ziņā ir cits iedalījums. Es pareizi traktēju?

A.Panteļējevs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! 6. punktu izteikt šādā redakcijā: šā likuma 2. panta 4. apakšpunkts piemērojams vienīgi tad, ja konstatēti visi šajā apakšpunktā minētie apstākļi. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 27, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par pārejas noteikumiem komisijas piedāvātajā redakcijā. Bet pirms tam runās Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir jāatvainojas, ka es savlaicīgi nenoreaģēju. Runa ir par pārejas noteikumu 2. punktu, kur ir ierakstīts "Augstākā tiesa sniedz tiesām izskaidrojumu par likuma vienveidīgu piemērošanu lietās par politiskās represijas faktu konstatēšanu". Manuprāt, tā būtu iejaukšanās neatkarīgajā tiesu varā, jo šāds pienākums tiek uzlikts jau Augstākajai tiesai un konkrēti Augstākās tiesas senātam, kurš vēl pagaidām nav izveidots, bet pašreiz šo darbību veic Augstākās tiesas plēnums. To paredz likums par tiesu varu. Un šeit ir neapšaubāmi, ka Augstākajai tiesai, tikko rodas praksē lietas, tās jāapkopo, un ja ir dažāda pieeja, jādod šis izskaidrojums. Bet, manuprāt, nebūtu pareizi tomēr, ja Saeima ierakstītītu šādu punktu kā tādu uzdevumu, jo līdz ar to mēs zināmā mērā diskreditējam it kā šo neatkarīgo trešo varu. Man būtu lūgums varbūt tomēr apsvērt, ja ne tagad, tad katrā gadījumā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvātajiem pārejas noteikumiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 9. Pieņemti otrajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Panteļējevs. Jā, pirmkārt es gribētu komentēt, ka tas dokuments, kas visiem deputātiem ir, — frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums ar frakcijas atļauju tika pieņemts kā labojumi vai ieteikumi trešajam lasījumam, jo tika iesniegts pēc komisijas sēdes. Bet, tā kā jautājums tiešām ir ļoti sarežģīts un droši vien būs vēl diezgan jāapkopo viss, es ieteiktu līdz 10. februārim iesniegšanas termiņu. Priekšlikumus iesniegt līdz 10. februārim Cilvēktiesību komisijā. Bet vēl kopumā jānobalso, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Piezīme ir vietā. Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 7. Pieņemts otrajā lasījumā.

Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 10. februāri — deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par deputātes Kristiānas Lībānes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā". Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, ir jāprecizē. Jautājums ir ļoti vienkāršs. "Latvijas ceļa" deputāte... Mums jāprecizē uzvārds — par garumzīmi. Atvainojamies, pareizs uzvārds ir Lībane. Bez garā "ā". Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt Kristiānu Lībani Juridiskajā komisijā! Lūdzu rezultātu! 62 — par, pret — 1, atturas — 6. Kristiāna Lībane ievēlēta Juridiskajā komisijā.

Godātie deputāti, būtu pareizi, ja mēs, beidzot IV sadaļu par visu amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata, arī balsu skaitītājus ievēlētu, ja deputātiem nav iebilžu. Sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš — lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Jums izdalītajā dokumentā nr. 50 ir deputātu priekšlikums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šo jautājumu un pievienots arī Saeimas lēmuma projekts. Jūsu priekšā tas ir, bet es nolasīšu. Saeima nolemj ievēlēt deviņus balsu skaitītājus — pa vienam deputātam no katras frakcijas. Tas ir saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, un kārtību, kādā veidā ievēlējami, nosaka Saeima. Un, ja Saeima nolems par šo kārtību, ka ievēlē deviņus balsu skaitītājus — pa vienam deputātam no katras frakcijas, tad arī saskaņā ar Saeimas Prezidija ieteikumu un lūgumu frakcijas, izņemot Tautas saskaņas partijas frakciju, ir izvirzījušas pa kandidātam uz balsu skaitītājiem.

Sēdes vadītājs. Tā. Par ko mums jābalso?

Z.Tomiņš. Par kārtību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par komisijas... es atvainojos, par balsu skaitītāju institūta izveidošanas kārtību Saeimā. Lēmuma projekts jums ir. Balsojam! Pa vienam deputātam no katras frakcijas. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts. Lūdzu, nolasiet kandidatūras!

Z.Tomiņš. Frakcijas "Līdztiesība" deputāti izvirza par balsu skaitītāju Aleksandru Bartaševiču.

Sēdes vadītājs. Visus nosauciet!

Z.Tomiņš. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti izvirza par balsu skaitītāju deputātu Aleksandru Pētersonu.

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti par balsu skaitītāju izvirza deputātu Gunāru Resno.

Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputāti izvirza par balsu skaitītāju deputāti Veltu Puriņu.

Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti izvirza par balsu skaitītāju deputātu Andri Grotu.

Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāti par balsu skaitītāju izvirza deputātu Leonardu Stašu.

Saeimas frakcija "Latvijas ceļš" par balsu skaitītāju Saeimā izvirza deputātu Andri Liepiņu.

Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti par balsu skaitītāju izvirza pie frakcijām nepiederošo deputātu Kārli Leiškalnu.

Un, kā jau minēju, nav izvirzījusi balsu skaitītāja kandidatūru Tautas saskaņas partijas frakcija, bet viņi varētu arī motivēt šo savu rīcību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis — Tautas saskaņas partija!

I.Bukovskis (TSP). Mēs uzticamies pārējām frakcijām, lai viņas skaita.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par kandidatūrām, kuras ir iesniegtas! Vai nav iebilžu? Lūdzu, balsosim par visām kandidatūrām uzreiz, vienā reizē jeb vienlaicīgi, jo deputātiem iebildes nebija un arī priekšlikumi balsot atsevišķi nebija. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, 1 — atturas. Lēmums ir pieņemts un balsu skaitītāji ievēlēti.

 

Nākamais jautājums, jautājumu grupa — pastāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Lēmuma projekts "Par Krievijas militārās agresijas nosodījumu Čečenijas Republikā un aicinājumu atbalstīt čečenu tautas pašnoteikšanās centienus" . Deputāti Dāliņš, Grīnblats, Straume, Rozentāls, Prēdele, Silārs, Stalts, Berklavs, Tabūns, Putniņš. Vai kāds ziņotājs par šo dokumentu no iesniedzējiem vēlas vārdu? Tas ir dokuments nr.1245 un dokuments nr.1345. Lūdzu zvanu! Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi, kas ir iesniguši šo dokumentu! Es gribu vienkārši, lai jūs paskaidrotu, kas tas ir par dokumentu, jo vienu dokumentu mēs pieņēmām, pie tam savlaicīgi, kurā mēs nosodījām Krievijas agresiju un aicinājām, cik tas ir iespējams, lai Krievijas valdība mierīgiem līdzekļiem un metodēm atrisina problēmas, kas saistītas ar Čečeniju. Tur arī mēs izteicām savas domas par jebkuras tautas, tai skaitā čečenu tautas, pašnoteikšanās tiesībām. Šādu dokumentu sagatavoja un šeit priekšā mums cēla Kiršteina kungs vēl pirms pārtraukuma un attiecīgi Saeima tādu dokumentu ir pieņēmusi, un tagad ir otrs dokuments, kas ir ļoti līdzīgs tam pirmajam. Vienkārši varbūt kāds no iesniedzējiem varētu paskaidrot, kāpēc radies šis. Vai šis ir tas, kas bija pirms tam, kad Kiršteina kungs sagatavoja citu un mēs pieņēmām, vai šis ir jauns dokuments? Kas viņš tāds ir vienkārši? Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"!

J.Sinka (TB).Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Bērziņa kungam būtu jāzina, ja viņš bija tas, kas iebilda, lai šo dokumentu pieņemtu steidzamības kārtībā. Kādi viņa motīvi bija toreiz pret to iebilst, lai viņš pats atzīstas savai sirdsapziņai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš otrreiz!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi un cienījamais Sinkas kungs! Savai sirdsapziņai es atskaitīšos pats, bet jums es paskaidrošu, ka es biju tas, kas palīdzēja Kiršteina kungam pabeigt to dokumentu, kurš tika pieņemts, un mums nebija nekādu domstarpību. Pēc tam gan presē parādījās, ka, tikai pateicoties nacionālajiem spēkiem, tas dokuments ir pieņemts. Es gribēju šeit, ja arī klausās mūs kāds, pateikt, ka gandrīz visi klātesošie balsoja un nosodīja Krievijas agresiju, aicināja miermīlīgām metodēm risināt šo problēmu. Es vēlreiz atkārtoju, atzina jebkuras tautas un tai skaitā čečenu tautas pašnoteikšanās tiesības. Es domāju, ka viens dokuments ir pieņemts. Tieši tāpēc es uzdevu jautājumus, nevis lai kāds ieteiktu, kā man rīkoties ar savu sirdsapziņu un šīs attiecības risināt. Bet ko mums šobrīd darīt, kā uzskata ieteicēji, jo man liekas, ka mēs vienu dokumentu esam pieņēmuši. Otru dokumentu pieņemt nav nepieciešams tikai šā iemesla dēļ. Nu, sasprindziniet atmiņu, tiešām Kiršteina kungs šeit stāvēja un neviens no Ārlietu komisijas neiebilda, visi nobalsoja praktiski vienbalsīgi par dokumentu, kuru es jau šeit vienreiz atgādināju. Tā ka man ir konkrēts jautājums par šo dokumentu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tā situācija un tā vēsture ir ļoti vienkārša. Šis dokuments ir iesniegts 1.decembrī, un tā iesniedzēji nav lūguši atsaukt, un tas vienmēr ir bijis dienas kārtībā, tāpēc tas ir balsojams. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu, dokuments nr.1245! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 2, atturas — 31. Nav pieņemts.

 

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts "Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos nr.179 "Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu"". Gundars Bērziņš!

G.Bērziņš (LZS). Zemnieku savienība šo lēmuma projektu iesniedza 5.decembrī, un tad tas vēl bija aktuāls jautājums, netika risināts. Pēc tam kabinets kaut kādā veidā šo jautājumu atrisināja. Protams, mūs šis risinājums neapmierināja, jo daļa cilvēku šos sertifikātus zaudē, bet, lai neradītu šajā lielajā haosā vēl lielāku haosu, nesakārtotību, protams, šobrīd šis priekšlikums vairs nav skatāms un mēs viņu noņemam 118.panta kārtībā. Tātad iesniedzēji ņem atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

 

Tālāk likumprojekts "Par valsts raudzes uzraudzību" . Trešais lasījums. Aija Poča — Budžeta un finansu komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Poča (LC). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! (No zāles: "Skaļāk!") Darbam jums nepieciešams dokuments nr.1294, kur ir apkopota priekšlikumu tabula trešajam lasījumam, kā arī otrajā lasījumā nobalsotais un izrediģētais teksts un pievienota Finansu ministrijas vēstule, kas pēc būtības ir paskaidrojums šim vienīgajam priekšlikumam, kas ir uz trešo lasījumu. Un priekšlikuma būtība trešajam lasījumam ir tomēr atgriezties pie tā nosaukuma likumprojektam, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, saglabāt nosaukumu "Par valsts proves uzraudzību". Un es ļoti negribētu šeit ilgi debatēt, bet es jums pateikšu trīs galvenos motīvus, kāpēc.

Likumprojekta nosaukumā lietojot vārdus "valsts raudzes uzraudzība" — nu, šeit mēs to varētu pieņemt, bet rodas problēmas, tekstā lietojot atvasinājumu no vārda "raudzes", lai apzīmētu šo procesu. Tas būs "raudzēšana". Un līdz ar to, piemēram, likumprojekta 4.pantā teksts sākas: "Raudzēšana ir dārgmetālu un to sakausējumu kvalitatīvā un kvantitatīvā raksturojuma noteikšana." Praktiski dzīvē mums tas asociējas nedaudz ar citiem procesiem. Un līdzīgi ir arī ar amata apzīmējumu. Ir profesija "provētājs". Šajā gadījumā mums būtu jālieto pēc analoģijas vārds "raudzētājs". Arī tas varētu radīt zināmus pārpratumus. Un trešais motīvs ir tas, ka, ja mēs saglabājam šo otrajā lasījumā nobalsoto likumprojekta nosaukumu, Valsts raudzes jeb Valsts proves inspekcijai ir jāmaina un jāpārdrukā visas veidlapas, jāmaina zīmogi, jāmaina izkārtnes, jāizmaina visi normatīvie dokumenti, kas šo procesu jau regulē, tas ir, Ministru kabineta noteikumi, dažādas instrukcijas, un tas varētu izmaksāt no 2 līdz 3 tūkstošiem latu. Un tas ir arī vēl jautājums, vai mums šajos saspringtajos budžeta apstākļos tiešām būtu šie 3 tūkstoši latu jāziedo. Es lūgtu deputātus pārdomāt to un balsojot izšķirties par variantu.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Par to mēs esam debatējuši, un mēs to latvisko vārdu pagājušo reizi izglābām. Par to man ir bijušas sarunas ar Počas kundzi. Es viņai arī iedevu no valodnieces Grīsles saņemto rakstu par to, ka te ir "raudzes uzraudzība" un līdzīgas kombinācijas var no citiem vārdiem bez gala sagudrot. Šajā gadījumā tas nav nekāds arguments pret to, jo tās ir divas dažādas lietas. Tāpat nav arguments 3 tūkstoši latu, tāpat nav arguments amats "raudzētājs". Lai man Počas kundze pasaka visā godīgumā — nav cita tāda amata "raudzētājs". Ja domā par kaut kādu alus darītāju vai maizes rauga sagatavotāju, arī tas nebūs raudzētājs. Tātad šajā gadījumā tādas problēmas nav. Es domāju, ka mums ir ar laiku latviešu valoda ne tikvien jāsaglābj, bet arī jāatjauno pat ar jauniem vārdiem. Un šajā gadījumā es pagājušo reizi jau runāju. Pagājušo reizi jūs tā nolēmāt, un tagad nu atkal tas tiek sviests atpakaļ tajā "provē". Nav arī īsti tāda amata "provētājs". Nu ko tad viņš provē, nu tad paprovē viņu nosaukt par provētāju, un tā tālāk. Mēs te varam iedziļināties šausmīgi, bet valodnieces Grīsles rakstā bija pat visi argumentējumi, arī tā saucamais latīņu valodas vārds bija tikai "korupcija" tajā laikā, 15.gadu simtenī. Es lūdzu nemainīt to! Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir tomēr lietas, kur naudu nevajadzētu taupīt, un latviešu valodas kopšana — tā ir svēta lieta. Un es esmu pragmatiķis, jā, tas prasīs izdevumus, bet es vēlreiz atkārtoju, ir lietas, kurās naudu nevajadzētu taupīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Debates pabeigtas. Ir iebildumi deputātiem, ja mēs šo lietu izšķirsim, balsojot par deputātes Počas priekšlikumu, kurš jums ir iesniegts, aizstāt likuma nosaukumā un visā tekstā vārdu "raudze" ar vārdu "prove"? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Počas priekšlikumu aizstāt likuma nosaukumā un visā tekstā vārdu "raudze" ar vārdu "prove"! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 7. Deputātes Počas priekšlikums pieņemts. Līdz ar to...

A.Poča. Mums būtu jāakceptē likumprojekts trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu klusāk, un jūs mikrofonā, lūdzu, runājiet!

A.Poča. Līdz ar to mums būtu jāakceptē likumprojekts trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Citu labojumu nebija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 4. Likums pieņemts.

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Patentu likums" . Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības komisijas vārdā. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti un klātesošie! Lūdzu, strādāsim ar rudens sesijas 1293. dokumentu! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija saņēma priekšlikumus tikai no Saeimas Juridiskā biroja, tos izskatīja un arī pieņēma lēmumus. Un tāpēc, lūdzu, strādājot otrajā lasījumā, 2.lapaspusē vispārīgajos noteikumos ir pirmajā pantā patiesībā trīs izmaiņas. Tautsaimniecības komisija šos redakcionālās dabas labojumus un arī juridisku terminu izteikumus lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Par 1.pantu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 6.lapaspusē ir priekšlikums aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus "10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. 7.lapaspusē aizstāt 7.panta devītās daļas pirmajā teikumā vārdu "patentētā" ar vārdu "patentējamā" un izslēgt vārdus "patenta īpašniekam, kas vēlas izmantot šā likuma 31.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus", un papildināt otro teikumu pēc vārdiem "no zāļu pirmās reģistrācijas datuma" ar vārdiem "ja zāles reģistrētas pēc patenta iesniegšanas". Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt šo izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Un arī referentu! Tātad Juridiskais birojs ir iesniedzis precizējumus, un šos precizējumus lielākajā daļā ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija. Un līdz ar to tie ir kļuvuši par Tautsaimniecības komisijas redakciju. Visiem deputātiem šī redakcija ir izsniegta un pats likumprojekts arī, tāpēc, ja deputātiem nav iebilžu, tad ziņotājs, referents nosauc pantu un es vaicāju deputātiem, vai ir iebildes par šo redakciju. Pantos, kuros ir izmaiņas. Ja ir izmaiņas jeb iebildes, tad mēs apspriežam. Ja nav, varbūt nav nepieciešams visus šos precizējumus nolasīt. Ja deputātiem nav iebilžu. Nav? Lūdzu, nosauciet tikai pantu, kuru komisija ir labojusi, pamatojoties uz Juridiskā biroja iesniegto redakciju!

V.Novakšānovs. Paldies! Tātad labojums ir 6.lapaspusē 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Par 7.pantu deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 7.lapaspusē 7.panta devītā daļa. Nav iebilžu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Jūs, lūdzu, sauciet pantus, bet es deputātiem jautāšu.

V.Novakšānovs. Jā. 9.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju nav deputātiem iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. 9.panta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

V.Novakšānovs. 9.panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 11.panta nosaukumu izmainīt.

Sēdes vadītājs. Par 11.panta nosaukumu ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 11.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Par šīs daļas redakciju ir deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. 11.panta piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

V.Novakšānovs. 12.panta septītās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju ir deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. 12.panta astotā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

V.Novakšānovs. 12.panta devītā daļa.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai temps nav ātrs? Nav. Lūdzu tālāk!

V.Novakšānovs. Izslēgt 15.panta otrajā daļā otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Izslēgt 15.panta piekto-a daļu.

Sēdes vadītājs. 15.lapaspuse. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Izmaiņas 17.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 18.panta septītajā daļā izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 18.panta astotā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 19.lapaspuse. Izslēgt 5.a nodaļu...

Sēdes vadītājs. ... un iestrādāt 5.nodaļas normas pārejas noteikumos. Nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. Izmaiņas 21.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju ir iebildes deputātiem? Nav.

V.Novakšānovs. 21.panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

V.Novakšānovs. Izslēgt 21.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un 24.panta trešajai daļai ir jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Par šo redakciju deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Izmaiņas 26.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Par šīm izmaiņām ir kādas iebildes? Lūdzu! Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Principā es atbalstītu šīs izmaiņas, nemainot otrās daļas vārdus "oficiālo žurnālu". Tikai man ir jautājums, vai ir labskanīgākais vai labākais variants lietot "oficiālo vēstnesi". Vai tas nebūtu oficiālais laikraksts? Gribētu šeit precizējumu.

V.Novakšānovs. Paldies! Cienījamais kolēģi Budovski! Es ceru, ka jūs savu priekšlikumu uzrakstīsiet un noteiktajā termiņā iesniegsiet uz trešo lasījumu. Komisija jūs ļoti uzmanīgi uzklausīs.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. 24.lapaspuse. 29.panta sestā daļa. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un iestrādāt 30.panta sestās daļas pēdējo teikumu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. 26.lapaspuse.

V.Novakšānovs. Aizstāt 31.panta otrajā daļā vārdu "zīmējumi" ar vārdu "rasējumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Izslēgt 31.panta ceturtās daļas otro teikumu. Un komisija iesaka iestrādāt arī to pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Izslēgt 31.panta piektās daļas pirmo teikumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Un priekšlikums bija papildināt 31.panta sesto daļu ar otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 27.lapaspusē aizstāt 32.panta pirmajā rindkopā vārdus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 33.panta pirmajā daļā tāpat aizstāt vārdus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Komisija atbalsta un iestrādā 33.panta otro daļu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 28.lapaspusē. Aizstāt 33.panta trešajā daļā vārdus. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. "Koriģēt tulkojumu" aizstāt ar vārdiem "koriģēt izgudrojuma formulas tulkojumu". Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un 33.panta ceturtajā daļā vārdus "stāšanās spēkā" aizstāj ar vārdiem "publicēšanas dienas".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk! 32.lapaspuse.

V.Novakšānovs. 32.lapaspusē aizstāt 40.panta pirmajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā. Atbalstiet, lūdzu!

Un tāpat arī izmaiņas 40.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. 33.lapaspuse. Aizstāt 41.panta trešajā daļā vārdus "tīšo nodomu" ar vārdu "vainu".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un papildināt 41.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Un izteikt 41.panta piekto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Un izteikt 41.panta sestās daļas sākumu šādi: "Prasību pret patenta pārkāpēju var celt triju gadu laikā."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem.

V.Novakšānovs. 36.lapaspuse. Aizstāt 45.panta ceturtās daļas vārdus,un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.

V.Novakšānovs. Un 46.panta trešā daļa ir jaunā redakcijā. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Arī par šo redakciju nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 38.lapaspusē. Aizstāt 48.panta otrajā daļā vārdus "noteiktajā kārtībā iesniedzot kasāciju" ar vārdiem "civilprocesuālajā likumdošanā noteiktajā kārtībā". Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Un izslēgt 49.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "anulēšanu vai".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Un, lūdzu, pārejas noteikumi ir šādā redakcijā. Tie ir uz trim lapaspusēm. Lūdzam iepazīties un reizē arī atbalstīt pārejas noteikumus!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Lūdzam komisijas vārdā priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 10.februārim.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas iesniegto priekšlikumu akceptēt likumprojektu "Patentu likums" otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Iesniegt priekšlikumus līdz 10.februārim. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Arī tas ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms mēs reģistrējamies, ja deputāti iesniedz Prezidijā jautājumus, mēs parasti tos nolasām. Tāpēc mazu uzmanību! Tie frakciju vadītāji vai pārstāvji, kuri dodas uz preses konferenci, lūdzu dodieties, bet vārds ir Zigurdam Tomiņam — Saeimas sekretāra biedram. Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). "1995.gada 19.janvārī. Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Deputātu jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Jānim Arvedam Trapānam. Lūdzam paskaidrot, ar ko pamatota nepieciešamība pēc divu Saeimas un Prezidenta drošības dienesta darbinieku nepārtrauktas klātbūtnes plenārsēžu zālē un kādi līdzekļi tam tiek iztērēti vienas sesijas laikā. Deputāti Stankēviča, Grava, Bukovskis, Seiksts, Birzniece."

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas iekšējā kārtība ir Saeimas Prezidija ziņā, un tāpēc šiem deputātiem Saeimas Prezidija vārdā es pēc tam lūdzu sniegt atbildi Saeimas sekretāra biedru Andreju Krastiņu, es atvainojos, Saeimas priekšsēdētāja biedru Andreju Krastiņu.

Lūdzu, reģistrācija! Lūdzu, mēs esam reģistrējušies? Reģistrācija! Tad lūdzu nolasīt jeb nosaukt deputātus, kuri nepiedalās.

Z.Tomiņš. Nav reģistrējušies: Aivars Berķis — preses konferencē, Valdis Birkavs, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Grīnblats — preses konferencē, Ludmila Kuprijanova, Jānis Lucāns — preses konferencē, Andrejs Panteļējevs — preses konferencē, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele — preses konferencē, Gunārs Resnais — preses konferencē, Andris Rozentāls un Joahims Zīgerists. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 26.janvārī pulksten 9.00.