Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 51

Jūrmalā 2022. gada 25. oktobrī (prot. Nr. 16, 18. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas samaksas kārtība un kārtība, kādā
pakalpojumu izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu, pakalpojumu piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību.

2. Pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Jūrmalas valstspilsētā, kā arī citām normatīvos aktos noteiktajām personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsēta un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās nonākušas krīzes situācijā. Pakalpojumu persona pieprasa vēršoties Jūrmalas Labklājības pārvaldē (turpmāk – Pārvalde) vai pie pakalpojuma sniedzēja noteikumos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

3. Pārvalde pieņem lēmumu par:

3.1. sociālā pakalpojuma piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nodrošināt pakalpojumu ir pašvaldības kompetencē;

3.2. pakalpojuma nepieciešamību un nosūta to attiecīgai institūcijai lēmuma pieņemšanai, ja nodrošināt pakalpojumu nav pašvaldības kompetencē.

4. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, Pārvalde:

4.1. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, un lēmumā norāda pakalpojuma finansētāju un pašvaldības finansējuma apjomu;

4.2. izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vai nepieciešamību slēgt līgumu ar citas pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Pašvaldība sniedz šādus pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.3. dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem;

5.4. naktspatversme;

5.5. speciālā transporta pakalpojumi;

5.6. dienas centrs bērniem;

5.7. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.8. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.9. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti;

5.10. īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.11. higiēnas centra pakalpojums;

5.12. specializētās darbnīcas pakalpojums;

5.13. pavadoņa pakalpojums;

5.14. dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.15. servisa dzīvokļa pakalpojums;

5.16. grupu dzīvokļa pakalpojums;

5.17. psihologa pakalpojums;

5.18. ģimenes asistenta pakalpojums.

6. Lai noteiktu personai noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.15. vai 5.16. apakšpunktā noteiktā pakalpojuma nepieciešamību, Pārvalde nosaka personas aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību.

7. Ja iesniegumu un noteikumos noteiktos dokumentus pakalpojuma saņemšanai Pārvaldē iesniedz personas likumiskais pārstāvis, iesniegumam tiek pievienota pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

8. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par šādu pakalpojumu piešķiršanu:

8.1. dienas centrs bērniem;

8.2. naktspatversme (līdz septiņām naktīm);

8.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

8.4. dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

9. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personas minimāli nepieciešamo aprūpi, izvērtējot katras personas pašaprūpes spējas. Ja personai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, tad aprūpes mājās pakalpojuma apjoms tiek noteikts atbilstoši šādiem līmeņiem:

9.1. I līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana;

9.2. II līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, palīdzība krāsns kurināšanā un malkas ienešanā, ēdiena gatavošanā, medicīnas darbinieku izsaukšana;

9.3. III līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas;

9.4. IV līmenis: produktu, medikamentu, dažādu saimniecības preču piegāde, maksājumu veikšana, ūdens ienešana un iznešana, krāsns kurināšana un malkas ienešana, ēdiena gatavošana, medicīnas darbinieku izsaukšana, mājokļa uzkopšana (grīdas tīrīšana, putekļu slaucīšana, atkritumu iznešana, reizi gadā logu mazgāšana, lietu novietošana tā, lai tās neapgrūtinātu aprūpējamās personas pārvietošanos u.tml.), veļas mazgāšana vai nodošana tīrīšanai, pastaigas, palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanai (t.sk. palīdzība mazgāties vannā vai ar dušu), iekļūšana gultā un izkļūšana no gultas, palīdzība ģērbjoties un fizioloģisko procesu norisē, t.sk. inkontinences līdzekļu nomaiņā.

10. Noteikumu 9. punktā noteiktie aprūpes mājās pakalpojumi personai tiek sniegti darba dienās un:

10.1. I līmenī – ne vairāk kā 16 stundas mēnesī;

10.2. II līmenī – ne vairāk kā 32 stundas mēnesī;

10.3. III līmenī – ne vairāk kā 60 stundas mēnesī;

10.4. IV līmenī – ne vairāk kā 100 stundas mēnesī.

11. Ja aprūpes mājās pakalpojums ir nepieciešams vairākiem ģimenes locekļiem, pakalpojums tiek piešķirts katram ģimenes loceklim atsevišķi, izvērtējot katra ģimenes locekļa individuālās vajadzības un nosakot katram ģimenes loceklim aprūpes līmeni.

12. Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pakalpojumu sniedzējs uzsāk ne vēlāk, kā 10 darba dienu laikā pēc lēmuma par attiecīgā pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas dienas, noslēdzot līgumu ar personu vai tās apgādnieku Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē (turpmāk – apgādnieks) par pakalpojumu saņemšanas kārtību.

13. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu Pārvalde pieņem, ja:

13.1. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, novērtējot personas pašaprūpes spējas, tiek konstatēts, ka persona var nodrošināt pašaprūpi pati saviem spēkiem, vai ja ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopēji izdevumi par uzturu un mitekli, var nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

13.2. aprūpes mājās pakalpojumu apjoms saskaņā ar noteikumu 9. punktu pārsniedz personai nepieciešamo sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju;

13.3. persona ilgāk par vienu mēnesi saņem sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kā ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe;

13.4. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

14. Lēmumu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu var pieņemt pakalpojumu sniedzējs par to informējot Pārvaldi, ja:

14.1. persona, ar kuru noslēgts līgums par aprūpes mājās pakalpojumu saņemšanas kārtību, sistemātiski neievēro līguma nosacījumus;

14.2. personas, kura saņem aprūpes mājās pakalpojumus, vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami aprūpētāja drošībai un/vai veselībai;

14.3. persona lūdz pārtraukt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu.

15. Pakalpojuma sniegšana tiek apturēta no dienas, kad persona sāk saņemt sociālo vai ārstniecības pakalpojumu institūcijā, kura ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, un atsākts, kad persona atgriežas dzīvesvietā. Pakalpojuma sniedzējs informē Pārvaldi par pakalpojuma sniegšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.

16. Personas, tās apgādnieka vai uztura dēvēja pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem aprūpes mājās pakalpojumiem. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par aprūpes mājās pakalpojumu, pamatojoties uz personas iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu (turpmāk – iztikas līdzekļu deklarācija) un saskaņā ar šajā nodaļā noteiktiem nosacījumiem. Aprūpes mājās pakalpojumi var tikt finansēti:

16.1. no personas, tās apgādnieku vai uztura devēja finanšu līdzekļiem;

16.2. no personas, tās apgādnieku vai uztura devēja līdzekļiem ar noteikta apmēra pašvaldības līdzfinansējumu;

16.3. no pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā.

17. Ja personas rīcībā esošie līdzekļi ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli un viņai nav apgādnieku vai uztura devēja, vai ir noteikts politiski represētās personas statuss, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai aprūpes mājas pakalpojuma maksai.

18. Ja persona nevar segt pilnu vai daļēju maksu par aprūpes mājas pakalpojumu un viņai ir apgādnieki vai uztura devējs, tad atlikušo maksu līdz pilnai minētā pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieki vai uztura devējs.

19. Ja, novērtējot personas apgādnieka vai uztura devēja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par aprūpes mājās pakalpojumiem samaksas ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad maksājumu līdz pilnai minētā pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

20. Ja, novērtējot personas apgādnieka vai uztura devēja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par aprūpes mājās pakalpojumiem samaksas ir lielāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad apgādnieks vai uztura devējs veic samaksu par pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par šajā punktā noteikto apgādnieku vai uztura devēja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu un informē pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek apgādnieku vai uztura devēja ģimenes rīcībā aprūpes mājas pakalpojuma samaksai.

21. Ja apgādnieks vai uztura devējs neiesniedz informāciju par saviem ienākumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tad tas sedz starpību starp klienta veikto maksājumu un pilnu aprūpes mājas pakalpojuma izmaksu.

22. Ceļa izdevumus un citus papildu izdevumus par materiāliem, kas nepieciešami aprūpētājam noteikumu 9. punktā minēto pakalpojumu sniegšanai, sedz aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs.

23. Ja persona dzīvo viena mājsaimniecībā un tai nav apgādnieku vai uztura devēja, tad ziņas par saviem ienākumiem tai ir jāsniedz vienu reizi 12 mēnešu periodā.

24. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – pieaugušo aprūpe institūcijā) ir pakalpojums pensijas vecuma personām un personām, kurām ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, jā tās vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.

25. Pieaugušo aprūpe institūcijā nodrošina personu ar mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

26. Lai noteiktu samaksas kārtību par pakalpojumu pieaugušo aprūpes institūcijā, persona un tās apgādnieks vai uztura devējs Pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju.

27. Ja personai ir tiesības saņemt pieaugušo aprūpi institūcijā, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

28. Personas, tās apgādnieka vai uztura dēvēja pienākums ir samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem, slēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

29. Pārvalde izvērtē personas iespējas samaksāt par pieaugušo aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem no pensijas, piemaksas pie pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

30. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai nav apgādnieku vai uztura devēja, tad pašvaldība sedz summu līdz pilnai pakalpojuma maksai.

31. Ja persona nevar segt pilnu maksu par pakalpojumu un viņai ir apgādnieki vai uztura devējs, tad atlikušo maksu līdz pilnai pakalpojuma maksai sedz personas apgādnieki vai uztura devējs.

32. Ja, novērtējot personas apgādnieka vai uztura devēja ienākumus, tiek konstatēts, ka tā rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir mazāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad starpību starp pilnu pakalpojuma izmaksu un personas veikto maksājumu sedz pašvaldība.

33. Ja, novērtējot personas apgādnieka vai uztura devēja ienākumus, tiek konstatēts, ka tās rīcībā esošie līdzekļi pēc izdevumu par pieaugušo aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem samaksas ir lielāki par summu, kas rēķināta, valstī noteikto minimālo darba algu reizinot ar koeficientu 1,5 uz pirmo ģimenes locekli (vai uz personu, kas dzīvo viena), un reizinot ar koeficientu 1,0 – uz katru nākamo ģimenes locekli, tad apgādnieks vai uztura devējs veic samaksu par minēto pakalpojumu, lai viņa rīcībā esošie līdzekļi nebūtu mazāki par šajā punktā noteikto apgādnieku vai uztura devēja rīcībā esošo līdzekļu līmeni, un atlikušo summu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība. Šādā gadījumā Pārvalde pieņem lēmumu un informē pieaugušo aprūpes institūcijā pakalpojuma sniedzēju par naudas līdzekļiem, kas paliek apgādnieku vai uztura devēja rīcībā minētā pakalpojuma samaksai.

34. Ja apgādnieks vai uztura devējs neiesniedz informāciju par saviem ienākumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tad tas sedz starpību starp klienta veikto maksājumu un pilnu pieaugušo aprūpes institūcijas pakalpojuma izmaksu.

35. Higiēnas centra pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pasākumu kopums personas higiēnas nodrošināšanai, lai uzlabotu tās sociālo funkcionēšanu.

36. Pakalpojums ietver:

36.1. dušas izmantošanu ar funkcionālo pauzi (īslaicīgs, līdz vienai stundai, pasākums slodzes seku kompensēšanai, kuras laikā persona atrodas atpūtas telpā ar iespēju saņemt siltu dzērienu (tēju));

36.2. veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu pakalpojuma sniedzēja darbinieka vai sociālā aprūpētāja uzraudzībā;

36.3. matu griešanu.

37. Noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt personas, ja tām nav iespējas nodrošināt personīgo higiēnu dzīvesvietā un tā ir:

37.1. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;

37.2. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti;

37.3. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

37.4. krīzes situācijā nonākušas personas;

37.5. šo saistošo noteikumu 2. punktā noteiktās personas.

38. Noteikumu 36.3. apakšpunktā noteikto pakalpojumu ir tiesīgas saņemt noteikumu 37.1. un 37.5. apakšpunktā minētās personas.

39. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

40. Pārvalde pieņem lēmumu par:

40.1. pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojuma veidu saskaņā ar noteikumu 36. punktu un pakalpojuma sniegšanas termiņu;

40.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

41. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

41.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

41.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

41.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

42. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, par to informējot Pārvaldi, ja persona ar savu uzvedību apdraud citu Higiēnas centra apmeklētāju vai darbinieku drošību.

43. Pakalpojuma saņemšanas apjoms nevar pārsniegt:

43.1. vienai personai divus veļas mazgāšanas un žāvēšanas ciklus kalendāra mēnesī. Viens cikls ietver veļas mazgāšanu un žāvēšanu līdz 5 kg, izmantojot pakalpojuma sniedzēja mazgāšanas līdzekli;

43.2. matu griešana vienu reizi mēnesī.

44. Pakalpojuma termiņu personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām var noteikt līdz sešiem mēnešiem, pārējām personām termiņu nosaka laika periodam, kurā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss. Krīzes situācijā nonākušām personām, kā arī šo noteikumu 2. punktā noteiktām personām pakalpojuma ilgumu nosaka, pamatojoties uz personas individuālajām vajadzībām. Pakalpojumu piešķir līdz kalendāra gada beigām.

45. Pakalpojuma sniedzēju Pārvalde izvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka iepirkumu procedūras organizēšanu un veikšanu.

46. Dienas aprūpes centrā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) personām ar garīgas veselības traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personām) tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dienas laikā nestrādājošiem (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vai strādājošiem nepilnu darba laiku personām ar invaliditāti ar garīgās veselības traucējumiem, kuri neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus. Pakalpojums tiek sniegts personām no 15 gadu vecuma.

47. Pilngadību sasniegušām personām pakalpojums tiek piešķirts, ja tām ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, atbilstoši noteikumu 6. punktā noteiktajam. Nepilngadīgām personām pakalpojums tiek piešķirts, izvērtējot personas vajadzības.

48. Persona vai tās aizbildnis, vai aizgādnis slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu.

49. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

50. Pārvalde pieņem lēmumu atteikt piešķirt vai pārtraukt pakalpojumu, ja:

50.1. personas vajadzības pēc sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pārsniedz dienas aprūpes centra sniegto pakalpojumu apjomu;

50.2. persona izsaka vēlmi pārtraukt pakalpojumu vai sāk saņemt citu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, izņemot grupu dzīvokļa pakalpojumu.

51. Lēmumu par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja:

51.1. persona neievēro noteikumu 48. punktā minētā līguma nosacījumus;

51.2. persona lūdz pārtraukt pakalpojumu;

51.3. persona ar savu uzvedību apdraud citu pakalpojuma sniedzēja klientu vai personāla drošību.

52. Specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums), kur speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas personu ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – persona) darbspējas un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes.

53. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, un, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām.

54. Pārvalde pieņem lēmumu par:

54.1. pakalpojuma piešķiršanu;

54.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

55. Pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem bez personas mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas.

56. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai tā pārtraukšanu, ja:

56.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

56.2. nepastāv vai ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

56.3. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

57. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība.

58. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, informējot par to Pārvaldi, ja persona sistemātiski neievēro noteikumu 57. punktā minētā līguma nosacījumus.

59. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

60. Naktspatversmes pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums ar naktsmītnes, vakariņu, brokastu un personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu personām bez deklarētas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām (turpmāk šajā nodaļā – personas).

61. Lai personu uzņemtu naktspatversmē, persona, ierodoties pakalpojuma saņemšanas vietā, iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Atsevišķos gadījumos personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

62. Pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu līdz septiņām naktīm, par to informējot Pārvaldi.

63. Trīs darba dienu laikā pēc uzņemšanas naktspatversmē personas pienākums ir konsultēties ar naktspatversmes sociālo darbinieku, kurš veic personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu. Personas pienākums ir veikt profilaktisko pārbaudi saslimšanai ar tuberkulozi, iesniedzot par to naktspatversmē ārsta izziņu.

64. Pakalpojumu sniedzējs personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un iesniegumu iesniedz Pārvaldē.

65. Saņemot pakalpojuma sniedzēja sociālā darbinieka veikto personas sociālo un funkcionālo spēju novērtējumu un personas iesniegumu, Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai naktspatversmē.

66. Pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, naktspatversme slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma sniegšanu.

67. Personai, uzturoties naktspatversmē, ir pienākums ievērot naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus un veikt līdzdalības maksājumu 0,30 euro apmērā par katru naktspatversmē pavadīto nakti.

68. Ja personai nav līdzekļu līdzdalības maksājumu veikšanai, tā vienojas ar pakalpojumu sniedzēju par līdzdarbības pienākumu veikšanu, kurus paredz savstarpējā līgumā.

69. Personas ir atbrīvotas no līdzdalības maksājuma veikšanas par laika periodu no uzņemšanas dienas naktspatversmē līdz Pārvaldes lēmuma pieņemšanai.

70. Personas var uzturēties naktspatversmē 90 naktis kalendārajā gadā. Ja persona pilda naktspatversmes sociālā darbinieka izstrādātu klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku naktspatversmē.

71. Personas, kuras reģistrētas rindā pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļu jautājumā un ir bez noteiktas dzīvesvietas, var uzturēties naktspatversmē līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai.

72. Lēmumu par personai sniegtā naktspatversmes pakalpojuma pārtraukšanu pieņem naktspatversmes pakalpojumu sniedzējs, ja persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus, par ko pakalpojumu sniedzējs rakstiski informē Pārvaldi.

73. Speciālā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu. Pakalpojuma mērķis ir uzlabot šo personu dzīves kvalitāti. Speciālā transporta pakalpojums netiek piešķirts personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai personām, kuras ir transportējamas guļus stāvoklī.

74. Speciālā transporta pakalpojums ietver:

74.1. ar pavadoņa palīdzību personas iekļūšanu un izkļūšanu no atrašanās vietas, palīdzību personai iekļūt speciālajā autotransporta līdzeklī un izkļūt no tā;

74.2. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa transportēšanu ar speciālo autotransporta līdzekli;

74.3. personas gaidīšanu pakalpojuma sniegšanas laikā.

75. Speciālā transporta pakalpojumu var saņemt:

75.1. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Invaliditātes informatīvajā sistēmā personai ir norādītas transporta indikācijas;

75.2. pensijas vecuma personas un personas ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku, ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu;

75.3. personas, kurām noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu;

75.4. personas, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu un ir nepieciešama dialīze, un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšana;

75.5. bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu bērnu nokļūšanu no dzīvesvietas līdz Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā esošai vispārējās izglītības iestādei un atpakaļ;

75.6. personas bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas valstspilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un kuras saskaņā ar ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izziņu nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

76. Speciālā transporta pakalpojumus piešķir noteikumu 75.2., 75.3., 75.6. apakšpunktos minētajām personām, lai tās saņemtu valsts un pašvaldības piešķirtos veselības un sociālos pakalpojumus.

77. Personai vai ārstniecības personai noteikumu 75.2., 75.3. un 75.4. apakšpunktā noteiktajā gadījumā papildus iesniegumam jāiesniedz primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista izsniegtu izrakstu no ambulatorās, stacionārās slimnieka medicīnas kartes (veidlapa 027/u), kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, un, ja nepieciešams saņemt ārstniecības pakalpojumus, izrakstā papildus jānorāda veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamība, veselības aprūpes iestāde, kas jāapmeklē un apmeklējumu laiks.

78. Speciālā transporta pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

79. Šo noteikumu 75.1. apakšpunktā minētajām personām speciālā transporta pakalpojumu piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pakalpojuma apmērs ir ne vairāk kā 600 kilometri 12 mēnešu periodā. Pakalpojumu piešķir uz laiku, kamēr personai ir noteiktas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem. Ja pakalpojumu piešķir uz laiku mazāku par 12 mēnešiem, tad pakalpojuma apmēru aprēķina attiecīgu mēnešu skaitu reizinot ar 50 km. Pakalpojumu piešķir par pilnu mēnesi, kurā saņemts iesniegums un kurā personai zūd tiesisks pamats saņemt pakalpojumu.

80. Speciālā transporta pakalpojumu noteikumu 75.2. un 75.3. apakšpunktā minētajām personām piešķir, apstiprinot ikreizēju pakalpojuma sniegšanas nepieciešamību.

81. Speciālā transporta pakalpojumu dialīzes un ar to saistīto izmeklējumu nodrošināšanai noteikumu 75.4. apakšpunktā minētajām personām piešķir bez iztikas līdzekļu deklarācijas izvērtēšanas un pēc personu individuālas nepieciešamības.

82. Speciālā transporta pakalpojums noteikumu 75.5. apakšpunktā minētiem bērniem tiek piešķirts uz visu mācību gadu vai līdz invaliditātes termiņa beigām.

83. Pārvalde krīzes situācijā personai var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, pamatojoties uz personas vajadzību novērtējumu.

84. Personas, kas saņem speciālā autotransporta pakalpojumus saskaņā ar noteikumu 73. punkta nosacījumiem, kalendāra gada ietvaros nevar vienlaicīgi saņemt pašvaldības pabalstu degvielas iegādei speciāli pielāgotam vieglajam automobilim.

85. Pavadoņa pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) tiek nodrošināts personām, kuras funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – persona). Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas pamatvajadzības un uzlabot tās dzīves kvalitāti.

86. Pakalpojumu ir tiesīgas saņemt:

86.1. trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības;

86.2. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās personas ar invaliditāti;

86.3. atsevišķi dzīvojošas nestrādājošās valsts vecuma pensijas saņemšanas vecumu sasniegušas personas.

87. Pakalpojums ietver personas pavadīšanu no mājām un atpakaļ uz valsts vai pašvaldības iestādēm, veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēm un citām organizācijām.

88. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem, pakalpojuma apjomu nepārsniedzot 20 stundas kalendāra mēnesī.

89. Pārvalde izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts informācijas sistēmās, izvērtē personas vajadzība, kā arī nepieciešamības gadījumā, apseko personu dzīvesvietā un pieprasa papildus informāciju no citām institūcijām.

90. Pārvalde pieņem lēmumu par:

90.1. pakalpojuma piešķiršanu;

90.2. atteikumu piešķirt pakalpojumu.

91. Pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu, ja:

91.1. tiek konstatēts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams;

91.2. persona saņem vai tai ir tiesības saņemt citu līdzvērtīgu pakalpojumu, t.sk. asistenta vai pavadoņa pakalpojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem;

91.3. personu var pavadīt tās ģimenes locekļi vai citas personas, ar kurām tai ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

91.4. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

91.5. nepastāv tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

92. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

92.1. personai uzlabojas funkcionēšanas spējas un tā var patstāvīgi pārvietoties ārpus mājokļa;

92.2. ir zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai;

92.3. persona atbilstoši noslēgtajam uztura līgumam saņem pakalpojumam līdzvērtīgu atbalstu no uztura devēja;

92.4. persona rakstveidā atsakās saņemt pakalpojumu.

93. Pārvalde krīzes situācijā var piešķirt vienreizēju pakalpojumu, nepieprasot ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli.

94. Pakalpojumu sniedzējs noslēdz ar personu vai tās likumisko pārstāvi līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kurā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas kārtība. Ja persona sistemātiski neievēro minētā līguma nosacījumus vai persona ar savu uzvedību apdraud citu personu drošību, pakalpojuma sniedzējs pārtrauc pakalpojuma sniegšanu, par to informējot Pārvaldi.

95. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

96. Dienas centrs bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumus no trīs līdz 18 gadus veciem bērniem no trūcīgām mājsaimniecībām un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns).

97. Dienas centra pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta:

97.1. bērnu sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas;

97.2. informācijas sniegšana ģimenei par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, sadarbība ar citām pašvaldības iestādēm un organizācijām bērna un viņa ģimenes interesēs.

98. Dienas centrs izskata personas iesniegumu, pārbauda sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros, ja ir nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām, kā arī pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

99. Ne retāk kā vienu reizi 12 mēnešos vai pēc Dienas centra vadītāja pieprasījuma bērna likumiskais pārstāvis iesniedz ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli.

100. Viens no bērna vecākiem vai audžuvecākiem, vai bērna aizbildnis vai aizgādnis slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu.

101. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

102. Pakalpojuma sniegšanu pārtrauc Dienas centrs, ja netiek ievēroti noteikumu 100. punktā minētā līguma nosacījumi.

103. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) nodrošina bērna individuālas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas izstrādi, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām no divu līdz 18 gadu vecumam, kurām ir ierobežotas funkcionēšanas spējas (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu bērna likumiskajiem pārstāvjiem, mazināt bērna funkcionālā traucējuma sekas un sekmēt bērna sociālo prasmju attīstību.

104. Pakalpojums ietver:

104.1. sociālā atbalsta sniegšanu;

104.2. audiologopēda nodarbības;

104.3. fizioterapeita nodarbības.

105. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu.

106. Viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem slēdz līgumu ar Dienas centru par pakalpojuma saņemšanu, līgumā nosakot pakalpojuma sniegšanas kārtību un ilgumu.

107. Pakalpojumu pārtrauc, ja:

107.1. netiek ievēroti noteikumu 106. punktā minētā līguma nosacījumi;

107.2. bērns ar savu uzvedību apdraud citu Dienas centra apmeklētāju vai Dienas centra darbinieku drošību;

107.3. bērnam ir ģimenes ārsta vai ārsta speciālista noteiktas akūtas saslimšanas, kas ierobežo pakalpojuma saņemšanu;

107.4. bērnam vairs nav nepieciešams pakalpojums un par to ir saņemts Dienas centra speciālistu atzinums, pamatojoties uz bērna individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas programmas rezultātiem;

107.5. zudis tiesisks pamats pakalpojuma saņemšanai.

108. Pakalpojumu sniedz Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

109. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

110. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi (turpmāk šajā nodaļā – bērns). Pakalpojumu sniedz pašvaldības iestādes "Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" struktūrvienība Atbalsta centrs bērniem "Paspārne" (turpmāk – centrs "Paspārne").

111. Pakalpojums ietver:

111.1. krīzes centra pakalpojumu;

111.2. bērnu izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

111.3. sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, psiholoģisko palīdzību;

111.4. palīdzību izglītības apguvē un sociālo iemaņu attīstībā;

111.5. sadarbību ar citām institūcijām bērna un viņas ģimenes interesēs, bērna tiesību aizsardzībā.

112. Lai saņemtu pakalpojumu, bērns personīgi vai bērna aizbildnis, vai cita fiziska vai juridiska personu kopā ar bērnu jebkurā diennakts laikā ierodas centrā "Paspārne" un iesniedz iesniegumu pašvaldības iestādē "Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centrs "Kauguri"" ar lūgumu piešķirt pakalpojumu. Noskaidrojot bērna vajadzības, centrs "Paspārne" lemj par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu līdz krīzes situācijas atrisināšanai un trīs darba dienu laikā pēc bērna uzņemšanas centrā "Paspārne" paziņo Pārvaldei un Jūrmalas bāriņtiesai par bērna uzņemšanas faktu.

113. Centrs "Paspārne" normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iekārto bērna personīgo lietu un pēc nepieciešamības sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

114. Centra "Paspārne" sniegtais pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

115. Bērnu un jauniešu māja sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumus bērniem (turpmāk – bērnu aprūpes institūcija), kas nodrošina bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem no divu līdz 18 gadu vecumam (turpmāk šajā nodaļā – bērns) ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu ar mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama bērna aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa.

116. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijā nodrošina, pamatojoties uz Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu.

117. Lēmumu par bērnu aprūpes institūcijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam pēc vecāku lūguma pieņem Pārvalde, pamatojoties uz:

117.1. vecāku iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

117.2. iesniegtu iztikas līdzekļu deklarāciju;

117.3. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli;

117.4. ģimenes ārsta izziņu par bērna vecāku veselības stāvokli, ja pakalpojums nepieciešams bērnam bērna vecāku ārstēšanās dēļ;

117.5. citu institūciju sniegtu informāciju pēc nepieciešamības.

118. Pakalpojums bērnu aprūpes institūcijā tiek sniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem un bērnu aprūpes institūcijas nolikumu. Pakalpojuma sniegšanu bērnu aprūpes institūcijā pārtrauc, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai, bērnam tiek piešķirts cits ārpusģimenes aprūpes veids vai arī bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

119. Ja jaunietis, sasniedzot 18 gadu vecumu, turpina mācības, pakalpojuma sniegšana jaunietim bērnu aprūpes institūcijā pēc 18 gadu vecuma pieļaujama līdz tekošā mācību gada beigām.

120. Normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Pārvalde pieprasa samaksu par bērnam un jaunietim sniegto ārpus ģimenes aprūpi no abiem vecākiem, kuriem ar Jūrmalas bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības.

121. Dienas centrs pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – Dienas centrs) sniedz pakalpojumu personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma (turpmāk šajā nodaļā – personas).

122. Dienas centrs nodrošina personām dienas laikā atbalsta un pašpalīdzības grupu nodarbības, sociālo prasmju attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

123. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai pieņem pakalpojuma sniedzējs, par to informējot Pārvaldi. Pakalpojums tiek sniegts, neizvērtējot personas iztikas līdzekļu deklarāciju.

124. Persona ar pakalpojumu sniedzēju slēdz vienošanos par dienas centra pakalpojuma saņemšanu.

125. Dienas centra pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

126. Lēmumu par dienas centra pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu personai pieņem pakalpojumu sniedzējs, par to informējot Pārvaldi, ja persona neievēro noteikumu 124. punktā minētās vienošanās nosacījumus vai ja persona ar savu uzvedību apdraud citu klientu vai personāla drošību.

127. Īslaicīgs sociālās un veselības aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir terminēts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām, kurām vecuma, funkcionālu traucējumu vai veselības stāvokļa dēļ ir objektīvas grūtības nodrošināt savas pamatvajadzības un uzlabot vai atjaunot sociālo funkcionēšanu, saņemt atbalstu personas problēmu risināšanā un veselības stāvokļa vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības saņemt ambulatorus veselības aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – personas).

128. Pakalpojums ietver:

128.1. personas izmitināšanu 24 stundas diennaktī;

128.2. sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu personai pēc individuāla sociālā aprūpes un sociālās rehabilitācijas plāna;

128.3. ģimenes ārsta un citu speciālistu nozīmētā ārstēšanas plāna izpildi, izmantojot valsts noteiktās garantijas veselības aprūpē;

128.4. diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu atbilstoši nepieciešamībai;

128.5. sociālā darba speciālistu sniegtus pakalpojumus un konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un problēmu risināšanas nepieciešamībai;

128.6. palīdzību pašaprūpē vai ķermeņa aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

128.7. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

128.8. prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības;

128.9. darba prasmju saglabāšanu, atjaunošanu vai apgūšanu personām darbaspējas vecumā.

129. Personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, ja:

129.1. persona ir vientuļa un tai nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto apgādnieku;

129.2. persona mājsaimniecībā dzīvo viena;

129.3. personas ģimenes locekļi vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošās personas sociālās funkcionēšanās dēļ nevar nodrošināt personas vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi dzīvesvietā;

129.4. personai nepieciešamais aprūpes apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma apjomu;

129.5. persona ir bez noteiktas dzīvesvietas un tās pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas valstspilsētā, un tā ir sasniedzama Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

130. Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, Pārvalde piešķir personai pakalpojumu līdz 60 dienām kalendārajā gadā un informē par to personu un pakalpojumu sniedzēju pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka" (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojuma sniedzējs) pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai.

131. Ja pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt personai pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, Pārvalde reģistrē personu pakalpojumu saņēmēju rindā.

132. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējs nepieciešamības gadījumā nodrošina personas transportēšanu uz pakalpojuma sniedzēja iestādi, noslēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību un:

132.1. nodrošina noteikumu 128. punktā minētos pasākumus atbilstoši personas funkcionālajam stāvoklim;

132.2. veic personas fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu personai ar funkcionāliem traucējumiem, un fizisko un garīgo spēju izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem sociālo pakalpojumu jomu regulējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā, ja iepriekš personai nav noteikti aprūpes līmeņi;

132.3. saskaņā ar noteikumu 132.2. apakšpunktā noteikto aprūpes līmeni nodrošina personai atbilstošu sociālās aprūpes apjomu.

133. Pakalpojuma sniedzējs 10 darba dienas pirms noteikumu 130. punktā noteiktā termiņa beigām, izvērtē nepieciešamību pagarināt personai sniegtā pakalpojuma termiņu un iesniedz Pārvaldē:

133.1. noteikumu 132.2. apakšpunktā minētos izvērtējumus;

133.2. personas individuālā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plāna starpposma izvērtējumu;

133.3. ģimenes ārsta vai ārsta speciālista atzinumu par personai nozīmētā ārstniecības plāna izpildes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai aprūpei.

134. Pārvalde pēc noteikumu 133. punktā minēto dokumentu saņemšanas lemj par pakalpojuma sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 90 dienām kalendārajā gadā, ja:

134.1. personai ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis un saskaņā ar noteikumu 129.5. apakšpunktu personai nevar nodrošināt sociālo aprūpi dzīvesvietā;

134.2. personai saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja izstrādāto individuālo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu ir nepieciešams turpināt saņemt sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā;

134.3. nepieciešams turpināt ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nozīmētā ārstniecības plāna izpildi un to nevar veikt personas dzīvesvietā.

135. Pakalpojumu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem saskaņā ar Jūrmalas domes apstiprinātu vienas dienas izmaksu tāmi un personas līdzmaksājuma 4,50 euro dienā par katru pakalpojuma sniedzēja institūcijā pavadīto dienu.

136. Personas, kuras saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilst trūcīgas mājsaimniecības statusam, kā arī personas bez noteiktas dzīves vietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Jūrmalas valstspilsētā, un tās ir sasniedzamas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, un kurām saskaņā ar Pārvaldes veiktu personas ienākumu izvērtējumu, pamatojoties uz iesniegto iztikas līdzekļu deklarāciju, nav ienākumu (neskaitot pašvaldības pabalstus), ir atbrīvojamas no līdzmaksājuma. Šajā punktā minēto personu līdzmaksājumu 4,50 euro dienā sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

137. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem Pārvalde, ja:

137.1. personai ir noteikts pirmais aprūpes līmenis;

137.2. pakalpojuma sniegšanas rezultātā pakalpojuma sniedzēja institūcijā ir sasniegti personai noteiktie individuālās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas mērķi un persona var atgriezties dzīvesvietā;

137.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

137.4. personas vajadzības pārsniedz piedāvātā pakalpojumu apjomu;

137.5. personai tiek piešķirts cits sociālais pakalpojums.

138. Lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem pakalpojuma sniedzējs, informējot Pārvaldi, ja:

138.1. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu;

138.2. persona neievēro ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus;

138.3. personas vainas dēļ rodas vai netiek novērsti apstākļi, kas ir bīstami citu klientu vai personāla veselībai un/vai drošībai.

139. Ja pēc pakalpojuma sniegšanas termiņa beigām pašvaldības pienākums ir nodrošināt personas pašaprūpes spējām atbilstošu sociālo pakalpojumu un personai ir noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, tad Pārvalde var pagarināt personas uzturēšanās laiku pakalpojuma sniedzēja institūcijā līdz tai tiek nodrošināts viņas pašaprūpes spējām atbilstošs pakalpojums.

140. Pakalpojumu nav tiesīgas saņemt personas ar psihiskām slimībām un akūtiem psihiskiem stāvokļiem, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē, personām ar akūtām infekciju slimībām, tai skaitā hospitālo infekciju, personām ar išēmisko insultu, ja tās uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām.

141. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts personai ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), lai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā.

142. Servisa dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī.

143. Servisa dzīvokļa pielāgojums ir atbilstošs personas funkcionālā traucējuma pakāpei.

144. Servisa dzīvoklī tiek nodrošināts sociālā aprūpētāja atbalsts un uzraudzība.

145. Lēmumu par servisa dzīvokļa pakalpojuma sniegšanu pieņem Pārvalde.

146. Tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu ir personai, kurai apgādnieki nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti un pensionāram ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurai nepieder nekustamais īpašums, ja šī persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

146.1. personai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis, kas pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas lietošanā esošajā dzīvojamā platībā;

146.2. persona ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

147. Pārvalde:

147.1. veic personas vajadzību novērtējumu, un ar šo personu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu vai personu, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi;

147.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

147.3. iegūst ziņas par personu valsts un pašvaldības datu reģistros;

147.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

147.5. 10 darba dienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas, pamatojoties uz dzīvokļa pielāgotību personas funkcionālā traucējuma pakāpei, pieņem lēmumu:

147.5.1. par personas tiesībām saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu;

147.5.2. par servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

148. Servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēji dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumus sedz pilnā apmērā proporcionāli servisa dzīvokļa pakalpojuma saņēmēju skaitam.

149. Pēc servisa dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanas ar šo personu tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri vai tiek pārtraukts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgajām personām.

150. Pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar personu par pakalpojuma saņemšanas kārtību.

151. Ja personai ir tiesības saņemt servisa dzīvokļa pakalpojumu, bet pakalpojumu sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

152. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – personas), kuru deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas institūcijā bija Jūrmalas valstspilsētas administratīvā teritorijā un kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums).

153. Personām tiek nodrošināts šāds pakalpojuma apjoms:

153.1. mājoklis;

153.2. personas pašaprūpes prasmju un sociālo prasmju uzturēšana un korekcija;

153.3. personiskā atbalsta sniegšana darba meklējumos un sadzīves iemaņu apgūšanu un uzturēšanu;

153.4. personas atbalsts, konsultācijas, informācijas sniegšana, personīgo interešu un tiesību aizstāvēšana;

153.5. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu.

154. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem Pārvalde.

155. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgai personai, ja tai ir noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

155.1. garīgās veselības traucējumu dēļ personai ir objektīvas grūtības patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi;

155.2. persona ir saņēmusi sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pusceļa mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums vairs nav nepieciešams;

155.3. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams.

156. Ja pakalpojumu pieprasa noteikumu 155.1. apakšpunktā minētās personas, Pārvalde:

156.1. veic personas vajadzību novērtējumu;

156.2. nosaka personas aprūpes līmeni;

156.3. pārbauda personas sniegto informāciju pašvaldības un valsts datu reģistros un nepieciešamības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu, pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām;

156.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

156.5. pieņem lēmumu:

156.5.1. par personas tiesībām saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu;

156.5.2. par grupu dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu.

157. Uzsākot pakalpojuma sniegšanu:

157.1. persona tiek deklarēta grupu dzīvoklī;

157.2. personai tiek izbeigtas īres tiesiskās attiecības par iepriekšējās dzīvojamās telpas īri, ja persona īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo platību;

157.3. personai tiek pārtraukta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana institūcijā pilngadīgajām personām.

158. Piecu darba dienu laikā no pakalpojuma uzsākšanas, personai ir pienākums Pārvaldē iesniegt iztikas līdzekļu deklarāciju.

159. Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Personai tiek noteikts līdzmaksājums par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju (atbilstoši lietojamajai daļai) 21,80 euro mēnesī. No līdzmaksājuma 100 procentu apmērā tiek atbrīvota persona, kura atzīta par trūcīgu un maznodrošinātu mājsaimniecību. No līdzmaksājuma 50 procentu apmērā tiek atbrīvota persona, kuras ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

160. Persona vai tās likumiskais pārstāvis slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma saņemšanu un samaksas kārtību.

161. Pārvalde pieņem lēmumu par pakalpojuma pārtraukšanu, ja:

161.1. personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai;

161.2. personai sociālās rehabilitācijas rezultātā nav nepieciešams pakalpojums un persona var uzsākt patstāvīgu dzīvi;

161.3. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem);

161.4. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

162. Ja pakalpojuma sniegšanas laikā personai rodas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar psihiatru izvērtē personai nepieciešamo pakalpojuma veidu un turpmāko risinājumu.

163. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, ja:

163.1. persona neievēro ar pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma nosacījumus un pakalpojuma sniedzējs par to sniedz atzinumu;

163.2. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī;

163.3. persona lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu.

164. Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu, bet pakalpojuma sniedzējam nav iespējas to nodrošināt, Pārvalde veic personu uzskaiti un reģistrē personu pakalpojuma saņēmēju rindā.

165. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ar mērķi stabilizēt personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes un spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību uzlabošanai un stiprināšanai ģimenē un ārpus tās. Psihologa pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu konsultācijas atbilstoši personas (ģimenes) vajadzībām, kas nodrošinātu personas (ģimenes) sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu.

166. Psihologa pakalpojumu piešķir personai (ģimenei), pamatojoties uz personas iesniegumu un Pārvaldes sociālā darbinieka slēdzienu par psihologa pakalpojuma nepieciešamību.

167. Pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā vienai personai. Pamatojoties uz Pārvaldes sociālā darbinieka veiktu sociālo darbu ar ģimeni un tās rezultātā sniegtu atzinumu par krīzes situāciju, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti līdz 10 konsultācijām vienai personai.

168. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus un materiālo situāciju.

169. Par psihologa pakalpojuma sniegšanu Pārvalde slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, kurš veic psihologa profesionālo darbību.

170. Ģimenes asistenta pakalpojums ir sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu.

171. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 10 stundām nedēļā saskaņā ar Pārvaldes sociālā darbinieka veiktu sociālo darbu ar ģimeni un tās rezultātā izstrādātu individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.

172. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir līdz 12 mēnešiem kalendārajā gadā.

173. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc sniegt, ja ģimenei pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina sociālā darbinieka atzinums ģimenes individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā vai ģimene deklarē savu dzīvesvietu citā pašvaldībā.

174. Pārvaldes sociālo pakalpojumu piešķiršanas komisija tiek izveidota ar Pārvaldes vadītājas rīkojumu, komisijas sastāvā iekļaujot Pārvaldes darbiniekus.

175. Komisijai ir tiesības lemt par sociālo pakalpojumu piešķiršanu personai šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kā arī par pakalpojumu piešķiršanu personai īpašu dzīves grūtību pārvarēšanai vai mazināšanai situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ persona vai tās ģimene daļēji vai pilnībā nevar īstenot savas sociālās tiesības.

176. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2020. gada 18. jūnija saistošie noteikumi Nr. 16 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldībā".

Jūrmalas domes priekšsēdētājs G. Truksnis

Jūrmalas domes priekšsēdētājs G. Truksnis