Dokumenta — likuma — atkārtota publikācija

"Latvijas Vēstneša" vakardienas, 26. janvāra, numurā izsludinātajā likumā "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku" dažādu datoru programmu nesaskaņotības dēļ ir radusies negaidīta un nepatīkama kļūme: visā tekstā neskaitāmas reizes vajadzīgā "ņ" burta vietā izdrukājies burts "š", "ž" burta vietā — burts "š" un "Ķ" burta vietā — burts "ā". Tāpēc dokumentu publicējam vēlreiz — pareizais ir šodienas variants.

Dabiski, līdz ar šādu tīri tehnisku negadījumu un dokumentu atkārtotu pārdrukājumu nemainās likuma izsludināšanas datums, kas ir — 1995. gada 26. janvāris. "LV"

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas Hipotēku un zemes banku

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hipotēka ir zemesgrāmatā reģistrēts nekustamā īpašuma ieķīlājums, saglabājot ieķīlātāja īpašuma tiesības ar ķīlas ņēmēja noteiktajiem ierobežojumiem;

2) hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk — ķīlu zīme) ir hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata;

3) hipotekārie maksājumi ir ieķīlātāja līgumsaistību maksājumi ķīlas ņēmējam;

4) konversija ir visu vai atsevišķas sērijas visu ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību bankas noteiktajā izpirkšanas brīdī (datumā);

5) ķīlas ņēmējs ir kreditors, kura prasījums nodrošināts ar hipotēku;

6) ieķīlātājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu;

7) augļi ir ķīlu zīmju turētāju ienākumi (procentos no ķīlu zīmju nominālvērtības).

2.pants. (1) Latvijas Hipotēku un zemes banka (turpmāk — Banka) ir valsts komercbanka, kuras dibinātājs ir Latvijas Republikas valdība (turpmāk — dibinātājs). Banka nodibināta ilgtermiņa hipotekāro aizdevumu izsniegšanai dzīvojamo un ražošanas ēku celtniecībai, rekonstrukcijai un remontam, preču ražošanas (pakalpojumu sniegšanas) modernizācijai un tehnoloģijas pilnveidošanai, zemes ielabošanai un ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, kā arī nekustamā īpašuma pirkšanas un mantošanas maksājumu kārtošanai.

(2) Bankas nosaukums ir Latvijas Hipotēku un zemes banka. Saīsināts nosaukums — LHZB.

(3) Bankai ir tiesības atvērt filiāles un nodaļas Latvijas Republikas teritorijā.

3.pants. Banka darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par bankām", likuma "Par akciju sabiedrībām" normām, kas nav pretrunā ar šo likumu, Civillikuma ķīlas tiesību normām, Zemesgrāmatu likumu, Latvijas Bankas lēmumiem un norādījumiem un saviem statūtiem.

4.pants. Bankas pamatkapitāls sastāv no ieguldījumiem, ko naudas un nekustamā īpašuma veidā izdarījis dibinātājs atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Bankas aktīvi nekustamā īpašuma veidā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no bankas pašas kapitāla.

5.pants. Banka ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance. Bankai ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu. Banka pārvalda un lieto tai piederošo mantu un rīkojas ar šo mantu; tā var būt par mantisku un nemantisku tiesību subjektu, veikt darījumus atbilstoši savas darbības mērķiem, būt par prasītāju un atbildētāju tiesā Latvijas Republikā un ārvalstīs.

6.pants. Banka atbild par savām saistībām ar visu savu mantu.

II nodaļa

Hipotekāro darījumu noteikumi

7.pants. Bankas pamatuzdevums ir izsniegt ilgtermiņa hipotekāros aizdevumus uz nekustamā īpašuma ieķīlājuma pamata. Bankā var ieķīlāt nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikā.

8.pants. Bankai ir tiesības pieņemt ķīlā nekustamos īpašumus, kuri nav apgrūtināti ar zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem, izņemot gadījumus, kad iepriekšējais parāds ir par labu Bankai vai kreditors piešķir Bankai pirmtiesības.

9.pants. Aizdevumi nedrīkst pārsniegt 60 procentus no summas, par kādu ieķīlāto nekustamo īpašumu novērtējusi Banka. Nosakot nekustamā īpašuma vērtību, jāņem vērā tikai tādas pastāvīgās īpašības un ienesa, kuras šis īpašums, ja tas tiek pienācīgi apsaimniekots, var ilgstoši nodrošināt katram īpašniekam. Nekustamā īpašuma novērtējums nedrīkst pārsniegt tā tirgus cenu novērtējuma brīdī.

10.pants. Hipotekāro aizdevumu piešķiršanas noteikumus un atmaksāšanas kārtību nosaka Banka. Aizdevumu piešķiršanas noteikumos jāiekļauj visas ieķīlātāja obligātās saistības, tajos īpaši jānorāda sekas, kādas rodas, ja ieķīlātājs noteiktajā termiņā neveic hipotekāros maksājumus un nepilda līgumsaistības. Bankas noteikumi par hipotekāro aizdevumu piešķiršanu jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

11.pants. Banka nevar pieprasīt visa hipotekārā aizdevuma vai tā daļas atmaksāšanu pirms termiņa, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar hipotēkas līgumu šādas tiesības rodas, ieķīlātājam nepildot savas saistības. Ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtības samazināšanās gadījumā, kas nav saistīts ar ieķīlātāja rīcību, Bankai ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt tikai to aizdevuma daļu, kurai sakarā ar nekustamā īpašuma vērtības samazināšanos nav pietiekama nodrošinājuma.

12.pants. Ieķīlātājam ir tiesības pilnīgi vai daļēji atmaksāt aizdevumu pirms nolīgtā termiņa. Bankai uz ieķīlātāja pieprasījuma pamata ir jāsastāda jauns hipotekāro maksājumu plāns, ja daļējā atmaksa pārsniedz 20 procentus no izsniegtā aizdevuma summas un netiek mainīts aizdevuma termiņš vai arī ja daļējā atmaksa, saglabājot sākotnējo gada maksājumu apjomu, nodrošina aizdevuma atmaksas laika saīsināšanu par vienu vai vairākiem gadiem.

13.pants. Banka hipotekāros aizdevumus izsniedz naudā vai ķīlu zīmēs atbilstoši to nominālvērtībai. Saņemot aizdevumu ķīlu zīmēs, ieķīlātājam ir tiesības aizdevuma deldējuma daļu nomaksāt ar tādas pašas sērijas ķīlu zīmēm atbilstoši to nominālvērtībai, kādās Banka ir aizdevumu izsniegusi.

14.pants. (1) Naudas līdzekļus hipotekāriem aizdevumiem Banka iegūst, pārdodot ķīlu zīmes vērtspapīru tirgū, izmantojot Bankas pašas kapitālu un depozītnoguldījumus Bankā, saņemot līdzekļus no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda, kā arī piesaistot starptautisko finansu institūciju un ārvalstu kredītus.

(2) Ilgtermiņa mērķkredītu resursus Banka izmanto atbilstoši kredīta devēja noteiktajiem mērķiem un nosacījumiem saskaņā ar Bankas hipotekārās kreditēšanas noteikumiem.

15.pants. Bankai ir tiesības laist apgrozībā dažādu sēriju ķīlu zīmes ar atšķirīgu augļu likmi, tās grozīšanas kārtību un apgrozības laiku. Bankas izlaistajās ķīlu zīmēs jānorāda ķīlu zīmes nominālvērtība, apgrozībā laišanas un izpirkuma datums, augļu likme un to izmaksas laiks un kārtība, kā arī tiesiskās un ekonomiskās attiecības starp Banku un ķīlu zīmju turētājiem. Ķīlu zīmes ir brīvas apgrozības vērtspapīri, un tajās norādītās tiesības izmanto to uzrādītāji. Ķīlu zīmju turētājiem nav tiesību pieprasīt ķīlu zīmju nominālvērtības apmaksu pirms ķīlu zīmēs norādītā izpirkuma termiņa vai pirms Bankas izsludinātā pirmstermiņa izpirkuma datuma.

16.pants. Apgrozībā laisto ķīlu zīmju nominālvērtība un citu Bankas izsniegto ilgtermiņa parādsaistību kopums nedrīkst pārsniegt Bankas pašas kapitālu vairāk par 30 reizēm. Ja Banka pieņem naudu kā noguldījumus vai aizdevumus un šie naudas resursi tiek izmantoti īstermiņa kreditēšanai, Bankas pašas kapitāls ķīlu zīmju un ilgtermiņa parādsaistību nodrošinājumam jākoriģē par summu, kāda nepieciešama īstermiņa saistību nodrošinājumam ar Bankas pašas kapitālu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajiem normatīviem.

17.pants. Apgrozībā esošo ķīlu zīmju kopsummai nominālvērtības apjomā vienmēr jābūt segtai ar vismaz tāda paša apjoma hipotēkām. Ķīlu zīmes, kas pieņemtas glabāšanā Bankā, nolīgtajā glabāšanas laikā nav uzskatāmas par apgrozībā esošām. Ķīlu zīmju segumam līdz 10 procentu apjomam Banka var izmantot valsts parādrakstus un vekseļus, valsts garantētos parādrakstus un Bankas naudas līdzekļus. Parādraksti segumā ietverami par summu, kas par pieciem procentiem ir zemāka par biržas kursu, bet nav augstāka par to nominālvērtību.

18.pants. Ieķīlātais īpašums, ko Banka pārņēmusi savā īpašumā šā likuma 30.pantā minētajā gadījumā, ietverams ķīlu zīmju nodrošinājumā kopsummā par vērtību, kas nepārsniedz pusi no summas, par kādu to novērtējusi Banka, aizdevumu izsniedzot.

19.pants. Ķīlu zīmju augļi un ķīlu zīmju izpirkuma maksājumi Bankai jānodrošina ar ieķīlātāju hipotekārajiem maksājumiem, kā arī ar ieķīlāto nekustamo īpašumu, Bankas kapitālu un pārējo tās mantu.

20.pants. Bankai ir tiesības izpirkt daļu no atsevišķas sērijas ķīlu zīmēm vai — hipotekāro aizdevumu konversijas gadījumā — visas attiecīgās sērijas ķīlu zīmes atbilstoši to nominālvērtībai pirms ķīlu zīmēs norādītā izpirkuma termiņa beigām.

21.pants. Ja Banka izpērk tikai daļu no atsevišķas sērijas ķīlu zīmēm, izpērkamās ķīlu zīmes Banka nosaka publiskā izlozē. Izpirkumam izlozēto ķīlu zīmju augļu aprēķinu Banka izbeidz pēc izlozes dienai sekojošā kārtējā augļu izmaksas termiņa.

22.pants. Ķīlu zīmju konversijas gadījumā Bankai jānodrošina ķīlu zīmju turētāju tiesības pagarināt ķīlu zīmju apgrozības laiku par vienu gadu no izsludinātās izpirkuma dienas un saņemt augļus par šo laiku.

23.pants. Ja ķīlu zīmes neiesniedz apmaksai 10 gadu laikā pēc to izpirkuma termiņa beigām vai no izsludinātās izpirkuma dienas un ja ķīlu zīmju augļi nav saņemti 10 gadu laikā pēc noteiktajiem to izmaksas termiņiem, attiecīgās summas uz noilguma tiesību pamata pāriet Bankas īpašumā un tās jāieskaita Bankas rezerves kapitālā.

III nodaļa

Bankas operācijas

24.pants. Hipotekārā aizdevuma saņemšanai ieķīlātājs par aizdevuma summu ar Banku slēdz hipotēkas līgumu, kurā noteikti nekustamā īpašuma ieķīlāšanas nosacījumi saskaņā ar šā likuma 8., 27. un 29.pantu un šādi ieķīlātāja pienākumi:

1) līgumā noteiktajos termiņos nomaksāt hipotekāros maksājumus un segt ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumus;

2) bez Bankas atļaujas nedalīt un neatsavināt ieķīlāto īpašumu;

3) nesaņemt no dzīvokļu īrniekiem un īpašuma nomniekiem maksājumus uz priekšu ilgāk par vienu gadu;

4) bez Bankas atļaujas nepārdot un nenojaukt uz ieķīlātās zemes esošās ēkas un būves, kā arī neizcirst ieķīlāto mežu;

5) izmantot aizdevumu pieprasījumā paredzētajiem mērķiem.

25.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma novērtējumu saskaņā ar šā likuma 9.panta noteikumiem veic Bankas padomes apstiprinātie taksatori.

26.pants. Hipotekāro maksājumu termiņus nosaka Banka. Hipotekāro maksājumu daļa ķīlu zīmju augļu nomaksai un Bankas izdevumu segšanai jānosaka no neatmaksātā aizdevuma summas katra hipotekārā maksājuma termiņa sākumā. Termiņmaksājuma pārsniegums jāizmanto nākamā maksājuma samazinājumam, ja saskaņā ar šā likuma 12.panta noteikumiem ieķīlātājs nepieprasa jauna maksājumu plāna sastādīšanu.

27.pants. Banka pieņem ķīlā nekustamo īpašumu, ja tā sastāvā ietilpstošās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas ir apdrošinātas. Hipotēkas līguma noteikumos jāparedz ieķīlātāja pienākums nodrošināt nepārtrauktu apdrošinājumu visā hipotekāro aizdevumu termiņā. Ja ieķīlātājs savlaicīgi neatjauno apdrošinājumu, tas jāveic Bankai uz ieķīlātāja rēķina. Apdrošināšanas līgums vai polise cedējama uz Bankas vārda un atrodas tās glabāšanā. Ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanas minimālo summu nosaka Banka, bet tā nedrīkst pārsniegt neatmaksātā aizdevuma lielumu.

28.pants. Bankas pienākums ir veikt uzraudzību pār aizdevuma mērķtiecīgu izlietojumu un hipotēkas līguma noteikumu izpildi. Ja ieķīlātājs savus pienākumus nepilda vai arī tā rīcības rezultātā nekustamā īpašuma vērtība draud samazināties, Bankai ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu vai tā daļu.

29.pants. Ja ieķīlātājs nepilda saistības, ieķīlātais nekustamais īpašums tiek pārdots izsolē atbilstoši Civillikumam un Latvijas Civilprocesa kodeksa normām. Ja aizdevums nodrošināts ar vairākiem hipotēkas līgumiem, Bankai ir tiesības pieteikt par tiem kopīgu prasījumu.

30.pants. Izsolē pārdodamā nekustamā īpašuma sākumcena nedrīkst būt mazāka par Bankas prasījumu, tiesas un izsoles izdevumiem, kam pieskaitītas nekustamā īpašuma parādsaistības, kurām ir pirmtiesības salīdzinājumā ar Bankas prasījumu. Ja izsole pasludināta par nenotikušu, Bankai ir tiesības piekrist ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanai par zemāku cenu vai arī prasīt tā nodošanu Bankai.

31.pants. Banka savas ķīlu zīmes laiž apgrozībā, pārdodot tās vērtspapīru tirgū un izsniedzot aizdevumus ķīlu zīmēs. Bankai ir tiesības uzpirkt savas ķīlu zīmes pēc to tirgus kursa, kā arī slēgt komisijas līgumus ar ķīlu zīmju turētājiem par viņiem piederošo ķīlu zīmju pārdošanu vērtspapīru tirgū.

32.pants. Banka izņem ķīlu zīmes no apgrozības un dzēš, izpērkot tās par nominālvērtību pēc ķīlu zīmju apgrozības laika izbeigšanās saskaņā ar šā likuma 20.pantu un pieņemot ķīlu zīmes atbilstoši to nominālvērtībai aizdevuma nomaksai saskaņā ar šā likuma 13.pantu.

33.pants. Līdztekus hipotekārajiem darījumiem Banka ir tiesīga veikt banku operācijas atbilstoši likuma "Par bankām" 20.pantam.

34.pants. Banka likumā noteiktajā kārtībā realizē nekustamo īpašumu, kas zemesgrāmatā reģistrēts uz valsts vārda. Iegūtie līdzekļi tiek izmantoti Bankas pamatkapitāla palielināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa

Bankas pārvalde

35.pants. (1) Dibinātājam ir ekskluzīvas tiesības noteikt un grozīt Bankas pamatuzdevumus. Bankas pārvaldi dibinātājs realizē ar Bankas padomes starpniecību. Tiešo pārraudzību pār Bankas darbu veic Finansu ministrija.

(2) Finansu ministrs ir tiesīgs atcelt Bankas padomes lēmumus (nolikumus, noteikumus, instrukcijas u.c.), kas ir pretrunā ar likumiem vai Ministru kabineta lēmumiem un noteikumiem. Finansu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona var piedalīties Bankas padomes sēdēs. Finansu ministram ir tiesības ieteikt iecelšanai Bankas padomes locekļus, kā arī ierosināt viņu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

(3) Bankas pārvaldes institūcijas ir Bankas padome un Bankas valde.

36.pants. (1) Bankas padome ir Bankas augstākā lēmējinstitūcija un kontroles institūcija. Padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un septiņi locekļi, to skaitā — valdes priekšsēdētājs (prezidents). Bankas padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Bankas padomes priekšsēdētāju un valdes priekšsēdētāju (prezidentu) uz pieciem gadiem ieceļ amatā Ministru kabinets. Pēc Bankas padomes priekšsēdētāja ierosinājuma padome ieceļ vienu no padomes locekļiem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. Bankas padomes priekšsēdētājam, viņa vietniekam, valdes priekšsēdētājam (prezidentam) un viņa vietniekiem aizliegts ieņemt citu algotu amatu. Bankas padomes loceklis nedrīkst būt citu kredītiestāžu dibinātājs (akciju vai kapitāla daļu turētājs) vai darbinieks, to pārvaldes institūciju un lēmējinstitūciju loceklis.

(2) Bankas padomes locekļu pirmstermiņa atsaukšanas kārtību nosaka Bankas statūti.

37.pants. Bankas statūtus apstiprina un grozījumus tajos izdara Ministru kabinets vai — tā uzdevumā — Finansu ministrija.

38.pants. Bankas padomes kompetencē ir visas ar Bankas darbību saistīto jautājumu risināšanas funkcijas, izņemot tās funkcijas, kas ar Bankas statūtiem vai padomes lēmumiem ir deleģētas Bankas valdei. Tikai Bankas padomes kompetencē ir:

1) apstiprināt un grozīt hipotekāro un citu Bankas darījumu nolikumus, noteikumus un instrukcijas;

2) apstiprināt Bankas gada pārskatu un Bankas budžetu;

3) apstiprināt Bankas taksatorus ieķīlājamā nekustamā īpašuma novērtēšanai;

4) lemt par ķīlu zīmju un citu Bankas vērtspapīru laišanu apgrozībā un konversiju;

5) apstiprināt Bankas ķīlu zīmju paraugus;

6) noteikt komisijas atlīdzību par Bankas ķīlu zīmju pārdošanu;

7) lemt par Bankas filiāļu un nodaļu atvēršanu.

39.pants. Bankas padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk par pusi no visiem tās locekļiem, ieskaitot Bankas padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Padome visus jautājumus izšķir ar klātesošo tās locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Bankas padomes priekšsēdētāja balss.

40.pants. Bankas padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir Bankas darbinieki, kas pārstāv padomi tās sēžu starplaikā. Bankas padomes priekšsēdētājs veic uzraudzību pār Bankas valdes darbību, kontrolē tās lēmumu atbilstību likumiem, Bankas statūtiem un padomes lēmumiem, izskata visus jautājumus, kas ir Bankas padomes kompetencē, un dod par tiem atzinumu.

41.pants. Bankas padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pēc vajadzības, bet ne retāk kā sešas reizes gadā. Padomes sēdes protokols jāparaksta visiem padomes locekļiem, kas piedalījušies sēdē.

42.pants. Bankas izpildinstitūcija ir valde, kuras sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (prezidents), viņa vietnieks un četri līdz seši valdes locekļi. Valde Bankas vārdā rīkojas bez īpašas pilnvaras Latvijas Republikas likumu un Bankas statūtu ietvaros. Bankas valde tieši vada atsevišķu struktūrvienību darbību, glabā Bankas mantu un kapitālu un atbild par to, kā arī par Bankai uzticētajām materiālajām vērtībām. Bankas valde nodrošina Bankas operatīvo vadīšanu.

43.pants. (1) Bankas valdes kompetenci nosaka Bankas statūti. Tajos var noteikt jautājumus, kuru izlemšanai nepieciešama iepriekšēja Bankas padomes piekrišana.

(2) Nelikumīgus valdes lēmumus atceļ Bankas padome.

44.pants. Bankas valdes darbu vada valdes priekšsēdētājs (prezidents). Valdes priekšsēdētājs (prezidents) bez īpašas pilnvaras pārstāv Banku atbilstoši Bankas statūtiem un tajos noteiktajai kompetencei.

45.pants. Bankas valde sanāk ne retāk kā reizi divās nedēļās. Sēdes sasauc un vada valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai viņa vietnieks. Valde ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu, ieskaitot valdes priekšsēdētāju (prezidentu) vai viņa vietnieku. Valde lēmumus pieņem ar klātesošo tās locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja (prezidenta), bet viņa prombūtnē — priekšsēdētāja vietnieka balss. Valdes sēdes protokols jāparaksta visiem valdes locekļiem, kas piedalījušies sēdē.

V nodaļa

Gada pārskats un peļņas sadale

46.pants. Bankas valdes sastādīto un zvērinātu revidentu pārbaudīto gada pārskatu apstiprina Bankas padome. Bankas gada pārskata pamatrādītāji publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

47.pants. Bankas peļņas sadali nosaka padome, tomēr vismaz 50 procenti no pārskata gada tīrās peļņas ieskaitāmi rezerves kapitālā.

VI nodaļa

Bankas reorganizācija un likvidācija

48.pants. Lēmumu par Bankas reorganizāciju, privatizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets saskaņā ar likumiem.

49.pants. Bankas reorganizācijas, privatizācijas vai likvidācijas gadījumā ķīlu zīmju turētāji saglabā prasījuma pirmtiesības salīdzinājumā ar citiem Bankas kreditoriem.

50.pants. Bankas darbības izbeigšanas gadījumā nevar pieprasīt pirms termiņa atmaksāt hipotekāro aizdevumu.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 12.janvārī.

Rīgā 1995. gada 26. janvārī Valsts prezidents G. Ulmanis