26. janvāra plenārsēde

Kopsavilkums

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu". (z.s. dok. nr. 34) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā". (z.s. dok. nr. 91) Balsojums: 49 par, 5 pret, 7 atturas.

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (r.s. dok. nr. 1327) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (r.s. dok. nr. 1328) Balsojums: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās un ģimenes, un krimināllietās". (r.s. dok.nr. 1326) Balsojums: 60 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās un ģimenes, un krimināllietās". (r.s. dok. nr. 1323) Balsojums: 61 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". (r.s. dok. nr. 1324) Balsojums: 59 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās". (r.s. dok. nr.1079, dok. nr. 1166, nr. 1298) Balsojums: 58 par, 2 pret, 4 atturas.

— "Par valsts meža izmantošanas kārtību". (r.s. dok. nr. 787, nr. 1292) Balsojums: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanu". (r.s. dok. nr.1331) Balsojums: 56 par, 1 pret, 2 atturas.

— "Par pašvaldību budžetu". (r.s. dok. nr. 721, nr. 1297, nr. 1297A) Balsojums: 67 par, 2 pret, 0 atturas.

— "Par privatizācijas sertifikātiem". (r.s. dok. nr. 846, nr. 846A, nr. 1321) Balsojums: 50 par, 10 pret, 8 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". (p.s. dok. nr. 617, 1995.g. z.s. dok. nr. 5) Balsojums: 59 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamu pieņēma

likumprojektu:

— "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". (r.s. dok. nr.1096, nr. 1295) Balsojums: 59 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". (r.s. dok.nr. 1192, 1995.g. z.s. dok. nr. 4) Balsojums: 62 par, 0 pret, 6 atturas.

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

—"Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Nodots Juridiskajai komisijai. (z.s. dok. nr. 46, nr. 46A)

— "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". (z.s.dok. nr.47, 47A) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai;

— "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ratificēšanu". (z.s.dok. nr.49, nr.49A) Nodots Ārlietu (atbildīgā) un Vides un sabiedrisko lietu komisijai;

— "Grozījums likumā "Par policiju"". (z.s.dok. nr.54, nr.54A) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai;

— "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". (z.s.dok. nr.55, nr.55A) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai;

— "Par aizsargjoslām".(z.s.dok. nr.53, nr.53A) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas (atbildīgā) un Vides un sabiedrisko lietu komisijai;

— "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". (z.s.dok. nr.64, nr.64A) Nodots Valsts pārvaldes un pašvaldību, Juridiskajai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas (atbildīgā) komisijai;

— "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (z.s.dok. nr.79, nr.79A) Nodots Ārlietu (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeima pieņēma lēmumus par amatpersonām:

— "Par Marisa Andersona deputāta mandāta apstiprināšanu". (z.s.dok. nr.83);

— "Par uzticības izteikšanu veselības aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijas Veselības departamentā Pēterim Apinim. (z.s.dok. nr.70);

— "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu (Skaidrīte Buivide, Māra Marija Čerkasova, Laima Eihe, Marija Goldšmite, Olga Putāne, Ināra Šteinerte, Edīte Vernuša, Voldemārs Zariņš, Aivars Zāģeris) apstiprināšanu". (z.s.dok. nr.66);

— "Par P.Dzalbes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. (z.s.dok. nr.67);

— "Par Zemgales apgabaltiesas tiesnešu (Daina Andersone, Marika Krotkova, Inguna Preisa, Velta Silamiķele) apstiprināšanu". (z.s.dok. nr.68);

— "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu (Olga Macpāne — Ventspils pilsētas tiesas tiesnese, Jurijs Vasiļkovskis — Ludzas rajona tiesas tiesnesis) iecelšanu". (z.s.dok. nr.69);

— "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu (Inta Kalniņa — Saldus rajona tiesas administratīvā tiesnese, Inese Mudele — Tukuma rajona tiesas administratīvā tiesnese, Lūcija Rieta — Kuldīgas rajona tiesas administratīvā tiesnese, Andrejs Strautiņš — Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvais tiesnesis, Irēna Vikmane — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvā tiesnese) iecelšanu". (z.s.dok. nr.70).

Saeima pieņēma lēmumprojektu:

— "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". (z.s.dok. nr.48).

Saeima saņēma deputātu grupas steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim, finansu ministram A.Piebalgam par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu (1995. gada 11. janvāris) "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" un ar to saistīto spēkā esošo likumu neievērošanu. Pieprasījums netika atzīts par steidzamu un tiks izskatīts Saeimas Pieprasījumu komisijā parastajā kārtībā.

Saeimas ziņu dienests, Irīna Korņiļjeva

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu visus ieņemt vietas! Godātie deputāti, 26.janvāra sēdi paziņoju par atklātu un lūdzu jums vārdu īsai uzrunai par 26.janvāri kā Latvijas de iure atzīšanas dienu!

A.Gorbunovs (5.Saeimas priekšsēdētājs). Godātie deputāti! Uzsākot plenārsēdi, es gribētu pakavēties pie šīsdienas, 26.janvāra, vēsturiskās nozīmes. Šajā dienā 1921.gadā Latvijas Republika tika tiesiski atzīta kā neatkarīga valsts. 26.janvāris kā Latvijas de iure atzīšanas diena tika oficiāli atzīmēta visu Latvijas neatkarības laiku līdz padomju okupācijai 1940.gadā. 1921.gada 26.janvārī Parīzē notika Antantes valstu Augstākās padomes sēde, kurā bija pārstāvētas Anglija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija. Šīs sēdes laikā tika pieņemts lēmums, kuru parakstīja toreizējais Francijas premjerministrs Aristids Briāns un kurā teikts, ka, izskatot Latvijas valdības atkārtotos pieprasījumus, nolemts atzīt Latviju kā valsti de iure . Šī lēmuma pieņemšanai sekoja vispārēja Latvijas atzīšana. Turklāt pasaules valstu lielākā daļa, kā zināms, neatzina Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā un paturēja Latvijas atzīšanu spēkā arī pēc 1940.gada. Fakts, ka Latvija visus šos gadu desmitus bija turpinājusi juridiski pastāvēt, palīdzēja mums atgūt savu valstiskumu un panākt Latvijas atjaunotās neatkarības atzīšanu pēc tam, kad tika pieņemta 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācija un 1991.gada 21.augusta konstitucionālais likums. Tātad bija 1918.gada 18.novembris — Latvijas proklamēšanas diena, bija ilgas un smagas Latvijas brīvības cīņas, bet bija arī ilgstoša un grūta diplomātijas cīņa par Latvijas starptautisko atzīšanu. Tāpēc ar šo uzrunu es gribētu aicināt, lai mēs, Saeimas locekļi, apliecinām cieņu šim nozīmīgajam Latvijas vēstures notikumam un to cilvēku piemiņai, kuriem bijuši ievērojami nopelni, izcīnot Latvijas neatkarību un panākot tās starptautisko atzīšanu, kā arī lūgt Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisiju izskatīt saņemtos priekšlikumus par to, lai 26.janvāris tiktu no jauna atzīmēts kā Latvijas Republikas atzīšanas oficiālā atceres diena. Pateicos jums par uzmanību!

Izskatām Prezidija izsludināto darba kārtību 26.janvāra sēdei. Ir saņemti priekšlikumi no frakcijas "Latvijas ceļš" deputātiem, kur viņi lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu Pēterim Apinim kā veselības aizsardzības ministram Labklājības ministrijā un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Budžeta un finansu komisija lūdz iekļaut 26.janvāra sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" izskatīšanai trešajā lasījumā. Te gan nav pievienotas nekādas norādes. Tā kā nav nekādu norāžu, tad loģiski, ka šis jautājums, ja deputāti neiebilst, tiktu izskatīts iesniegšanas secībā kā pēdējais. Nav iebilžu deputātiem? Ministru prezidents Māris Gailis, lūdzu! Jā, šeit bija pārpratums... Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Mēs, mūsu frakcija rakstām priekšlikumu, bet, tā kā tagad šis jautājums tiek pacelts, mūsu priekšlikums ir šo izlīdzināšanas fondu iekļaut darba kārtībā aiz darba kārtības 26.jautājuma. Tātad aiz likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku Latvijas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanu", tātad aiz šī darba kārtības 26.jautājuma, ja tur varētu to iekļaut.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis jautājums tiek iekļauts un deputāta Panteļējeva priekšlikums ir atbalstīts.

Deputātu iesniegums. Deputāti Rozentāls, Resnais, Putniņš un Grīgs. "Ierosinām izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, atliekot darba kārtības 28.punkta "Likumprojekts "Grozījumi likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību"" izskatīšanu uz nākamo Saeimas sēdi." Vai pret šo ierosinājumu deputātiem ir kādas iebildes? Lūdzu, deputāte Larisa Laviņa, "Līdztiesība".

L.Laviņa (L). Labrīt, cienījamie kolēģi! Es šobrīd gan runāšu tikai savā vārdā. Es uzskatu, ka šis likumprojekts jau savu laiku ir sagaidījis. Mēs to sen esam izskatījuši Kultūras, izglītības un zinātnes komisijā. Pretrunas ir noskaidrotas arī savstarpēji, un es domāju, ka nav nekādas vajadzības to nemitīgi atlikt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jā, tas ir mūsu lūgums, un Zemnieku savienības frakcija to atbalsta, jo šeit klāt nevar būt Berķis un arī es turpmāk nevarēšu būt klāt sēdē, bet mums tur ir daži ļoti svarīgi punkti, kuros mēs gribam lūgt Saeimas izpratni, un tikai tāpēc, nu, tādu tehnisku iemeslu dēļ mēs lūdzam atlikt uz vienu nedēļu, citu nekādu motīvu nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Laviņa uztur balsojumu? Deputāte Laviņa uztur balsojumu. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" izskatīšanu atlikt uz nākamo Saeimas sēdi. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 8, atturas – 7. Priekšlikums ir pieņemts. Šis likumprojekts tiek atlikts uz nākamo Saeimas sēdi.

Vai par darba kārtības priekšlikumiem, izmaiņām, papildinājumiem visu esam izskatījuši?

Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis dažus pieprasījumus. Turpināsim līdzšinējo praksi. Prezidijs jautājumus un pieprasījumus vienmēr iekļauj darba kārtībā attiecīgajā sadaļā, līdzko tie ienāk Prezidijā, un atsevišķi par to nebalsojam. Nav iebildumu? Nav.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Deputāti Urbanovičs, Kuprijanova, Bukovskis, Ameriks, Jurkāns. Vai pret Prezidija atzinumu deputātiem ir iebildes? Vārds deputātam Viesturam Paulam Karnupam, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Es aicinātu noraidīt Saeimas Prezidija atzinumu nodot šo iesniegto likumprojektu komisijām. Pēc LNNK frakcijas domām šis grozījums, kas ir pieteikts, mainīs, būtiski mainīs esošo likumdošanu un arī sarežģīs vispārējo zemes reformu, jo jebkurš no nepilsoņiem varēs arī par iepriekšēju samaksu visādā veidā nelikumīgi vai negodīgi kļūt par zemes īpašnieku, kas būtu pretrunā tieši ar visu mūsu domāšanu, mūsu likumdošanu sakarā ar zemi Latvijā. Pēc mūsu domām šo priekšlikumu vajadzētu noraidīt, vismaz tikmēr, kamēr zemes reforma nav pabeigta un nav sakārtots viss zemes jautājums, kas ir saistīts tieši ar pilsoņiem. Un tad, pēc tam varbūt varēsim domāt par izmaiņām gan konstitucionālajā likumā, gan likumos par zemes pirkšanu un pārdošanu. Es aicinu Saeimu noraidīt šo Prezidija atzinumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam – Jānis Urbanovičs. Es ļoti atvainojos, par nākamo jautājumu Anna Seile runās. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija, lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP). Cienījamie deputāti! Būtībā labāk par Karnupa kungu laikam es nevarētu aģitēt par to, ka šis jautājums nododams komisijā. Tieši tos vārdus, ar kuriem viņš runāja "pret", es varētu teikt "par", jo šodienas likumdošana ir tāda nesakārtota, un, neizdarot šos grozījumus, vismaz tos komisijā neizsverot, mēs turpinām šo nesakārtotības principu uzturēt mūsu likumdošanā. Jo par ko ir runa? Šajā konstitucionālā likuma pantā, kur mēs esam iesnieguši priekšlikumu, ir runa par mantošanas tiesību, kā saka, negrozāmību. Būtībā nekur pasaulē tādas prakses nav. Ja ir vēlēšanās ierobežot kāda pilsoņa brīvību novēlēt savu zemi nepilsonim, citas valsts pilsonim un tā tālāk, tad tas būtu darāms reglamentējošā likumā par mantošanas procedūru. Ja šodien tāda nav, tad būtu nepieciešams šajā konstitucionālajā likumā arī atainot šīs tiesības. Ja pilsoņa pēdējā griba ir bijusi novēlēt savu īpašumu savam dēlam, kurš dīvainā kārtā mūsu pašu pieņemto likumu nesakārtotības dēļ nav pilsonis, tad šīs tiesības būtu realizējamas, un tāpēc ir šis labojums. Bet, kas attiecas uz Karnupa kunga apsvērumiem un viņa domām par to, ka varētu kāds iepriekš samaksāt par mantošanu, nu, tas jau, ziniet, vairāk izklausās pēc zaimiem. Es aicinātu tomēr šo jautājumu nevis nogriezt, kā saka, uzreiz un neizskatīt, bet gan izsvērt komisijā. Man liekas, pret to nevajadzētu būt lielām pretenzijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām var būt debates, godājamie kolēģi! Bet tagad debates ir izbeigtas. Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu iesniegto likumprojektu "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret—24, atturas — 3. Šis Saeimas Prezidija atzinums ir apstiprināts, un likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, un tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Iesniedz deputāti Urbanovičs, Kuprijanova, Bukovskis, Ameriks, Jurkāns.

Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie Prezidija locekļi un deputāti! Tikai 20.decembrī likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tika izsludināti pēdējie labojumi, tai skaitā arī labojumi tajā pantā, kuru grozīt nupat iesaka Urbanovičs, Kuprijanova, Bukovskis, Ameriks un Jurkāns. Tādu nestabilitāti radīt Latvijā zemes reformas laikā, ik pa pusmēnesim grozot likumu, es domāju, deputātiem nevajadzētu pieļaut. Nupat mēs nobalsojām par nodošanu komisijām un ierosinājām grozīt cilvēka un pilsoņa tiesību un pienākumu konstitucionālo likumu. Urbanoviča kungs nupat no tribīnes aicināja grozīt arī 1937.gada likumu mantošanas jautājumos. Tas radītu ļoti lielu nestabilitāti Latvijā. Tāpēc es jums varu paskaidrot, ka Latvijā attiecībā uz nepilsoņiem ir noteikta šāda kārtība zemes iegūšanas lietās. Tātad jebkurš cilvēks, kurš ir Latvijas iedzīvotājs un zemi ieguvis zemes reformas gaitā, var lietot šo zemi un viņa mantinieki var mūžīgi lietot šo zemi paaudžu paaudzēs. Var lietot. Bet mantot? Cilvēks, kurš nav pilsonis, varbūt šo zemi ar testamentu var novēlēt kādam itālim, spānim vai ķīnietim. Vai šādā gadījumā šiem testamentārajiem mantiniekiem būtu jāiegūst Latvijā zeme? Ja šāds testamentārais mantinieks pilnīgi no citas valsts šo zemi grib lietot, lūdzu! Lai nāk ķīnietis un strādā latviešu zemi, un viņa bērni arī var šo zemi apstrādāt. Tāda ir mūsu likumdošana. Pilsētās šādos gadījumos, ja nepilsonis ar mantošanas tiesībām, izmanto zemi, zeme tiek reģistrēta uz valsts vārda. Bet lauku apvidos, es atvainojos, pilsētā, tiek reģistrēta uz bijušā īpašnieka vārda. Tiek atdotas īpašuma tiesības bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam, ja viņš ir pieteicies. Bet lauku apvidos šo zemi iegūst valsts. Tātad tā tiek reģistrēta uz valsts vārda. Nekādu lietošanas ierobežojumu šeit nav. Varētu tikt ar šādu likumu, kāds pašreiz ir spēkā, ierobežoti tikai nelegāli novēlējumi. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo labojumu iekļaušanu dienas kārtībā un noraidīt tos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP). Nu atkal tas pats! Kaut kādi nelegāli mantošanas novēlējumi... Nu kas tas ir? Kāpēc tad vajag tādas nobīdes? Ir situācija, ka Pilsonības likums, kuru mēs esam pieņēmuši, atvainojiet, tad es vēl nebiju deputāts, neļauj dēlam, kas ir tēva–pilsoņa tiešais pēcnācējs, vai meitai, šo divu gadu laikā iegūt pilsonību. Šī procedūra mums ir tāda, ka viņš nespēs, dēls būdams, novēlēto vai mantoto zemi paturēt. Vai mēs neesam drusku niknāki par tiem boļševikiem, kurus mēs te bieži vien atceramies savās kvēlajās runās? Viņam tiek nacionalizēta šī zeme, kura viņam ir varbūt drusku svētāka nekā, es nezinu, kam, tā ir viņa Latvijas daļiņa, tā ir viņa dzimtene. Un viņš grib šo zemi paturēt lauku apvidū. Un tā ir pretruna, starp citu! Drusku savādāka situācija ir pilsētās, kur nepilsonim vai citas valsts pilsonim, es uzsveru, zeme varētu piederēt. Laukos — ne. Tas taču ir absurds, es atkal atkārtoju. Lūdzu, tas būtu izsverams, arī visas šīs atsauces uz citiem likumiem. Tieši tāpēc mēs arī iesniedzām, lai paskatītos uz šo problēmu drusku plašāk. Toreiz, kad mēs 20.decembrī ar joni gatavojāmies budžeta apspriešanai, šis jautājums un sakarā ar nodokļu likumu skatāmais jautājums nepamatoti tika izskatīts pavirši. Tieši tāpēc mēs aicinām šo jautājumu drusku sīkāk un detalizētāk izskatīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš , "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Gunārs Resnais.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es negribu iedziļināties problēmas būtībā, bet mēs tikko jau nobalsojām par labojuma konstitucionālajā likumā par cilvēka un pilsoņa tiesībām nodošanu komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Man būtu lūgums — ja Saeima nobalso par šā likumprojekta nodošanu komisijām, tad nodot to arī Juridiskajai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS). Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Ļoti atbalstu Seiles kundzes teikto un papildinu to ar jautājumu: ko mēs gribam panākt ar šā likuma grozījumu? Mēs nesen pasludinājām Latvijas neatkarību. Eksistē Latvijas kā republikas, kā zemes nedalāmība. Tā pieder Latvijas Republikai, Latvijas valstij un Latvijas pilsoņiem, kas to pārstāv. Un šodien, ja atsaucamies uz decembra mēneša zemes reformas grozījumiem, kad mēs iestrādājām ne ar absolūto balsu vairākumu, tikai ar vairākumu, zemes piešķiršanu juridiskajām personām, jau radīta ļoti liela plaisa. Jo tur nav atrunāts, kas notiks ar juridiskajām personām, ja tās mainīs profilu, ja mainīsies proporcionālā attiecība šajās iestādēs. Tas jau tiek atlikts nākošajai Saeimai. Šodien mantinieki ir tiesīgi saņemt arī dāvinājuma kārtā šo zemi, kompensāciju par šo zemi. Ir noteikts termiņš – divi gadi. Un esošajā likumā ir noteikts, ka šie divi gadi var tikt pagarināti. Es uzskatu, ka tā nodošana komisijā ir kārtējais ķīlis Latvijas zemes vienotībā, veselumā. Līdz ar to zināmā mērā arī neatkarībā. Mani pilnīgi šis jautājums ne tikai uztrauc, bet arī faktiski apvaino kā centieni sadrumstalot Latvijas neatkarības veselumu. Es aicinu nenoslogot komisijas ar darbiem, par kuriem faktiski šodien zināms, ka tie ir jānoraida. Un neviens Latvijas pilsonis šeit necieš, arī neviens dāvinājuma mantinieks necieš, jo viņš saņems par šo zemi kompensāciju, bet nevis zemi īpašumā, lai to varētu tālāk tirgot nākošajiem.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gribu varbūt precizēt Urbanoviča kunga teikto. Ja tēvs ir pilsonis un nodod savu zemi mantojumā savam dēlam, tad dēls arī ir pilsonis. Un tas nav... Nevajadzētu tādā veidā samudžināt šo jautājumu. Kā Resnā kungs minēja, šeit ir runa par zemes nodošanu nepilsoņiem. Ārvalstniekiem. Un nav runa par kaut kādu pilsoņa atvases mantojuma aizliegšanu. Es arī aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam – deputāts Ameriks.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Pagājušo gadu pie manis griezās tik daudz lauku cilvēku tajā sakarībā, ka viņu zemes ir ieguvuši labticīgie ieguvēji vai tā nodota izmantošanai. Un vislielākā problēma ir tad, kad tieši šie nepilsoņi, kas bija kolhozos un tā tālāk, vadībā... Cilvēki, lai izvairītos no izsūtīšanas, tā bija uz mata ar manu tēvu... Manus brāļus aizsūtīja uz Sibīriju... Lai šos manus brāļus neaizsūtītu, tēvs nodevis zemi... Dokumentu par to nav. Un tagad viņi pastāv, ka taisnība ir viņiem, un viņi arī to zemi lieto tur. Un tas nav vienīgais gadījums. Gulbenē viena kundzīte ir uz mata tādā pašā situācijā... Viņa ir pensionāre, un tas krievs, kas tur ieguva to zemi, arī tagad dzīvo tajā pašā mājā un to māju zāģē kopā malkai. Jo viņa nevarot pierādīt, ka tā māja ir viņai piederējusi. Es ar tādām diezgan lielām pūlēm šos dokumentus te, Rīgā, atradu. Bet šādas lauku situācijas ir tiešām ārprātīgas, kur ir kolhozu vadītāji piespieduši atdot mājas citiem. Un zemi tāpat. Un tagad mēs sakām, ka mēs negribam to novēlējumu atļaut. Šis taču nav īstais novēlējums, tā jau ir izspiešana. Ko nu mēs tagad pateiksim? Kur ir robeža starp īstu novēlējumu, pēc savas gribas, un novēlējumu, kas ir ar izspiešanas metodēm iegūts? Mums ir jāsakārto tas, mēs nevaram nekādā ziņā tā atstāt, ka mēs varam novēlēt kuram katram. Nē, tam ir jāiet cauri juridiskajām instancēm! Likums nav sakārtots, un šodien būs jārunā par to, un es taisni runāju, ka mēs nevaram piekrist tādai lietai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Es vēl varētu saprast, ka Resnā kungs nav izlasījis līdz galam Pilsonības likumu, bet es gribu šaubīties, vai nu Karnupa kungs arī to nav izlasījis. Es domāju, ka viņš to ļoti labi zina. Būsim konsekventi, ievērosim likumus un centīsimies atrisināt tās pretrunas, kas ietvertas šajos likumos! Bet mēs, man liekas, šobrīd steidzamies uz priekšu. Mēs neapspriežam pirmajā lasījumā šos labojumus. Mums šis jautājums, un es pilnīgi paklausu šeit Endziņa kungam, ir jāizdiskutē, pirmkārt, Juridiskajā komisijā. Otrkārt, visi deputāti, kuri vēlas, var iesniegt savus priekšlikumus. Un pirmām kārtām jautājums ir pamatā būtisks. Būtisks šim pārejas laikam, šiem diviem gadiem, par kuriem mēs šobrīd iesniedzam šo priekšlikumu un kuru laikā šīs problēmas, kas saistītas ar naturalizāciju, pastāvēs. Un šobrīd komisijām ir jāizspriež, vai tas ir lietderīgi vai nav lietderīgi. Un pamatā es šobrīd aicinu jūs atbalstīt šā likumprojekta nosūtīšanu komisijām, jo mums ir jāizdiskutē tur pirmkārt. Un, ja tas tik tiešām būs nepieciešams, atgriezīsimies pie tā pirmajā lasījumā šeit, Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu pateikt tikai divus teikumus. Pirmkārt, man ir ļoti neērti klausīties, ka radioklausītāji dzird, ka mums visiem grib iestāstīt, ka kāds pilsoņa dēls ir nepilsonis un var nedabūt šo pilsonību. Tāda lieta ir vienkārši nolaidība, jo visi pilsoņu bērni, arī ārlaulības bērni ir noformēti par pilsoņiem. Un nevajag mūs, lūdzu, maldināt! Tāpēc vispār šā likuma izskatīšana, kā Seiles kundze teica, pēc tik ilgām diskusijām un labojumiem zemes likumā vienkārši ir nevajadzīga. Nevajag to nosūtīt nekādām komisijām. Ar vienu, teiksim, nepamatotu jautājumu, kas samudžina, ka dēls un meita nevar saņemt zemi mantojumā, nav ko kavēt laiku.

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es kā latviešu zemnieks, ziniet, šoreiz redzu, ka tiešām notiek nejēdzība. To es varu sacīt visiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas zemniekiem. Ja jūs gribat dabūt spriedzi sabiedrībā, it sevišķi no lauku puses, jūs, Amerika kungs, un vēl kas šeit runājāt, Urbanoviča kungs, jūs to dabūsit! Kad es nejauši pacēlu augšā dokumentu tieši par jums, Amerika kungs, kādās firmās jūs piedalāties un kādas firmas saskaras ar jums, sākot ar Haritonovu, tad man ir skaidrs, kas jūs esat.

Bet es šeit gribu pasacīt vienu — to, ko sacīja Seiles kundze, pietiekami precīzi un argumentēti izklāstīdama. Nonākot līdz Endziņa kungam, es ceru, ka varētu būt arī tāds pieļaujams moments, ka varētu izlaist caur šo Juridisko komisiju un tur, nu, it kā velti laiku zaudēt, bet atgriezties pie tā paša stāvokļa, kāds ir pašlaik, bez šā labojuma. Es pieļauju, ka tas tomēr var būt, ka Endziņa kungs ļoti loģiski pieiet savā komisijā. Es gribu brīdināt un griežos pie Latvijas pilsoņiem — šī ir tīša spriedzes radīšana. Nedariet to!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks — otrreiz!

A.Ameriks (TSP). Grīga kungs! Tad, kad vairs nav argumentu, tad sākas apvainojumi. Un sākas demagoģija. Arī cienījamie radioklausītāji! Par to, ko Grīga kungs teica. Tautas saskaņas partija šobrīd ierosina izskatīt labojumus, kas neskar bēnus vien. Šobrīd ir vīri un sievas, kuri nav pilsoņi. Un šobrīd, notiekot nelaimes gadījumam, vai kādam cilvēkam mirstot, viņi, kā teikt, ir nākošais cilvēks — vīrs vai sieva. Šo divu gadu laikā, kamēr noritēs šī naturalizācija, mēs nespējam to šobrīd... Viņi ir pirmās kārtas naturalizējamie, bet mēs radīsim daudzas problēmas, kas ir saistītas ar šīm mantojuma tiesībām. Es vēlreiz saku, ka mēs varam labot vai ienest šīs nianses iekšā, kas ir nepieciešamas, lai varētu pilnvērtīgi šā likuma labojumu izskatīt un izdiskutēt, bet pirmām kārtām tas ir jādara komisijās. Un nerunāsim šobrīd par personīgiem apvainojumiem, bet meklēsim reālu izeju no tām problēmām, kas šobrīd pastāv, un pastāv arī mantošanas lietās. Jo tik tiešām ir tā, ka daudzi mūsu laulātie dzīvesbiedri ir pilsoņi un nav pilsoņi, un šo jezgu nevajēdzu turpināt. Nevis radīsim atkal šo nacionālo noskaņojumu, kā Grīga kungs šobrīd to pasniedz — ar demagoģijas piegaršu, bet meklēsim racionālus risinājums!

Sēdes vadītajs. Godātie deputāti! Es atkārtoti jūs aicinu cita deputāta argumentus nesaukt par demagoģiju, jo tad loģiski varētu secināt, ka arī pašam trūkst argumentu.

Godātais deputāt Panteļējev! Es šo aicinājumu izteicu visiem deputātiem. Deputāts Stroganovs, "Līdztiesība". Lūdzu!

Turpinājums nākamajā numurā

F.Strogonovs (L). Cienījamie kolēģi! Kāpēc mums šodien par šo jautājumu ilgi jārunā? Mūsu frakcija visu laiku bija pret zemes pārdošanu. Tāda bija mūsu pozīcija. Mēs vienreiz risinājām šo jautājumu. Mēs devām tiesības juridiskajām personām dabūt zemi. Juridiskā persona var. Kāpēc nevar dabūt zemi mantinieki? Kāpēc mēs šodien runājam par šo jautājumu? Šo jautājumu mēs vēlreiz šeit risinām. Es domāju, ka šodien būs risinājums tāds, kāds bija pirmo reizi. Juridiskajām personām būs tiesības, bet konkrētam cilvēkam nebūs mantinieku? Nu tad es nesaprotu!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība. lūdzu!

L. Stašs (TPA). Godājamie kolēģi! Man sanāk baigās dusmas, kad mēs runājam, runājam un visu darām otrādi, nekā tas ir. Nu kāpēc mēs nevaram ? Kāpēc mēs šodien runājam par to, ka nevar būt Latvijas pilsonim dēls vai meita, kas nav Latvijas pilsoņi? Nu kāpēc nevar būt? Tas ļoti var būt. Teiksim, manas sievas māsas jeb tuvākie radinieki dzīvo Francijā un ir Francijas pavalstnieki. Kāpēc es nevaru novēlēt savu zemi viņiem? Nu kāpēc es nevaru? Arī Krievijā, teiksim. Mana sieva ir krieviete, un Krievijā ir viņai brālis un tā tālāk, tuvākie radinieki. Kāpēc es nevaru to novēlēt? Un tiešām, kamēr naturalizācija pienāks, būs divi gadi. kas tad būs galu galā? Tas cilvēks, mans tuvākais radinieks — dēls vai meita, vai tur nākamie radinieki, būdami Krievijā zaudēs vispār tiesības saņemt zemi. Es uzskatu, ka tas ir jāizskata Juridiskajā komisijā. Tas ir jādara! Un nevis uzreiz tā lemt.

Un otra lieta. mēs jau visu laiku cīnāmies un strīdamies par zemes tirgu. Un visi mēs vienādi uzskatām, ka nedrīkst zemi pārdot, un tā nedrīkst tā būt tirgošanās objekts. Tas tak ir tirgus galu galā! Un visā pasaulē tas ir rakstīts. Un ir jābūt zemes tirgum, un ir jābūt zemei vērtībai. Ja mums nebūs pašā pamatā vērtības zemei, nebūs zemes tirgus, mēs neko nepanāksim ekonomikā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Urbanoviča, Kuprijanova, Bukovska, Amerika un Jurkāna iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 25, atturas — 5. Saeimas Prezidija atzinums akceptēts.

Nākamais likumprojekts — "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ratificēšanu". Ministru kabinets iesniedz. Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem, ir lūdzu, iebildes?