Komisijas atzinums
Dokuments nr.95
Par Saeimas vēlēšanu likumprojektiem
Saeimas Prezidijam
(Par likumprojektiem "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām"" un "Saeimas vēlēšanu likums")
Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektus:
1) "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām"" (1994. gada pavasara sesijas dok.nr.387, iesniedz deputāti A.Kiršteins, A.Lambergs, M.Budovskis, E.Berklavs, A.Krastiņš);
2) "Saeimas vēlēšanu likums" (1994. gada pavasara sesijas dok.nr.582, iesniedz deputāti M.Grīnblats, J.Straume, I.Dāliņš, A.Pētersons, J.Sinka);
3) "Saeimas vēlēšanu likums" (dok.nr.36, 36A, iesniedz deputāti A.Endziņš, J.Lagzdiņš, A.Panteļējevs, L.Kamaldiņš, P.Elferts),
konstatēja:
1. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām"" paredz izdarīt grozījumus gan likuma virsrakstā, gan tekstā, gan pantu numerācijā (likumprojekta 7. pants). Šāda likuma konstrukcija apgrūtina tā uztveri un ir pretrunā ar Saeimā pastāvošajām tradīcijām līdzīgos gadījumos pieņemt jaunu likumu, nevis grozīt veco.
Minētais likumprojekts satur arī virkni citu nepilnību, piemēram:
a) nav grozīts likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 30.pants ("Vēlēšanu dienas nosaka Augstākā Padome. ..."), kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi;
b) nav grozītas likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 39. un 65.panta normas, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 11.pantu ("Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās");
c) nav izdarīti nepieciešamie grozījumi sakarā ar likumu "Par pašvaldībām" (12.1, 12.2, 12.3, 13. u.c. likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" panti).
2. Abi likumprojekti "Saeimas vēlēšanu likums " ir tuvi pēc struktūras un satura, tajos ietverti likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" un 1992.gada 9.jūnija "Likuma par Saeimas vēlēšanām" pamatprincipi, kā arī virkne "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta vēlēšanu likuma" normām analogu normu.
Minētie likumprojekti nesatur attiecībā uz likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" norādītos trūkumus.
3. Likumprojektos "Saeimas vēlēšanu likums" ir atsevišķas būtiskas strukturālas atšķirības, piemēram:
1) deputātu A.Endziņa, J.Lagzdiņa, A.Panteļējeva, L.Kamaldiņa, P.Elferta iesniegtais likumprojekts neparedz apgabalu vēlēšanu komisiju un vietējo vēlēšanu komisiju izveidošanu (attiecīgās funkcijas, galvenokārt, nododot Centrālajai vēlēšanu komisijai), kas būtiski vienkāršo vēlēšanu komisiju struktūru un prasa mazākus izdevumus vēlēšanu komisiju darbībai. Deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, I.Dāliņa, A.Pētersona, J.Sinkas iesniegtais likumprojekts apgabalu vēlēšanu komisiju un vietējo vēlēšanu komisiju institūtu saglabā;
2) deputātu A.Endziņa, J.Lagzdiņa, A.Panteļējeva, L.Kamaldiņa, P.Elferta iesniegtais likumprojekts nesatur nodaļu "Vēlēšanu komisijas", lai, analogi likumam"Par Centrālo vēlēšanu komisiju", attiecīgās normas par iecirkņu, pagastu, pilsētu, rajonu komisijām noteiktu īpašā likumā. Deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, I.Dāliņa, A.Pētersona, J.Sinkas iesniegtais likumprojekts savukārt ietver iecirkņu, pagastu, pilsētu, rajonu un apgabalu vēlēšanu komisiju izveidošanas reglamentāciju, dublējot "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta vēlēšanu likumā" ietvertās normas;
3) abi minētie likumprojekti paredz, ka kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskas organizācijas (partijas), divas vai vairākas politiskas organizācijas (partijas) kopīgi (apvienotus sarakstus) vai arī politisku organizāciju (partiju) apvienības, taču deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, I.Dāliņa, A.Pētersona, J.Sinkas iesniegtais likumprojekts turklāt paredz vēl arī, ka katram vēlēšanu apgabalam pieteiktais Saeimas deputātu kandidātu saraksts jāparaksta vismaz simt vēlētājiem. Šāds nosacījums būtiski apgrūtina un sadārdzina kandidātu sarakstu iesniegšanas procedūru. Bez tam nav skaidrs, kas šajā gadījumā ir iesniedzēji — attiecīgās politiskās organizācijas (apvienības) vai parakstījušie vēlētāji (likumprojekta 13.pants paredz, ka "kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskās organizācijas vai to reģistrētas apvienības, kuru sarakstu četrdesmitajā dienā pirms vēlēšanu pirmās dienas oficiālā izdevumā publicē Tieslietu ministrija", bet 18.pants, savukārt, nosaka, ka "pirmie trīs parakstītāji uzskatāmi par kandidātu saraksta iesniedzējiem, un viņi uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību").
Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:
1. Noraidīt A.Kiršteina, A.Lamberga, M.Budovska, E.Berklava, A.Krastiņa iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" (1994.gada pavasara sesijas dok. nr.582).
2. Noraidīt deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, I.Dāliņa, A.Pētersona, J.Sinkas iesniegto likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" (1994.gada pavasara sesijas dok. nr.582).
3. Aicināt Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā deputātu A.Endziņa, J.Lagzdiņa, A.Panteļējeva, L.Kamaldiņa, P.Elferta iesniegto likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" (dok. nr.36, 36A).
4. Gadījumā, ja iesniedzēji pieprasītu komisijā noraidīto likumprojektu izskatīšanu Saeimas sēdē, minētie likumprojekti izskatāmi Kārtības ruļļa 89.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.
Juridiskās komisijas rīcībā nav informācijas par to, vai iesniedzēji saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta otro daļu pieprasa izskatīt Saeimas sēdē minētos atbildīgajā komisijā noraidītos likumprojektus.
Ar cieņu,—
Aivars Endziņš,
1995.gada 25.janvārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs
Dokuments nr.96
Par grozījumu likumā par zemes reformu pilsētās
Saeimas Prezidijam
Izskatot likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", Juridiskā komisija konstatēja, ka īpašuma attiecību sakārtošanai dzīvokļu privatizācijas procesā būtu nepieciešams izdarīt grozījumu likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", tādēļ saskaņā ar Kārtības ruļļa 79.pantu Juridiskā komisija iesniedz attiecīgu likumprojektu.
Pielikumā: likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".
Ar cieņu,—
Aivars Endziņš,
1995.gada 26.janvārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs
Likumprojekts: "Grozījums likumā
"Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""
Papildināt likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr; 1993, 18./19.nr; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.) 12.pantu ar jaunu 3.1 punktu šādā redakcijā:
"3.1) Ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) uzceltas valsts vai pašvaldību dzīvojamās mājas un ar tām saistītā apbūve, tad zeme zem šīm ēkām un apbūves atsavināma par labu valstij, kompensējot bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtību Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos."
Saeimas Prezidija atzinums
Dokuments nr.97
Par deputāta Alfrēda Rubika jautājumu
Saeimas Prezidijs ierosina Augstākās tiesas tiesneša F.Jaunbelzēja vēstuli un tai pievienoto tiesājamā deputāta A.Rubika atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam un citus ar to saistītos dokumentus, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 179. panta otro daļu, nodot izskatīšanai Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai un ierosina uzdot Mandātu un iesniegumu komisijai sagatavot Saeimas lēmuma projektu par deputāta A.Rubika paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu.
Rīgā 1995. gada 26. janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs
Saeimas ziņas
Jauns Starpparlamentārās grupas priekšsēdētājs
Vakar plenārsēdes pārtraukumā Saeimas Prezidija zālē notika "Starpparlamentārās padomes cīņai pret antisemītismu" Saeimas grupas sēde. Tā kā līdzšinējais grupas priekšsēdētājs Ivars Silārs ir nolicis savu deputāta mandātu, lai dotos pildīt Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus Izraēlā, par grupas priekšsēdētāju ievēlēja deputātu Aivaru Endziņu. Grupas dalībnieki vienojās arī par to, ka sniegs paziņojumu par pagājušās nedēļas nogalē Izraēlā notikušo terora aktu nosodījumu.
Kā uzsvēra Ivars Silārs, turpināt grupas darbu ir būtiski, jo pēc valstu aktivitātēm starptautiskajā organizācijā "Parlamentārieši cīņā pret antisemītismu" nereti spriež par konkrētās valsts demokrātijas attīstību.
Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests
Saeimā piektdien, 27.janvārī
10:00 Juridiskās komisijas sēde.
Likumprojekti:
1. "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".
2. "Papildinājumi likumā "Par tiesu varu"".
11:00 Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tiksies ar PBLA priekšsēdētāju Vairu Paegli, lai pārrunātu repatriācijas jautājumus un vēlēšanu likumu.
Saeimas ziņu dienests