Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.2-07/5708

Kuldīgā 2022. gada 25. novembrī

Vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Lauciņu Elka kalns – senkapi un kulta vieta (valsts aizsardzības Nr. 2335) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Lauciņu Elka kalns – senkapi un kulta vieta (valsts aizsardzības Nr.2335) Tukuma nov., Zemītes pag., pie Lauciņiem (turpmāk tekstā – Senkapi un kulta vieta) – izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Senkapu un kulta vietas teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Senkapi un kulta vieta iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Senkapiem un kulta vietai noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https:/mantojums.lv/cultural-objects

Senkapu un kulta vietas saglabājamās vērtības:

Līdzenie senkapi (reljefā neizdalās) – arheoloģiskais konteksts, reljefs, apbedījumu struktūra, apbedījumu inventārs, arheoloģiskās senlietas;

Kulta vieta – ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, reljefs.

Senkapu un kulta vietas teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāti Senkapi un kulta vieta, kultūrvēsturiskā vide to teritorijā un aizsardzības zonā.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Senkapu un kulta vietas teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti Senkapi un kulta vieta, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Senkapu un kulta vietas saglabāšanu nodrošina tā teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Senkapu un kulta vietas teritorijas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Senkapu un kulta vietas izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Senkapu un kulta vietas teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Senkapu un kulta vietas teritorijā.

1.1.3. Lai nodrošinātu Senkapu un kulta vietas aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 500 m attālumā ap Senkapiem un kulta vietu. Lai nodrošinātu Senkapu un kulta vietas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Senkapu un kulta vietas teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Senkapu un kulta vietas teritorijā konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu Senkapu un kulta vietas saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Senkapus un kulta vietu ir aizliegts iznīcināt, to teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Senkapu un kulta vietas teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Senkapus un kulta vietu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Senkapu un kulta vietas kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Senkapu un kulta vietas teritorijas vai to daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Senkapu un kulta vietas teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Senkapu un kulta vietas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde Senkapu un kulta vietas īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Senkapu un kulta vietas teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Senkapu un kulta vietas teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par Senkapu un kulta vietas aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Senkapu un kulta vietas teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Senkapu un kulta vietas saglabājamās vērtības;

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja netiek postīta un kulta vietas un senkapu struktūra un senkapu apbedījumi un ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta.

2. Senkapu un kulta vietas aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms

2.1.1. Senkapiem un kulta vietai pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Senkapu un kulta vietas saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Senkapiem un kulta vietai (brīva vai daļēji ierobežota);

2.1.2. Senkapu un kulta vietas aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Senkapu un kulta vietas aizsardzības zonā vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēti Senkapi un kulta vieta;

2.2.2. Senkapu un kulta vietas aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju;

2.2.3. Senkapu un kulta vietas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Senkapu un kulta vietas saglabāšanu un piekļūšanu tai.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs;

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Senkapu un kulta vietas aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Senkapu un kulta vietas teritorijas vai to daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Senkapu un kulta vietas saglabāšana.

3.2. Senkapus un kulta vietu var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Senkapu un kulta vietas – izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Senkapu un kulta vietas īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Senkapu un kulta vietas teritoriju.

3.4. Ja Īpašnieks, atsavinot kultūras pieminekli, konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājas lapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja E. Orna