Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/5736

Rīgā 2022. gada 28. novembrī

Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļu – "Vasiļa kalns – nostāstu vieta" (valsts aizsardzības Nr. 1457) un "Pulksteņkalniņš – viduslaiku nocietinājums" (valsts aizsardzības Nr. 2073) (turpmāk tekstā – Arheoloģijas pieminekļi) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumā noteiktajām prasībām.

Kultūras pieminekļa statuss: Arheoloģijas pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.5. pantam kā vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamiem vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļiem ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:

1. Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. ārējais veidols ainavā;

1.2. virszemes un pazemes konstrukcijas;

1.3. zemes reljefs;

1.4. kultūrslānis;

1.5. arheoloģiskās senlietas.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arheoloģijas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā).

2.1.2. Vietējas nozīmes Arheoloģijas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam arheoloģijas piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību, kas varētu pārveidot Arheoloģijas pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu Arheoloģijas piemineklim aizsardzību ir noteikta individuālā aizsardzības zona (pielikumā).

2.1.4. Arheoloģijas pieminekli izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai vietējas nozīmes Arheoloģijas piemineklis, teritorija ap to un aizsardzības zona tiktu saglabāti esošajā veidolā.

2.1.5. Lai nodrošinātu arheoloģijas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Arheoloģijas pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu iespējamos bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot virszemes mūru daļas saglabātības stāvoklim un reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas vai cita materiāla izgatavotus darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

2.1.6. Lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, teritorijas piegružošanu un izbraukāšanu.

2.1.7. Arheoloģijas pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.1.8. Arheoloģijas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arheoloģijas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Arheoloģijas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Arheoloģijas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās Arheoloģijas pieminekļa vērtība.

2.2.2. Arheoloģijas pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.3. Jebkuriem Arheoloģijas pieminekļa pārveidošanas darbiem, kas rada izmaiņas Arheoloģijas piemineklī, nepieciešams saņemt Pārvaldes Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.2.4. Ar reljefa izmainīšanu saistītu darbu laikā jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt atsevišķu Pārvaldes atļauju.

2.2.5. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

2.2.6. Pārvalde Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu veikšanas atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.7. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

2.2.8. Arheoloģijas pieminekļa vides pieejamības risinājumi pieļaujami, ja tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Arheoloģijas pieminekļa ārējā veidolā.

2.2.9. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Arheoloģijas pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju.

2.3.2. Darbi, kas neietekmē zemes slāņus un neizmaina reljefu, nepārveido vai neiznīcina pieminekļa saglabājamās vērtības.

2.3.3. Arheoloģijas pieminekļa konservācijas darbi, ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas, neizmainot Arheoloģijas pieminekļa izskatu un konstruktīvo noturību.

3. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Arheoloģijas piemineklim pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Arheoloģijas piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

3.1.2. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes izsniegtu atļauju.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Arheoloģijas piemineklis.

3.2.2. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

3.2.3. Arheoloģijas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tiem.

3.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

3.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots zemes reljefs.

3.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā esošu labiekārtojuma elementu uzturēšanas un remonta darbiem, ceļu, hidrotehnisko būvju un pazemes komunikāciju uzturēšanas un remonta darbiem esošajos apjomos.

4. Citi noteikumi:

4.1. Priekšlikumu par vietējas nozīmes Arheoloģijas pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

4.2. Arheoloģijas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu vietējas nozīmes Arheoloģijas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

4.3. Atsavinot vietējas nozīmes Arheoloģijas pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.

4.4. Vietējas nozīmes Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam ir pienākums zemesgrāmatā nostiprināt īpašuma tiesību aprobežojumu uz Arheoloģijas pieminekli.

5. Apstrīdēšanas kārtība:

5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

5.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, Pārvaldes vadītājam adresējot rakstisku iesniegumu - Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Mazā Pils iela 19, Rīga, LV-1050; e-pasts: pasts@mantojums.lv.

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta