Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.2-07/5740

Kuldīgā 2022. gada 28. novembrī

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta vietējas nozīmes vēstures pieminekļa – Somu jēgeru kauju vieta (valsts aizsardzības Nr. 8334) Tukuma nov., Lapmežciema pag. (turpmāk tekstā – vēstures piemineklis) – izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: vēstures pieminekļa teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Vēstures piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes vēstures piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Vēstures piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https:/mantojums.lv/cultural-objects.

Vēstures pieminekļa saglabājamās vērtības: vēsturiskais konteksts, piemiņas zīme, informācijas kopums.

Vēstures pieminekļa teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts vēstures piemineklis, kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

1. Vēstures pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Vēstures piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Vēstures pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Vēstures pieminekļa teritorijas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Vēstures pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Vēstures pieminekļa teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Vēstures pieminekļa teritorijā.

1.1.3. Lai nodrošinātu Senkapu un kulta vietas aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 500 m attālumā ap Vēstures pieminekli. Lai nodrošinātu Vēstures pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Vēstures pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Vēstures pieminekļa teritorijā konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu Vēstures pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Vēstures pieminekli ir aizliegts iznīcināt, to teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Vēstures pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Vēstures pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Vēstures pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.3. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.4. Pārvalde Vēstures pieminekļa (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.5. Vēstures pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.6. Vēstures pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.7. Par Vēstures pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Vēstures pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Vēstures pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Vēstures pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos.

2. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Vēstures pieminekļa pieguļošajā teritorijā - īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Vēstures pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Vēstures piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Vēstures piemineklis.

2.2.2. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Vēstures pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Vēstures pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tai.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Vēstures pieminekļa teritorijas vai to daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta tā saglabāšana.

3.2. Vēstures pieminekli var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo Vēstures pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Vēstures pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz vēstures pieminekļa teritoriju.

3.4. Ja Īpašnieks, atsavinot kultūras pieminekli, konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājas lapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja E. Orna