Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/5744

Rīgā 2022. gada 28. novembrī

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto valsts nozīmes vēstures pieminekļu – "Rakstnieka A. Birkerta dzīves vieta" (valsts aizsardzības Nr. 33) un "Ārsta, profesora P. Stradiņa dzīves vieta" (valsts aizsardzības Nr. 36) (turpmāk tekstā – Vēstures pieminekļi) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: valsts nozīmes vēstures pieminekļa īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumā noteiktajām prasībām.

Kultūras pieminekļa statuss: Vēstures pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. pantam kā valsts nozīmes kultūras pieminekļi ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamiem valsts nozīmes vēstures pieminekļiem ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:

1. Vēstures pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. Ēkas būvapjoms un apdare.

1.2. Apjoma telpiskais risinājums ainavā.

1.3. Vēsturiskais plānojums.

1.4. Saglabājušās memoriālās liecības.

1.5. Vēsturiskais konteksts.

1.6. Nemateriālās liecības.

1.7. Informācijas kopums.

2. Pārvaldes izvirzītās prasības valsts nozīmes vēstures piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Vēstures piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā).

2.1.2. Valsts nozīmes Vēstures pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par valsts nozīmes vēstures pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Vēstures piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību, kas varētu pārveidot Vēstures pieminekli.

2.1.3. Visi rekonstrukcijas, remonta vai restaurācijas risinājumi ir jāizstrādā pēc valstī pastāvošiem būvnoteikumiem un pieminekļu aizsardzības likumdošanas prasībām. Vēstures pieminekļa remontā, konservācijā, restaurācijā vai rekonstrukcijā ir jāizvērtē pašreiz esošais dažādo laiku uzslāņojums un jāsaglabā objekta oriģinālā konstruktīvā sistēma, apjoms, vēsturiski pielietotie apdares materiāli, vēsturiskais plānojums. Nav pieļaujama netradicionālu materiālu (plastikāta, metāla u.c.) izmantošana logu, durvju vai jumta seguma nomaiņas gadījumā.

2.1.4. Lai nodrošinātu Vēstures piemineklim aizsardzību, tam ir noteikta individuālā aizsardzības zona (pielikumā).

2.1.5. Vēstures pieminekli izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai Vēstures piemineklis, teritorija ap to un aizsardzības zona tiktu saglabāti pēc iespējas autentiskā veidolā.

2.1.6. Lai nodrošinātu Vēstures pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Vēstures pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu iespējamos bojājumus un apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas saglabātības stāvoklim.

2.1.7. Lai nodrošinātu Vēstures pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas kopšana, nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, teritorijas piegružošanu.

2.1.8. Vēstures pieminekļa izpētes darbus, kas var novest pie tā pārveidošanas, kā arī pašu izpēti drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju.

2.1.9. Vēstures pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu vai restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vēstures pieminekli ir aizliegts bojāt vai iznīcināt; jānodrošina tā pasargāšana no nepiederošu personu prettiesiskas rīcības.

2.2.2. Vēstures pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Vēstures pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojumu rezultātā nepazeminās Vēstures pieminekļa vērtība.

2.2.3. Vēstures pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.4. Jebkuriem Vēstures pieminekļa pārveidošanas darbiem, kas rada izmaiņas Vēstures piemineklī, nepieciešams saņemt Pārvaldes Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu un tam pievienoto dokumentāciju, kurā norādīta paredzamo darbu vieta, apjoms, pielietojamie materiāli. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.

2.2.5. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.2.6. Vēstures pieminekļa vides pieejamības risinājumi pieļaujami, ja tie nepārveido Vēstures pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tā uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas Vēstures pieminekļa ārējā veidola izmaiņas.

2.2.7. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Darbi, kas neietekmē, nepārveido vai neiznīcina Vēstures pieminekļa saglabājamās vērtības.

2.3.2. Vēstures pieminekļa konservācijas darbi, ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas, neizmainot Vēstures pieminekļa vizuālo izskatu un konstruktīvo noturību.

2.3.3. Vēstures pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveido kultūras pieminekli un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, nav nepieciešama īpaša Pārvaldes atļauja. Aicinām Kultūras pieminekļa īpašnieku 10 dienas pirms minēto darbu uzsākšanas rakstiski informēt Pārvaldes Rīgas reģionālo nodaļu par veicamo darbu veidu un apjomu (e-pasts: riga@mantojums.lv).

3. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Vēstures piemineklim pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Vēstures pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava, kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Vēstures piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

3.1.2. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonu uztur kārtībā kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) un to nekustamo īpašumu (zemesgabalu) īpašnieki (valdītāji, lietotāji), kuru īpašumi atrodas Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā. Aizsardzības zonas robežas dabā ar īpašām zīmēm neiezīmē.

3.1.3. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes izsniegtu atļauju.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Vēstures piemineklis.

3.2.2. Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

3.2.3. Vēstures pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Vēstures pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

3.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

3.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Vēstures pieminekļa aizsardzības zonā esošu labiekārtojuma elementu uzturēšanas un remonta darbiem, ceļu, hidrotehnisko būvju un pazemes komunikāciju uzturēšanas un remonta darbiem esošajos apjomos.

4. Citi noteikumi:

4.1. Priekšlikumu par Vēstures pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

4.2. Vēstures pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu Vēstures pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

4.3. Atsavinot vietējas nozīmes Vēstures pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.

4.4. Valsts nozīmes Vēstures pieminekļa īpašniekam ir pienākums zemesgrāmatā nostiprināt īpašuma tiesību aprobežojumu uz Vēstures pieminekli.

5. Apstrīdēšanas kārtība:

5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

5.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, Pārvaldes vadītājam adresējot rakstisku iesniegumu – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Mazā Pils iela 19, Rīga, LV-1050; e-pasts: pasts@mantojums.lv.

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta