Pie Saeimas priekšsēdētāja —

PBLA valdes priekšsēde

Piektdien, 27. janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdi Vairu Paegli.

PBLA valde ir izteikusi savu viedokli par gaidāmo 6. Saeimas vēlēšanu kārtību, kā arī iesniegusi savus priekšlikumus vēlēšanu likumam, kurš pašlaik top Saeimā.

PBLA ierosina, ka uz Saeimas deputāta amatu var kandidēt katrs Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzīves vietas vai Latvijā nodzīvotā laika. Kandidātam ir jāprot tekoši runāt un rakstīt valsts valodā. Tāpat PBLA ierosina atmest plus un mīnus zīmju pievienošanu atsevišķo kandidātu uzvārdam, bet paturēt uzvārda izsvītrošanu. Pēc PBLA domām, deputātu vietas var iegūt vienīgi tās partijas, kas saņēmušas vismaz sešus procentus no nodoto balsu kopskaita.

Saeimas priekšsēdētājs informēja V.Paegli, ka arī turpmāk visi PBLA iesniegtie priekšlikumi tiks nodoti Saeimas frakcijām, pie frakcijām nepiederošiem deputātiem un attiecīgajām Saeimas komisijām. Tāpat sarunas biedri bija vienisprātis, ka likumi jau tapšanas gaitā būtu savlaicīgi un plaši jāapspriež sabiedrībā, tā iesaistot sabiedrību demokrātijas veidošanā.

TV "Panorāma"

Piektdien, 27.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs sniedza interviju TV "Panorāmai".

Atbildot uz "Panorāmas" korespondenta U.Vidauska jautājumu par vācu TV programmas ARD 8.janvāra raidījuma "Weltspiegel" radīto satraukumu Eiropas Padomes ekspertu un komisiju deputātu vidū un par to, kā tas var ietekmēt Latvijas jautājuma izskatīšanu EPPA sēdē, Anatolijs Gorbunovs teica, ka raidījuma vienpusību un tendenciozitāti pierāda kaut vai diktora teksts par to, ka Latvijas parlaments bez jebkādām debatēm pieņēmis likumu, kurš pauž, ka krievi Latvijā esot nepilsoņi, "bezpavalstnieki".

Patiesībā Latvijā ir nevis minoritāšu, bet gan nepilsoņu problēma, kuru Saeima ar likumdošanu pagaidām tiešām nav atrisinājusi. Bet to, ka Saeima ir spējīga atrisināt arī šo problēmu, pierāda kaut vai likuma par bijušās PSRS pilsoņu statusu pieņemšana otrajā lasījumā un Pilsonības likuma pieņemšana.

Taču Eiropas Padomei ir svarīgi zināt, ka Latvijas valdība ir apliecinājusi spēju asi reaģēt uz tām nelikumībām pašvaldību rīcībā, kurām ir diskriminējošs raksturs.

Jautājumā par valodu jāvaicā: vai tad kāds varētu iedomāties, ka, neprasot no pārdevējiem valsts valodas prasmi, iestāsies miers, un vai tā būs demokrātijas uzvara? Mūsu likumdošana nosaka, ka valodu izvēlas apmeklētājs.

Vai mēs gribam to atzīt vai ne, Latvijā ir divas valodas, tās reāli pastāv. Un visbiežāk nevis krievu valodu, bet gan latviešu valodu nepieņem kā otru valodu, un to paradoksālā veidā demonstrē pats raidījuma sižets.

Kārina Pētersone,

Saeimas priekšsēdētāja palīdze

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"