Aizvadītās nedēļas sākumā, Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejā notika sēde, kurā izskatīja jautājumu par nacionālā ziņojuma "Par sieviešu stāvokli Latvijā" apstiprināšanu. Ar šo ziņojuma projektu iepazīstināja Latvijas nacionālās komitejas vadītāja, valsts reformu ministre Vita Tērauda. Paredzams, ka ziņojums, kas izstrādāts, sadarbojoties ar dažādām sieviešu un citām sabiedriskām organizācijām Latvijā, tiks iesniegts ANO 4. Pasaules sieviešu konferencei, kas notiks 1995.gada septembrī Ķīnā, Pekinā.

Sieviešu stāvoklis valstī, kā liecina statistika, nebūt nav tik līdzsvarots, kā varētu šķist, vērtējot Latviju kā demokrātisku valsti. Piemēram, 1994.gadā vairāk nekā 55.780 ģimenes nebija pilnas un tajās bērnus audzināja vientuļās mātes, no kurām 80 procenti dzīvo trūcīgos materiālos apstākļos. Turklāt pagājušajā gadā Latvijā uz vienu sievietei paredzēto darbavietu konkurēja apmēram 60 sievietes. Līdzšinējie novērojumi, kuri gan nav sistematizēti un zinātniski analizēti, tomēr ļauj izdarīt secinājumus, ka darba tirgū sievietei klājas grūti. Lūdzām Vitu Tēraudu komentēt ziņojuma projektu.

– Sakiet,lūdzu, kā izskatās sieviešu stāvoklis Latvijā – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?

– Pagaidām, pirms konferences Pekinā, vēl nevaram šādu salīdzinājumu izdarīt, jo mūsu rīcībā nav pēc vienotas metodikas izstrādātu pārskatu par sieviešu stāvokli citās pasaules valstīs. Tāda iespēja radīsies pēc konferences, kad mūsu rīcībā nonāks ziņojumi no citām nacionālajām komitejām, kas tāpat kā mūsu ziņojums ir sastādīts pēc ANO attiecīgās komitejas rekomendētajām vadlīnijām. Tikai pēc tam varēsim spriest, kurās jomās sieviešu stāvoklis Latvijā ir labāks vai sliktāks nekā citur.

– Kā jūs vērtējat juridisko sakārtotību šajos jautājumos?

– Likumdošanas jomā sieviešu tiesību aizsardzība ir nokārtota. Taču praksē un sabiedriskajā apziņā vēl vērojama liela atpalicība. Piemēram, darbā pieņemšanas jautājumos. Darba devējs bieži vien priekšroku dod vīriešiem, arī darba piedāvājuma sludinājumos tiek norādīts, ka pieņem tikai vīriešus, lai gan darbu varētu veikt arī sieviete. Dažkārt vērojama nepatīkama parādība – jauno sieviešu pieņemšana darbā ar noteikumu, ka tās sniegs arī seksuālus pakalpojumus darba devējam. Šī problēma prasa vēl nopietnu analīzi un pretpasākumus.

– Kas šobrīd ir aktuāls sieviešu tiesību aizsardzības jomā?

– Latvijas valdība ir parakstījusi ANO konvenciju par sieviešu tiesību ievērošanu valstī, taču līdz šim nav vēl iecelta valdības pilnvarotā persona, kas sekotu šīs konvencijas ievērošanai.

MK Valsts un sociālo lietu komiteja Latvijas sieviešu nacionālās komitejas sagatavoto ziņojumu akceptēja bez izmaiņām.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors