26. janvāra plenārsēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.14.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

F.Stroganovs (L). Cienījamie kolēģi! Kāpēc mums šodien par šo jautājumu ilgi jārunā? Mūsu frakcija visu laiku bija pret zemes pārdošanu. Tāda bija mūsu pozīcija. Mēs vienreiz risinājām šo jautājumu. Mēs devām tiesības juridiskajām personām dabūt zemi. Juridiskā persona var. Kāpēc nevar dabūt zemi mantinieki? Kāpēc mēs šodien runājam par šo jautājumu? Šo jautājumu mēs vēlreiz šeit risinām. Es domāju, ka šodien būs risinājums tāds, kāds bija pirmo reizi. Juridiskajām personām būs tiesības, bet konkrētam cilvēkam nebūs mantinieku? Nu tad es nesaprotu!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība. lūdzu!

L. Stašs (TPA). Godājamie kolēģi! Man sanāk baigās dusmas, kad mēs runājam, runājam un visu darām otrādi, nekā tas ir. Nu kāpēc mēs nevaram ? Kāpēc mēs šodien runājam par to, ka nevar būt Latvijas pilsonim dēls vai meita, kas nav Latvijas pilsoņi? Nu kāpēc nevar būt? Tas ļoti var būt. Teiksim, manas sievas māsas jeb tuvākie radinieki dzīvo Francijā un ir Francijas pavalstnieki. Kāpēc es nevaru novēlēt savu zemi viņiem? Nu kāpēc es nevaru? Arī Krievijā, teiksim. Mana sieva ir krieviete, un Krievijā ir viņai brālis un tā tālāk, tuvākie radinieki. Kāpēc es nevaru to novēlēt? Un tiešām, kamēr naturalizācija pienāks, būs divi gadi. kas tad būs galu galā? Tas cilvēks, mans tuvākais radinieks — dēls vai meita, vai tur nākamie radinieki, būdami Krievijā zaudēs vispār tiesības saņemt zemi. Es uzskatu, ka tas ir jāizskata Juridiskajā komisijā. Tas ir jādara! Un nevis uzreiz tā lemt.

Un otra lieta. mēs jau visu laiku cīnāmies un strīdamies par zemes tirgu. Un visi mēs vienādi uzskatām, ka nedrīkst zemi pārdot, un tā nedrīkst tā būt tirgošanās objekts. Tas tak ir tirgus galu galā! Un visā pasaulē tas ir rakstīts. Un ir jābūt zemes tirgum, un ir jābūt zemei vērtībai. Ja mums nebūs pašā pamatā vērtības zemei, nebūs zemes tirgus, mēs neko nepanāksim ekonomikā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Urbanoviča, Kuprijanova, Bukovska, Amerika un Jurkāna iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 25, atturas — 5. Saeimas Prezidija atzinums akceptēts.

Nākamais likumprojekts — "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ratificēšanu". Ministru kabinets iesniedz. Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem, ir lūdzu, iebildes? Prezidija atzinumi deputātiem ir. Lūdzu iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir "Grozījums likumā "Par policiju"". Ministru kabinets iesniedz. Par Saeimas Prezidija atzinumu ir, lūdzu, kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Deputātiem iebilžu nav? Citu priekšlikumu arī nav? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par aizsargjoslām". Ministru kabinets iesniedz. Iebilžu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

"Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Ministru kabinets iesniedz. Iebilžu nav pret Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

 

Atvaļinājuma piešķiršana. Zigurds Tomiņš — Saeimas sekretāra biedrs, Latvijas Zemnieku savienība! Lūdzu!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Saeimas Prezidijs šā gada 23.janvāra sēdē izskatīja deputāta Ojāra Kehra iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma ieteikt Saeimai piešķirt Ojāram Kehrim neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 1995.gada 6.februāra līdz 12.februārim. Saeimai par to jālemj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Vai, ja deputātiem nav iebilžu, mūsu līdzšinējā praksē mēs arī nebalsojām. Nav iebilžu? Nav. Līdz ar to Saeima akceptē.

 

Tālāk ir atbildes uz jautājumiem. Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Bērziņa... Gundara Bērziņa, Rozentāla, Putniņa, Resnā un Novakšānova jautājumu.

Lūdzu, vārds Jurim Iesalniekam — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram!

J.Iesalnieks (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamie klātesošie! Saņemot šo deputātu pieprasījumu par to, kāpēc tiek kavēta likumprojekta iesniegšana "Par zemes dzīlēm" Saeimā, kas esot bijis jāizdara līdz 1.janvārim, teikšu, ka pie likumprojekta mūsu ministrija sāka strādāt jau 1993.gada decembrī. Šis ir ļoti sarežģīts likumprojekts, jo principiālās nostādnes ļoti daudzās vietās atšķiras no tām, kas ir bijušas iepriekš, bet pagājušā gada jūlijā tas bija novests līdz tādai stadijai, ka tika iesniegt Ministru kabinetam konceptuālai izskatīšanai. Tas notika nevis maijā, kā ir minēts iesniegumā, bet jūlijā — divus mēnešus vēlāk. Jaunajai valdībai pārņemot lietas, šī gada septembrī mēs sastādījām grafiku, pēc kura likumprojekti tiek virzīti tālāk uz Ministru kabinetu un tālāk uz Saeimu. Pēc šī grafika likumprojektam jāiziet no mūsu ministrijas ārā līdz 1995.gada 1.februārim. Pie likumprojekta tika piesaistīti ļoti daudz speciālistu, jo principiālās nostādnes bija tādas, ka Latvijā ļoti trūkst juristu, kas ir specializējušies zemes dzīļu jautājumā, praktiski ir tikai ģeoloģiskā dienesta juristi. Un konsultējoties vajadzēja iepazīties ar ļoti daudzu ārvalstu pieredzi tādos jautājumos kā zemes dzīļu izmantošanas kvotas, kā tiek izmantotas zemes dzīles, ja ir dažādi īpašnieki, ja notiek īpašnieku maiņa, kādas ir pašvaldību un valsts attiecības. Ar vienu vārdu sakot, likums ir ļoti sarežģīts, un godīgi sakot, šā gada septembrī, kad pārņēmām lietas no Zemnieku savienības veidotās ministrijas, šis likumprojekts, tā maigi izsakoties, bija ļoti nekvalitatīvā līmenī. Un tāpēc nācās vēl daudz pūliņu pielikt, lai to novestu līdz kaut kādam normālam stāvoklim.

Ka Saeima ir izmainījusi šo datumu un ir bijis jāiesniedz līdz 1.janvārim, mūsu ministrijā šāda ziņa nonāca tikai 27.decembrī — trīs dienas pirms šī termiņa. Mēs esam ievērojuši savu jau septembrī sastādīto grafiku, ka līdz 1.februārim jāiesniedz Ministru kabinetā. Pašreiz tas jau ir izdarīts, un tālākais viss ir atkarīgs no tā, kā likumprojekts tiks saskaņots ar citām ministrijām un Ministru kabinetā. Mēs savu grafiku esam ievērojuši, un vēlreiz atkārtoju, ka no Saeimas tādu informāciju, ka ir bijis jāiesniedz jau līdz 1.janvārim, mēs saņēmām tikai 27.decembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atklāt debates par šo atbildi. Lūdzu zvanu! Viens runā "par", viens — "pret".

Godātie deputāti, lūdzu, balsosim par priekšlikumu atklāt debates par vides aizsardzības un regionālās attīstības ministra Iesalnieka atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 35, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais jautājums ir Saeimas priekšsēdētāja biedra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Stankēvičas, Gravas, Bukovska, Seiksta un Birznieces jautājumu. Godātie deputāti, sakarā ar to, ka Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš nepiedalās plenārsēdē slimības dēļ, mēs lūdzam jūs šo atbildi ļaut sniegt nākošajā plenārsēdē! Vai iesniedzējiem nav iebildumu? Nav. Paldies!

Par pieprasījumu, lūdzu, Zigurds Tomiņš — Saeimas sekretāra biedrs, Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). "Ministru prezidentam Mārim Gailim, finansu ministram Andrim Piebalgam. Steidzams pieprasījums. Par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu (1995.gada 11.janvāris) "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" un ar to saistīto spēkā esošo likumu neievērošanu."

Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" ("Latvijas Vēstnesis", 1995. gada 14.janvāris) nosaka peļņas nodokļa avansa maksājumus uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, kas neizdara avansa maksājumus.

Mēs, apakšā parakstījušies 5. Saeimas deputāti, vēršam jūsu uzmanību un nevaram pieļaut spēkā esošo likumu neievērošanu, pirmkārt, likuma"Par peļņas nodokli" 20.4. panta patvaļīgu ignorēšanu. Otrkārt, likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta atjaunošanu" 15. pants nosaka, ka instrukcijās un ieteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tie ir izdoti. Laikā, kad lauksaimnieki nav saņēmuši noteiktās subsīdijas par 1994. gada ceturto kvartālu, valdība nesteidzas ar to izmaksas termiņu paziņošanu, Finansu ministrijas ierēdņi izdod nelikumīgus paziņojumus, tādā veidā diskriminējot cieņu pret likumiem un valdības kompetenci un radot zaudējumus uzņēmējdarbībā ne tikai lauksaimniekiem.

Tādēļ pieprasām paskaidrot:

1) kādu iemeslu vadīta Finansu ministrija ir paplašinājusi likuma "Par peļņas nodokli" piemērošanu;

2) kādēļ paziņojumā nav norādes, uz kāda likuma vai noteikumu pamata tas ir izdots;

3) kā finansu ministrs var izskaidrot Finansu ministrijas ierēdņu atsauksmi uz vēl nepieņemtu likumu, ko tie izmanto savas patvaļas motivācijai;

4) kas atbildēs par materiālajiem zaudējumiem un no kādiem līdzekļiem tiks segti zaudējumi.

Pieprasām:

1) sniegt šī paziņojuma nepieciešamības motivāciju un juridisko pamatojumu;

2) veikt dienesta izmeklēšanu par šī paziņojuma pieņemšanu un par rezultātiem ziņot Saeimai.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 124. punktu, lūdzam dot vārdu, lai motivētu pieprasījumu.

1995. gada janvārī. Saeimas deputāti Resnais, Tomiņš, Laviņa, Krasohin, Brūvers, Budovskis, Seile, Lakševics, Lambergs, Čepānis."

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kurš no deputātiem ņems vārdu? Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Tātad sakarā ar šo pieprasījumu. Izstrādājot jauno likumu paketi, viens no galvenajiem principiem bija tiesisku principu veidošana nodokļu iekasēšanā un vēršanās pret to patvaļu, kas bija saistīta ar instrukciju un vēstuļu izdošanu, patvaļīgu likumu skaidrošanu no tiem dienestiem, kam ir jāiekasē šī nauda. It kā likumā šīs normas tiek liktas pakāpeniski, bet šī patvaļa tomēr turpinās un nodokļu paketē šobrīd dominē tikai viena — fiskālā interese, jo tikai Finansu ministrija un ieņēmumu dienests aizstāv nodokļu likumus un rūpējas par to īstenošanu dzīvē. Tātad, manuprāt, absolūti tiek ignorētas intereses, vai pēc diviem trijiem gadiem būs vairs ko iekasēt, vai tomēr ražošana, pamatojoties arī uz šo patvaļu, tiks pilnīgi izskausta. Būtiskākais ir tas, ka ar jauno gadu ir sākusies lauksaimnieciskās darbības aplikšana ar peļņas nodokļa avansa maksājumu. 24. pants nosaka, ka lauksaimnieciskā darbība netiek aplikta. Jaunajā likumu paketē ir dažādas normas, ka tiek aplikta, bet ar zināmām atlaidēm. Taču fakts ir tāds, ka šis paziņojums attiecas uz lauksaimniekiem un lauksaimnieki, tīrie lauksaimnieki, kas nemaksāja vēl šodien, jau sākuši maksāt šos nodokļus.

Otrs būtiskākais ir tas, ka tomēr, lai cik ir bijuši jautājumi par to, vai kādi ierēdņu izdotie normatīvie dokumenti ir vai nav atbilsoši likumam, tomēr nekādas dienesta izmeklēšanas nav veiktas un nekādi mēri nav pieņemt. Otrs ir jautājums, ka augstākie valsts ierēdņi, augstākās kategorijas ierēdņi... Kāda ir šīs ierēdņu atestācijas jēga, ja viņi nepārzina valsts pamatlikumus, savas pamattiesības un savus pienākumus? Trešais punkts, ka šī ierēdņu ieņēmumu dienesta sistēma ir uzbūvēta tā, ka zemākie ierēdņi pilnībā pakļaujas augstākajiem. Šobrīd šis dokuments, kas varbūt skan kā tāds maznozīmīgs, nu, tādi divi panti tikai, ļoti stingri tiek no ieņēmumu dienesta nodaļām ievērots un nauda tiek iekasēta. Un, protams, neviens jau arī neko nerunā, nerunā tie cilvēki, kas ir spiesti iekasēt ieņēmumu dienesta zemākajā līmenī. Es arī viņus varbūt nemaz negribētu vainot, jo viņiem nākas izbaudīt uz savas ādas visu to, ko domā gan par valsti, gan par valdību, gan par Saeimu. Jo, kad cilvēkiem prasa šās nepamatotās summas, viņi ir tie, kas saņem visu to, kas pienāktos varbūt Finansu ministrijai, valdībai, arī Saeima, ka Saeimai nepietiekami šo jautājumu kontrolē un ļoti reti paceļ šos jautājumus par pilnvaru pārsniegšanu no augstāko valsts ierēdņu puses.

Šeit ir arī vēl daudzas citas problēmas, kaut vai pat tāda. Ja šis peļņas nodoklis ir domāts kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis mazajiem uzņēmējiem, pirmkārt, ja arī tas tādā redakcijā kā pašreiz tiks pieņemts, tas ies pašvaldībām, nevis valstij. Un tāpēc iesniedzēji, gatavojot pieprasījumu, finansu ministru brīdina, ka pirmdien pulksten sešos vakarā būs šī saruna. Tātad iespēja sagatavoties ir bijusi, nav tā, ka tas ir pēkšņi. Pirms tas tika rakstīts, ar finansu ministru tas tika pārrunāts, viņš tika brīdināts, ka, mūsuprāt, ir pieļauta patvaļa, un tika lūgts dot te skaidrojumu.

Tāpēc es lūgtu nobalsot par šo steidzamo pieprasījumu, jo vajag tomēr vismaz skaidrību. Ja šeit ir kaut kāda cita pieeja likumu traktēšanas ziņā un varbūt kāds uzskatīs, ka šāda darbība ir likumīga, nu, tad turpināsim un veicināsim tālāk. Bet es tomēr aicinātu balsot par šo steidzamo pieprasījumu, jo tas ir vairāk saistīts ar uzņēmējdarbību, šeit mazāk ir iekšā politika. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tātad jums ir šis pieprasījums, un tas ir iesniegts kā steidzams pieprasījums. Un saskaņā ar 127. pantu Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu, ja iesniedzēji to ir atzinuši par steidzamu. Un viens runā "par", viens - "pret", un Saeima balso. Finansu ministrs Andris Piebalgs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es tomēr runātu pret steidzamību. Vispirms es nolasīšu pamatojumu un tomēr ne visai korekto Bērziņa kunga atsauci, ka jau sešos. Jā, tiešām tas bija un ir jau iesākts šis darbs. Kāpēc tas tika pieņemts, uz kā pamata — es varu daudz ko atbildēt. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka tomēr Pieprasījumu komisijai jāizrunā viss šis jautājumu bloks, kas ir krietni plašāks, nekā minēts šajā pieprasījumā. Tāpēc es tikai atbildēšu uz galvenajiem punktiem.

Tātad pirmais — ko saka peļņas nodokļa likuma šī brīža redakcijas 40.pants? 40.pants saka: "Peļņas nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, kā arī maksātāja atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem." Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.pants saka, ka Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē instrukcijas par nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību un uzskaiti, kā arī nodokļu deklarācijas izpildīšanas metodiku, un, saskaņojot ar grāmatvedības metodisko padomi, nosaka kārtību, kādā grāmatvedībā atspoguļojamas operācijas, kas saistītas ar nodokļu aprēķināšanu. Tātad secinājums ir viens — peļņas nodoklim nav speciālas kārtības un attiecībā uz nodokļiem un nodevām ir šīs tiesības dotas valsts ieņēmumu dienestam.

Kāds ir pamatojums, kāpēc vajadzēja vispār šo pieņemt? Protams, tam ir fiskālais aspekts, jo peļņas nodokļa maksājumos avansa maksājumi ir gājuši gada garumā. Vai tas ir labi vai slikti, tas ir cits jautājums, bet šāda kārtība eksistē jau no 1991.gada 31.janvāra. Ir izdota instrukcija, un tā bija spēkā arī 1994.gadā. Tikai avansa maksājumu apjoms, salīdzinot ar 1994.gadu, šoreiz ir samazināts divkārtīgi. Protams, es gribu arī atzīmēt jau šajā divu dienu darbībā, ka dokuments ir izstrādāts neprecīzi un šeit ir pieļautas daudzas paviršības. Tādēļ es lūgtu noraidīt šī pieprasījuma steidzamību un izskatīt to Pieprasījumu komisijā, ja nepieciešams, arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā un atgriezties pie tā vai nu nākošajā vai aiznākošajā plenārsēdē. Līdz tam Finansu ministrija, protams, veiks visu darbu, lai sakārtotu šo likumdošanu, nepieciešamības gadījumā pat atceļot šo paziņojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Pirmais bija motivējums. Pēc tam "par" un "pret" varēja. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegtā pieprasījuma par Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību un ar to saistīto spēkā esošo likumu neievērošanu" steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 34, atturas - 6. Steidzamība nav pieņemta. Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai. Vai vēl, lūdzu, ir pieprasījumi? Un jautājumu arī nav? Paldies!

 

Nākamā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Lēmuma projekts "Par Marisa Andersona deputāta mandāta apstiprināšanu". Dokuments nr.83, kurā Valdis Birkavs - ārlietu ministrs — noliek deputāta mandātu uz ārlietu ministra amata pildīšanas laiku. To viņš paziņo Saeimas Prezidijam. Pēc tam jums ir visi pārējie dokumenti — gan Centrālās vēlēšanu komisijas dokuments, gan Marisa Andersona iesniegums par to, ka viņš piekrīt pildīt deputāta pienākumus, gan arī lēmuma projekts un Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums, ka tai nav iebildumu pret Marisa Andersona deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmumaprojektu "Apstiprināt Saeimas deputāta mandātu Marisam Andersonam"! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Saeimas deputāta mandāts Marisam Andersonam apstiprināts. Vēlam sekmes jūsu darbā!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Diemžēl Saeimas Prezidijs ir spiests darīt zināmu Saeimai un arī deputātam Marisam Andersonam, ka pašreiz nav līdz galam atrisināts jautājums par Marisa Andersona vietu, jo "Latvijas ceļam" paredzētajā sektorā vietu bez saskaņošanas ar "Latvijas ceļa" frakciju ir aizņēmis deputāts Odisejs Kostanda, kas atsakās šo "Latvijas ceļam" paredzēto vietu atbrīvot. Saeimas Prezidijs būs spiests izslēgt balsošanas iekārtu. (No zāles: "Andersons ir gruntīgs vīrs!")

Sēdes vadītājs. Nākamais ir lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskā komisija.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegumu par Rīgas apgabaltiesas izveidošanu un konkrētu personu apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja Skaidrītes Buivides kandidatūru Rīgas apgabaltiesas tiesneses amatam, iepazinās ar Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar viņas raksturojumu, uzklausīja pašu pretendenti un vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Skaidrīti Buividi par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi uzdodot viņai turpināt pildīt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Lūdzu atbalstīt šo rekomendāciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojums aizklāts. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 7. Skaidrīte Buivide apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai pildīt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Māras Marijas Čerkasovas kandidatūru Rīgas apgabaltiesas tiesneses amatam, iepazinās ar kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar viņas iepriekšējām darba gaitām un raksturojumiem, uzklausīja viņu pašu un rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Māru Mariju Čerkasovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai arī vienlaicīgi turpināt pildīt arī pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 5. Māra Marija Čerkasova apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas ierosināto kandidatūru Rīgas apgabaltiesas tiesneses amatam, konkrēti, Laimas Eihes kandidatūru. Arī Laima Eihe raksturota pozitīvi, ir Augstākās tiesas kvalifikācijas kolēģijas atbalsts, rekomendācija. Iepazinusies ar Laimu Eihi un uzdevusi viņai jautājumus, Juridiskā komisija vienbalsīgi ierosina, lai cienījamā Saeima apstiprinātu Laimu Eihi par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaicīgi uzdodot viņai turpināt pildīt Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 8. Laima Eihe apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Marijas Goldšmites kandidatūru iecelšanai jeb apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Marija Goldšmite ir izgājusi Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, ir kolēģijas pozitīvs atzinums, ir pozitīvs raksturojums. Iepazinusies arī personīgi ar Mariju Goldšmiti, Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi ierosina cienījamai Saeimai apstiprināt Mariju Goldšmiti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, arī viņai uzdodot turpināt pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 9. Marija Goldšmite ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Olgas Putānes kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Putānes kundze raksturota pozitīvi, ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, un Juridiskā komisija tāpat vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Olgu Putāni par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 10. Olga Putāne apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ināras Šteinertes kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Ināru Šteinerti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai vienlaicīgi turpināt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pienākumu pildīšanu līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 9. Ināra Šteinerte apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Edītes Vernušas kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Edīte Vernuša strādā pašreiz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā par tiesnesi. Savus pienākumus veic ļoti labi. Arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē Edīti Vernušu apstiprināt par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Ir pozitīvs raksturojums. Arī Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Edīti Vernušu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai vienlaicīgi turpināt pildīt Centra rajona tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 9. Edīta Vernuša apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Voldemāra Zariņa kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija uzklausīja Voldemāru Zariņu, ņēma vērā Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas rekomendāciju, pozitīvo raksturojumu un vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Voldemāru Zariņu par Rīgas apgabltiesas tiesnesi, vienlaicīgi uzdodot viņam turpināt pildīt Ogres rajona tiesas tiesneša amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 8. Voldemārs Zariņš apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Aivara Zāģera kandidatūru apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Arī Aivars Zāģers ir uzklausīts Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Šī kolēģija viņu vērtē pozitīvi un rekomendē apstiprināt par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Ir arī pozitīvs raksturojums, un līdz ar to Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Aivaru Zāģeri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņam turpināt pildīt pašreizējos amata pienākumus līdz Rīgas apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 7. Aivars Zāģers apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Pirms pārejam pie nākamā punkta, visiem šodien apstiprinātajiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem vēlam sekmīgu darbu. Lūdzu nākamo!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegumu par Pētera Dzalbes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelšanu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju. Pēteris Dzalbe pašreiz ir Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesis un Jelgavas pilsētas tiesas priekšsēdētājs. Arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tieslietu ministrija dod pozitīvas atsauksmes par Pēteri Dzalbi, par viņa pašreizējo darbu gan tiesneša, gan tiesas priekšsēdētāja amatā. Un līdz ar to Juridiskā komisija, vispusīgi iepazinusies ar visiem lietas materiāliem un uzklausījusi pašu Pēteri Dzalbi, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Pēteri Dzalbi par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, vienlaicīgi uzdodot viņam turpināt pildīt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneša un tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 8. Pēteris Dzalbe apstiprināts par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelts par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Tieslietu ministrijas priekšlikumu par vairāku Zemgales apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu, vispirms jau Dainas Andersones kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Daina Andersone pašreiz ir Jelgavas pilsētas tiesas tiesnese un tiek raksturota pozitīvi. Ir arī Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums, Tieslietu ministrijas pozitīvs raksturojums. Juridiskā komisija, uzklausījusi Dainu Andersoni, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Dainu Andersoni par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai vienlaicīgi turpināt pildīt Jelgavas pilsētas tiesas tieneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 7. Daina Andersone apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Marikas Krotkovas kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Arī Marika Krotkova pašreiz ir Jelgavas tiesas tiesnese, tiek raksturota pozitīvi. Un Juridiskā komisija, uzklausījusi viņu un iepazinusies ar visiem lietas materiāliem, ierosina, lai cienījamā Saeima apstiprinātu Mariku Krotkovu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumu pildīšanu līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 8. Marika Krotkova apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ingūnas Preisas kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Arī Ingūna Preisa ir Jelgavas pilsētas tiesas tiesnese uz šo brīdi un tiek raksturota pozitīvi. Juridiskā komisija, iepazinusies ar pozitīvajām atsauksmēm un raksturojumu un uzklausījusi pašu pretendenti, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Ingūnu Preisu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai vienlaicīgi turpināt pildīt Jelgavas pilsētas tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Balsojam par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 3, atturas - 7. Ingūna Preisa apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Veltas Silamiķeles kandidatūru apstiprināšanai par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Arī Velta Silamiķele ir Jelgavas, tikai ne pilsētas, bet Jelgavas rajona tiesas tiesnese šajā brīdī un tiek raksturota pozitīvi. Uzklausījusi Veltu Silamiķeli un iepazinusies ar visiem lietas materiāliem, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai apstiprināt Veltu Silamiķeli par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, uzdodot viņai turpināt pildīt Jelgavas rajona tiesas tiesneses amata pienākumus līdz Zemgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 9. Velta Silamiķele apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Līdz ar to, apstiprinājuši Zemgales apgabaltiesas tiesnešus, vēlam sekmīgu darbu viņiem!

Tagad pulkstenis ir 10.28. Pirms pārtraukuma ir paziņojumi. Pirmais paziņojums. Plenārsēdes pārtraukumā, pulksten 10.30, Prezidija zālē notiks Starpparlamentārās padomes cīņai pret antisemītismu Saeimas grupas sēde. Aicināti visi tie deputāti, kuri vēlās iesaistīties šīs grupas darbā.

Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde notiks šī gada 31.janvārī, otrdien, pulksten 14.00 Saeimas Prezidija zālē. Dienas kārtībā - pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem un organizatoriskie jautājumi. Un, otrkārt, es ne tikai kā deputāts, bet kā šīs komitejas amatpersona gribu paziņot, ka tos vārdus, kas presē man ir piedēvēti, proti, ka komisijā nevarētu būt opozīcijas deputāti, kas balsojuši pret likumprojektu, es nekad neesmu teicis, jo uzskatu, ka, pirmkārt, tas ir klaji antidemokrātiski un, otrkārt, opozīcijas deputātu klātbūtne pilsonības likuma izpildes kontrolē tikai sekmēs iespējamo likuma pārkāpumu novēršanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Zigurdu Tomiņu - Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

Godātie deputāti! Lūdzu ievērojiet elementāro kārtību! Notiek reģistrācija, pēc tam ir dažādi pārpratumi par to, vai deputāti ir reģistrējušies vai nav. Galu galā runa ir par soda naudām un par kārtību Saeimas sēžu zālē, pirms sēde nav slēgta.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Mariss Andersons...

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons ir zālē.

Z.Tomiņš. Andris Grots, Juris Janeks, Imants Kalniņš, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aida Prēdele. Paldies par uzmanību! Aida Prēdele ir zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Rezultātu! Reģistrējušies 59 deputāti. Turpinām darbu. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Izskatām nākamo jautājumu – par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tikko Saeima izteica uzticību un apstiprināja virkni Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un Zemgales apgabaltiesas tiesnešu, bet Juridiskā komisija izskatīja arī vairākas kandidatūras iecelšanai par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par Olgas Macpānes iecelšanu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Olga Macpāne šobrīd strādā Latvijas Iekšlietu ministrijā, bija Iekšlietu ministrijas izmeklētāja, ir tiesnese stažiere, ir nokārtojusi kvalifikācijas kolēģijā eksāmenus. Raksturota pozitīvi, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Olgu Macpāni par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 5. Olga Macpāne iecelta par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Jurija Vasiļkovska kandidatūru iecelšanai par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Jurijs Vasiļkovskis ir dzimis Ludzas rajona Mērdzenes pagastā, no 1984.gada ir strādājis Ludzas rajona Iekšlietu daļā par autoinspektoru un izmeklētāju, no 1991. līdz 1994.gadam – Ludzas rajona Izmeklēšanas daļā par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. Jurijs Vasiļkovskis ir nokārtojis arī kvalifikācijas eksāmenu. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē Juriju Vasiļkovski iecelt par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem dokumentiem un uzklausījusi arī pašu pretendentu, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Juriju Vasiļkovski par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret -2, atturas - 6. Jurijs Vasiļkovskis iecelts par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par dažu rajonu un pilsētu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Vispirms Juridiskā komisija izskatīja Intas Kalniņas kandidatūru iecelšanai par Saldus rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Inta Kalniņa raksturota pozitīvi. Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija arī devusi pozitīvu slēdzienu un rekomendē viņu iecelšanai par administratīvo tiesnesi. Ir pozitīvs raksturojums, un Juridiskā komisija, iepazinusies ar visiem materiāliem, uzklausījusi pašu Intu Kalniņu, vienbalsīgi rekomendē viņu iecelt par Saldus rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, 6 - atturas.

A.Endziņš. Juridiskā komisija...

Sēdes vadītājs. Inta Kalniņa iecelta par Saldus rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Ineses Mudeles kandidatūru iecelšanai par Tukuma rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Inese Mudele strādāja Tukuma rajona tiesā par tiesas izpildītāju, tad iestājās Juridiskajā fakultātē, strādājusi ir par juriskonsulti un pašreiz Tukuma rajona tiesā ir stažiere administratīvās tiesneses amatam. Arī Inese Mudele ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas kolēģija viņu rekomendē, ir pozitīvs raksturojums no tiesas. Un Juridiskā komisija arī vienbalsīgi rekomendē iecelt Inesi Mudeli par Tukuma rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas – 4. Inese Mudele iecelta par Tukuma rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Lūcijas Rietas iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Lūcija Rieta ir dzimusi 1952.gadā, 1990.gadā beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Juridiskā prakse ir no 1982.gada. Ir strādājusi par juriskonsulti. Šobrīd ir Kuldīgas rajona tiesas stažiere administratīvās tiesneses amatam. Arī ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē iecelt Lūciju Rietu par Kuldīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. To vienbalsīgi atbalsta arī Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 4. Lūcija Rieta iecelta par Kuldīgas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Andreja Strautiņa iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Arī Andrejs Strautiņš ir ar augstāko juridisko izglītību, 1981.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. No 1980.gada juridiskajā darbā strādājis par izmeklētāju, par prokurora palīgu, par prokurora vietnieku un pašreiz ir Jūrmalas pilsētas tiesā administratīvā tiesneša amata kandidāts jeb, pareizāk sakot, stažieris. Juridiskā komisija, iepazinusies ar lietas materiāliem, ar pašu Andreju Strautiņu, vienbalsīgi rekomendē iecelt Andreju Strautiņu par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 4. Andrejs Strautiņš iecelt par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Visbeidzot, Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Irēnas Vikmanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Arī Irēna Vikmane ir ar augstāko juridisko izglītību. Universitātes Juridisko fakultāti viņa ir beigusi 1968.gadā. Ar juridisko darbu ir saistīta praktiski jau no 1957.gada, kad ir strādājusi Augstākajā tiesā par tiesas sēžu sekretāri. Pēc tam jau par juriskonsulti pēc Universitātes beigšanas. No 1991. gada līdz 1993.gadam strādājusi Augstākajā tiesā par vecāko konsultanti, tad Tieslietu ministrijā. Pašreiz ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonas tiesas stažiere administratīvās tiesneses amatam. Arī Irēna Vikmane ir nokārtojusi kvalifikācijas kolēģijā atbilstošu eksāmenu, tiek pozitīvi raksturota. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē iecelt Irēnu Vikmani par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret -2, atturas - 8. Irēna Vikmane iecelta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Vēlam sekmes darbā!

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Izskatām dokumentus nr. 94 un 85. Ministru prezidents Māris Gailis ar šo ir paziņojis, ka par veselības aizsardzības valsts ministru uzaicinājis Pēteri Apini un lūdz Saeimu izteikt viņam uzticību. Tālāk ir Saeimas lēmuma projekts. "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59. pantu, izteikt uzticību veselības aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijas Veselības departamentā Pēterim Apinim."

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Balsojums atklāts. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 13, atturas - 16. Līdz ar to Saeima izsaka uzticību veselības aizsardzības valsts ministram Labklājības ministrijas Veselības departamentā Pēterim Apinim. Vēlam sekmes! (Aplausi.)

 

Izskatām nākamo likumprojektu — "Par valsts meža izmantošanas kārtību" . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Komisijas vārdā — Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Godājamie Prezidija locekļi, Saeimas deputāti un klātesošie! Šis likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Dokuments nr. 1292. Ministru kabinets 81.panta kārtībā 19. jūlijā pieņēma noteikumus "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Šie noteikumi tika nodoti Saeimai izskatīšanai komisijās. Tautsaimniecības komija ir pilnībā atbalstījusi Ministru kabineta sagatavoto noteikumu tekstu, to pārveidojot ļoti nedaudzās vietās tikai redakcionāli. Piemēram, ja 1.nodaļā virsraksts bija "Noteikumu mērķi, uzdevumi un pamats", tad tagad tas skan tā: "Likuma mērķi, uzdevumi un pamats". Tātad noteikumi pārveidoti par likumu. Neviens ierosinājums šajā laikā, kad priekšlikumi bija jāiesniedz līdz 9.decembrim, netika iesniegts. Es aicinu nebalsot pa pantiem, jo neviena priekšlikuma nav. Tiesa gan, ir Prezidijam adresēts Pašvaldību savienības iesniegums, kas lūdz apturēt šā likuma izskatīšanu otrajā lasījumā, bet motivācijas nav un priekšlikumu nav. Es iesaku Pašvaldību savienībai organizēt caur deputātiem priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jūs dzirdējāt šos argumentus par mūsu tālāko procedūru. Vai jums ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Esiet tik laipni, deputāti, ieņemiet savas vietas! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 6.februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Esam akceptējuši šo priekšlikumu.

 

Nākamais likumprojekts — "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisija. Ilga Grava-Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā, Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava-Kreitusa (DP). Vispirms Ārlietu komisijas vārdā mēs lūgtu nobalsot par šā līguma izskatišanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

I.Grava-Kreitusa. Uz pirmo lasījumu Ārlietu komisija jau ir izdarījusi redakcionālas dabas labojumus, kas jums ir redzami pievienotajā tabulā. Tie skar tikai pareizu vārdu izkārtojumu atsevišķos pantus. Un tāpēc, ja nav iebildumu, lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu šobrīd!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti nav pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Grava-Kreitusa. Līdz 31.janvārim, ja ir kādi labojumi.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Es atvainojos, deputāte Ilga Grava-Kreitusa, mēs abi esam kļūdījušies! Mums jānosaka, tas ir, jums jāliek priekšā un man attiecīgi jālūdz Saeima akceptēt, ja ir steidzami, otrā lasījuma, nevis priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Grava-Kreitusa. Tas ir, kāda sēde... Ceturtdien ir ...

Sēdes vadītājs. Septiņas jāpieliek klāt. Tas ir ... (Smejas.)

I.Grava-Kreitusa. Tātad 2.februāris. Tātad nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Nav. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskās operācijās" . Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Mums būs jāstrādā ar dokumentu nr. 1298.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Ameriks. Ārlietu komisija ir saņēmusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus, kā arī izstrādājusi savus priekšlikumus un labojumus šā likumprojekta otrajam lasījumam. Ārlietu komisija piedāvā pirmajā pantā, kas bija pirmajā lasījumā, nosaukt šos terminus un terminu skaidrojumus, tātad ietvert šos terminus un terminu skaidrojumus 1.pantā. Līdz ar to izveidot 1.pantu, kurā būtu ietverti visi šie iepriekš minētie starptautiskie termini un šo terminu skaidrojumi latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Ameriks. Tātad "starptautiskās operācijas" ir ietvertas 1.panta pirmajā daļā. Tātad "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtus un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dokumentus un tajos noteiktos principus, piedalās starptautiskajās operācijās pēc to starptautisko organizāciju lēmuma, rekomendācijas vai lūguma, kurās Latvijas Republika ir dalībvalsts." Turpmāk — "Starptautiskās operācijas".

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk tieši tādā pašā veidā termins "starptautiskās miera uzturēšanas operācijas" ir ietverts 1.panta otrajā apakšpunktā. Vai ir nepieciešams nolasīt?

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem ir šī redakcija, un mēģināsim lēnāk. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk par nākamajiem terminiem — "starptautiskās glābšanas operācijas", "starptautiskās humānās operācijas". Likumprojekta 1.panta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Par šo trešo daļu vai trešo apakšpunktu nav iebilžu deputātiem? Nav. Akceptēts.

A.Ameriks. Tālāk. Pirmā lasījuma 1.pants. Otrajā lasījumā tas ir 2.pants. Ārlietu komisija iesaka to izteikt šādā redakcijā. "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citas starptautiskas organizācijas apstiprināta mandāta ietvaros un saskaņā ar Latvijas Republikas likumos noteiktajiem principiem, ievērojot Saeimas vai Ministru kabineta lēmumus par Latvijas bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās". Tajā ietverti arī daži valodas speciālistu labojumi, lai šis teksts skanētu labskanīgāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Iebilžu nav. Akceptēts.

A.Ameriks. Tālāk ir izveidots 3.pants. Tas ir jauns. Redakcionāli tas nesaskan ar pirmā lasījuma pantiem. Vai ir kādi iebildumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti! Nav iebildumu. Līdz ar to mēs akceptējam.

A.Ameriks. Tālāk. Pirmā lasījuma otrais pants. "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību, kas piedalās starptautiskajās operācijās, veidošanu". Ārlietu komisija iesaka to pārcelt par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk likumprojekta pirmā lasījuma 3.pants, 3.panta pirmā daļa. Šī pirmā daļa ir iestrādāta jau minētā 1.panta pirmajā daļā. Tātad nav nepieciešamības to vēlreiz atkārtot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Akceptējam.

A.Ameriks. Otrā daļa. Pirmā lasījuma 3.panta otrā daļa ir iestrādāta kā atsevišķs likuma 3.pants ar redakcionālas dabas labojumiem. To jau mēs akceptējām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Ameriks. 3.panta trešā daļa tiek regulēta jau ar 1.pantu, ar jautājumiem, kas skarti likumprojekta otrā lasījuma 1.pantā. Līdz ar to arī tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Ameriks. 3.panta ceturtā daļa ir izdalīta kā atsevišķs pants ar redakcionālas dabas labojumiem, un tas ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Nosauciet!

A.Ameriks. "Militārpersonu skaits līdzdalībai starptautiskajās operācijās." "Līdzdalībai starptautiskajās operācijās ārzemēs var nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības, kurās kopskaitā ir ne vairāk par 500 militārpersonām."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Ameriks. 4.pants pirmajā lasījumā. Es vēl atvainojos deputātiem... Tātad jums ir priekšā kopējais teksts otrajam lasījumam, un šeit 3.pantā ir ieviesusies drukas kļūda. Tas nav labojumos. Par 3.pantu. Tātad beidzamais... Tas skan: "Latvijas Republika var izveidot kopējas militāras apakšvienības ar Rietumeiropas savienību un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), kā arī ar citām valstīm. Un turpinājumā tekstā ir ieviesusis kļūda — "ievērojot šā likuma 12.pantu". Šāds pants vairs likumprojektā vispār nav paredzēts. Tātad šo pēdējo palīgteikumu lūdzu svītrot!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Ameriks. Tātad par 4.pantu. Par 4.pantu ir saņemti Aizsardzības komisijas priekšlikumi. Pirmkārt, tas jaunajā redakcijā ir 5.pants. Tātad saskaņot ar likuma "Par valsts aizsardzību" 11.panta 9.apakšpunktu, ka Saeima lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību izmantošanu ārpus valsts teritorijas. Šeit ir dažas būtiskas lietas, un, apkopojot citu valstu pieredzi, varētu teikt, ka līdzīgu bruņoto spēku vienību nosūtīšana dalībai starptautiskajās operācijās lielajā vairumā gadījumu ir tikai valdības pārziņā. Zviedrijā saskaņā ar tās 1983.gada likumu valdība lemj par starptautiskajām miera uzturēšanas operācijām. Mēs ierosinām piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās atstāt Saeimas pārziņā, apzinoties šā jautājuma nopietnību. Gadījumos, kad ir nepieciešama operativitāte, piemēram, katastrofu novēršanai, tas ir noteikti valdības kompetences jautājums. Iesakām saskaņot ar šo vispārpieņemto praksi arī jau spēkā esošo likumu "Par valsts aizsardzību". Līdz ar to 5.pants tiek formulēts sekojošā veidā: "Lēmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās." Tā ir 5.panta pirmā daļa, kas tiek formulēta tā, kā šeit jau jums ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk. Atbildīgā komisija ierosina saskaņot panta daļu ar pastāvošo starptautisko organizāciju kompetenci, ierosinot dažāda veida starptautiskās operācijas, un šo organizāciju institūciju kompetenci, realizējot atbilstošās operācijas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Aizvietot vārdus "3.pantā" ar vārdiem "1.panta pirmajā daļā un otrajā pantā", kas izriet no tā, ka mēs esam izmainījuši pantu numerāciju. Līdz ar to izveidot šo 5.panta 2.apakšpunktu tādā redakcijā, kādā tas jums ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Ameriks. Aizsardzības komisija ierosina iestrādāt normu, kas regulē Nacionālo bruņoto spēku vienību atsaukšanas kārtību. Tā jau ir iestrādāta panta 1. un 2. punktā. Un līdz ar to 3. apakšpunkts skan sekojoši — tā, kā tas ir jums priekšā.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Ameriks. Tālāk 5. pants pirmajā lasījumā, un tas ir 7. pants otrajā lasījumā. Šeit Ārlietu komisija ierosina papildināt pirmo daļu ar šāda rakstura formulējumu: "Saskaņā ar šā likuma 2. panta noteikumiem un pamatojoties uz kopējo militāro apakšvienību izveidošanas dokumentiem vai atsevišķiem līgumiem, kuri ir jāapstiprina Saeimai." Līdz ar to 7. pants ar diviem šiem apakšpunktiem arī ir jūsu priekšā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk pirmā lasījuma 6. pants ir likumprojekta otrā lasījuma 8. pants — "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību piedalīšanās kopējās militārajās mācībās ārzemēs."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk likumprojekta pirmā lasījuma 7.pants ir otrā lasījuma 9. pants — "Lēmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs." Šeit ir izlaists vārds "mācībām" 9. panta nosaukumā. Un šeit ir priekšlikums, kas saistīts ar Ārlietu komisijas iniciatīvu - izteikt pantu jaunā redakcijā, saskaņojot ar prasību, ka līgumi par bruņotajiem spēkiem ir ratificējami Saeimai.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Ameriks. Tālāk ir likumprojekta pirmā lasījuma 8. pants, kas tagad ir 10. pants otrajā lasījumā. Tās ir sociālās garantijas to apakšvienību militārpersonām, kas piedalās starptautiskajās operācijās. Un šeit Ārlietu komisija aiz vārda "atbilstoši" ierosina izteikt pantu šādā redakcijā: "Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas Republikas likumiem, kā arī saskaņā ar individuāliem līgumiem par aktīvo dienestu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Ameriks. Tālāk 9. pants likumprojekta pirmajā lasījumā un 11. pants otrajā lasījumā - "Individuālā un kolektīvā aizsardzība."

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

A.Ameriks. Tie ir visi labojumi, un es Ārlietu komisijas vārdā aicinātu pieņemt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Ameriks. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus Ārlietu komisijā līdz 2. februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" . Ilga Grava-Kreitusa - Ārlietu komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

I.Grava-Kreitusa (DP). Uz otro lasījumu nekādu labojumu komisijā nav, līdz ar to varam balsot par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 60 - par, pret - nav, 2 - atturas. Tā kā šis likumprojekts tika izskatīts steidzamības kārtā, likums ir pieņemts.

Nākamo.

 

I.Grava-Kreitusa. "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Ārlietu komisijā nekādi priekšlikumi un labojumi nav saņemti. Lūgums nobalsot, lai pieņemtu!

Sēdes vadītājs. Balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

I.Grava-Kreitusa. Tā... "Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Tāpat nekādi būtiski labojumi nav iesniegti. Lūgums balsot par pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

I.Grava-Kreitusa. "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" . Tāpat komisijai nav iesniegti labojumi un priekšlikumi. Lūgums nobalsot par pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts. Tālāk!

 

I.Grava-Kreitusa. "Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". Situācija tieši tāda pati. Labojumu, papildinājumu nav. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu nobalsot "par"...

Sēdes vadītājs. ...likuma pieņemšanu. Lūdzu balsosim par šo Ārlietu komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 59 - par, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par tehnisko palīdzību Krievijas Federācijas bruņoto spēku Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un agrāk kontrolēto parasto ieroču sistēmu un militāro objektu iznīcināšanā" . Ārlietu komisijas vārdā — Mārtiņš Virsis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Virsis (LC). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nekādus priekšlikumus vai izmaiņas nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Un kāds ir priekšlikums?

M.Virsis. Priekšlikums ir nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu! Balsojam! Rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

M.Virsis. Tā kā ir nepieciešams arī trešais lasījums, ja ir tomēr priekšlikumi, tad lūgums tos iesniegt līdz 31. datumam Ārlietu komisijā un trešo lasījumu nolikt uz 9. februāri.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Tagad likumprojekts "Par pašvaldību izlīdzināšanas ...", pareizāk, likumprojekts "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā". Trešais lasījums. Komisijas vārdā — Andris Piebalgs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Piebalgs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 91. Tātad 1. pants. Par 1. pantu ir saņemti sekojoši priekšlikumi. Pirmais ir LNNK frakcijas priekšlikums papildināt 1. pantu ar sekojošu tekstu: "Gadījumā, ja tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanos kompensē no valsts budžeta." Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Pirmais — jebkurš lēmums, ar kuru valdība samazina pašvaldību ieņēmumus, pēc tam ir, protams, jākompensē no valsts budžeta. Un otrs ir tas, ka tajā dokumentā, kas ir parakstīts starp Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu, ir ierakstīts, ka valdība garantē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis kopumā 1995. gadā nebūs mazāks par 109 miljoniem latu. Tātad rezultātā nebija nepieciešamības iekļaut šo normu likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uzstāj uz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu papildināt 1. pantu: "Gadījumā, ja tiek paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanos kompensē no valsts budžeta." Balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Piebalgs. Nākošais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kurš sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir faktiski 1. panta precizēta redakcija, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek ieskaitīti republikas pilsētu budžetos 100 procentu apmērā, bet pārējās administratīvajās teritorijās 85 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu vai pagastu budžetos un 15 procenti — rajonu budžetos. Un vēl ir teikts, ka pirmajā pielikumā minētās pašvaldības noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ieskaita pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Ieskaitāmā summa nedrīkst pārsniegt šajā pielikumā noteikto lielumu. Tas sakrīt ar to priekšlikumu, ko LNNK frakcija iesniedz par 2. pantu, un tas ir pilnīgi normāli. Tātad tiek noteikts procents atbilstoši tai finansu izlīdzināšanas shēmai, kas ir saskaņota ar Pašvaldību savienību, un tiek noteikti maksimālie griesti. Tā kā šeit nekādas pretrunas nav, tad Budžeta un finansu komisija atbalsta šādu panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk 2. pants. 2. pantā iesniegtais LNNK frakcijas priekšlikums, ka atskaitījumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nedrīkst pārsniegt pirmajā pielikumā noteiktās maksimālās summas un, palielinoties pašvaldības ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa virs prognozētās summas, tiek pilnā apmērā saskaņā ar 1. pantā noteikto sadalījumu ieskaitītas pašvaldību budžetos, pēc būtības ir pilnīgi iestrādāts tajā redakcijā, ko mēs iebalsojām 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Frakcijai nav iebilžu? Nav. Piekrīt. Tālāk!

A.Piebalgs. Budžeta un finansu komisija precizēja 2. panta redakciju. Tātad pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi ir 75,1 miljons latu, ko veido pašvaldību atskaitījumi — 12,4 miljoni latu un valsts dotācijas — 62,7 miljoni latu. Kāpēc radās šis precizējums? Tas ir saistīts ar to, ka uz trešo lasījumu tika precizētas visas iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes 1995. gadam pēc 1994. gada rezultātiem un atbilstoši tam ir prognozēts vienots pieaugums visām pašvaldībām. Rezultātā pēdējos mēnešos, sadaloties iedzīvotāju ienākuma nodoklim starp pilsētām un tiem strādājošajiem, kas nedzīvo pilsētās, pilsētas, protams, kļuva par mazākiem donoriem tīri naudas izteiksmē, jo šī prognoze, kas otrajā lasījumā bija par pilsētām, bija pārvērtēta. Tāpēc kopējā summa ir 75,1 miljons latu, un no tās pašvaldības dod 12,4 miljonus un valsts budžets dod 62,7 miljonus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Bija vēl Demokrātiskās partijas priekšlikums pirmajā pielikumā noteikts, ka Ventspils pilsētai pašvaldību finansu izlīdzināšanai jāatskaita 38 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā jau es teicu, precizējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 1995. gadam, Ventspils pilsētas pašvaldībai atskaitījumi noteikti 31,1 procenta apmērā. Tātad 38 procenti ir augstāks līmenis, un tādējādi Demokrātiskās partijas priekšlikums vienkārši nav balsojams, jo tas ir automātiski zem šīs shēmas, tātad pēc būtības tas ir izpildīts, pat var teikt, ka ir pārpildīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu frakcijai? Nav.

A.Piebalgs. Par 3. pantu. 3. pants noteica maksimālo apjomu — ka 40 procentus no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējā ieņēmuma nedrīkst pārsniegt. Tā kā šis likums ir uz gadu un nevienai pašvaldībai nav vairāk kā 40 procentu, šis pants vienkārši zaudē savu jēgu, un tādēļ arī Budžeta un finansu komisija ierosina svītrot šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk 4. pants. Šeit tātad ir, varētu teikt, tas vissarežģītākais pants, kurā pirmais ir tas, ka tiek izdalītas mērķdotācijas sociālās nodrošināšanas pasākumiem un arī izglītības pasākumiem. Šeit ir atšifrēts, ka tās paredzētas, lai uzturētu speciālos bērnudārzus bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, internātskolas un sanatorijas — internātskolas, speciālās internātskolas bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Tātad tā ir tā kārtība, kāda bija 1994. gadā, un pie šīs kārtības Budžeta un finansu komisija ierosina pieturēties arī 1995. gadā, lai neradītu sarežģījumus tajā sistēmā, kas jau ir iestrādājusies. Acīmredzot 1996. gadā noteikti tomēr šīm speciālajām internātskolām un arī speciālajiem pansionātiem manā skatījumā neapšaubāmi būtu jāpāriet attiecīgo ministriju pakļautībā, jo pašreizējā kārtība principā sarežģī šo situāciju. No vienas puses, mēs, protams, prasām ieskaitījumu no pilsētām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, taču no otras puses, mēs caur mērķdotāciju tām atgriežam naudu atpakaļ šiem diviem konkrētajiem pasākumiem. Šī sistēma, protams, ir laba šīm speciālajām skolām, bet tā rada lieku naudas kustību, un es domāju, ka 1996. gadā, protams, abām ministrijām būtu jāpārņem šīs iestādes. 1995. gadā, teiksim, būtu jāsagatavojas un 1996. gadā tas būtu jāizdara, jo tad mums nevajadzētu iet ar šo mērķdotāciju un tai, teiksim, nebūtu vairs īpašas jēgas nākošajā gadā. Šogad vienkārši vēlu viss projekts radās, un tāpēc arī mēs paliekam pie līdzšinējās sistēmas, lai gadījumā nerastos problēmas tām iestādēm, kuras ir speciālās iestādes un kuru izvietojums nav proporcionāls tieši rajoniem. Ir rajoni, kur šādu iestāžu ir stipri vairāk nekā citos rajonos. Tāpēc ir mērķdotācijas paredzētas.

Otrs ir par dotācijām pašām pašvaldībām. Šeit, protams, ir vissarežģītākais jautājums. Un tāpēc es vēlreiz atgriezīšos pie shēmas, kāda tika piedāvāta no Pašvaldību savienības puses. Tātad Pašvaldību savienība piedāvāja 1995. gadā izlīdzināšanu veikt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Un tā rezultātā, protams, salīdzinot ar 1994. gadu, veidojas būtiskas izmaiņas, jo tiem rajoniem, kuros ir vairāk iedzīvotāju, protams, attiecīgais finansu līmenis ir lielāks. Un jums pielikumā atbilstoši arī tam, ko prasīja LNNK frakcija, ir iedots viss algoritms. Jūs varat pārbaudīt, ka atbilstoši šim Pašvaldību savienības ierosinātajam algoritmam viss ir sarēķināts cipars ciparā un tāpēc nav pamata īpaši viņu grozīt, jo, ja ir šāds ierosinājums, kas nāk no institūcijas, kura pārstāv pašvaldības, acīmredzot tīri voluntāri tajā iejaukties nebūtu pareizi. Protams, var rasties jautājums, kas notiks tad, ja šī krasā pāreja ietekmēs, teiksim, reālo stāvokli, piemēram, kā jau te Latgales deputātu grupa norāda Balvu rajonā. Ir dots šeit mehānisms... Līdz 31. maijam tātad valdība vēlreiz, teiksim, pārskata un precizē visu ieņēmumu un izdevumu prognozes un iesniedz jaunu projektu, kas paredz izmaiņas. Šajā projektā varbūt mēs jau varētu pieļaut arī atkāpšanos no vienkāršotās shēmas, kas ir ierosināta un ir godīga shēma no tāda viedokļa, ka visi cipari ir skaidri redzami. No otras puses, kā jau es saku, pāreja no 1994. gada uz 1995. gadu ir ļoti strauja un tādēļ Budžeta un finansu komisija, izskatot šo jautājumu, tomēr palika pie tās shēmas un neizdarīja nekādas izmaiņas, atstāja atbilstoši šim aprēķināšanas algoritmam visu izlīdzināšanu. Tāpēc 4. pantā ir šīs "a" un "b" redakcijas. Šeit ir arī tas, ko Latgales deputātu grupa ir iesniegusi par Balvu rajonu. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu komisija izskatīja. Jāsaka, ka Balvu rajonam 1995. gadā kopējais budžets, teiksim, salīdzinot ar 1994. gadu, ir 116 procenti. Tas, protams, ir, no vienas puses, mazāk nekā vidējais, proti, 125 procenti. No otras puses, tas tieši ir atbilstošs, kā jau es teicu, šim ierosinātajam algoritmam, par ko ir vienošanās ar Pašvaldību savienību. Un tādējādi nekādā veidā nevarēja atrast nekādu formālu shēmu, kas varētu atrisināt šo problēmu. Un otra problēma bija tā, ka nebija norādīts avots. Šoreiz mums ir situācija, ka ir noslēgta naudas summa, tas ir, izlīdzināšanas fonds ir pilnīgi precīzi noteikts. Tātad 62,7 miljoni no vienas puses un atskaitījumi pašvaldībām — 12,4 miljoni. Un pārdale var notikt tikai iekšējos ietvaros, tas ir, ja vienam rajonam palielina, tad kaut kam ir attiecīgi jāsamazina, un tas, protams, nozīmē jau tīru, teiksim, politisku iejaukšanos pašā šajā shēmā, kurā līdz šim varēja precīzi to visu pamatot. Tā ka šo Latgales deputātu grupas priekšlikumu Budžeta un finansu komisija neatbalstīja, bet neatbalstīja arī tāpēc, ka nebija šī formālā finansēšanas avota.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Atklājam debates par 4.pantu.

Turpinājums nākamajā numurā

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mums, diviem Kurzemes deputātiem — Dainim Staltam un man, — radās neizpratne, kāpēc šajā 3.pielikumā no Talsu rajona saraksta ir izslēgts Kolkas pagasts. Kolkas pagastā ir ļoti maz iedzīvotāju, un varbūt tāpēc šāds pārpratums ir radies. Pašā Kolkā ir tikai 1100 iedzīvotāji, un arī zemes platība, no kā ienāk galvenie nodokļi, ir ārkārtīgi maza. Un Kolka vienmēr ir dzīvojusi praktiski no dotācijām. Visnabadzīgākais pagasts visā rajonā. Pirms mēs balsojam par šo 3.pielikumu, gribētos dzirdēt motīvus, kāpēc no šī izlīdzināšanas saraksta ir pazudusi Kolka.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par šo pantu. Lūdzu, referent!

A.Piebalgs. Tātad, atbildot uz deputātes Seiles priekšlikumu, es gribu minēt vienīgi to, ka jums ir pielikumā klāt visa aprēķinu shēma. Un pēc šīs shēmas, kas, es vēlreiz atkārtoju, ir saskaņota ar Pašvaldību savienību, iznāk, ka Kolkas pagasta ieņēmumu bāze, teiksim, ir pietiekama salīdzinājumā ar visām pārējām pašvaldībām, un tāpēc šā pagasta šeit nav. Te es varu vienīgi šo atbildi sniegt.

Sēdes vadītājs. Tagad, lūdzu, runāsim par šī panta balsošanas procedūru! Vai deputātes Rugātes priekšlikums ir balsojams, pirms mēs balsojam 4.panta "b" punktu — dotācijas pašvaldībām saskaņā ar 3.pielikumu.

A.Piebalgs. Pēc būtības nav, jo nav avota.

Sēdes vadītājs. Kā es izprotu, šis arguments varbūt visai korekts nav, jo nauda ir viena un avots — viens. Un kādā veidā tas tiek dalīts, tā ir cita lieta. Es saprotu no jūsu argumentiem, ka piedāvātajā sistēmā šīs summas nav, bet, kā es atkal saprotu, deputāte Rugāte acīmredzot grib piedāvāt savu sistēmu. Man tikai ļoti žēl, ka deputāte Rugāte nepieteicās debatēs, un debates jau ir pabeigtas. Tāpēc balsosim par atsevišķiem šī panta "a" un "b" apakšpunktiem! Un pirms "b" apakšpunkta balsojuma būs balsojums par deputātes Rugātes ierosinājumu. Vai pret šo procedūru nav iebilžu deputātiem? (Starpsauciens no zāles: "Jābalso!")

A.Piebalgs. Priekšsēdētāja kungs! Tas automātiski nozīmētu, ka tad, ja mēs nobalsojam Balvu rajonam dotāciju palielināt, mums būtu proporcionāli jāsamazina dotācijas visiem pārējiem rajoniem. Tas tādā gadījumā nozīmētu to.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka to visi saprot. Lūdzu zvanu! 4.pants "a" apakšpunkts — mērķdotācijas sociālās nodrošināšanas pasākumiem (psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanai) un izglītības pasākumiem (speciālo bērnudārzu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, internātskolu un sanatoriju — internātskolu, speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai) saskaņā ar otro pielikumu. Lūdzu balsojam par šo 4.panta apakšpunkta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 3. 4. panta "a" apakšpunkts pieņemts.

Tagad, lūdzu, par deputātes Rugātes ierosinājumu "b" apakšpunktā — dotācijas pašvaldībām saskaņā ar trešo pielikumu. Deputātes Rugātes ierosinājums ir trešajā pielikumā palielināt Balvu rajonam dotāciju apjomu par 536 725 latiem. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 27, atturas — 26. Es atvainojos, nosaucu vēlreiz. Par — 16, pret — 21, atturas — 26. Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par "b" apakšpunkta redakciju — dotācijas pašvaldībām saskaņā ar trešo pielikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 11. Pieņemts "b" apakšpunkts.

A.Piebalgs. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nobalsosim par 4.pantu kopumā, lai formālā puse būtu ievērota! Par 4.pantu Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 6, atturas — 5. 4.panta redakcija apstiprināta. Pieņemta.

A.Piebalgs. Tālāk 5.pantā bija zināma problēma. 5.pantam pēc būtības tādā formā, kādā tas ir šobrīd, protams, nekādas jēgas tālāk vairs nebūtu. Bet ir priekšlikumi, kas ieliek jaunu saturu šajā piektajā pantā. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka starpība starp kopējo pašvaldību kopbudžeta pieauguma prognozi un to atsevišķo rajonu pašvaldību kopbudžeta pieauguma prognozi, kam tā ir mazāka par kopējo pieauguma prognozi, nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem. Ko tas nozīmē dabā? Tas nozīmē, ka, ja vidējais pieaugums ir 125 procenti, tad visās pašvaldībās pieaugumam jāatrodas intervālā no 115 līdz 135 procentiem. Un tādā gadījumā notiek diezgan būtiska līdzekļu pārdale, kuru jūs varat redzēt atbilstošajā pielikumā, kur ir dots papildmateriāls. Un te ir virsraksts: "Rajonu dotāciju izmaiņas, mainot 5.panta redakciju".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.