Saeimas paziņojums

Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 8. decembra sēdē,

atgādinot, ka Krievijas Federācija turpina klaji un rupji pārkāpt starptautiskās tiesības un saistības, tostarp ANO Statūtu principus, īstenojot agresīvu karu pret Ukrainu, tās suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti;

norādot, ka agresīvs karš vai starptautiskos līgumus, starptautiskās vienošanās vai garantijas pārkāpjoša kara plānošana, gatavošana, iniciēšana vai īstenošana ir noziegums pret mieru;

ņemot vērā kopš 2014. gada un jo īpaši kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas Federācijas īstenotā nelikumīgā, neprovocētā un nepamatotā agresīvā pret Ukrainu vērstā kara radīto iznīcību un ciešanas, Krievijas bruņoto spēku neselektīvos uzbrukumus apdzīvotām vietām un civilajai infrastruktūrai, daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavības un visā Ukrainā pret civilās infrastruktūras objektiem vērstos terora aktus;

uzsverot, ka līdz šim dokumentētie noziegumi, kurus Krievijas Federācijas bruņotie spēki pastrādājuši Ukrainā, liecina par galēju cinismu un neaizskaramības apziņu, militārā spēka lietošanu ierobežojošu kara vešanas noteikumu un likumu ignorēšanu;

atsaucoties uz ANO Statūtiem, 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā un ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju "Agresija pret Ukrainu";

ņemot vērā Saeimas 2022. gada 21. aprīļa paziņojumu, kurā Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu tika atzīta par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret ukraiņu tautu, 2022. gada 11. augusta paziņojumu, kurā Krievijas darbības Ukrainā atzītas par teroristiskām, bet Krievija — par terorismu atbalstošu valsti, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2022. gada 13. oktobra rezolūciju, NATO Parlamentārās asamblejas 2022. gada 22. novembra rezolūciju un Eiropas Parlamenta 2022. gada 23. novembra rezolūciju,

stingri nosoda Krievijas Federācijas izvērsto agresīvo karu pret Ukrainu un neatzīst tā laikā iekaroto teritoriju aneksiju;

uzskata Krievijas Federāciju par šobrīd lielāko apdraudējumu mieram gan Eiropā, gan visā pasaulē;

stingri atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas uzsākto izmeklēšanu nolūkā apzināt un saukt pie atbildības tos, kuri Ukrainas teritorijā pastrādājuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci;

iestājas par to, ka papildus Starptautiskajai Krimināltiesai, kura nevar īstenot jurisdikciju par agresiju pret Ukrainu, ir izveidojams īpašs starptautisks tribunāls, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības par starptautisko noziegumu — agresiju —, kuru Krievijas Federācija uzsākusi 2022. gada 24. februārī ar pilna mēroga militāru iebrukumu suverēnās Ukrainas teritorijā;

pievienojas Ukrainas parlamenta, līdzīgi domājošu valstu un starptautisko organizāciju aicinājumiem atzīt Krievijas režīmu par teroristisku un Krievijas Federāciju — par terorismu atbalstošu valsti un mudina starptautisko sabiedrību pieņemt līdzīgus paziņojumus;

aicina Eiropas Savienību iekļaut Krievijas militāro privātuzņēmumu "Vāgnera grupa" terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju sarakstā (ES teroristu saraksts);

atkārtoti uzsver savu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī savu nemainīgo lēmumu neatzīt Ukrainas teritoriju, tostarp Krimas pussalas, aneksiju, kā arī savu nemainīgi stingro atbalstu dziļākai Ukrainas integrācijai eiroatlantiskajā telpā;

aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus īstenot visaptverošu Krievijas Federācijas starptautisku izolāciju, tostarp attiecībā uz dalību tādās starptautiskās organizācijās un struktūrās kā ANO Drošības padome, kā arī aicina ES dalībvalstis turpināt identificēt un novērst Krievijas diplomātisko pārstāvniecību aizgādībā un vadībā veiktas darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu;

mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresīvo karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru;

iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu ES dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem, un

apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu.

Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns

Rīgā 2022. gada 8. decembrī