Latvijas Republika — Eiropas Padomē

EP Parlamentārajā asamblejā

31. janvārī pulksten 12.30. Strasbūrā notiek Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēde, kurā tiek izskatīts jautājums par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē. Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunovam bija tikšanās ar EPPA prezidentu M.A.Martinesu un ar EP ģenerālsekretāru D.Tarši. Asambleja ir noklausījusies ziņojumu un debates, un pulksten 11.10 (pēc Francijas laika) notiek balsojums un Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova runa.

Ja deputātu balsojums būs pozitīvs, tad Parlamentārajā asamblejā līdz ar to būs pieņemts lēmums ieteikt Ministru komitejai uzaicināt Latviju kļūt par Eiropas Padomes dalībvalsti un ierādīt Latvijas delegācijai vēl trīs vietas Parlamentārās asamblejas zālē.

31. janvārī pulksten 16.30. Kā jau varēja gaidīt deputātu balsojums Eiropas Padomē bija pozitīvs un līdz ar to Parlamentārā asambleja ieteiks Ministru komitejai uzaicināt Latviju kļūt par Eiropas Padomes dalībvalsti. Svarīgi atzīmēt, ka neviens deputāts nav balsojis pret Latvijas uzņemšanu EP. Deputāti, kas piedalījās debatēs, atbalstīja Latviju un vienlaikus arī atzina okupācijas faktu un tā radītās sekas. Kā allaž savā stilā uzstājies V.Žirinovskis, kura "spožā" runa Strasbūrā neizraisīja rezonansi.

Viens no pirmajiem Latvijas delegāciju Strasbūrā sveica Francijas premjers E.Baladūrs. Savukārt Saeima jau ir saņēmusi pirmo apsveikumu no Igaunijas Republikas, kurā teikts — jūs esat šo godu pelnījuši, jo esat veicinājuši un rūpējušies par mūsu kopējām Baltijas interesēm.

Šodien pulksten 16.00 (pēc Francijas laika) Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs sniedza žurnālistiem preses konferenci. Savukārt rīt viņam paredzēta tikšanās ar M.Soarešu.

Saeimas ziņu dienests, I.Pomere

Pirms un pēc balsojuma

Vakar Strasbūrā, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Latvija vienbalsīgi tika uzņemta šajā autoritatīvajā starptautiskajā organizācijā. Vēl atlikusi šī lēmuma apstiprināšana Eiropas Padomes ministru komitejas sēde 10. februārī. Tad Strasbūrā svinīgi tiks pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, un Latvija kļūs Eiropas Padomes 34. locekle.

"Šai dienai ir izšķiroša nozīme Latvijas tautas tālākajā liktenī," savā runā pēc vakardienas balsojuma Strasburā teica Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. "Latvija savā demokrātijas atjaunošanā sasniegusi brīdi, kad ir tiesīga nostāties līdzās Eiropas valstu parlamentāriešiem forumā, kurš bijis ne tikai daudzu Eiropas pārmaiņu liecinieks, bet arī aktīvs dalībnieks."

Eiropas Padome dibināta 1949. gada 5. maijā kā Eiropas valstu konsultatīva politiska organizācija. Tā koordinē padomē ietilpstošo valstu politiku. Eiropas Padomes centrs atrodas Strasbūrā (Francijā).

Latvija no Baltijas valstīm Eiropas Padomē uzņemta beidzamā. Pirmā tika uzņemta Lietuva, pēc tam — Igaunija. Latvijas ceļu uz šo autoritatīvo starptautisko organizāciju paildzināja vilcināšanās ar Pilsonības likuma pieņemšanu. Eiropas Padomē noteikti stingri uzņemšanas kritēriji, kas centrēti galvenokārt uz cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu. Okupācijas gados līdz kritiskai saasinātā Latvijas demogrāfiskā situācija un latviešu pamatotās raizes par savas nācijas likteni acīmredzot turpmāk piesaistīs mūsu valstij vēl lielāku starptautisko ekspertu uzmanību. Ar to būs jārēķinās mūsu parlamentāriešiem un izpildvaras institūcijām. Jo arī ikviens eventuāli neapmierinātais Latvijas iedzīvotājs tagad savas apelācijas varēs sūtīt uz Strasbūru. Jārēķinās arī (kā liecina nesenā vācu ARD televīzijas reportāža) ar rupju faktu un akcentu sagrozīšanu. Taču būtībā tas nozīme tikai to, ka mums visiem vēl rūpīgāk jāievēro pašiem savas valsts likumi, kuri pilnībā atbilst autoritatīvās Eiropas Padomes standartiem un kritērijiem.

Tālākais Latvijas ārpolitikas stratēģiskais mērķis ir Eiropas Savienība, kurās veiksmīgas attīstības gadījumā Latvija varētu tikt uzņemta vēl šajā gadsmitā un gadu tūkstotī. Tuvākais mērķis — Eiropas Savienības asociētā locekļa statuss, ko Latvija var iegūt jau šogad jūnijā Kannās, vēl Francijas prezidentūras laikā. Sekmīgas diplomātiskās darbības rezultātā Latvija vēl šogad varētu pievienoties arī GATT (starptautiskajai tirdzniecības un tarifu organizācijai). Tad sekotu pārejas periods uz Eiropas Savienību. Latvijas priekšlikumā šis periods noteikts līdz 1999. gada 31. decembrim. Taču jautājumu par vai pret iestāšanos šajā ārkārtīgi svarīgajā, autoritatīvajā starptautiskajā organizācijā izlems tikai un vienīgi Latvijas tauta, balsojot referendumā. Izlemsim mēs ar jums.

Vai Latvijai vajadzīga Eiropas Savienība? Kā jau demokrātiskā valstī, arī Latvijā, viedokļi būs dažādi.

Iespējams, ka daži pragmatiski tautsaimnieki Eiropas Savienībā saskatīs Latvijas ekonomiskās suverenitātes apdraudējumu. Vajadzēs ieklausīties arī šādā viedoklī. Taču neatkarīgi no šī šķietami tālā referenduma rezultāta ir grūti par augstu novērtēt paša procesa nozīmi. Latvijas atgriešanos Eiropā, iekļaušanos autoritatīvākajās Eiropas struktūrās. Jo katrs sekmīgs solis šajā virzienā mūs savukārt attālina no lielās kaimiņvalsts ar tās saspriegto iekšpolitisko situāciju, militāristu zvērībām Čečenijā un grūti prognozējamo politisko nākotni. Tātad — Latvijas vienbalsīga uzņemšana Eiropas Padomē ir ārkārtīgi svarīgs notikums arī mūsu valsts starptautiskās drošības padziļināšanā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Igaunijas vārdā

Cienījamie kolēģi,

Sirsnīgi apsveicam jūs ar uzņemšanu Eiropas Padomē pilntiesīga locekļa statusā. Jūs esat šo godu pelnījuši, jo esat veicinājuši un rūpējušies par mūsu kopējām Baltijas interesēm. Varat būt droši, ka mēs sniegsim jebkādu palīdzību, kas jums nākotnē būtu vajadzīga, un mēs novēlam jums panākumus nākotnē.

Ar patiesu cieņu, —

Endels Ilvess,

Valsts sapulces

Ārlietu biroja priekšnieks

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova runa Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1995.gada 31.janvāra sēdē

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Man ir liels gods pārstāvēt Latviju dienā, kurai būs izšķiroša nozīme mūsu tautas tālākajā liktenī. Šodien ar Jūsu balsojumu, godātie deputāti, tika lemts, vai Latvija savā demokrātijas atjaunošanā ir sasniegusi to brīdi, kad tā ir tiesīga nostāties līdzās Jums šajā Asamblejā — forumā, kas ir bijis ne tikai daudzu Eiropas pārmaiņu liecinieks, bet arī aktīvs līdzveidotājs.

Šodien būtu vietā atcerēties, ka Eiropas Padomes rezolūcijas jau sešdesmitajos gados nepārprotami nosodīja Molotova — Ribentropa pakta noziedzīgos protokolus, Baltijas valstu militāro okupāciju un varmācīgo inkorporāciju PSRS sastāvā, kā arī izteica bažas par deportācijām, nedabisko migrāciju un par latviešu un igauņu nāciju reālajiem asimilācijas draudiem.

Tāpēc kā loģisks un secīgs turpinājums šai politiskajai konsekvencei būtu jāatzīmē Eiropas Padomes atbalsts svešas valsts karaspēka izvešanai no Latvijas, kā arī izpratne par to sarežģīto situāciju Latvijā, kuru radījušas neatgriezeniskās demogrāfiskās izmaiņas, kas notikušas pret Latvijas pilsoņu gribu.

Manuprāt, Asamblejas deputāti, balsojot par Latvijas uzņemšanu, ir ņēmuši vērā ne tikai Latvijas likumu atbilstību Eiropas standartiem, bet arī to aktīvo sadarbību, kas izveidojusies starp Latviju un Eiropas Padomi. Es atļaušos teikt, ka faktiski Latvija īpašā viesa statusu ir izmantojusi drīzāk kā īpašā stažiera statusu. Kopīgais darbs Latvijas likumu izstrādāšanā un harmonizēšanā nav iedomājams bez Eiropas Padomes augsto amatpersonu, deputātu un ekspertu dziļas situācijas izpratnes, ieinteresētības un politiskā atbalsta.

Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu jūsu prezidenta teiktajam viņa viesošanās laika Latvijā, ka viss, ko Latvijas parlaments ir paveicis, ņemot vērā starptautisko organizāciju ieteikumus, ir vispirms pašas Latvijas labā. Un labākais apliecinājums šī kopīgā darbā rezultātam ir iekšpolitiskā stabilitāte mūsu valstī.

Nenoliedzami viena no lielākajām Latvijas problēmām ir nevis kāda nacionālā minoritāte, bet gan bijušās PSRS pilsoņi, kuriem nav LR pilsonības un arī nevarēja būt, jo viņi pārvietojās uz Latviju kā PSRS pilsoņi pēc tam, kad Latvija bija zaudējusi savu neatkarību 1940.gadā.

Šo Latvijas iedzīvotāju tiesisko statusu regulēs sadarbībā ar Eiropas Padomes ekspertiem izstrādātais likums, kurš tikko kā apstiprināts otrajā lasījumā Latvijas Republikas Saeimā. Šī likuma pieņemšana atrisinās daudzas problēmas, kuras radījušas satraukumu šajā iedzīvotāju daļā. Ekonomiskās un sociālās tiesības, tiesības brīvi izbraukt un atgriezties valstī.

Latvijas valsts stabilitātes interesēs ir svarīgi, lai pilsoņu kopums mainītos lēni un pakāpeniski, ļaujot nepilsoņiem patiesi integrēties Latvijas sabiedrībā, lai izmaiņas nenotiktu pārāk strauji un būtu drošība par to, ka latviešu valoda netiek nomākta un pilsoņu kopums papildinās ar Latvijas valstij uzticīgiem un par valsti atbildīgiem pilsoņiem. Savukārt nepilsoņiem, citu tautību cilvēkiem ir tikpat svarīgi, lai nebūtu apdraudēta arī viņu nacionālā identitāte un lai iespējas iegūt pilsonību būtu skaidras gan laika, gan prasību ziņā.

Tieši šiem nosacījumiem zināmā mērā atbilst Latvijas parlamenta pieņemtais Pilsonības likums, kura izstrādāšanā lielu palīdzību sniedza Eiropas Padomes eksperti. Būtu nepareizi, ja es teiktu, ka šis likums apmierina visus Latvijā.

Tāpat, raksturojot situāciju Latvijā, mūsuprāt, nebūtu pareizi vispārināt atsevišķus ierēdņu patvaļas gadījumus vai atsevišķus nelikumīgus pašvaldību lēmumus. Svarīgi ir tas, ka valdība tādās situācijās konsekventi reaģē — atceļ pašvaldību lēmumus, tā pierādot, ka valsti valda likuma vara.

Pēc valdības iniciatīvas izstrādātā Cilvēktiesību aizsardzības programma paredz izvērstu darbību, lai tiktu ievērotas visu Latvijas iedzīvotāju intereses. Naturalizācijas pārvalde ir veikusi visus priekšdarbus, lai ar 1.februāri sāktos uzņemšana pilsonībā. Darbu ir uzsākusi arī Saeimas komisija Pilsonības likuma īstenošanas uzraudzībai.

Latvijas pilntiesīga darbošanās Eiropas Padomē ne vien ļaus pilnveidot mūsu likumdošanu, bet arī pavērs iespējas atsevišķiem indivīdiem izmantot Eiropas Padomes institūcijas savu interešu aizstāvēšanai, izskatot strīdu gadījumus.

Latvija piekrīt Eiropas Padomes izteiktajiem atzinumiem un rekomendācijām. Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijas valdība jau ir pieņēmusi lēmumu līdz ar iestāšanos Eiropas Padomē parakstīt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās 11. papildprotokolu un tuvākajā laikā gatavojas parakstīt arī Eiropas Konvenciju par nacionālajām minoritātēm.

Godātais prezidenta kungs, godātie deputāti!

Ir saprotams, ka tikai trīs gadus pēc okupācijas izbeigšanās Latvijas tautai pamatjautājums ir un paliek drošība. Un Latvijas izstāšanās Eiropas Padomē būs liels solis ceļā uz to. Tas ir pamatnosacījums Latvijas tālākai demokrātiskai attīstībai un tās drošībai.

Eiropas strauji mainīgajā situācijā Eiropas Padomei ir nozīmīga loma kā Eiropas politisko noskaņu un principu veidotājai.

Tāpēc es gribētu izmantot šo iespēju un informēt augsto forumu, ka arī Latvijas Saeimas deputāti ir aicinājuši mūsu kaimiņvalsts, Krievijas, prezidentu, Federācijas padomi, Valsts domi un valdību veikt visu iespējamo, lai izbeigtu karadarbību Čečenijā, kuras dēļ tiek pārkāptas būtiskākās cilvēku pamattiesības un iet bojā mierīgie iedzīvotāji, un panākt konflikta noregulējumu sarunu ceļā.

Godātais prezidenta kungs, godātie deputāti!

Latvija ieiet Eiropā tāda, kāda tā ir šodien. Taču, pat apzinoties tās grūtības, kas mūs sagaida, es gribētu apliecināt, ka mūsu valstij, tās Saeimai un valdībai ir politiska griba un iespējas atrisināt tās demokrātiski un atbilstoši Eiropas Padomes augstajiem standartiem.

Pateicos par uzmanību!