Likumprojekts

(Saeimas dokuments nr.105)  1995. gada 27. janvāra redakcijā

Politisko organizāciju (partiju)  finansēšanas likums

Izstrādāts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā,   piedaloties Valsts reformu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Kriminoloģisko pētījumu centra pārstāvjiem.  Iesniegts 1995. gada 26. janvārī Saeimā,  un iekļauts 1995. gada 2. februāra plenārsēdē izskatīšanai

1. pants. Likuma mērķis

(1) Šis likums reglamentē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību [turpmāk — politiskās organizācijas (partijas)] finansēšanas noteikumus.

(2) Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

2. pants. Finansēšanas avoti

(1) Politiskās organizācijas (partijas) tiek finansētas no:

1) biedru naudas un iestāšanās naudas;

2) fizisko un juridisko personu naudas un citu finansu līdzekļu ziedojumiem un mantas dāvinājumiem;

3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

4) citiem ar šo likumu un citiem likumiem neaizliegtiem finansēšanas avotiem.

(2) Ziedojums šā likuma izpratnē ir fiziskās vai juridiskās personas finansu līdzekļu — naudas un vērtspapīru — bezatlīdzības nodošana politiskās organizācijas (partijas) īpašumā.

(3) Dāvinājums šā likuma izpratnē ir fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana politiskās organizācijas (partijas) īpašumā.

3. pants. Biedru nauda un iestāšanās nauda

(1) Biedru naudas un iestāšanās naudas lielums un tās maksāšanas kārtība tiek reglamentēta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) statūtos.

(2) Ienākumi, ko politiskās organizācijas (partijas) ir guvušas no biedru naudas un iestāšanās naudas, nav apliekami ar nodokļiem.

(3) Politiskās organizācijas (partijas) biedri, kuri nav samaksājuši biedru naudu, nav uzskatāmi par parādniekiem civiltiesiskajā izpratnē, un uz viņu mantu nevar vērst piedziņu.

4. pants. Ziedojumi un dāvinājumi

(1) Ziedojumus un dāvinājumus politiskās organizācijas (partijas) var pieņemt no:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) personām, kuras Latvijā ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas;

3) Latvijā reģistrētām juridiskajām personām.

(2) Latvijas pilsonis vai persona, kura Latvijā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kalendārā gada laikā vienai politiskajai organizācijai (partijai) var ziedot kopsummā ne vairāk kā 5 000 latu, bet juridiskā persona — 25 000 latu.

5. pants. Nodokļu un nodevu atvieglojumi

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras, ievērojot šā likuma noteikumus, ir ziedojušas politiskajai organizācijai (partijai) finansu līdzekļus, tiek atbrīvotas no valsts nodevas.

(2) Naudas summa, ko fiziskā persona ziedojusi politiskajai organizācijai (partijai), netiek aplikta ar ienākuma nodokli.

(3) Naudas summa, ko uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), bankas un apdrošināšanas sabiedrības ziedojušas politiskajai organizācijai (partijai), netiek aplikta ar peļņas nodokli.

6. pants. Finansēšanas ierobežojumi

(1) Politiskās organizācijas (partijas) ziedojumu, dāvinājumu vai jebkādā citā veidā finansēt ir aizliegts:

1) valstij un pašvaldībām, izņemot likumos īpaši paredzētus gadījumus;

2) valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus;

3) citu valstu iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, organizācijām un pilsoņiem, kā arī bezvalstniekiem.

(2) Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību.

(3) Aizliegts politisko organizāciju (partiju) finansēšanai izveidot īpašus fondus vai jebkāda cita veida starpniekorganizācijas vai uzņēmumus.

7. pants. Anonīmu ziedojumu vai dāvinājumu aizliegums

(1) Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas) anonīmu ziedojumu vai dāvinājumu veidā.

(2) Ziedojums vai dāvinājums tiek uzskatīts par anonīmu, ja politiskās organizācijas (partijas) grāmatvedības dokumentos attiecībā uz ziedotāju — fizisko personu nav norādīts vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta, bet attiecībā uz juridisko personu — pilns nosaukums, atrašanās vieta un bankas konts.

(3) Ja politiskā organizācija (partija) saņem anonīmu ziedojumu vai dāvinājumu vai arī ziedojumu vai dāvinājumu, kas ir pretrunā ar šā likuma 6. panta noteikumiem, ziedojums piecu dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita Tieslietu ministrijas norādītajā kontā, bet dāvinājums jānodod valsts īpašumā Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā. Kontā pārskaitītās summas veido fondu, kura finansu līdzekļus Tieslietu ministrija sešus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām līdzīgās daļās pārskaita visām reģistrētajām politiskajām organizācijām (partijām).

8. pants. Finansiālās darbības deklarācijas

(1) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. martam politiskā organizācija (partija) iesniedz tieslietu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vadītāja parakstītu savas finansiālās darbības deklarāciju.

(2) Deklarācijā jānorāda:

1) biedru naudu un iestāšanās naudu veidā saņemtie finansu līdzekļi;

2) ziedojumu veidā saņemtie finansu līdzekļi, norādot visus ziedotājus;

3) no politiskās organizācijas (partijas) uzņēmējdarbības iegūtie finansu līdzekļi;

4) no politiskās organizācijas (partijas) citas saimnieciskās darbības iegūtie finansu līdzekļi;

5) politiskās organizācijas (partijas) saņemtie banku kredīti, norādot visas bankas, to izsniegtās kredītu summas, termiņus un kredītu procentus;

6) dāvinājumu veidā saņemtā kustamā un nekustamā manta, ja tās vērtība pārsniedz 100 latus, norādot katras mantas dāvinātāju un dāvinājuma summu;

7) pirkuma — pārdevuma rezultātā iegādātie nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un iekārtas, ja to vērtība pārsniedz 1000 latus, norādot katra nekustamā īpašuma, transportlīdzekļa vai iekārtas pārdevēju un pirkuma — pārdevuma summu;

8) visi tie izdevumi, kuru summa pārsniedz 100 latus.

(3) Finansiālās un saimnieciskās darbības deklarācijas viens eksemplārs glabājas Tieslietu ministrijā, otrs — Valsts ieņēmumu dienestā, bet trešais — attiecīgajā politiskajā organizācijā (partijā).

9. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības atklātums

(1) Jebkurš masu informācijas līdzekļa žurnālists Tieslietu ministrijā var iepazīties ar jebkuras politiskās organizācijas (partijas) finansiālās darbības deklarāciju un publicēt tajā ietverto informāciju.

(2) Jebkurš politiskās organizācijas (partijas) biedrs attiecīgajā politiskajā organizācijā (partijā) var iepazīties ar tās finansiālās darbības deklarāciju.

(3) Jebkurš ziedotājs un dāvinātājs var iepazīties ar tās politiskās organizācijas (partijas) finansiālās darbības deklarāciju, kurai viņš ziedojis finansu līdzekļus vai dāvinājis kādu mantu.

10. pants. Finansiālās darbības deklarācijas neiesniegšanas sekas

(1) Ja politiskā organizācija (partija) neiesniedz finansiālās darbības deklarāciju līdz šā likuma 9. pantā norādītajam termiņam vai tajā nav norādītas šajā likumā prasītās ziņas, tieslietu ministram ir pienākums divu nedēļu laikā rakstveidā brīdināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vadītāju.

(2) Ja mēneša laikā pēc brīdinājuma izsūtīšanas politiskā organizācija (partija) neiesniedz finansiālās darbības deklarāciju, tieslietu ministram ir pienākums divu nedēļu laikā likumā noteiktajā kārtībā ierosināt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanu tiesas ceļā.

11. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

(1) Ne retāk kā reizi gadā katras politiskās organizācijas (partijas) finansiālo un saimniecisko darbību revidē neatkarīga auditorfirma, kuras atzinums par attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kura tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzātā revīzija tiek finansēta no attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) līdzekļiem.

12. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

(1) Par šā likuma 7. panta trešās daļas, 8. panta un 9. panta noteikumu izpildi atbild attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vadītājs.

(2) Par šā likuma 10. panta noteikumu izpildi atbild tieslietu ministrs.