26. janvāra plenārsēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.14., 15.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mums, diviem Kurzemes deputātiem — Dainim Staltam un man, — radās neizpratne, kāpēc šajā 3.pielikumā no Talsu rajona saraksta ir izslēgts Kolkas pagasts. Kolkas pagastā ir ļoti maz iedzīvotāju, un varbūt tāpēc šāds pārpratums ir radies. Pašā Kolkā ir tikai 1100 iedzīvotāji, un arī zemes platība, no kā ienāk galvenie nodokļi, ir ārkārtīgi maza. Un Kolka vienmēr ir dzīvojusi praktiski no dotācijām. Visnabadzīgākais pagasts visā rajonā. Pirms mēs balsojam par šo 3.pielikumu, gribētos dzirdēt motīvus, kāpēc no šī izlīdzināšanas saraksta ir pazudusi Kolka.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par šo pantu. Lūdzu, referent!

A.Piebalgs. Tātad, atbildot uz deputātes Seiles priekšlikumu, es gribu minēt vienīgi to, ka jums ir pielikumā klāt visa aprēķinu shēma. Un pēc šīs shēmas, kas, es vēlreiz atkārtoju, ir saskaņota ar Pašvaldību savienību, iznāk, ka Kolkas pagasta ieņēmumu bāze, teiksim, ir pietiekama salīdzinājumā ar visām pārējām pašvaldībām, un tāpēc šā pagasta šeit nav. Te es varu vienīgi šo atbildi sniegt.

Sēdes vadītājs. Tagad, lūdzu, runāsim par šī panta balsošanas procedūru! Vai deputātes Rugātes priekšlikums ir balsojams, pirms mēs balsojam 4.panta "b" punktu — dotācijas pašvaldībām saskaņā ar 3.pielikumu.

A.Piebalgs. Pēc būtības nav, jo nav avota.

Sēdes vadītājs. Kā es izprotu, šis arguments varbūt visai korekts nav, jo nauda ir viena un avots — viens. Un kādā veidā tas tiek dalīts, tā ir cita lieta. Es saprotu no jūsu argumentiem, ka piedāvātajā sistēmā šīs summas nav, bet, kā es atkal saprotu, deputāte Rugāte acīmredzot grib piedāvāt savu sistēmu. Man tikai ļoti žēl, ka deputāte Rugāte nepieteicās debatēs, un debates jau ir pabeigtas. Tāpēc balsosim par atsevišķiem šī panta "a" un "b" apakšpunktiem! Un pirms "b" apakšpunkta balsojuma būs balsojums par deputātes Rugātes ierosinājumu. Vai pret šo procedūru nav iebilžu deputātiem? (Starpsauciens no zāles: "Jābalso!")

A.Piebalgs. Priekšsēdētāja kungs! Tas automātiski nozīmētu, ka tad, ja mēs nobalsojam Balvu rajonam dotāciju palielināt, mums būtu proporcionāli jāsamazina dotācijas visiem pārējiem rajoniem. Tas tādā gadījumā nozīmētu to.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka to visi saprot. Lūdzu zvanu! 4.pants "a" apakšpunkts — mērķdotācijas sociālās nodrošināšanas pasākumiem (psihoneiroloģisko pansionātu uzturēšanai) un izglītības pasākumiem (speciālo bērnudārzu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, internātskolu un sanatoriju — internātskolu, speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai) saskaņā ar otro pielikumu. Lūdzu balsojam par šo 4.panta apakšpunkta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 3. 4. panta "a" apakšpunkts pieņemts.

Tagad, lūdzu, par deputātes Rugātes ierosinājumu "b" apakšpunktā — dotācijas pašvaldībām saskaņā ar trešo pielikumu. Deputātes Rugātes ierosinājums ir trešajā pielikumā palielināt Balvu rajonam dotāciju apjomu par 536 725 latiem. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 27, atturas — 26. Es atvainojos, nosaucu vēlreiz. Par — 16, pret — 21, atturas — 26. Deputātes Rugātes priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par "b" apakšpunkta redakciju — dotācijas pašvaldībām saskaņā ar trešo pielikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 11. Pieņemts "b" apakšpunkts.

A.Piebalgs. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nobalsosim par 4.pantu kopumā, lai formālā puse būtu ievērota! Par 4.pantu Budžeta un finansu komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 6, atturas — 5. 4.panta redakcija apstiprināta. Pieņemta.

A.Piebalgs. Tālāk 5.pantā bija zināma problēma. 5.pantam pēc būtības tādā formā, kādā tas ir šobrīd, protams, nekādas jēgas tālāk vairs nebūtu. Bet ir priekšlikumi, kas ieliek jaunu saturu šajā piektajā pantā. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka starpība starp kopējo pašvaldību kopbudžeta pieauguma prognozi un to atsevišķo rajonu pašvaldību kopbudžeta pieauguma prognozi, kam tā ir mazāka par kopējo pieauguma prognozi, nedrīkst būt lielāka par 10 procentiem. Ko tas nozīmē dabā? Tas nozīmē, ka, ja vidējais pieaugums ir 125 procenti, tad visās pašvaldībās pieaugumam jāatrodas intervālā no 115 līdz 135 procentiem. Un tādā gadījumā notiek diezgan būtiska līdzekļu pārdale, kuru jūs varat redzēt atbilstošajā pielikumā, kur ir dots papildmateriāls. Un te ir virsraksts: "Rajonu dotāciju izmaiņas, mainot 5.panta redakciju".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

A.Piebalgs. Es gribētu varbūt teikt par otro priekšlikumu. Tas ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas pēc būtības ir līdzīgs, bet piedāvā mazākas izmaiņas šajā kopējā izlīdzināšanā. Tātad tiek noteikts tikai tas, ka rajonu kopbudžeta ieņēmumu prognoze, ņemot vērā visu, kas šeit ir minēts, nedrīkst būt mazāka par iepriekšējā gada rajonu kopbudžeta ieņēmumiem. Tātad, lai šī izlīdzināšana nebūtu tāda, kuras rezultātā 1995.gada budžets būtu mazāks nekā 1994.gada budžets. Kā es teicu, jaunā sistēma, protams, ietekmē to, un ir pašvaldības, kuras ir zem šī līmeņa. Tātad ir piedāvājums vienkārši noteikt, ka "rajoniem, kuros netiek izpildīta šī panta pirmā daļa, trūkstošie līdzekļi tiek kompensēti no rajoniem, kuriem kopbudžeta pieauguma prognoze pārsniedz 10 procentus no republikas vidējā pieauguma". Tātad šīs mazākās izmaiņas šajā shēmā tiek piedāvātas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Piebalga kungs pilnīgi pareizi uzsvēra, bet varbūt neakcentēja to, ka faktiski abi šie priekšlikumi ir identiski. Un, manuprāt, Piebalga kunga piedāvātā redakcija ir precīzāka. Es vienkārši atgādināšu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gatavojoties uz otro lasījumu, līdzīgu priekšlikumu jau bija izteikusi, bet otrajā lasījumā tas netika atbalstīts. Galvenais jautājums, protams, šeit, mūsu priekšlikumā, ir atkal līdzīgs, kā mēs jau to runājām pie 4.panta. Un tas ir — uz kā rēķina tad šo starpību segt. Protams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nebūtu nekādu iebildumu, ja šos līdzekļus varētu paņemt ārpus šī izlīdzināšanas fonda un piešķirt valsts mērķdotāciju veidā. Tādā gadījumā, protams, mēs noteikti atbalstītu šos 10 procentus. Bet, tā kā tas ir šajā situācijā, ka pārdalāmā summa diemžēl ir vēl krietni lielāka nekā iepriekšējā pantā minētā, protams, pašvaldību interesēs ir pēc iespējas šo summu samazināt. Un es domāju, ka te ir tāds racionāls priekšlikums no Piebalga kunga puses un tas būtu tas priekšlikums, ko vajadzētu atbalstīt Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies runāt par šo pantu? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Piebalgs. Tātad, cik es sapratu, Bunkša kungs noņem savu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Balsojams ir vispirms deputāta Piebalga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tad citu jau arī nav. Vai deputātiem ir iebildes pret šī panta redakciju, kuru izteica deputāts Piebalgs un kura jums ir izsniegta? Nav. Pieņemts. 6.pants.

A.Piebalgs. 6.pantā tātad ir deputāta Tomiņa priekšlikums, kur pirmā daļa izteikta šādā redakcijā: "Noteikt pašvaldībām veselības aizsardzības izdevumu minimālo normatīvu 25 lati uz vienu iedzīvotāju." Jāsaka, ka par šo priekšlikumu laikam bija visgarākās diskusijas. Jo formāli tiešām varētu noteikt šādu normatīvu, kas uzliktu pašvaldībām par pienākumu kā minimālo normatīvu likt 25 latus. Tajā pašā laikā visi aprēķini rāda, ka, lai izpildītu visas pašvaldībām uzliktās funkcijas, acīmredzot šis solis būtu pārāk riskants. Un tomēr ir jāturas pie tā, kas līdz šim ir ielikts aprēķinos, — 21 lats. Lai arī, vēlreiz es saku, tas skan ļoti vilinoši un it kā atrisina daudz problēmu, tomēr tas diemžēl radīs jaunas problēmas. Tādēļ Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. It īpaši tas skar tās pašvaldības, kuras dod atskaitījumus izlīdzināšanas fondā, jo tās principā dzīvo no saviem ieņēmumiem un vēl daļu dod izlīdzināšanas fondā. Un uzlikt tām, tieši vienai funkcijai palielinātus izdevumus automātiski nozīmētu samazināt šos izdevumus citām sfērām. Tāpēc ir ierakstīts 21 lats — minimālais, kas ir ielikts aprēķinos. Ja, teiksim, kaut kāda pašvaldība, pieņemsim, Ventspils vai vēl kāda pašvaldība, noteiks 25 vai 27, vai pat 30 latus, nav nekādu problēmu. Bet tomēr minimālo robežu Budžeta un finansu komisija negribēja celt augšā, lai arī, es vēlreiz saku, tas skanēja ļoti vilinoši. Tomēr, ņemot vērā tos aprēķinus, kas ir izdarīti, tas varētu radīt pašvaldībām vēl pastiprinātas problēmas papildus tām problēmām, kas jau viņām ir.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš savu priekšlikumu noņem. Vai deputāti uztur balsojumu? Nē. Līdz ar to paliek komisijas piedāvātā redakcija.

A.Piebalgs. Tālāk 7.pants. 7.panta pirmā daļa ir deputāta Tomiņa priekšlikums — pašvaldības var izveidot rajona rezerves fondu līdz 10 procentu apmērā no rajona pašvaldībām aprēķināto izlīdzināšanas fonda dotāciju apjoma. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš neuzstāj. Vai citiem deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Piebalgs. Tālāk — par 7.panta otro daļu. Šeit bija tīri juridiskas dabas pretruna, jo, ja par pirmo daļu faktiski šeit bija tīri tāda labāka formulējuma jautājumi, tad otrā ir par šā rezerves fonda sadalījumu — kā tīri juridiski to korekti veikt. Budžeta un finansu komisija ierosināja, ka lēmumu par kopējā rezerves fonda izveidošanu un sadali pieņem attiecīgā rajona pašvaldības konsultatīvā padome likumā par pašvaldībām noteiktajā kārtībā. Tajā pašā laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina citu redakciju, kura acīmredzot pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieskata ir labāka. Budžeta un finansu komisijā tā ienāca tad, kad vairs nebija kvoruma, mēs nevarējām to izskatīt. Es personiski uzskatītu, ka varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo kas vēl labāk zina likumdošanu attiecībā uz pašvaldībām kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu, jums vārds!

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, kādas sekas būtu, ja pieņemtu Finansu un budžeta komisijas priekšlikumu — šajā gadījumā saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" jautājumus par rezerves fonda izveidošanu un izlietošanu izskatīt konsultatīvajā padomē, kurā saskaņā ar likumu ietilpst tikai trīs pašvaldību pārstāvji un septiņi valsts institūciju vadītāji. Tātad saskaņā ar pašvaldību likuma 82.pantu rajona konsultatīvajā padomē ietilpst rajona padomes priekšsēdētājs, viens pārstāvis no attiecīgā rajona pilsētu domēm, viens pārstāvis no attiecīgā rajona pagastu padomēm, Valsts reformu ministrijas pārstāvis, rajona sociālās apdrošināšanas nodaļas priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļas priekšnieks, nodarbinātības dienesta priekšnieks, policijas pārvaldes priekšnieks, Vides aizsardzības komitejas pārstāvis un pierobežas rajonos arī viens pārstāvis no aizsardzības spēkiem. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka jautājums, kas attiecas uz rezerves fonda izlietošanu un veidošanu, ir tikai un vienīgi pašvaldību iekšējās darbības jautājums un savstarpējās darbības saskaņošanas jautājums, ka šo problēmu nevajadzētu risināt institūcijām, kurās nospiedošā pārsvarā ir valsts institūciju vadītāji, kam nav nekāda sakara ar konkrēto problēmu. Bez tam saskaņā ar pašvaldību likuma 84.panta otro daļu konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Tie nav obligāti izpildāmi pašvaldībām. Tādējādi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina veidot īpašu kārtību šā jautājuma izlemšanā. Mēs ierosinām noteikt, ka lēmumu par rezerves fonda izveidošanu un sadali pieņem to pašvaldību vadītāji, kas attiecīgajā rajonā veido šo rezerves fondu. Savukārt šo priekšsēdētāju sanāksmi saskaņā ar mūsu piedāvāto priekšlikumu sasauc rajona padomes priekšsēdētājs, un šīs sanāksmes lēmums ir saistošs tām pašvaldībām, kuras izveidojušas rezerves fondu. Tātad saskaņā ar šo 7.pantu, kurš piedāvāts mūsu redakcijā, padomju priekšsēdētāju kopsapulce kļūst par publisko tiesību subjektu un tās lēmums ir saistošs. Es aicinātu, godātie kolēģi, atbalstīt mūsu priekšlikumu, kuru lielā mērā atbalsta arī pagastu un rajonu padomju priekšsēdētāji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Piebalgs. Tātad es tikko runāju ar Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāju. Viņš neiebilst, ja mēs, Budžeta un finansu komisija, noņemam savu priekšlikumu, bet, protams, te jājautā, vai visi komisijas locekļi neiebilst, un tad paliktu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai kāds no jums iebilst, ka mēs balsojam tikai par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju 7.pantam? Nav iebilžu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.panta redakciju, kuru kā priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija!" Lēmumu par rezerves fonda izveidošanu un sadali pieņem attiecīgo pašvaldību domju un padomju priekšsēdētāju sanāksmē, kuru sasauc rajona padomes priekšsēdētājs. Šīs sanāksmes lēmums ir saistošs tām pašvaldībām, kuras izveidojušas rezerves fondu. Izmaksas no rezerves fonda nodrošina rajona padome." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — nav. 7.pants pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk. 8.pantā priekšlikumu nebija. Pārejas noteikumos Budžeta un finansu komisija ierosināja precizēt 1. punktu un uzlikt Ministru kabinetam vairāk saistību. Tātad pirmā rindkopa ir ļoti līdzīga: "Ministru kabinetam precizēt statistisko bāzi, uz kuras pamata tiek noteikti dotāciju un atskaitījumu apmēri pašvaldību finansējuma izlīdzināšanai. Nepieciešamības gadījumā līdz 1995.gada 31.maijam sagatavot šī likuma grozījumus. "Un otrā rindkopa: "Ministru kabinetam mēneša laikā apstiprināt un novadīt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi un pašvaldības finansu izlīdzināšanas aprēķinu algoritmu."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Piebalgs. Tālāk. 2.punktā tātad bija divi priekšlikumi. Deputāts Bērziņš ierosina vispār izslēgt (par otro daļu iet runa) panta otro daļu. Tajā pašā laikā deputāts Bunkšs ierosina izmainīt otro daļu un papildināt šo punktu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja deputāta Bunkša priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es šoreiz nevaru piekrist priekšlikumam, ka pārejas noteikumu otro daļu vajadzētu izslēgt. Šo priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza uz otro lasījumu, un no otrā lasījuma tas arī šeit tā ir saglabājies. Es atkārtoti uzturu prasību, lai šī panta otrā daļa tiktu saglabāta, un mani motīvi ir sekojoši. Kā jau varbūt es esmu teicis iepriekšējā reizē, kad mēs skatījām šo likumu, pagājušā gada nogalē es tikos kādas piecas vai sešas reizes dažādos Latvijas reģionos ar dažādiem pašvaldību vadītājiem un pārstāvjiem, un šajās sanāksmēs izskanēja tādas zināmas bažas par to, ka, ņemot vērā to, ka tieši izglītības finansēšanā un izglītības darba organizēšanā dažādos rajonos pastāv tādas diezgan lielas atšķirības, vismaz šajā pārejas likumā par finansu izlīdzināšanu 1995.gadā vajadzētu iekļaut tādas stingrākas normas un paredzēt tos gadījumus, kad kāda atsevišķa pašvaldība vai pašvaldību grupa nespēj finansēt vai nespēj savstarpēji vienoties par izglītības iestāžu uzturēšanas finansēšanu. Tātad šis priekšlikums jau ir izskanējis, es vēl vienu reizi atkārtoju, pirmkārt, no pašu pašvaldību pārstāvju vidus. Otrkārt, man bija arī iespēja šī gada sākumā piedalīties Izglītības komisijas sanāksmē, kur no šīs komisijas deputātu vidus tāpat izskanēja tādas zināmas bažas un satraukums un tika minēti arī atsevišķi gadījumi, kad šie savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu uzturēšanu varētu nedarboties. Izskanēja arī tāda prasība, ka vajadzētu stingrākas normas paredzēt vismaz šajā gadā.

Vakar es piedalījos Valsts reformu ministrijas organizētajā pašvaldību pārstāvju sanāksmē un par šiem saviem priekšlikumiem konsultējos vēlreiz ar pašvaldību vadītājiem. Bija principiāla piekrišana tam, ka vismaz 1995.gadā būtu saglabājami zināmi centralizācijas elementi tieši saistībā ar izglītības iestāžu finansēšanu. Principā tas tika atbalstīts. Es, protams, saprotu, ka droši vien būs kādas pašvaldības, kuras varbūt būs arī pret šādas normas iekļaušanu, bet es jums minēšu pavisam konkrētu piemēru. Šodien Jelgavā Jelgavas rajona pagastu un pilsētu un Jelgavas pilsētas pašvaldību vadītāji noslēdz līgumu par izglītības iestāžu finansēšanu un savstarpējiem norēķiniem ne tikai rajona robežās, bet, kā es jau teicu, arī starp Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu. Šo koplīgumu ir atteikusies šobrīd parakstīt tikai viena pašvaldība. Tas varbūt nebūtu nekas briesmīgs, tā arī varētu būt, šo līgumu šī atsevišķā pašvaldība var slēgt arī individuāli ar tām pašvaldībām, kurās tās bērni mācās skolās. Taču vajadzētu padomāt par to, kas notiek tad, ja šādu līgumu vispār nenoslēdz. Un tāpēc manis piedāvāto priekšlikumu jēga ir tāda, ka pašvaldībām tiek dots zināms handikaps, zināms laika intervāls, tātad tas būtu līdz 1.martam. Šajā laika sprīdī vajadzētu šos līgumus noslēgt. Gadījumā, ja šie līgumi netiks noslēgti, jāsaglabā tiesības atrisināt šo jautājumu administratīvi rajonu līmenī, bet jautājumos, kas skar vairāku administratīvo teritoriju robežas, dot šādas pilnvaras Finansu ministrijai. Es ļoti labi apzinos, ka tas ir tāds administratīvs solis, kas ir būtībā varbūt nedaudz vērsts pret pašvaldības principiem, kurus es vienmēr esmu aizstāvējis. Bet ņemot vērā tomēr reālo situāciju, es aicinātu šos priekšlikumus atbalstīt un likuma tekstā atstāt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents lūdzu! Varbūt es balsošanas procedūru pateikšu, lai jūs arī varētu savu viedokli izteikt. Vispirms jābalso Gundara Bērziņa priekšlikums un tad deputāta Bunkša priekšlikums. Lūdzu, jūs piekrītat?

A.Piebalgs. Jā, jā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret procedūru? Nav. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu izslēgt panta otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 30, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Bunkša priekšlikums — izteikt 2.punkta otro daļu šādā redakcijā: "Rajona pašvaldība savā administratīvā teritorijā ir tiesīga tām pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuras nav izpildījušas šo pārejas noteikumu 4.punkta prasības, samazināt dotācijas par summu, kas nepārsniedz skolēnu uzturēšanai pamata un vidējās izglītības iestādēs nepieciešamo summu." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — 15. Pieņemts.

Nākamais Bunkša priekšlikums — papildināt otro punktu ar jauno trešo daļu šādā redakcijā: "Gadījumos, ja pašvaldības, kuras atrodas dažādu rajonu administratīvajās teritorijās, nav izpildījušas šī likuma pārejas noteikumu 4.punktā paredzētās prasības, Finansu ministrija ir tiesīga tām samazināt dotācijas par summu, kas nepārsniedz skolēnu uzturēšanai pamata un vidējās izglītības iestādēs nepieciešamo summu." Balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 8, atturas — 15. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim kopumā par pārejas noteikumu 2.punktu ar labojumiem, kurus esam pieņēmuši! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 13. Ir pieņemts. Vai mēs šeit nevarētu apstāties?

A.Piebalgs. Diemžēl, tas ir jādara, mums vēl ir vairāki punkti, tā ka mēs nevaram paspēt.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie Saeimas deputāti! Šodien iztek termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumam "Par dzīvokļu privatizāciju". Joprojām ir iesniegti ļoti maz priekšlikumu. Es aicinātu līdz pirmdienai kolēģus deputātus, frakcijas un komisijas iesniegt priekšlikumus šim svarīgajam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu lūdzu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Andris Grots, Juris Janeks, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis un Aleksandrs Pētersons. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 113.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu! Lūdzu referentu! Izskatām likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā".

Andris Piebalgs — komisijas vārdā.

A.Piebalgs (LC). Tātad mēs nonākam pie pārejas noteikumu 4.panta, kurā ir divi priekšlikumi. Deputāta Bērziņa priekšlikums izslēgt pantu un attiecīgi deputāta Bunkša priekšlikums, kas vienkārši ir nedaudz modificēts. Tas ir priekšlikums, kas tika pieņemts otrajā lasījumā. Komisija atbalstīja deputāta Bērziņa priekšlikumu, bet šobrīd, tā kā mēs Saeimā esam iebalsojuši 2.pantā attiecīgos punktus, kuri atsaucas uz 4.punktu, kas ir šajos pārejas noteikumos, tad loģiskāk būtu atbalstīt deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Ļoti žēl, ka jārunā par tām redakcijām, kuras komisija ir atbalstījusi, bet Saeima ir lēmusi savādāk. Jo, runājot par šiem punktiem, rodas ļoti daudz problēmu. Komisija, tās izdiskutējusi un konsultējusies ar Juridisko biroju, nonāca pie slēdziena, ka tur, kur ir sākta kaut kāda attiecību regulēšana par to, ka vienas pašvaldības bērni mācās citā, kur ir skola vai kas,šā panta izsvītrošana jau to neliedz darīt, un tās lietas turpināsies. Bet masveidā piespiedu kārtā sākt šo kārtību, kamēr nav mehānisma...

Otrs ir likums par pašvaldībām, kas pašreiz iet otrajā lasījumā, un par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Tur tiek precizēts šis mehānisms, un tikai tad, kad tas būtu, tad vajadzētu likt to iekšā 1995.gada finansu izlīdzināšanā. Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas variantu — svītrot šo pantu, jo principā tur, kur ir vēlme šīs problēmas risināt tādā ceļā, kā ir norādīts šajā pantā, nav nekādu problēmu. Tas turpinās, tikai šis pants uzliek obligātumu. Pie tam termiņš ir 1.februāri šā līguma slēgšanai. Tāpēc es aicinu tomēr šo svītrot un, ja tas ir nepieciešams, ja rodas pretrunas starp šiem pantiem, tad atgriezties un šo otro daļu svītrot.

Neapšaubāmi uz šo sistēmu mēs iesim, un arī jaunais likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka šī nauda seko līdzi iedzīvotājiem, skolniekiem vai arī citās sfērās, bet šobrīd tas ir pāragri, tas radīs haosu un nesakārtotību, un tāpēc komisija to ir rūpīgi izsvērusi. Man ir ļoti nesaprotams, kāpēc Saeima neatbalstīja komisijas lēmumu iepriekšējā pantā, kur tomēr bija bez tādām politiskām kaislībām ļoti pragmatiski viss izdiskutēts.

Otrs. Nevar neņemt vērā arī tos milzīgos protestu plūdus, kas šobrīd plūst pret šo likumu uz Saeimu. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju. Es nezinu, ja nonāktu pretrunā, tad vajadzētu atgriezties pie šā panta, atbilstoši šim pantam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es neatkārtošu visu to, ko es jau teicu, runājot par pārejas noteikumu 2.punktu. Es vienīgi gribu vēlreiz uzsvērt tādu lietu, ka galvenās pretrunas, kas šobrīd ir, tās ir pretrunas starp likumu "Par pašvaldībām" attiecībā uz šo izglītības jautājumu kārtošanu un attiecīgajiem izglītības likumiem. Ņemot vērā to, ka šobrīd valdība strādā pie jauna izglītības likuma, bet Izglītības komisija ir sagatavojusi arī grozījumus pašreiz spēkā esošajā Izglītības likumā, šos precizējumus, par kuriem runāja Bērziņa kungs šeit, mēs varētu diskutēt un par šīm lietām vienoties izskatot konkrētos grozījumus Izglītības likumā un likumā "Par pašvaldībām". Bet šobrīd tātad būtu nepieciešams šajā pārejas periodā tomēr saglabāt šo priekšlikumu, par kuru mēs jau nobalsojām 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu! Gundars Bērziņš balsojumu uztur? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Jā!") Lūdzu, balsosim par Gundara Bērziņa priekšlikumu — izslēgt 4.pantu. ("No zāles deputāts G.Bērziņš: "Komisijas slēdziens — atbalstīt!") Jā, šeit, mūsu materiālos, ailē "Komisijas slēdziens" ir — atbalstīt. Lūdzu rezultātu! 23 — par, 26 — pret, 7 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par deputāta Bunkša priekšlikumu, kurš jums arī ir formulēts un kuru komisija neatbalsta! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 15, atturas — 8. 4.pants pieņemts deputāta Bunkša priekšlikumā izteiktajā redakcijā. Es atvainojos, nevis pants, bet pārejas noteikumu 1.punkta 4.apakšpunkts. Tā pareizi būtu? Vai jūs, Piebalga kungs, nevarētu...

A.Piebalgs. Šeit ir precīzi. Tātad tā ir Pārejas noteikumu 4.punkta redakcija. Šeit ir kļūda izdalītajā materiālā. Tas ir 4.punkts, jo Bunkša priekšlikums bija precīzs, un šeit ir pārejas noteikumu 4.punkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Piebalgs . Pārejas noteikumu 5.punktu ierosina papildināt deputāts Piebalgs. Šā papildinājuma būtība ir tāda, ka atbilstoši ieņēmumu nodokļa prognozēm tiek avansētas pašvaldības, un pamatojums tam ir sekojošs. Grūtības ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saistītas ar to, ka nodokli iekasē pēc darba vietas, bet saņem pēc dzīvesvietas. Tā rezultātā veidojas samērā ļoti garš cikls, kura rezultātā nauda ilgstoši nenonāk pie pašvaldībām, kamēr to sadala. Tāpēc ierosinājums ir sekojošs. Atbilstoši prognozei avansē pašvaldības un ik pa ceturksnim pārbauda, cik precīza šī avansēšana ir bijusi, tas ir, izdara korekcijas katrā ceturksnī, ja ir būtiskas novirzes no šīs prognozes. Tādā gadījumā nekādā ziņā nenotiek nekāda kavēšanās, lai naudas plūsma nonāktu pie attiecīgās pašvaldības. Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Piebalgs. Tālāk ir deputātes Počas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar punktu sekojošā redakcijā: "Likums darbojas visu saimniecisko gadu." Tas ir saistīts ar to, lai tāpēc, ka tas tiek pieņemts vēlāk, nerastos izkropļojums attiecībā uz janvāri.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Piebalgs. Un ir LNNK frakcijas priekšlikums, ka nepieciešams likumprojektu papildināt ar pielikumu. Tātad šim projektam pievienots pielikums, kur ir parādīts viss rēķināšanas algoritms un visi skaitļi. Un ir arī pārejas noteikumu 1.punktā uzdots Ministru kabinetam novadīt gan algoritmu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi. Tā ka ir šīs prasības apmierinātas.

Sēdes vadītājs. Ir iebildes? Nav.

A.Piebalgs. Līdz ar to varētu pieņemt šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 7. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu." Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Aija Poča — komisijas vārdā! "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča (LC). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums jāizskata otrajā lasījumā likumprojekts "Par pašvaldību budžetu". Lai paātrinātu mūsu darbu, es jūs gribu informēt, ka Budžeta komisija strādāja ciešā sadarbībā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, izskatot šo likumprojektu. Ļoti daudzus priekšlikumus mēs saņēmām tieši no deputāta Bunkša. Viņš piedalījās arī komisijas sēdē, un par visiem tie priekšlikumiem, kurus Budžeta komisija neatbalstīja, deputāts Bunkšs pilnvaroja mani pateikt, ka viņš neuztur balsojumu šeit, plenārsēdē, viņš pieņem komisijas viedokli. Vienlaicīgi gribam arī paskaidrot, ka darbs turpināsies un visi jautājumi, kur būs neprecizitātes attiecībā uz pašvaldībām, uz pašvaldību likumu, tiks saskaņoti vēl uz trešo lasījumu.

Tagad par pašu likumprojektu. Jums ir nepieciešams darbam dokuments nr. 1297a.

Pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums vispirms par likumprojekta tīri juridiskās formas sakārtošanu atbilstoši pieņemtajai kārtībai un metodiskajiem norādījumiem.

Otrs priekšlikums bija izslēgt visā likumprojektā aiz vārda "rajoni" lietoto terminu "apriņķi", jo mēs nesen šeit plenārsēdē arī diskutējām un vienojāmies, ka turpmāk gan likumā "Par pašvaldībām", gan arī citos pašvaldības skarošajos jautājumos mēs lietosim tikai terminu "rajoni". Tāpat visā likumprojekta tekstā ir ierosināts vārdu "ienākumi" aizstāt ar vārdu "ieņēmumi", jo šis termins tiek lietots likumā "Par budžeta un finansu vadību". Šie būtu tie termini, kas būtu saskaņojami. Tātad tas ir komisijas variants un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Tālāk par likumprojekta... Es atļaušos vēl šeit lietot veco numerāciju, kas neatbilst vispārpieņemtajai kārtībai. Tātad par likumprojekta 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. pantu priekšlikumu nebija.

1.6.pants. Budžeta komisija ierosināja šeit nedaudz citādu redakciju, kas precizē pašvaldību budžeta veidošanas un izlietošanas procesa atklātumu. Bet būtībā šeit nekādu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tālāk ir otrā nodaļa, 2.1. pants. Arī šeit Budžeta komisija sagatavojusi jaunu redakciju, kas precizē, kādi likumdošanas akti regulē pašvaldību budžeta veidošanu un tiesības.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 2.2. pantu priekšlikumu nebija. Par 2.3. bija deputāta Bunkša priekšlikums — papildināt šo pantu ar normu, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt to sniegto maksas pakalpojumu tarifus. Bet, tā kā šis pants attiecas uz pašvaldību nodokļu un nodevu likmēm, mēs uzskatījām, ka šim teikumam te nebūtu īstā vieta. Komisija to neatbalstīja, un arī deputāts Bunkšs neuztur balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Savukārt Budžeta komisija vienojās par nedaudz citādu redakciju attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt konkrētās nodokļu likmes un nodevu likmes atbilstoši nu jau trešajam lasījumam sagatavotajam likumprojektam "Par nodokļiem un nodevām", kurā būs noteikts, kā tiks noteikti pašvaldību nodokļi, kā tiks noteiktas to nodevas un kāda būs kārtība. To regulēs Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča. 2.4. pants. Šeit ir tīri redakcionāls labojums - svītrot vārdu "vietējās", jo mums ir tikai pašvaldības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 2.5.pants. Šeit bija Budžeta komisijas priekšlikums šo pantu izslēgt. Būtība bija tāda, ka pašvaldību budžetu īpatsvars valsts kopējā budžetā nedrīkstētu gada gaitā samazināties. Bet šis jautājums bija diskutējams tāpēc, ka var tomēr izmainīties valsts budžeta lielums, palielinoties valsts investīcijām. Arī šā paša likumprojekta 4.1. pantā paredzēts, ka notiek saskaņošanas process par summām, par dotāciju lielumiem, kuras valsts budžets piešķir pašvaldību budžetiem, un šeit mēs nevaram runāt par kādu noteiktu, stabilu īpatsvaru. Šis jautājums ir risināms sarunu ceļā. Līdz ar to komisija ierosināja šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 2.6. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums izslēgt šo pantu. To komisija atbalstīja, jo šīs normas ir iestrādātas jau 2.1. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Jā.

A.Poča. Trešā sadaļa. Par 3.1. pantu... Šeit bija tīri redakcionāli Budžeta komisijas precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Piekrīt.

A.Poča. 3.2. pants. Deputāta Bunkša priekšlikums bija šeit noteikt informatīviem mērķiem, kādos dažādos griezumos vai aspektos varētu pašvaldības veidot savus kopbudžetus. Komisija uzskatīja, ka šī nav likuma norma, jo analītiskos nolūkos jebkura pašvaldība var dažādus aprēķinus veikt, bet tas nebūtu jānosaka ar likumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 3.3. pantu. Šeit ir vienkārši precizēta redakcija, lai nebūtu problēmu un nebūtu jāmeklē likums par budžeta un finansu vadību. Šeit ir noteikts, ka pašvaldību budžetu ieņēmumu un izdevumu daļas klasifikāciju nosaka Ministru kabinets, tātad šie ir saistošie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes ir, lūdzu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 3.4. pantu. Budžeta komisija šeit nedaudz precizēja panta pirmo daļu par speciālajiem budžetiem un izslēdza šī panta otro daļu par to, ka pašvaldības varētu speciālos budžetus un pamatbudžetus apvienot vienā budžetā. Atkal tas ir analītiskiem mērķiem. Pašvaldības to var darīt, bet tā kā speciālie budžeti ir īpaši budžeti, tiem ir īpaša ieņēmumu gūšanas un izlietošanas kārtība un arī īpaša apropriācija, komisija uzskatīja, ka, noteikti dot tādas atļaujas tieši nebūtu pieņemams.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Ceturtā nodaļa un 4.1. pants. Šis ir tas pants, par ko mēs jau runājām... par ko es jau runāju izslēdzot 2.5. pantu, ka tiek noteikts šis saskaņošanas process pirms pašvaldību budžetu, teiksim, veidošanas un saskaņošanas. Deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, pēc būtības tikai nedaudz redakcionāli precizēja šo jau pirmajā lasījumā esošo redakciju, papildinot tekstu tikai ar to, ka nepieciešami īpaši aprēķināšanas normatīvi. Bet tālāk likumprojekta 4.9. pantā ir īpaši teikts par šiem normatīviem un par to izmantošanu un apstiprināšanu. Tāpēc šo daļu komisija nolēma nepapildināt. Savukārt attiecībā uz otro daļu, ka katras atsevišķas pašvaldības iemaksu un izmaksu apjomu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī valsts dotāciju nepieciešamību plānojamajā finansu gadā Ministru kabinets nosaka saskaņā ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Pēc ilgām diskusijām Budžeta komisija nosliecās uz variantu, ka īpašs, speciāls likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu varbūt nebūtu nepieciešams, bet šo pašvaldību finansu izlīdzināšanu kā tādu varētu noteikt ar ikgadēju pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, kuru pieņem reizē ar valsts budžeta pamatlikumu. Jo, kā jau mēs redzējam, ir ļoti grūti, arī šīsdienas diskusija to parāda, likumā ļoti strikti noteikt šo metodiku. Ir jautājums vienīgi par šo metodiku. Mēs to varētu vēl pilnveidot, izstrādāt, mēģināt, teiksim, arī vairāk izskaidrot pašvaldībām, un tā varētu būt kā īpaša Ministru kabineta apstiprināta kārtība, jo tai būtu Ministru kabineta noteikumu raksturs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas izteikties, vai ir kādi iebildumi? Nav. Akceptējam komisijas variantu.

A.Poča. 4.2. pants. Priekšlikumu nebija.

Par 4.3. pantu. Šeit ir Budžeta komisijas nedaudz precizēta redakcija. Tiesa, mums pašiem beigās radās viena problēma par izpilddirektora tiesībām, bet to mēs precizēsim uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Piekrītam.

A.Poča. Par 4.4. pantu. Deputātam Bunkšam bija priekšlikums pantu papildināt ar to, kādas ir domes un priekšsēdētāja tiesības budžeta sastādīšanas procesā. Bet tā kā tas ir noteikts ar citiem likumiem, komisija rezultātā nolēma vispār šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Lūdzu tālāk!

A.Poča. Līdzīgi ir arī ar 4.5. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Poča. Par 4.6. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, bet nolēma šo pantu izteikt ļoti vispārīgā formā, ka, sastādot budžetu, pašvaldības nodrošina Latvijas Republikas likumu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu. Tātad Pašvaldību budžetu veidošanai jānotiek atbilstoši visiem Latvijas valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk.

A.Poča. Par 4.7. pantu. Deputāta Bunkša priekšlikums bija šo pantu svītrot, tomēr Budžeta komisija uzskatīja, ka šai normai ir jāsaglabājās, un tātad neatbalstīja šo deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Par 4.8. pantu. Šeit deputāta Bunkša priekšlikums bija, ka pašvaldību budžetu saturu nosaka valsts kases noteiktā klasifikācija. Šī redakcija nebija pieņemama sakarā ar to, ka valsts kases noteikumi vai instrukcijas nav saistošas citām institūcijām. Atbilstoši likumam tām saistoši var būt tikai likuma noteikumi vai kabineta noteikumi. Bet, nedaudz grozot šo pantu, lai pašvaldību budžetu dokumentos, teiksim, šī klasifikācija atbilstu likumam par budžeta un finansu vadību, Budžeta komisija piedāvā precizējošu redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Poča. 4.9. pants. Tas ir pants, par ko es runāju jau nedaudz agrāk. Deputāta Bunkša priekšlikums bija šo pantu svītrot, jo tas ir iekļauts jau 4.1. pantā, bet tā kā Budžeta komisija šādu priekšlikumu nebija atbalstījusi, jau izskatot 4.1. pantu, tad loģiski, ka mēs neatbalstām arī šī panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Par 4.10. pantu ir līdzīgi priekšlikumi, – 4.10. pantu svītrot, jo tas iekļauts 4.8. panta pirmajā daļā... Nē, tas nav līdzīgs priekšlikums... Deputāts Bunkšs uzskatīja, ka budžeta dokuments ietver tieši to pašu informāciju, ko satur budžeta projekts. Šeit tomēr Budžeta komisija uzskatīja, ka budžeta projekts ir nedaudz plašāks dokuments, tas var saturēt daudz lielāku paskaidrojošo informāciju, un tātad būtu tomēr saglabājama šī redakcija par budžeta projekta dokumenta saturu.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu?

A.Poča. Par 4.11. pantu. Budžeta komisija nedaudz precizēja šo redakciju, kādā kārtībā ir izdalāmas dotācijas, mērķdotācijas pašvaldībām, ja vēl nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums vai arī šis pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda likums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk.

A.Poča. 5.1. pants .Šeit bija deputāta Bunkša priekšlikums par to, ka pašvaldību budžetu ienākumi veidojas no dažādiem ieņēmumiem, un ierosinājums papildināt pantu ar vārdiem: dotācijām un mērķdotācijām, arī izmaksām no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. Komisija uzskatīja, ka tas ir nepieciešams precizējums, un to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Akceptēts.

A.Poča. 5.2. pants. Šis ir pants par to, kādi nodokļi un kādā veidā veido pašvaldību ieņēmumus. Budžeta komisija nolēma, ka principā tas, kādos budžetos ir jāieskaita katrs nodoklis, tiek noteikts katrā speciālā nodokļu likumā un tādēļ uzskatīja, ka šeit šis pants nav nepieciešams,, un ierosināja to izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Piekrīt.

A.Poča. Par 5.3. pantu. Tātad vietējo nodevu apjoms pašvaldību budžetos tiek noteikts atbilstoši likumam par vietējām nodevām. Budžeta komisija ierosināja šo pantu izslēgt, jo, kā jau es teicu, mēs esam sagatavojuši likumprojektu par nodokļiem un nodevām, kur ir īpaši panti par pašvaldību nodevu noteikšanas un iekasēšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. 5.4. pants. Te ir deputāta Bunkša priekšlikums svītrot atsevišķas panta daļas, jo tās tiks ietvertas likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, bet, ņemot vērā jau to, ko mēs teicām, ka ir šī diskusija par to, vai ir nepieciešams šis speciālais likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, komisija nolēma precizēt šī panta redakciju uz trešo lasījumu, sliecoties uz to, ka tas varētu būt ikgadējais finansu izlīdzināšanas likums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 5.5. pants. Deputāta Bunkša priekšlikums par panta svītrošanu ir atbalstīts, jo tas tiešām ir...

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Poča. Līdzīgi ir arī priekšlikumi par 5.6. pantu — svītrot. Deputāta Bunkša priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Par 5.7. pantu — komisija ir par svītrošanu. Komisija deputāta Bunkša priekšlikumu atbalstīja.

Par 5.8. pantu. Komisija atbalstīja arī šī panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Pret šiem svītrojumiem nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par likumprojekta 5.9. pantu. Deputāta Bunkša priekšlikums bija pārcelt šo pantu uz jaunu 6. nodaļu. Un šīs ir būtiskas izmaiņas šinī likumprojektā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, jo šeit ir parādījusies pilnīgi jauna nodaļa par to, kā pašvaldības var aizņemties naudu, kādos gadījumos kādi normatīvi tām būtu jāievēro un kādi būtu arī ierobežojošie faktori. Tātad komisijas priekšlikums bija šo 5.10. pantu pārcelt uz 6. nodaļu.

Par 5.11. pantu. Te ir izmaiņas budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā. Gadījumos, kad mainās pašvaldību funkcijas vai arī pašvaldību ieņēmumi vai izdevumi, valstij attiecīgi ir jākompensē šo papildu funkciju veikšana no budžeta vai arī jāizdara citas korekcijas pašvaldību budžetu ieņēmumu un izdevumu daļā. Bet, tā kā šīs normas jau regulē likums par budžeta un finansu vadību, mēs uzskatījām, ka, ņemot vērā, ka jau likumprojekta 2. nodaļas 1. pantā ir atsauces uz šo likumu, nebūtu lietderīgi pārrakstīt šā likuma normas šinī likumā, un komisijas priekšlikums ir šo pantu svītrot.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Tātad šeit ir jaunā 6. nodaļa — "Pašvaldību aizņēmumi un aizdevumi". Šeit bija deputāta Bunkša priekšlikums, kurš maksimāli tika ņemts vērā, izveidojot jaunu Budžeta un finansu komisijas redakciju, tajā nedaudz precizējot atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča. Par 6.1. pantu. Tātad tā būtu jauna nodaļa, pēc tam būs 7. nodaļa, attiecīgi mainot numerāciju, bet es pieturos pie vecās numerācijas. Tātad 6. nodaļa — "Pašvaldību budžetu izpilde". Šeit bija 6.1. pantā deputāta Bunkša redakcionāli labojumi, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Poča. Par 6.2. pantu priekšlikumu nebija. Par 6.3. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikumi par precizējošām normām. Komisija tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 6.4. pantu. priekšlikumu nebija. 7. nodaļa — "Uzskaite un finansu pārskati". Par 7.nodaļas 1. pantu bija deputāta Bunkša priekšlikums, ko komisija akceptēja. Tā nedaudz arī precizēja panta redakciju komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Poča. 7.2. pants. Komisija nedaudz precizēja redakciju, kā pašvaldības iesniedz pārskatus, ziņojumus par budžetu un ieskaitot speciālo budžetu izpildi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 7.3. pantu. Bija deputāta Bunkša priekšlikums par to, ka pašvaldības gada finansu pārskatu sastāda un iesniedz saskaņā ar valsts kases apstiprināto instrukciju. Šeit atkal bija problēma, vai valsts kases instrukcijas ir saistošas citām institūcijām. Tikai Ministru kabinets to var noteikt. Un šis pants saskan ar 4. nodaļas 8. pantu, kas norāda, kādai informācijai ir jābūt budžeta dokumentos. Un vēl Budžeta un finansu komisija precizēja, ka nevis valde var pieņemt šeit lēmumu, bet gan dome vai padome atbilstoši pašvaldību likumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča. Par 7.4. pantu deputāta Bunkša priekšlikums svītrot šo pantu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 8. nodaļu - "Atbildība un sankcijas". Šeit 8.1. pantā bija Budžeta komisijas priekšlikums tāpat izslēgt vārdu "vietējās", jo mums ir tikai pašvaldības. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 8.2. pantu. Tika ņemts vērā deputāta Bunkša priekšlikums par precizējošo redakciju, un ir izveidota Budžeta un finansu komisijas redakcija šim pantam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 8.3. pantu. Šeit deputāta Bunkša priekšlikums bija papildināt šo pantu ar dažiem precizējošiem vārdiem par to, kā valsts budžeta līdzekļus, ko saņem pašvaldības, kontrolē valsts kontrole, bet Budžeta komisija uzskatīja, ka šis pants vispār nav nepieciešams, jo ir šis īpašais likums par valsts kontroli, kur arī noteikts, kādā veidā, kādā kārtībā un ko tieši pārbauda valsts kontrole attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča. Un par pārejas noteikumiem. Šeit bija deputāta Bunkša priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 2. punktu par to, ka līdz likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" pieņemšanai pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu sakarā jau ar tiem argumentiem, ko es izteicu par šo pašvaldību izlīdzināšanas likumu... finansu izlīdzināšanas likumu.

Un vēl Budžeta komisija ierosināja papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, proti, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums par Latvijas Republikas budžeta tiesībām, jo pagaidām tika saglabātas atsevišķas šī vecā likuma normas, kas regulēja pašvaldību budžetu veidošanas kārtību un tiesības.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu!

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību budžetu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 2. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Poča. Budžeta un finansu komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Tālāk — likumprojekts "Par privatizācijas sertifikātiem" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Raimonds Jonītis - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir dokuments nr.1321. Tautsaimniecības, reģionālās un agrārās politikas komisija saņēma ļoti daudz priekšlikumu par šo likumprojektu "Par privatizācijas sertifikātiem", un es vienīgi varētu komisijas vārdā izteikt nožēlu, ka mēs to neizskatījām jau pagājušajā gadā, ka mēs esam iekavējuši par veselu mēnesi tā izskatīšanu.

Tātad pirmais iesniegtais priekšlikums ir saņemts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas par noteikumos lietotajiem terminiem. Un šī komisija vēl iesaka konkrēti izskaidrot jēdzienus "sertifikātu vērtība", "nominālvērtība", "tirgus vērtība" un tālāk likuma tekstā tos attiecīgi precizēt. Mūsu komisija, izskatot šo likumprojektu, uzklausīja gan likuma autoru, gan arī likuma pielietotāju un juristu slēdzienus. Tātad pamatprincipā komisija vienojās par to, ka visā likuma tekstā jālieto jēdziens "nominālvērtība", jo viss likums tika rakstīts, pamatojoties uz šo nominālvērtību, kas pašreizējā brīdī Latvijā ir šie 28 lati. Es aicinātu Saeimu atbalstīt šī jēdziena lietošanu turpmāk tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir pirmajā nodaļā par 1.pantu — "Personas, kurām piešķir sertifikātus". Frakcija "Līdztiesība", runājot par 1.panta 3.punktu, ierosināja izslēgt vārdus "kuri ir represēti Latvijā vai ir Latvijā". Komisija neatbalstīja šo slēdzienu tā iemesla dēļ, ka likuma autori izskaidroja, ka šis priekšlikums ir saņemts no represēto apvienības. Latvijas valstij faktiski nebūtu jāuzņemas arī nekāda cita konkrēta saimnieciska saistība pret personām, kuras ir represētas citās valstīs vai citās bijušās PSRS republikās. Es arī komisijas vārdā aicinātu neatbalstīt šo labojumu vai paplašinājumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija uztur balsojumu? Jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu aizstāt 1.panta trešajā punktā vārdus "kuri ir represēti Latvijā vai ir Latvijā" ar vārdiem "vai ir".

R.Jonītis. Šis papildinājums nebūs nepieciešams, jo bija priekšlikums izslēgt.

Sēdes vadītājs. Mēs nevaram traktēt dažādi. Šeit ir priekšlikums, kurš ir uzrakstīts. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 34, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Jonītis. Komisija, izskatījusi vēl šo 1.pantu, pieņēma lēmumu svītrot šī panta piezīmi kā paskaidrojošu un likumā nevajadzīgu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākošie priekšlikumi par 2.pantu — "Sertifikāta vērtība". Šeit ir Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt 2.panta otro punktu jaunā redakcijā, kā arī papildināt šo pantu ar trešo punktu. Komisijas viedoklis bija - neatbalstīt Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, bet izteikt visu 2.pantu jaunā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība! Atklājam debates par 2.pantu.

Turpinājums nākamajā numurā

 

U.Lakševics (KDS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Aizstāvot mūsu iesniegtā likuma 2.panta otrā un trešā punkta redakciju, gribētos pateikt dažas vispārīgas tēzes un apsvērumus, pēc kuriem vadījāmies, sagatavojot savus priekšlikumus. Mūsu Kristīgo demokrātu savienību un frakciju ļoti uztrauc lēnais privatizācijas un ar to saistītais sertifikācijas process Latvijā. Uztrauc tas, ka daļa uzņēmumu īsti nezina, kas tos uzrauga un kā pārziņā tie atrodas. Latvijas Privatizācijas aģentūras, Valsts īpašuma fonda, nozaru ministriju vai pašvaldību pārraudzībā ir nesakārtotība. Uzskatām, ka, ja privatizācijas un sertifikācijas process būtu sākts daudz agrāk, tad daudzkārt paaugstinātos arī uzņēmuma dzīvotspēja. Man šķiet, ka mūsu valstī ir maz cilvēku, kas domā, ka privatizācija nav veicama. Arī mums nav šaubu, ka ir jāprivatizē. Bet privatizāciju var veikt dažādi. Un dažādas var būt metodes un modeļi. Dažādi var būt arī nospraustie mērķi — kādas sabiedrības daļas labā mēs veicam privatizācijas un sertifikācijas procesu. Kristīgo demokrātu savienība uzskata, ka šajā privatizācijas procesā ir jāiesaista ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa. Un līdz ar to privatizācijas gaitā jārisina arī ļoti svarīgi mūsu jaunās sabiedrības veidošanās procesi un jāveicina sabiedrības vidusslāņa veidošanās. Bet mūs uztrauc tas tikko kā iesāktais reālais sertifikācijas privatizācijas process, kas pašreiz notiek valstī. Mūs uztrauc tas, ka privatizācija par sertifikātiem ir nokavēta un ka nezinām, cik daudz vienošanos ir noslēgtas starp sertifikātu īpašniekiem un juridiskajām personām. Bet mēs zinām, ka šie sertifikāti ir iegādāti par ļoti lētu naudu. Par to lasām presē, par to runā un to apgalvo arī Latvijas Privatizācijas aģentūras direktors Jānis Naglis. Tā, piemēram, Baltijas Vērtspapīru nams vēl iegādājās šīs sertifikātu izmantošanas tiesības par puslatu un zemāk. Un daudzi pašreiz arī braukā pa laukiem un iepērk sertifikātus par padsmit santīmiem. Un, lūk, mūs uztrauc tas brīdis, un tas pienāks, kad pretī sertifikātiem būs reālā prece. Teiksim, lielie uzņēmumi. Domājams, sertifikātu vērtība tad pieaugtu, un mēs vērtējam, ka tas ir labi. Bet uztrauc tas, ka tirgū tiks piedāvāti objekti, izmantojot oficiālo nominālvērtību - 28 lati gabalā. Bet vidējā sertifikāta cena no darbības sākuma līdz šā gada 13.janvārim taču ir 3,623 lati. Uzņēmējsabiedrību gūtā peļņa būs apmēram no 500 līdz 700 procentiem. Tad rodas jautājums - kā labā mēs ieviešam visas valsts sertifikāciju, šo sociālisma elementu mežonīgā kapitālisma apstākļos? Neviļus ir jādomā, lai cilvēki, kas novesti trūkumā, pārdotu šos sertifikātus uzpircējiem. Tātad cenšamies to labā, kuri gūst peļņu, lētāk pērkot un dārgāk pārdodot. Un cer uz vēl lielāku peļņu nākotnē, kad varēs šos tagad par smiekla naudu iegūtos sertifikātus izmantot dzīvokļu, zemes, uzņēmumu un citu objektu iepirkšanai. Un, iespējams, tālākai pārdošanai, gūstot pasakainu peļņu. Vai tad tāds ir tas mūsu sertifikācijas mērķis? Protams, man tūlīt oponēs par mūsu iesniegto 2.panta redakciju. Un droši vien teiks, ka tā, kā mēs piedāvājam, tā izdarīt tehniski nav iespējams. Ir jau dibināti dažādi sertifikātu konti un tā tālāk. Teiks, ka sertifikātu vilciens ir ieskrējies un apturēt to vairs nevar. Un sertifikātu dalītājiem, tas ir, valstij, nav morālu tiesību mainīt spēles noteikumus. Teiks, ka sertifikāts ir un paliek tikai vērtspapīrs, kaut gan mēs zinām, ka sākumā sertifikāts bija domāts kā maksāšanas līdzeklis. Un tās 292 uzņēmējsabiedrības, kas saņēmušas licenci līdz šā gada 18.janvārim, jau ir no sertifikātu darījumiem un darījumu starpniecības ieguvušas peļņu. Un būtu netaisni, ja mēs liegtu plānoto cerību vēl vairāk nopelnīt rīt. Varbūt arī teiks, ka sāktos taču banku un firmu bankroti, kas būtu vēl neizdevīgāki sabiedrībai. Tas būtu satricinājums. Sāktos sertifikātu viltojumi un citas nevēlamas parādības. Tomēr mēs, kristīgo demokrātu frakcija, rakstot šo priekšlikumu papildināt pantu ar 3.punktu, ka sertifikātu vērtība, kuri tiek pārdoti uzņēmējsabiedrībām, kas saņēmušas licenci sertifikātu tirgū, atbilst to tirgus vērtībai, tā nedomājam. Mēs gribam ietekmēt sabiedrības veidošanās procesu ar pamatdomu, ka centrā ir cilvēks, nevis firma, un arī ne tas bagātais cilvēks. Tāpēc aicinu balsot par mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Augstākās padomes laikā, piešķirot sertifikātus tikai privātpersonām, bija arī plānots, ka apgrozīt savā starpā tos varēs tikai privātpersonas. Tagad loks ir daudzkārt paplašinājies un sertifikāti vairākkārtīgi apgrozās uzņēmējsabiedrību vidū, to cena aug un mainās, bet tas pirmais pārdevējs ir zaudētājs, jo viņš par vislētāko cenu ir pārdevis savus sertifikātus. Ļoti daudzu ārvalstu pieredze, bijušo sociālisma valstu pieredze rāda, ka tikai privātpersonām vajag izmantot šos sertifikātus. Un tādēļ es atbalstu kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikuma otro daļu, kas otrajā ailītē ir atzīmēta ar ciparu 3, — par sertifikātu vērtību, ka sertifikātu vērtība varētu tālākajā darbībā atbilst tikai sertifikātu tirgus vērtībai, bet, runājot par pirmo daļu, es domāju, ka precīzāka ir tautsaimnieku komisijas ieteiktā redakcija. Droši vien tūlīt radīsies iebildumi, vai ir iespējams tagad konstatēt šo tirgus vērtību. Jā, pēc ziņām presē un pēc Statistikas komitejas oficiāli publicētajiem datiem šī vērtība ir nosakāma, un tāpēc, atbalstot kristīgo demokrātu priekšlikumu, par kuru es faktiski nezināju, ka tas ir iesniegts, es sagatavoju arī priekšlikumu 16.panta 7.punktā, kas tieši sasaucas ar kristīgo demokrātu priekšlikumu un skan tā: "Pārdotos sertifikātus privatizācijas procesā ir atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmumu rīkotajās izsolēs un biržās noslēgto pirkumu līgumu vidējā cena pēdējo desmit dienu laikā, kuru oficiālā laikrakstā publicē Ekonomikas ministrija." Šādi dati ir, un abi šie priekšlikumi acīmredzot būs balsojami, bet es iesaku atbalstīt Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, kas ir atzīmēts ar punktiņu 3. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, jūs gribat kā deputāts runāt? Raimonds Jonītis kā deputāts, lūdzu!

R.Jonītis (LC). Es vēlētos runāt pēc Lakševica kunga uzstāšanās Kristīgo demokrātu savienības vārdā, un es tiešām aicinātu noraidīt šo redakciju tīri ekonomisku apstākļu dēļ, nevis argumentējot ar tiem pamatojumiem, ko viņš minēja savā runā. Tiešām šī sākotnējā redakcija, kas ir redzama pirmajā ailītē, ko kabinets pašreiz ir pieņēmis un kas pašreiz ir spēkā, runā par sertifikātu novērtējumu naudā. Šāds novērtējums naudā nevar palikt nekādā gadījumā. Tāpēc arī komisija nosliecās uz to, ka, tā kā šis ir vērtspapīrs, tad tam kā jebkuram vērtspapīram ir nominālvērtība. Un vērtspapīra pirkšanas un pārdošanas laikā tā patieso vērtību tiešām nosaka tirgus. Tāpēc arī komisija visā šā likuma tekstā novērtējumu naudā un arī vērtību aizvietoja ar vārdu "nominālvērtība". Tātad tā ir tā vērtība, pēc kuras tiek aprēķināts segums valsts īpašumiem un arī pašvaldību īpašumiem, lai varētu šos sertifikātus atprečot.

Runājot par tām sabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū, jāteic, ka gan šie noteikumi, gan arī Ministru kabineta noteikumi par sertifikātu izmantošanu, to pirkšanu un pārdošanu jau paredz sākotnēji, ka šīs uzņēmējsabiedrības nav tiesīgas izmantot sertifikātus privatizācijas procesā. Šīs uzņēmējsabiedrības drīkst nodarboties tikai ar šo bankas operāciju - pirkt un arī pārdot sertifikātus. Šīs uzņēmējsabiedrības nedrīkst piedalīties ar nopirktajiem sertifikātiem privatizācijā, lai iegūtu kādu valsts īpašumu. Līdz ar to, tieši runājot par šīm licencētām uzņēmējsabiedrībām, šis punkts ir pilnībā patiess, tās pērk un pārdod sertifikātus, bet viņš šeit nav nepieciešams. Priekš šīm firmām sertifikātiem ir vērtība tikai kā precei — tās nopērk lētāk, pārdod dārgāk, iegūst peļņu, samaksā nodokļus. Bet mums ir jāievēro, ka šīs uzņēmējsabiedrības privatizācijas procesā nepiedalās. Un tāpēc es tomēr aicinātu turpmāk arī likuma tekstā runāt par nominālvērtību, par to vērtību, kādu katrs Latvijas pilsonis vai sertifikāta saņēmējs, tātad arī pārējie iedzīvotāji, ir cerējis iegūt no valsts. Un nekādā gadījumā pilsoņu jau saņemto sertifikātu daudzumu, ko katrs pašreiz apzināti vai neapzināti tur savā krājgrāmatiņā vai arī cenšas pārdot, nevajadzētu mēģināt no šiem iedomātajiem 28 latiem nominālvērtības padarīt 5 līdz 6 reizes bezvērtīgāku cilvēku apziņā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti runās debatēs? Nav pieteikušies. Debates pārtraucam. Lūdzu balsosim! Zvanu! Vai mēs varam balsot par jūsu priekšlikumu kopumā? Atsevišķi? (No zāles deputāts U.Lakševics: "Atsevišķi!") Jā, labi. Tātad balsojam atsevišķi. Kristīgo demokrātu savienības frakcija ierosina izteikt 2.panta 2.punktu šādā redakcijā: "Sertifikātiem, kuri piešķirti saskaņā ar šā likuma 1.pantu un tiek mantoti vai pirkti (dāvināti) no pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem, novērtējumu naudā nosaka Ministru kabinets." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrais priekšlikums. "Sertifikātu vērtība, kuri tiek pārdoti uzņēmējsabiedrībām, kas saņēmušas licences uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū, atbilst to tirgus vērtībai." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 9. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Viena sertifikāta nominālvērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos. Sertifikātu nominālvērtību naudā nosaka Ministru kabinets." Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.