Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 41/2022

Saulkrastos 2022. gada 26. oktobrī

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Saulkrastu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapsētu apsaimniekošanas kārtību, kapavietu ierādīšanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, un apbedīšanas kārtību, kā arī kapliču izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sagatavošana;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas 5 (piecus) gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu, noteikumos noteiktā kārtībā;

2.3. apbedīšana – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā;

2.4. apbedīšanas pakalpojuma pasūtītājs – persona, kas organizē, mirušās personas apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušās personas apbedīšanu;

2.6. apbedīto personu reģistrs – kapsētā apbedīto personu uzskaite, apbedījumu vietu shēmas, kapa vietas uzturēšanas līgumi, lēmumi un citi dati, kas apkopoti mirušo reģistrācijas grāmatā un apbedījumu vietu kartotēkā vai kapsētu informācijas pārvaldības sistēmā un par kuru atbild kapsētas pārzinis.

2.7. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.8. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušās personas apbedī ģimenes kapavietās;

2.9. kapavieta (tai skaitā ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai (arī urnas ar kremēta miruša cilvēka pelniem), kapavietas/u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai, kur atļauta apzaļumošana, krūmu stādīšana, soliņa novietošana, kapa aprīkojuma uzstādīšana;

2.10. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta pieminekļa plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.;

2.11. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai kapsētas pārzinis ir piešķīris kapavietu mirušas personas apbedīšanai un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.12. kapavietu komisija – pašvaldības izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas vietas aktēšanu;

2.13. kapsēta – Saulkrastu domes noteikta īpaša teritorija mirušo personu apbedīšanai.

2.14. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības struktūrvienība, kura pilda kapsētu apsaimniekotāju pienākumus, pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju;

2.15. kapsētas pārzinis – pašvaldības darbinieks, kurš nodrošina pašvaldības kapsētu uzturēšanu un veic šajos noteikumos paredzētos pienākumus;

2.16. kapliča – ēka kapsētā mirušo personu novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanas;

2.17. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo personu apbedīšana nenotiek;

2.18. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esoša apbedījuma.

3. Saulkrastu novada dome ar atsevišķu lēmumu:

3.1. izveido vai likvidē pašvaldības kapsētu;

3.2. nosaka kapsētu robežas un darba laikus;

3.3. piešķir kapsētai vai tās daļai atvērtas, slēgtas vai daļēji slēgtas kapsētas statusu.

4. Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

4.1. atvērtās kapsētas – Saulkrastu kapi (Saulkrastu pilsētā), Stēderes kapi (Sējas pagastā).

5. Pašvaldība ir tiesīga kapsētu apsaimniekot pati vai, pamatojoties uz noslēgtu līgumu, nodot kapsētas apsaimniekošanas tiesības.

6. Kapsētas apmeklētājiem jāuzvedas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, un kapsētas pārziņa norādījumi.

7. Kapsētu pārziņa darba laiku publicē pašvaldības mājaslapā un izvieto informācijas stendā pie kapsētām.

8. Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka kapsētas pārzinis.

9. Kapsētas ir atvērtas apmeklētājiem katru dienu no plkst. 07.00 līdz 22.00.

10. Valsts svētku dienās, svētdienās un pirmdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

11. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. veikt apbedījumu bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

12.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

12.3. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

12.4. atrasties ar dzīvnieku, kurš ir bez pavadas,

12.5. apbedīt kapsētas teritorijā dzīvniekus;

12.6. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdu, skrituļslidām, skrejriteni un citiem līdzīgiem braucamrīkiem;

12.7. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

12.7.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

12.7.2. operatīvos transportlīdzekļus;

12.7.3. kapsētas apsaimniekošanai, uzraudzībai un bēru ceremonijas nodrošināšanai paredzētos transportlīdzekļus;

12.7.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību kapsētas pārzinim;

12.7.5. garīdzniekiem un izvadītājiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas.

12.8. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.9. ārpus kapavietas robežām stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus, novietot kapavietas aprīkojumu, ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

12.10. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

12.11. pārvietot kapsētu pārziņa vai kapavietu komisijas izvietotās brīdinājuma zīmes;

12.12. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietu aprīkojumu un vai stādījumus.

13. Pašvaldības kapsētās apbedīšana jaunās kapavietās paredzēta mirušo personu, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā.

14. Iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo personu neatkarīgi no tās pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

15. Lēmums par kapavietas vai vietas mirušā apbedīšanai piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu vai vietu mirušā apbedīšanai tiek pieņemts ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, pamatojoties uz:

15.1. Mutisku vai rakstveida iesniegumu par kapavietas ierādīšanu mirušā apbedīšanai;

15.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

15.3. urnas apglabāšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu);

15.4. kapavietas uzturētāja piekrišanu, ja vieta mirušā apbedīšanai tiek ierādīta iepriekš piešķirtā un uzturētā kapavietā.

16. Iepriekš izveidotas kapavietas jauniem apbedījumiem (tajā skaitā virsapbedījumiem) piešķir, tiklīdz tajās saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību iespējams un paredzēts veikt jaunus apbedījumus.

17. Jaunas kapavietas tiek piešķirtas kapsētas teritorijas jaunizveidotā sektorā, to aizpildot secīgi.

18. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu zemes gabalu apbedīšanai ne lielāku kā divvietīgu kapavietu zārkiem, izņēmuma gadījumos ne lielāku kā četrvietīgu kapavietu zārkiem, ja tam ir objektīvs iemesls un persona ar motivētu iesniegumu ir vērsusies pie kapsētas pārziņa.

19. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu vienvietīgu kapa vietu urnas apbedīšanai.

20. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda aktētu kapavietu tādā lielumā, kāda tā iepriekš ir bijusi ierādīta dabā.

21. Pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu, kapsētas pārzinis ģimenes kapavietu var paplašināt uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina vai ierādot aktētu kapavietu.

22. Piešķirot jaunu kapavietu, tiek piedāvātas izvēlei vismaz divas kapavietas.

23. Kapavietas ierādīšanu veic attiecīgās kapsētas pārzinis, kas ietver piešķirtās kapavietas iemērīšanu un robežu nospraušanu dabā, ierakstu veikšanu reģistros un kartēšanu (atzīmēšanu kapsētas plānā).

24. Jauna kapavieta konkrēta mirušā apbedīšanai tiek piešķirta 5,25 m² platībā. Lielāka platība tiek piešķirta tikai pēc motivēta iesnieguma saņemšanas, bet ne lielāka kā 12 m².

25. Kapsētās piešķiramo kapavietu izmēri:

26. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, kapavietas lietošanas tiesības uz personas iesnieguma pamata var tikt piešķirtas personai, kas ir kapavietas uzturētāja laulātais, radinieks vai kapavietā apbedītā mirušā laulātais vai radinieks. Iesniedzot iesniegumu, personai ir jāiesniedz radniecību apliecinoši dokumenti.

27. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim mutisku vai rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

28. Kapavietas uzturētājs ir tiesīgs apbedīt savus piederīgos tam ierādītajā kapavietā vai ģimenes kapavietā.

29. Kapsētās jauns zemes gabals apbedīšanai tiek ierādīts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

30. Virsapbedījumu, mirušo apbedījot zārkā, var izdarīt ne agrāk kā 20 (divdesmit) gadus pēc esošajā kapavietā apbedītā apbedīšanas dienas.

31. Lēmums par kapavietas lietošanas tiesību piešķiršanu zaudē spēku un pāriet pašvaldības valdījumā ja:

31.1. kapavietas uzturētājs rakstiski atsakās no kapavietas uzturēšanas, atbrīvo kapavietu no aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem) vai atsakās no tā, un rakstiski par iepriekšminēto paziņo kapsētas pārzinim. Šajā gadījumā kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā no attiecīga paziņojuma publikācijas dienas nav iesniegts jauns iesniegums par kapavietas uzturēšanu;

31.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

31.3. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

31.4. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta likvidēšanai;

31.5. kapavieta atzīta par nekoptu saskaņā ar šiem noteikumiem;

31.6. kapavietu komisija izdod aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu ar uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa, un tas netiek izdarīts.

32. Kapavietai (tai skaitā ģimenes vai dzimtas kapavietai) var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

33. Kapavietas uzturētāja pienākums ir:

33.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.), ja klimatiskie laika apstākļi to pieļauj;

33.2. regulāri kopt un uzturēt kapavietas teritoriju un piegulošo celiņa daļu;

33.3. saskaņot ar kapsētu pārzini kapavietas, pieminekļu, piemiņas plākšņu un kapakmeņu uzstādīšanas, kā arī kapavietu labiekārtošanas darbu veikšanas laiku, kapsētas pieminekļu restaurēšanu vai izvešanu no kapsētas;

33.4. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu;

33.5. atkritumus nogādāt atkritumu savākšanās vietās uzstādītajos konteineros:

33.5.1. sadzīves atkritumu konteineros – mazgabarīta neorganiskie atkritumi (stikls, plastmasa, metāls, mākslīgie ziedi un tml.);

33.5.2. organisko atkritumu konteineros vai citās tam ierādītās vietās – bioloģiskie atkritumi (ziedi, vainagi, zari, zāle, lapas un tml.).

34. Iesniedzot iesniegumu par kapavietas uzturēšanu, kapavietas uzturētājam ir tiesības iesniegumā norādīt personu, kura būs kapavietas uzturētāja iespējamā pienākumu pārņēmēja un kontaktpersona gadījumos, ja ar kapavietas uzturētāju nav iespējams sazināties.

35. Kapavietas uzturētājam ir tiesības:

35.1. mainīt iesniegumā par kapavietas uzturēšanu norādītās kontaktpersonas, par to informējot kapsētas pārzini;

35.2. norādīt iesniegumā vai nodot kapavietas uzturēšanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, mutiski vai rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un vienlaikus iesniedzot kapsētas pārzinim saistību pārņēmēja iesniegumu vai piekrišanu par kapavietas uzturēšanu;

35.3. Kapavietas uzturētājs kopj vai labiekārto kapavietu pats vai noslēdz līgumu par kapavietas apsaimniekošanu ar juridisku vai fizisku personu.

35.4. atteikties no kapavietas šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

36. Kapavietā aizliegts:

36.1. veikt apbedījumus bez kapsētu pārziņa saskaņojuma;

36.2. palielināt piešķirtās kapavietas robežas, tajā skaitā stādīt dzīvžogus aiz kapavietas robežām;

36.3. uzstādīt apmales, kas pārsniedz 20 cm augstumu;

36.4. kapavietas teritorijā stādīt kokus, kuru augums pieaugušā vecumā pārsniedz 2 m;

36.5. veidojot un uzturot kapavietu norobežojošo dzīvžogu, pārsniegt dzīvžoga 0,5 m augstumu;

36.6. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai.

37. Lai atzītu kapavietu par nekoptu, reizi gadā pašvaldības Kapavietu komisija apseko kapavietas, sagatavo aktu par nekoptajām kapavietām un marķē tās ar brīdinājuma zīmēm, kas tiek nostiprinātas nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0,5 m augstumā un kuras augšējā daļa tiek krāsota viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie ieejas attiecīgajā kapsētā.

38. Pēc šo saistošo noteikumu 38. punktā minētā akta sagatavošanas kapsētas pārzinis nosūta kapavietas uzturētājam, kā arī kapavietas uzturēšanas iesniegumā norādītajam kapavietas uzturētāja pienākumu iespējamajam pārņēmējam – kontaktpersonai, uz to deklarētajām vai korespondences saņemšanas adresēm brīdinājumu par kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu pārziņa.

39. Kapsētas pārzinis organizē sludinājuma par nekopto kapavietu ievietošanu pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, uz informācijas stenda pie ieejas attiecīgajā kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.saulkrasti.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu pārziņa.

40. Ja kapavietas uzturētājs vai viņa norādītā persona pēc šo saistošo noteikumu 38. punktā minētā piektā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētu pārziņa, kapavieta tiek uzskatīta par aktētu, kapavietas uzturēšanas tiesības tiek uzskatītas par izbeigtām un pašvaldībai ir tiesības kapavietas kopiņu nolīdzināt un piešķirt virsapbedījumiem.

41. Apbedīšanas pakalpojumus, kā arī kapavietu labiekārtošanas un juridiskās personas – kopšanas pakalpojumus pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma kapsētās drīkst sniegt, iepriekš saņemot kapsētu pārziņa saskaņojumu veicamajām darbībām, vienojoties par darbu veikšanas laiku, un ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktās prasības.

42. Sniedzot pakalpojumus, pakalpojuma sniedzējam mehānismi un materiāli kapsētas teritorijā jānovieto tā, lai netraucētu pārvietošanos kapsētā. Darbus pabeidzot vai beidzoties darba dienai, darbavietas jāsakārto, nojauktie kapu pieminekļi un apmaļu paliekas jāizved no kapsētas, atkritumi jānokopj atbilstoši šo saistošo noteikumu prasībām.

43. Transporta līdzekļu satiksmei iepriekš ir nepieciešams saņemt kapsētu pārziņa saskaņojumu. Darbu veikšanai nepieciešamo transporta līdzekļus drīkst izmantot tikai tajos celiņos, kas atbilst transporta līdzekļu izmēriem.

44. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā. Kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās veic kapavietas uzturētāja izvēlēta persona vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

45. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai viņa izvēlēts pakalpojuma sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

46. Kaps tiek izrakts un sagatavots mirušās personas apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapu rakšanas laiku saskaņo ar kapsētas pārzini.

47. Mirušais tiek apbedīts zārkā, kremācijas gadījumā – urnā. Vienā zārkā drīkst apbedīt vienu mirušo. Mirušais tiek apbedīts zārkā atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,6 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu. Attālumam starp divu blakus esošo kapavietu īsajām malām jābūt ne mazākam par 0,5 m. Virs katras kapavietas jābūt zemes uzbērumam 0,5 m augstumā vai arī kapu plāksnei, vai apmalēm.

48. Urna ar mirušā pelniem jāierok ne mazāk kā 1 m dziļumā. Attālumam starp divu blakus esošo urnu apbedījumu vietām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m. 

49. Izdarot virsapbedījumu, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,4 m līdz zārka vākam.

50. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 0,5 m līdz koka stumbram un 0,3 m līdz piemineklim.

51. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā piešķirtā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

52. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā vienu gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas pārziņa un Veselības inspekcijas atļauju.

53. Mirstīgo atlieku pārvietošana kapos atļauta speciāli šādam mērķim paredzētos zārkos vai urnā. Mirušās personas apbedīšana bez zārka pieļaujama īpašos gadījumos, respektējot tautas vai reliģiskās tradīcijas.

54. Mirušā ekshumācijas darbu veikšana iepriekš jāsaskaņo ar kapsētu pārzini.

55. Mirušām personām, kurām nav radinieku, apbedī kapsētas pārziņa norādītā vietā.

56. Virsapbedījumus, mirušos apbedot zārkā, var izdarīt 20 (divdesmit) gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 (piecpadsmit) gadiem.

57. Veicot virsapbedījumus, ir saglabājami kultūras pieminekļi.

58. Kapličas ceremoniju telpas (mirušās personas novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

59. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

60. Līdz bēru ceremonijai kapličas telpu drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

61. Saldējamā telpa kapličā, ja tāda ir, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par personas nāvi, tiek iznomāta mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Piederīgie mirušo personu drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā saldējamā telpa ir slēgta.

62. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam ar kapsētas pārzini.

63. Par šo noteikumu 13. un 38. punktā noteikto prasību neievērošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskām personām no 2 (divām) līdz 400 (četri simts) naudas soda vienībām, bet juridiskām personām no 2 (divām) līdz 4000 (četri tūkstoši) naudas soda vienībām.

64. Šo noteikumu kontroli un administratīvo pārkāpumu procesu ved un lietu izskata Saulkrastu novada pašvaldības policija.

65. Saulkrastu pašvaldības lēmumus, kas pieņemti Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

66. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

67. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

67.1. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes 2008. gada 23. decembra saistošie noteikumi Nr. 40 "Saulkrastu pilsētas kapsētas uzturēšanas noteikumi".

67.2. Sējas novada domes 2018. gada 19. jūnija saistošie noteikumi Nr. 5/2018 "Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Sējas novadā".

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis