Vakar, 1. februārī

Pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ciemojās viens no Amerikas latviešu populārākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem Pēteris Ķuzulis, lai atcerētos prezidenta pagājušā gada novembra vizīti ASV un lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas. Viņš prezidentam iedāvināja attēlu, kas atgādina braucienu uz Savienotajām Valstīm. (1. attēlā)

Pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzaicinājuma Valsts prezidenta Kancelejā ieradās Krievijas vēstnieks Aleksandrs Raņņihs (2. attēlā).

Guntis Ulmanis informēja Krievijas vēstnieku par Latvijas sabiedrībā augošo neizpratni un sašutumu par Krievijas bruņoto spēku rīcību Čečenijā. Viņš uzsvēra, ka daudzu tūkstošu cilvēku bojāeja nav un nevar būt tikai Krievijas iekšējā lieta. Īpašu satraukumu izraisa Krievijas izvēlētie neadekvātie Čečenijas politiskās krīzes risināšanas līdzekļi un acīmredzamā Krievijas amatpersonu nespēja kontrolēt un koordinēt notikumu gaitu. Guntis Ulmanis aicināja Krievijas vadību izbeigt karu Čečenijā, demilitarizēt šo reģionu un darīt visu iespējamo, lai Čečenijas krīzi noregulētu politiskā ceļā.

Vēstnieks pastāstīja par Krievijas valdības un sabiedrības attieksmi pret notikumiem Čečenijā. Aleksandrs Raņņihs atzina, ka šī problēma Krievijai uzlikusi lielu slogu gan politiskā, gan materiālā ziņā. Viņš izteica cerību, ka drīzumā līdz ar jaunu vēlēšanu sarīkošanu izdosies sākt dzīves normalizāciju šajā reģionā.

Latvijas Valsts prezidents un Krievijas vēstnieks apsprieda arī vairākus citus abpusēji interesējošus jautājumus. Pēc Aleksandra Raņņiha lūguma Guntis Ulmanis pastāstīja par saviem iespaidiem Osvencimas nometnes apmeklējuma laikā, notika domu apmaiņa par Otrā pasaules kara beigu atzīmēšanas pasākumiem Eiropā, tika apspriests arī Latvijas Valsts prezidenta gaidāmais brauciens uz Krasnojarsku pie Sibīrijas latviešiem.

Latvijā sākās ļoti būtisks un valstij nozīmīgs darbs — pilsonības iegūšanas pretendentu naturalizācijas process. Šajā sakarībā Ministru kabinetā notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons un Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane (3. attēlā).

Konferences sākumā Jānis Ādamsons apsveica Eiženiju Aldermani ar pirmo darba dienu un teica:

— Spītējot grūtībām un traucējumiem, naturalizācijas process 1.februārī ir sācies un turpināsies. Atgriešanās ceļa vairs nav. Šis darbs ir jādara. Tam bija ļoti īss sagatavošanās posms. Tādēļ bija un joprojām ir jārisina daudzas problēmas: ar kadru komplektēšanu, finansēm, transportu, telpām saistītie jautājumi. Ir jāpilnveido attiecīgie likumi, ko dažos ar naturalizācijas procesu saistītajos gadījumos var pretrunīgi interpretēt. Naturalizācijas procesā būs daudz grūtību un sarežģījumu, vajadzēs uzklausīt radikālo politisko spēku pārmetumus. Tomēr ir jau sācies naturalizācijas darbs, kas rit un turpmāk notiks Naturalizācijas pārvaldes 16 teritoriālajās nodaļās un šo nodaļu 20 filiālēs visā Latvijas Republikā.

VPK un "LV" informācija

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"