26. janvāra plenārsēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.14., 15., 16.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

U.Lakševics (KDS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Aizstāvot mūsu iesniegtā likuma 2.panta otrā un trešā punkta redakciju, gribētos pateikt dažas vispārīgas tēzes un apsvērumus, pēc kuriem vadījāmies, sagatavojot savus priekšlikumus. Mūsu Kristīgo demokrātu savienību un frakciju ļoti uztrauc lēnais privatizācijas un ar to saistītais sertifikācijas process Latvijā. Uztrauc tas, ka daļa uzņēmumu īsti nezina, kas tos uzrauga un kā pārziņā tie atrodas. Latvijas Privatizācijas aģentūras, Valsts īpašuma fonda, nozaru ministriju vai pašvaldību pārraudzībā ir nesakārtotība. Uzskatām, ka, ja privatizācijas un sertifikācijas process būtu sākts daudz agrāk, tad daudzkārt paaugstinātos arī uzņēmuma dzīvotspēja. Man šķiet, ka mūsu valstī ir maz cilvēku, kas domā, ka privatizācija nav veicama. Arī mums nav šaubu, ka ir jāprivatizē. Bet privatizāciju var veikt dažādi. Un dažādas var būt metodes un modeļi. Dažādi var būt arī nospraustie mērķi — kādas sabiedrības daļas labā mēs veicam privatizācijas un sertifikācijas procesu. Kristīgo demokrātu savienība uzskata, ka šajā privatizācijas procesā ir jāiesaista ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa. Un līdz ar to privatizācijas gaitā jārisina arī ļoti svarīgi mūsu jaunās sabiedrības veidošanās procesi un jāveicina sabiedrības vidusslāņa veidošanās. Bet mūs uztrauc tas tikko kā iesāktais reālais sertifikācijas privatizācijas process, kas pašreiz notiek valstī. Mūs uztrauc tas, ka privatizācija par sertifikātiem ir nokavēta un ka nezinām, cik daudz vienošanos ir noslēgtas starp sertifikātu īpašniekiem un juridiskajām personām. Bet mēs zinām, ka šie sertifikāti ir iegādāti par ļoti lētu naudu. Par to lasām presē, par to runā un to apgalvo arī Latvijas Privatizācijas aģentūras direktors Jānis Naglis. Tā, piemēram, Baltijas Vērtspapīru nams vēl iegādājās šīs sertifikātu izmantošanas tiesības par puslatu un zemāk. Un daudzi pašreiz arī braukā pa laukiem un iepērk sertifikātus par padsmit santīmiem. Un, lūk, mūs uztrauc tas brīdis, un tas pienāks, kad pretī sertifikātiem būs reālā prece. Teiksim, lielie uzņēmumi. Domājams, sertifikātu vērtība tad pieaugtu, un mēs vērtējam, ka tas ir labi. Bet uztrauc tas, ka tirgū tiks piedāvāti objekti, izmantojot oficiālo nominālvērtību - 28 lati gabalā. Bet vidējā sertifikāta cena no darbības sākuma līdz šā gada 13.janvārim taču ir 3,623 lati. Uzņēmējsabiedrību gūtā peļņa būs apmēram no 500 līdz 700 procentiem. Tad rodas jautājums - kā labā mēs ieviešam visas valsts sertifikāciju, šo sociālisma elementu mežonīgā kapitālisma apstākļos? Neviļus ir jādomā, lai cilvēki, kas novesti trūkumā, pārdotu šos sertifikātus uzpircējiem. Tātad cenšamies to labā, kuri gūst peļņu, lētāk pērkot un dārgāk pārdodot. Un cer uz vēl lielāku peļņu nākotnē, kad varēs šos tagad par smiekla naudu iegūtos sertifikātus izmantot dzīvokļu, zemes, uzņēmumu un citu objektu iepirkšanai. Un, iespējams, tālākai pārdošanai, gūstot pasakainu peļņu. Vai tad tāds ir tas mūsu sertifikācijas mērķis? Protams, man tūlīt oponēs par mūsu iesniegto 2.panta redakciju. Un droši vien teiks, ka tā, kā mēs piedāvājam, tā izdarīt tehniski nav iespējams. Ir jau dibināti dažādi sertifikātu konti un tā tālāk. Teiks, ka sertifikātu vilciens ir ieskrējies un apturēt to vairs nevar. Un sertifikātu dalītājiem, tas ir, valstij, nav morālu tiesību mainīt spēles noteikumus. Teiks, ka sertifikāts ir un paliek tikai vērtspapīrs, kaut gan mēs zinām, ka sākumā sertifikāts bija domāts kā maksāšanas līdzeklis. Un tās 292 uzņēmējsabiedrības, kas saņēmušas licenci līdz šā gada 18.janvārim, jau ir no sertifikātu darījumiem un darījumu starpniecības ieguvušas peļņu. Un būtu netaisni, ja mēs liegtu plānoto cerību vēl vairāk nopelnīt rīt. Varbūt arī teiks, ka sāktos taču banku un firmu bankroti, kas būtu vēl neizdevīgāki sabiedrībai. Tas būtu satricinājums. Sāktos sertifikātu viltojumi un citas nevēlamas parādības. Tomēr mēs, kristīgo demokrātu frakcija, rakstot šo priekšlikumu papildināt pantu ar 3.punktu, ka sertifikātu vērtība, kuri tiek pārdoti uzņēmējsabiedrībām, kas saņēmušas licenci sertifikātu tirgū, atbilst to tirgus vērtībai, tā nedomājam. Mēs gribam ietekmēt sabiedrības veidošanās procesu ar pamatdomu, ka centrā ir cilvēks, nevis firma, un arī ne tas bagātais cilvēks. Tāpēc aicinu balsot par mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Augstākās padomes laikā, piešķirot sertifikātus tikai privātpersonām, bija arī plānots, ka apgrozīt savā starpā tos varēs tikai privātpersonas. Tagad loks ir daudzkārt paplašinājies un sertifikāti vairākkārtīgi apgrozās uzņēmējsabiedrību vidū, to cena aug un mainās, bet tas pirmais pārdevējs ir zaudētājs, jo viņš par vislētāko cenu ir pārdevis savus sertifikātus. Ļoti daudzu ārvalstu pieredze, bijušo sociālisma valstu pieredze rāda, ka tikai privātpersonām vajag izmantot šos sertifikātus. Un tādēļ es atbalstu kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikuma otro daļu, kas otrajā ailītē ir atzīmēta ar ciparu 3, — par sertifikātu vērtību, ka sertifikātu vērtība varētu tālākajā darbībā atbilst tikai sertifikātu tirgus vērtībai, bet, runājot par pirmo daļu, es domāju, ka precīzāka ir tautsaimnieku komisijas ieteiktā redakcija. Droši vien tūlīt radīsies iebildumi, vai ir iespējams tagad konstatēt šo tirgus vērtību. Jā, pēc ziņām presē un pēc Statistikas komitejas oficiāli publicētajiem datiem šī vērtība ir nosakāma, un tāpēc, atbalstot kristīgo demokrātu priekšlikumu, par kuru es faktiski nezināju, ka tas ir iesniegts, es sagatavoju arī priekšlikumu 16.panta 7.punktā, kas tieši sasaucas ar kristīgo demokrātu priekšlikumu un skan tā: "Pārdotos sertifikātus privatizācijas procesā ir atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmumu rīkotajās izsolēs un biržās noslēgto pirkumu līgumu vidējā cena pēdējo desmit dienu laikā, kuru oficiālā laikrakstā publicē Ekonomikas ministrija." Šādi dati ir, un abi šie priekšlikumi acīmredzot būs balsojami, bet es iesaku atbalstīt Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, kas ir atzīmēts ar punktiņu 3. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti, jūs gribat kā deputāts runāt? Raimonds Jonītis kā deputāts, lūdzu!

R.Jonītis (LC). Es vēlētos runāt pēc Lakševica kunga uzstāšanās Kristīgo demokrātu savienības vārdā, un es tiešām aicinātu noraidīt šo redakciju tīri ekonomisku apstākļu dēļ, nevis argumentējot ar tiem pamatojumiem, ko viņš minēja savā runā. Tiešām šī sākotnējā redakcija, kas ir redzama pirmajā ailītē, ko kabinets pašreiz ir pieņēmis un kas pašreiz ir spēkā, runā par sertifikātu novērtējumu naudā. Šāds novērtējums naudā nevar palikt nekādā gadījumā. Tāpēc arī komisija nosliecās uz to, ka, tā kā šis ir vērtspapīrs, tad tam kā jebkuram vērtspapīram ir nominālvērtība. Un vērtspapīra pirkšanas un pārdošanas laikā tā patieso vērtību tiešām nosaka tirgus. Tāpēc arī komisija visā šā likuma tekstā novērtējumu naudā un arī vērtību aizvietoja ar vārdu "nominālvērtība". Tātad tā ir tā vērtība, pēc kuras tiek aprēķināts segums valsts īpašumiem un arī pašvaldību īpašumiem, lai varētu šos sertifikātus atprečot.

Runājot par tām sabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū, jāteic, ka gan šie noteikumi, gan arī Ministru kabineta noteikumi par sertifikātu izmantošanu, to pirkšanu un pārdošanu jau paredz sākotnēji, ka šīs uzņēmējsabiedrības nav tiesīgas izmantot sertifikātus privatizācijas procesā. Šīs uzņēmējsabiedrības drīkst nodarboties tikai ar šo bankas operāciju - pirkt un arī pārdot sertifikātus. Šīs uzņēmējsabiedrības nedrīkst piedalīties ar nopirktajiem sertifikātiem privatizācijā, lai iegūtu kādu valsts īpašumu. Līdz ar to, tieši runājot par šīm licencētām uzņēmējsabiedrībām, šis punkts ir pilnībā patiess, tās pērk un pārdod sertifikātus, bet viņš šeit nav nepieciešams. Priekš šīm firmām sertifikātiem ir vērtība tikai kā precei — tās nopērk lētāk, pārdod dārgāk, iegūst peļņu, samaksā nodokļus. Bet mums ir jāievēro, ka šīs uzņēmējsabiedrības privatizācijas procesā nepiedalās. Un tāpēc es tomēr aicinātu turpmāk arī likuma tekstā runāt par nominālvērtību, par to vērtību, kādu katrs Latvijas pilsonis vai sertifikāta saņēmējs, tātad arī pārējie iedzīvotāji, ir cerējis iegūt no valsts. Un nekādā gadījumā pilsoņu jau saņemto sertifikātu daudzumu, ko katrs pašreiz apzināti vai neapzināti tur savā krājgrāmatiņā vai arī cenšas pārdot, nevajadzētu mēģināt no šiem iedomātajiem 28 latiem nominālvērtības padarīt 5 līdz 6 reizes bezvērtīgāku cilvēku apziņā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti runās debatēs? Nav pieteikušies. Debates pārtraucam. Lūdzu balsosim! Zvanu! Vai mēs varam balsot par jūsu priekšlikumu kopumā? Atsevišķi? (No zāles deputāts U.Lakševics: "Atsevišķi!") Jā, labi. Tātad balsojam atsevišķi. Kristīgo demokrātu savienības frakcija ierosina izteikt 2.panta 2.punktu šādā redakcijā: "Sertifikātiem, kuri piešķirti saskaņā ar šā likuma 1.pantu un tiek mantoti vai pirkti (dāvināti) no pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem, novērtējumu naudā nosaka Ministru kabinets." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrais priekšlikums. "Sertifikātu vērtība, kuri tiek pārdoti uzņēmējsabiedrībām, kas saņēmušas licences uzņēmējdarbībai sertifikātu tirgū, atbilst to tirgus vērtībai." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 9. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu izteikt 2.pantu šādā redakcijā: "Viena sertifikāta nominālvērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 kvadrātmetru celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos. Sertifikātu nominālvērtību naudā nosaka Ministru kabinets." Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

R.Jonītis Nākamais ir 3.pants — "Privatizācijas kontu atvēršanas kārtība". Šeit ir saņemts deputātes Seiles priekšlikums par šī panta 6.punktu. Komisija to atbalstīja, tikai nedaudz mainot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par šī paša panta 9.punktu. Arī iesniegusi deputāte Seile. Tieši par šo pašu punktu ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums un arī frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums mainīt vārdus, dot jaunu redakciju. Komisija daļēji atbalstīja visus priekšlikumus un ir izteikusi 3.panta 9.punktu jaunā redakcijā. Sertifikātu pretendentam ir tiesības iesniegt deklarāciju privatizācijas sertifikātu saņemšanai līdz 1995.gada 31.janvārim un atvērt privatizācijas sertifikātu kontu līdz 1995.gada 30.aprīlim. Šis termiņš — 1995.gada 30.aprīlis — nav attiecināms uz pretendentiem, kuri saņem sertifikātus mantojumā, kas ir atklājies līdz 1994.gada 31.janvārim, kompensācijai par īpašumu un politiskām represijām. Ministru kabinets termiņu var pagarināt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, it sevišķi priekšlikumu iesniedzēji! Vai jums nav iebilžu pret šo redakciju, kuru nupat ziņoja, norādot, ka jūsu priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Pauls Viesturs Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Es ļoti atvainojos, Viesturs Pauls Karnups.

V.P.Karnups (LNNK). Godājamie kolēģi! Es tikai skatos uz datumiem, un, ja sertifikātu pretendentam ir tiesības iesniegt deklarāciju privatizācijas sertifikātu saņemšanai līdz šī gada 31.janvārim, tad agrākais datums, kad mēs varam pieņemt šo likumu trešajā lasījumā,, būs jau februāra pirmajā nedēļā. Es nezinu, kas te īsti notiek. Varbūt vajadzētu trešajā lasījumu tomēr mainīt tso datumu uz 28.februāri vismaz.

Sēdes vadītājs. Debates tomēr nav pabeigtas, jo deputāte Seile piecēlās vienlaicīgi ar āmura sitienu, un tāpēc... Deputāte Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es vienkārši sabaidījos no āmura sitiena un apsēdos, bet lietas būtību, visu izšķir šī pēdējā frāze, ka Ministru kabinets termiņu var pagarināt. Un Ministru kabinets šo termiņu jau ir pagarinājis. Tāpēc arī es, kas iesniedzu šo priekšlikumu, lai vienkāršotu šo sistēmu un tomēr atļautu cilvēkiem sertifikātus saņemt, ja viņi līdz Jaunajam gadam nebija tos vēl noformējuši, atbalstu komisijas priekšlikumu, kur ir visi varianti apsvērti. Un ministru kabinets jau savu labo gribu šajā gadījumā ir parādījis.

Sēdes vadītājs. Tagad gan debates ir pabeigtas. Referents vēlas runāt?

R.Jonītis. Es varbūt vienīgi paskaidrotu Karnupa kungam, ka šī nelielā kalendāra nesaskaņa ir radusies tikai tādēļ, ka jau no 17.decembra šis likumprojekts ir darba kārtībā. Ja tas būtu pieņemts, darba kārtību īstenojot, tad tas arī būtu stājies spēkā normāli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem tad nav iebilžu pret šī panta redakciju, kuru šeit ir izteikusi komisija, apkopojot visu deputātu iesniegtos priekšlikumus? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir otrajā nodaļā 4.pantā — "Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķiramo sertifikātu daudzums". Un pirmais priekšlikums ir pie 4.panta 3.punkta. Tas ir frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums, izslēgt šajā punktā vārdu "pēdējās" un izslēgt arī pēdējo teikumu no šī punkta. Komisijas viedoklis, izskatot šo jautājumu, tomēr bija priekšlikumu neatbalstīt, lai nemainītu sertifikātu izsniegšanas koncepciju un tomēr iebraucējiem Latvijā par sertifikātu aprēķināšanas atskaites punktu uzskatītu momentu, kad viņi pēdējo reizi ir iebraukuši Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu 4.panta 3.punktā izslēgt vārdu "pēdējās" un pēdējo teikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 40, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par 4.panta 4.punktu. Arī šeit ir ierosināts izslēgt vārdu "pēdējās". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu,, balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu, 4.panta 4.punktā vārdu "pēdējās" izslēgt! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 31, atturas — 19. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Tieši tāds pats priekšlikums ir arī par 4.panta 5.punktu. Arī šeit ir ierosinājums izslēgt vārdu "pēdējās". Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 37, atturas — 15. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Nākamie priekšlikumi ir par 5.pantu — "Ierobežojumi sertifikātu piešķiršanai par Latvijā nodzīvoto laiku". Šeit par 5.panta 1.punktu ir divi priekšlikumi — viens no frakcijas "Līdztiesība", kas ierosina izslēgt vārdu "dzelzceļa", un iekšlietu ministra parakstīts priekšlikums izslēgt no 5.panta vārdu "militārajā". Līdz ar to praktiski būtu izslēgti tie termiņi, kad sertifikātus nepiešķir par dienesta laiku dzelzceļa karaspēkā, un norma, ka tas nebūtu attiecināms uz tiem virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri pēc 1990.gada 4.maija brīvprātīgi iestājušies aizsardzības spēkos, zemessardzē, drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas militārajā dienestā. Abos divos gadījumos komisija ierosināja šo loku nepaplašināt. Tātad neatbalstīja ne vienu, ne otru priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu svītrot un izslēgt 5.panta 1.punktā vārdu "dzelzceļa". Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 42, atturas — 11. Nav pieņemts.

Un tālāk — izslēgt 5.panta 5.punktu. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 45, atturas — 8. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk!

R.Jonītis. 6.pants — "Privatizācijas kontu atvēršana sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku". Šeit ir priekšlikums, tas tikko, kā bija.

Sēdes vadītājs. Par 5.5. pantu mēs balsojām. Paldies, deputātam Karnupam nav iebilžu!

R.Jonītis. Tātad priekšlikums ir par šī 6.panta sesto daļu. Tas ir deputātes Seiles priekšlikums, kas redzams otrajā ailītē. Tātad par to, ka sertifikāti ir mantojami, un komisijas viedoklis bija atbalstīt šeit šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Trešā nodaļa — "Sertifikāti politiski represētajām personām". 7.pants. Frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums aizstāt vārdus "pilsoņi vai kuras ir represētas Latvijā" ar vārdu "iedzīvotāji". Komisijas viedoklis bija neatbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu vārdus "pilsoņi vai kuras ir represētas Latvijā" aizstāt ar vārdu "iedzīvotāji"! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 39, atturas — 11. Nav pieņemts.

R.Jonītis. Par 8., 9., 10., 11, 12. un 13.pantu, kā arī par 14.pantu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Ja nebija priekšlikumu, mums arī īpašas intereses nav par tiem.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 13.lappusē pie 14.1.panta. Tas ir zemkopības ministra priekšlikums izslēgt šī panta 2.punkta pēdējo teikumu. Komisijas viedoklis šajā gadījumā bija neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas runā par to, ka atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča, lūdzu! Deputāte Poča nenāk. (No zāles deputāte A.Poča: "Lūdzu balsot!")

Godātie kolēģi! Šeit ir maza nesaprašanās. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, jums vārds!

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirms izšķiraties, pieņemot lēmumu par 14.1. pantu, centīšos pievērst jūsu uzmanību dažiem būtiskiem momentiem.

Pirmais moments. Likumprojektā paredzēts visu valsts vajadzībām paturēto kapitāla daļu specializētajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos, tas ir, 12 mācību un 13 izmēģinājumu saimniecībās, tādās saimniecībās kā "Vecauce", "Pūre", "Stende", "Priekuļi" un citas, tai skaitā pat sākotnēji apvienoto mantu, īpašniekiem kompensēt tikai sertifikātos, bet ar Saeimas 1994.gada 12.maija grozījumiem likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 14.1. pantā paredzēto atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnēji apvienoto mantu izmaksāt naudā.

Otrs. Šādā veidā to reāli nevarēs atrsisināt. Ministru kabinets neatrada līdzekļus šai kompensācijai 1994.gadā, un šādi līdzekļi nav paredzēti arī 1995.gada budžetā. Kompensācija par sākotnēji apvienoto mantu, pielietojot korekcijas koeficientus mantas pārvērtēšanai, kā likumprojektā paredzēts, pašreizējās cenās sastāda 1 miljonu 20 tūkstošus latu. Šāda nauda budžetā nav paredzēta. Ja nemaina šā punkta redakciju par kompensācijas izmaksu naudā, tad būtu jāizdara grozījumi 1995.gada budžetā.

Trešais. Šāda kompensācijas izmaksa naudā ir pretrunā ar pastāvošo kompensācijas izmaksu par zemi un īpašumu un radītu nevajadzīgu precedentu. Pašreiz izņēmums ir tikai kompensācija represētajiem par zemi.

Ceturtais. Jautājums par kompensācijas principiem un apmēriem, tātad par šo veidu, ir ievilcies divu gadu garumā. Un tāpēc, ja sākotnēji 1991.gada cenās kompensācijas apmērs sastādīja tikai 48 700 latu, tad šobrīd jau ir vajadzīgs 1 miljons un 20 tūkstoši latu.

Piektais. Šajā laikā Zemkopības ministrijā ir nācies uzklausīt daudzas sūdzības par neatrisināto jautājumu. Un, ja šā punkta redakcija, 14.1. panta redakcija netiks mainīta, šāds stāvoklis turpināsies.

Sestais. Varbūt tas ir viens no galvenajiem punktiem pēc būtības. Ja sertifikātus aprēķinās un piešķirs tagad, tātad šogad, to īpašnieki varēs piedalīties lielo objektu masveida privatizācijā, bet vēlāk šie kompensācijas sertifikāti, kā jūs paši zināt, varētu kļūt nevērtīgāki.

Un noslēdzot uzskatām, ka iepriekš minētie apsvērumi runā par labu priekšlikumam svītrot 14.1. panta 2.punkta pēdējo teikumu, kurš skan: "Atlīdzību par valsts vajadzībām nodoto sākotnējo mantu izmaksā naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Pirmais, uz ko es gribu vērst uzmanību, — tātad uz iesniedzējiem, tiem, kas iesniedz. Ir precīzi likumos noteikts, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Un, ja tā ir Zemkopības ministrija, tad tas varētu būt tikai Ministru kabinets. Manuprāt, diemžēl pēc Kārtības ruļļa Zemkopības ministriju īsti nevarētu uzskatīt, par tādu, kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Otra problēma ir daudz būtiskāka. Tad, kad pieņēma 81.pantu, šos sertifikātu noteikumus, tika jau izsvītrota tā daļa, kur bija noteikts līdz 1994.gada 20.jūlijam izstrādāt apmaksas kārtību un sākt izmaksāt. Termiņš netika noteikts. To 81.panta kārtībā valdība pieņēma, bet Saeima, neskatoties uz rupju Satversmes 81.panta kārtības pārkāpumu, vienalga, šos noteikumus neatcēla. Bija pārejas noteikumi, kuri šobrīd nekur vairs neparādās, bija termiņi.

Otrs. Šis priekšlikums principā nāca pamatā arī no "Latvijas ceļa" puses. Tieši Gorbunova kungs bija viens no tiem , kas visbūtiskāk šo priekšlikumu atbalstīja, un, pateicoties varbūt arī viņa lielajai ietekmei, šis punkts tika ierakstīts. Un tagad ir pagājis jau labs laiks. Tātad likums netiek pildīts, it kā neesot naudas. Mēs tagad ejam vieglāko ceļu - tātad svītrojam ārā. Tā summa, kas ir vajadzīga, ir 1 miljons latu. It kā ne maza, bet nav noteikts arī termiņš, cik ilgā laikā tā ir izmaksājama.

Tālāk. Protams, ir iespējams noteikt arī šo brīvprātīgo izvēli. Ja kāds tiešām, kā te teica, grib labāk tos sertifikātus ātrāk, tad brīva izvēle jau šeit ierobežota nevar tikt. Bet, manuprāt, nekādā gadījumā šobrīd svītrot tomēr to nevarētu. Jo tas ir bijis spēkā. Tas vienkārši nav pildīts. Cilvēkiem šis process ir nobremzēts. Līdz ar to, ka valdība nevarēja atrast un saprast, vai tas ir finansējams un no kurienes finansējams, viss šis kompensācijas kārtības mehānisms ir nobremzēts, jo nevarēja vienoties, vai Privatizācijas fonds vai budžets, vai vispār ir nauda, vai vispār nav naudas. Tāpēc es tomēr redzu lielas problēmas, ja šis pants tiks izsvītrots.

Vēl būtisks arguments, kāpēc arī ļoti rūpīgi jāpieiet šai kompensācijai naudā. Tātad principā jau tiek nomainīts viens valsts īpašums pret otru. Un šī manta, kas ir apvienota, ir piederējusi privātpersonām. Un, ja ir jāmaksā, ja ir jāparaksta papīrīši par sertifikātiem, nu, tad tiem papīrīšiem, jūs paši zināt, kāda tiem ir nominālvērtība un kāda šobrīd ir tirgus vērtība. Bišķi pāri 10 procentiem. Var vēl kādu miljonu uzdriķēt, tā jau nav problēma. Tur parakstīs bez domāšanas. Bet tad, ja būs jāmaksā arī šī nauda, tad tiks izvērtēts, vai valstij tiešām ir vajadzīgi tik daudz šie īpašumi, vai tas īpašums, kas ir atsavināts un paliek valstij, ir pamatots un vajadzīgs. Tikai tad, manuprāt, sāks rēķināt. Ja būs iespēja ar vienu spalvas vilcienu vēl nodriķēt vienu kaudzi šo sertifikātu, tad par to arī rūpīgi netiks domāts. Varbūt nemaz tik liels nav vajadzīgs. Varbūt Ministru kabinets iesniegto projektu samazina un uzskata, ka valstij ir vajadzīgs nedaudz mazāks, ka valsts nevar vairs atļauties šos īpašumus paturēt savā īpašumā, nodrošināt to funkcijas un šie īpašumi tad nonāks atpakaļ īpašnieku rokās. Tāpēc, protams, es lūgtu ļoti rūpīgi apsvērt un tomēr neatbalstīt šā punkta svītrošanu. Te tikai ir šī iespēja brīvprātīgi izvēlēties, to var ielikt savādākā redakcijā, to es varētu atbalstīt. Tātad, ja šis īpašnieks, kam pienākas kompensācija, uzskata, ka viņš varētu apmierināties arī ar sertifikātiem, šiem kompensācijas sertifikātiem, varbūt tie viņam varētu tikt izmaksāti. Tātad brīvu izvēli nekādā gadījumā nevajadzētu liegt. Bet, ja cilvēks uzskata, ka tādā veidā netiek kompensēta šī viņa daļa, tad tomēr lai paliek šī iespēja noteiktā laikā — neviens nesaka, ka mēnesī, divos, trijos, pusgadā, — noteiktā laika periodā saņemt šo atlīdzību naudā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC). Godātie kolēģi! Klausoties šo diskusiju par to, vai izslēgt šo normu, par to, vai valsts vajadzībām sākotnēji apvienotās mantas kompensācijas sertifikātu vērtību izmaksāt naudā, man rodas tādas zināmas analoģijas ar slaveno Orvela romānu, kur teikts, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki. Tā arī šeit. Visi sertifikāti ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki. Mums jau tagad ir pieņemts likumos par zemes privatizāciju pilsētās un laukos šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem īpašs statuss. Šajā gadā tikai šie sertifikāti var piedalīties valsts un pašvaldību brīvās zemes privatizācijā. Pārējie sertifikāti no šī tirgus ir izslēgti. Ņemot vērā to, šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem būs arī lielāka tirgus vērtība. Kāpēc vēl kādus no šiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem padarīt kaut kādus īpašus un viņu vērtību izmaksāt naudā? Es principā, vēl zinot to, ka tas arī nav reāli, jo budžetā tas nav paredzēts, lūgtu tomēr atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu par šā 14. panta 2.punkta pēdējā teikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja mēs nobalsosim par Zemkopības ministrijas ierosināto priekšlikumu, tad būs nesaiste likumos. Likumā par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju jau ir izdarīts šis labojums un ir tiesības tiem cilvēkiem, kuri atdeva savu mantu zinātniski pētniecisko saimniecību vajadzībām, izmaksāt naudu. Un jau pagājušā gada budžetā neliela naudas summa tika paredzēta. Diemžēl man nav skaidrs, kāpēc tā netika izdalīta Zemkopības ministrijai un kāpēc tā nenonāca līdz šiem prasītājiem, kuriem jau bija pagājušajā gadā tiesības saņemt par savu sākotnēji apvienoto mantu samaksu naudā. Un, izmantojot Aijas Počas salīdzinājumu par vienlīdzīgākajām tiesībām starp dzīvniekiem un cilvēkiem, un citām dzīvajām radībām, es gribu pateikt, ka fiziskajām personām, kurām atsavina valsts vai nu piespiedu kārtā vai labprātīgi savām vajadzībām zemi, par šo zemi samaksā naudā. Par visu pārējo mantu, ja valsts kaut ko paņem savām vajadzībām, samaksā naudā. Izņemot šos bijušos kolhozniekus, kuri ietilpst zinātniski pētniecisko staciju statusā. Tikai viņiem mēs gribam izdot sertifikātus. Gluži otrādi var pārvērst arī šo salīdzinājumu. Tāpēc es iesaku noraidīt šo Zemkopības ministrijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, lūdzu! Tautsaimnieku politiskā apvienība. Vai jūs izmantosit piecas minūtes? Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Ar visu sirdi es principā atbalstu to domu, ka mums vajadzētu par savā laikā apvienoto mantu, izmaksāt naudā. Un savā laikā, kad šo labojumu pieņēma, es to aizstāvēju un arī atbalstīju. Diemžēl man jāsaka, ka situācija ir nedaudz mainījusies. Ja mēs tomēr budžetā neesam paredzējuši līdzekļus šīm vajadzībām, un atstājam šo ierakstu, cilvēki cerēs saņemt līdzekļus, saņemt naudu, bet nesaņems praktiski ne naudu, ne kompensāciju, ne sertifikātus.

Pašlaik pēc labojumiem likumos par zemes privatizāciju, kad mēs ielabojām, ka juridiskās personas varētu pirkt zemi par kompensācijas sertifikātiem, kompensācijas sertifikātu vērtība varētu ievērojami celties. Bez šaubām, ar steigu jānokārto visi tie mehānismi, kas tur ir vajadzīgi. Tādā gadījumā cilvēkiem tomēr būtu vismaz cerība saņemt kompensācijas sertifikātus, tos realizēt un varbūt saņemt to pašu naudu, kāda šeit varētu, teiksim, tikt kompensēta no budžeta. Es principā esmu par to, ka cilvēkiem ir jābūt skaidrībai, un mēs, atstājot šo ierakstu, varam tieši nodarīt ļaunu, nevis labu. Es tomēr aicinu Ministru kabinetu ātrāk risināt jautājumu par to, lai īpašuma kompensācijas sertifikātus iedarbinātu, par šo sertifikātu izsniegšanu un izmantošanu zemes privatizācijā, lai celtos to vērtība un tādā veidā arī tiktu kompensēts par apvienoto mantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30 - pusčetriem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Par 14.1. panta 2. punkta pēdējo teikumu, kuru Zemkopības ministrija ierosina izslēgt. Es kolēģus deputātus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā esmu vairākas reizes lūdzis ievērot Kārtības rulli par priekšlikumu iesniegšanas kārtību. Zemkopības ministrija nevar iesniegt priekšlikumu, un tāpēc es noraidu šī priekšlikuma izskatīšanu. Tālāk lūdzu!

R.Jonītis (LC). Tad es saprotu, ka nākošais pants.

Sēdes vadītājs. Jā.

R.Jonītis. Tas ir nākošais priekšlikums 15. pantā — "Sertifikātu izmantošanas veidi." 14. lappusē par 15. panta otro daļu... (No zāles kaut ko saka) Tur bija priekšsēdētāja komentārs tikko par to. Ā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz atkārtoju. Es to teicu par Zemkopības ministrijas ierosinājumu, kurš tiek uzskatīts par oficiālu priekšlikumu, bet kuru saskaņā ar Kārtības rulli tādā veidā nevar izskatīt kā priekšlikumu. Un es vēlreiz atkārtoju, ko es teicu arī komisijā, - ja kāds no deputātiem iebildīs, un tādi iebildumi bija, tad sēdes vadītājam ir jāievēro Kārtības rullis.

R.Jonītis. Es atvainojos, vienkārši komentārs bija par piezīmi pie 14.1. panta, kur ir komisijas viedoklis izslēgt šo piezīmi kā paskaidrojošu un nevajadzīgu. Es aicinātu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Tātad nākošais ir par 15. pantu. Priekšlikums ir par 15. panta otro daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniegusi. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja to nedaudz mainītā redakcijā. Un tagad šī redakcija paredz, ka sertifikātu īpašniekiem ir tiesības nodot savus sertifikātus statūtsabiedrības rīcībā, lai tā varētu izpirkt valsts vai pašvaldības īpašumu un pēc tam ieguldīt šo īpašumu pamatkapitālā. Pašreiz spēkā esošā redakcija tieši paredz sertifikātu ieguldīšanu pamatkapitālā. Un pēc tam, ja privatizācija nenotiktu, būtu jāveic kādi pārrēķini vai jāpārreģistrē pamatkapitāls. Tāpēc es aicinātu atbalstīt komisijas redakciju. Tā ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Protams, šeit šī ieguldīšana pamatkapitālā un pēc tam saistītās problēmas ar pārreģistrāciju un ieguldīšanu privatizācijā ir šinī pantā. Bet šeit es tomēr saskatu vienu daudz būtiskāku lietu. Ja paskatāmies pret redakciju, kas ir spēkā pašreiz, tad, nerunājot par šiem mehānismiem, tiesībām ieguldīt šo mantisko ieguldījumu, šeit ir tāda daļa. Tātad katrs sertifikātu īpašnieks iegūst ieguldīto sertifikātu vērtībai atbilstošu kapitāla daļu un balsu skaitu. Tātad, ieguldot statūtsabiedrībās, viņa ieguldījums pēc tam tiek personificēts arī privatizētajā objektā. Ja šī ieguldīšana notiek bez personificēšanas, tad starpniecības uzņēmumi, kuri ir atrunāti trešajā daļā... Cetutajā daļā ir kopieguldījuma fondi, un, ja ieguldītājs uzticas kopieguldījuma fondiem un pats ieguldītājs negrib būt šīs daļas īpašnieks, viņš iegulda tur. Sestajā daļā ir runa par pensiju fondiem. Šinī pantā tomēr būtiskākais, varbūt risinot šo statūtu kapitāla nepalielināšanas problēmu un arī šo juridisko daļu, kas ir saistīta ar dažādām niansēm, — tomēr, manuprāt, šis pats būtiskākais ar šo labojumu tiek zaudēts. Tātad principā sertifikāti tiek savākti, manuprāt, bezmaksas kārtībā un iegūtas tiesības tos izmantot. Tātad tiem, kas ir ieguldījuši, vairs nav nekādu tiesību ar sertifikātiem rīkoties. Ja šī statūtsabiedrība ir pietiekami labi noformēta, tad viņa tiek kontrolēta, un tātad lielākā daļa, kas ir ielikuši sertifikātus, tos ir nodevuši bezmaksas rīcībā kādai grupai. Un šeit es redzu ļoti lielu bīstamību, ka, sevišķi sākoties privatizācijai, var ļaunprātīgi šo pantu izmantot. Un tāpēc, pieļaujot, ka šī problēma par šo statūtu kapitālu jārisina kaut kādā veidā, es tomēr aicinu ļoti rūpīgi izsvērt, izlasīt šo piedāvāto pantu, jo visi tie gadījumi, kad īpašnieks savus sertifikātus gribēs bezpersonificēti ieguldīt, uzticoties kādai uzņēmējdarbības formai, ir noteikti citos pantos. Un, ja viņš tomēr grib, tad šis pants, šī jaunā redakcija atņem viņam iespēju ietekmēt šī privatizētā uzņēmuma darbību un viņa daļa tanī uzņēmumā principā netiek personificēta. Es uzskatu par ļoti bīstamu šī panta pieņemšanu un aicinu viņu noraidīt. Ja ir nepieciešams, trešajā lasījumā precizēsim spēkā esošo normu, bet šis pants ir ļoti, ļoti bīstams. Es lūdzu apzināties šī panta nozīmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Nepieņemot komisijas redakcijā šā panta formulējumu, mēs faktiski mazās SIA, atlikušās paju sabiedrības izslēgsim no privatizācijas procesa par sertifikātiem. Un šinī sakarībā kas zaudēs? Zaudēs, pirmkārt, lauku cilvēks, kam ir privatizācijas sertifikāti un kas varbūt nezina, kur izmantot privatizācijas sertifikātus. Nododot uzņēmējsabiedrībai savus privatizācijas sertifikātus, viņš personīgi palielinās savu ieguldījumu šajā uzņēmumā, kā saka, uzņēmumā savu kapitāla daļu palielinās pēc sertifikātu nominālvērtības. Tas ir, par 28 latiem. Ja viņam nav citas izejas, viņam vēl atliek pārdot, bet pārdot viņš var tikai par 3 latiem. Paju sabiedrība, SIA vai uzņēmējsabiedrība, lai kāda tā arī būtu, izmantojot šos sertifikātus privatizācijas procesā, iegūst reālu mantu, uz kuras pamata palielina savu kapitālu. Līdz ar to palielinās konkrēta cilvēka ieguldījums šajā sabiedrībā. Es uzskatu, ka šis formulējums tomēr būtu jāatbalsta, aicinu viņu atbalstīt, jo ar to iegūs tieši lauku sertifikātu īpašnieki, nevis zaudēs, un tas dos iespēju privatizācijas procesā piedalīties arī uzņēmējsabiedrībām, kas ir ļoti svarīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundar Bērziņ, jūs otrreiz?

G.Bērziņš (LZS). Jā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Es atvainojos, ka otrreiz par šo pantu. Es tomēr gribētu precizēt. Tā īsti nav, kā Zaščerinska kungs saka, ka nezaudē... Jo zaudē šīs SIA, bezpersoniski ar sertifikātiem rīkojoties. Šīs SIA varēs ieguldīt sertifikātus tikai tajā uzņēmumā, kas tiks privatizēts. Tam, kas būs ieguldījis šīs pajas, proporcionāli tanī uzņēmumā būs tik daudz balsu, un viņš varēs ar savām rīkoties. Tas ir manis piedāvātajā redakcijā. Jūsu piedāvātajā redakcijā SIA rīkosies bezpersoniski, šo indivīdu, šo zemnieku tiesības praktiski manuprāt nebūs aizstāvamas. Un es zinu, Jonīša kungs tātad.... Cik es zinu, piedāvās to daļu, ko es ieteicu trešajā lasījumā iekļaut. Es tomēr piedāvātu noraidīt šo, un trešajā lasījumā mēs atradīsim visām pusēm ļoti pieņemamu priekšlikumu, nebūs nekādu problēmu. Tātad saliekot to labo, kas ir šinī komisijas priekšlikumā, ar to iepriekšējo, kas ir būtisks, šis priekšlikums beigās būs pieņemams. Bet es šobrīd tomēr vēlreiz aicinu viņu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt abus priekšlikumus — kā komisijas, tā Budžeta un finansu komisijas ierosināto — un atstāt pirmajā lasījumā esošo redakciju. Kā jau Bērziņa kungs paskaidroja, katram statūtsabiedrības biedram ir tiesības nodot šos savus sertifikātus statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai un viņam paliek daļa un rīcība, un atbildība par šiem sertifikātiem un šo savu statūtsabiedrību. Bet pārējos priekšlikumos, kurus liek priekšā Budžeta un finansu komisija un arī tautsaimnieku komisija, statūtsabiedrības dalībniekam ir tiesības nodot savus sertifikātus. Nu, nodod. Un kas par to? Nodod, un viss. Ne tev kapitāla daļas, nekā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents, vai varam balsot?

R.Jonītis. Nē, es tomēr gribētu atkārtot vēlreiz tos argumentus, kāpēc komisija pieņēma šo viedokli un kāpēc es arī aicinātu tomēr atbalstīt komisijas variantu. Šajā gadījumā šis pamatstrīds tiešām nav par to, ka katram sertifikātu īpašniekam jāiegūst atbilstoša kapitāla daļa un balsu skaits. Tas varbūt ir komisijas neizdarības vai nevērības dēļ paslīdējis garām, un uz trešo lasījumu mums šis teikums tiešām būtu jāatgriež atpakaļ esošajā redakcijā. Galvenais pamatjautājums ir šīs tīri juridiskais jautājums — vai ar ieguldītajiem sertifikātiem var palielināt pamatkapitālu. Šajā gadījumā ļoti daudzas uzņēmējsabiedrības, kas nepiedalīsies privatizācijas procesā, izmantos šo pantu un centīsies kaut uz nelielu laika sprīdi palielināt savus pamatkapitālus, izmantojot sertifikātu nominālvērtību, kas ir atļauts pēc likuma. Tā kā nav noteikts vēl privatizācijas beigu termiņš, vismaz mēs neesam tikuši līdz tik tālai perspektīvai, tad tikai tādā gadījumā, ja sertifikāti nebūs izlietoti privatizācijā, tie būs jāpārrēķina atpakaļ pēc kaut kāda zināma laika, un tas radīs zināmu nedrošību, veicot kādus norēķinus ar šīm uzņēmējsabiedrībām, kam pamatkapitālā būs sertifikāti un kas būs tātad tikai palielinājušas pamatkapitālu.

Es tomēr aicinātu Saeimu atbalstīt pašreizējā brīdī komisijas redakciju. Un tiešām komisijas vārdā apņemoties iesniegt personīgi vai mēs komisijā izkatīsim priekšlikumu papildināt ar šo teikumu, par kuru runāja deputāts Gundars Bērziņš, tātad, ka katram sertifikātu īpašniekam jābūt savai daļai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, par balsošanas kārtību. Vispirms balsojam par Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, un tad redzēsim tālāk... Bet tas ir balsojams pirmais? Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir balsojams pirmais. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā: "Sertifikātu īpašniekiem, kuri ir statūtsabiedrības dalībnieki, ir tiesības nodot savus sertifikātus statūtsabiedrībai, lai tā izmantotu šos sertifikātus valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 27, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par tautsaimnieku komisijas priekšlikumu — sertifikātu īpašniekiem, kuri ir statūtsabiedrības dalībnieki, ir tiesības nodot savus sertifikātus statūtsabiedrībai, lai tā izmantotu šos sertifikātus valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 22, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir par 16. pantu — "Sertifikātu izmantošanas kārtība". Faktiski tā ir komisijas izstrādāta redakcija 16. panta 4. punktam, pamatojoties uz deputāta Zaščerinska un deputātes Seiles iesniegtajiem priekšlikumiem. Nē, 4. punkta otrajai daļai, es atvainojos! Tas ir faktiski komisijas izstrādāts jauns precizējums. Tātad, runājot par 16. panta 4. punkta otro daļu, tā ir komisijas izstrādāta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret 16. panta 4. punkta redakciju?

R.Jonītis. Otrā daļa...

Sēdes vadītājs. Jā. Nav. Tālāk!

R.Jonītis. Tātad nākošais — 16. panta 4. punkta trešā daļa. Un šeit komisijas viedoklis ir atbalstīt deputāta Zaščerinska priekšlikumu un deputātes Seiles priekšlikumu par pēdējā panta izteikšanu. Faktiski 16. panta 4. punkta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Un 3. ailītē ir redzams komisijas piedāvātais variants. Varbūt šo deputātes Seiles priekšlikumu par punkta papildināšanu tad izskatīt pēc tam, ja varbūt tas būtu kā papildinājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu runātājus! Anna Seile, LNNK. Jums vārds!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti, es piekrītu tai redakcijai, kādu ir izveidojusi tautsaimnieku komisija, apvienojot Zaščerinska kunga un manu priekšlikumu, bet par otru priekšlikumu — papildināt esošo tekstu ar jaunu, es tomēr uzturu balsojumu. Un kāpēc? Es šeit gribu paskaidrot. Teksts skan tā: "Dokumenti, kas apliecina laulāto vai personu, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, uzrādāmi Ministru kabineta noteiktajās bankās un institūcijās pirms sertifikātu dāvināšanas noformēšanas. "Būtībā pašreiz tiek pieprasīti visu šo dokumentu noraksti. Ja es gribu novēlēt sertifikātus savam pieaugušajam dēlam, tad ir vajadzīgs viņa laulības apliecības noraksts, dzimšanas apliecības noraksts, un visi šie noraksti maksā naudu. Ja bankā sēž ierēdnis, kurš ir atbildīgs par savu darbu, tad ļoti vienkārši var paņemt līdzi savu pasi, savu laulības apliecību, parādīt tās. Kur bankā liks visus šos garos norakstus? Ja ir atklāta kāda blēdība pēc tam, tad, lūk, arī šis ierēdnis var atbildēt par šiem ierakstiem, kurus viņš ir fiktīvi veicis, neredzēdams šos dokumentus varbūt. Bet ir ļoti daudzi veci cilvēki, pat uz slimības gultas, kuri grib novēlēt vai nu savam laulātajam draugam, vai kādam bērnam, vai citam tuvākam radiniekam savus sertifikātus. Šī procedūra ir tik sarežģīta un zināmā mērā arī dārga, jo katrs noraksts prasa naudu. Tādēļ es lūdzu balsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Par deputāta Zaščerinska priekšlikumu un tālāk par komisijas redakciju deputātam Zaščerinskim nav iebilžu? Nav. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Par deputātes Seiles priekšlikumu,, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — par 16.panta 5. punktu. Deputāta Zaščerinska priekšlikums bija saņemts, komisija to ir atbalstījusi un izteikusi nedaudz mainītā redakcijā visu šo 16.panta 5. punktu. Un es aicinātu atbalstīt...

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas redakciju priekšlikumu iesniegušajam deputātam Zaščerinskim vai citiem deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — par 16.panta 6. punktu. Arī saņemts no deputāta Zaščerinska. Komisija ir atbalstījusi tādā redakcijā, kā bija iesniegts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir papildināt 16.panta 7. punktu ar šādu tekstu — redzams 18.lapaspusē otrajā ailītē, iesniegusi deputāte Seile. Tas runā par to, ka pārdotos sertifikātus privatizācijas procesā atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Un komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo redakciju. Tieši runājot par šo pašu 7.punktu, ir arī deputāta Zaščerinska priekšlikums, mainīt šī punkta pirmo teikumu. Un šo priekšlikumu komisija atbalstīja, izsakot visu 7.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāta Zaščerinska priekšlikums ir atbalstīts. 16.pants 6.punkts. Vai citiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk — deputātes Seiles priekšlikums. Deputāte Seile lūdz balsot. Papildināt 16.panta 7.punktu ar šādu tekstu: "Pārdotos sertifikātus privatizācijas procesā ir atļauts izmantot tikai par vidējo tirgus cenu. Sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmumu rīkotās izsolēs un biržās noslēgto pirkumu vidējā cena pēdējo 10 dienu laikā, kuru oficiāli publicē laikrakstā Ekonomikas ministrija." Balsojam! Un tagad lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 27, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir deputāta Zaščerinska priekšlikums.

R.Jonītis. To mēs izskatījām!

Sēdes vadītājs... kurš ir atbalstīts. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums — par 16.panta astoto daļu. Te ir divi priekšlikumi. Viens ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt šo astoto daļu jaunā redakcijā, un deputāte Seile ierosina šo punktu vispār izslēgt. Komisija ir atbalstījusi Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, nedaudz mainot redakciju, un attiecīgi nav atbalstījusi deputātes Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Poča, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC). Es vienkārši gribētu cienījamiem deputātiem norādīt, ka šeit Budžeta un finansu komisijas redakcijā, kas ir jums nodrukāta, ir kļūda. Ir domāts, ka uzņēmējsabiedrībām ir tādas pašas tiesības izmantot sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem. Šeit ir "juridiskajām personām", bija domāts "fiziskajām personām". Vienkārši ir pārrakstoties radusies kļūda. Tā ka pareizi ir uztvērusi Tautsaimniecības komisija, norādot, ka fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu izslēgt 16.panta 8.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 28, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Pret komisijas ierosināto redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemta.

R.Jonītis. Vairāk priekšlikumu par nākošajiem pantiem nebija, un tāpēc mums būtu jābalso par visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par privatizācijas sertifikātiem" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 10, atturas — 8. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanu, lūdzu!

R.Jonītis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 10.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts. Paldies!

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Deputāts Bunkšs — komisijas vārdā, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām"" un iesniedz to Saeimai apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Šeit vajadzētu varbūt minēt to, ka likums par pašvaldībām ir spēkā kopš pagājušā gada jūnija. Un jaunievēlētie deputāti, pašvaldību deputāti, saskaņā ar šo likumu ir strādājuši, varam teikt, jau pusgadu. Šī pusgada pieredze liecina par to, ka pieņemtajā likumprojektā ir vairākas, teiksim, tādas tehniskas nepilnības, ir daži panti, kurus, praktiski realizējot šo likumu, varbūt nepieciešams precizēt. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi daudzu pašvaldību priekšlikumus par to, kādi labojumi un papildinājumi likumā "Par pašvaldībām" būtu jāizdara. Bez pašvaldību iesniegumiem mūsu komisijā ir saņemti arī priekšlikumi no Valsts reformu ministrijas, kura apkopojusi tos pašvaldību priekšlikumus, kas tika iesūtīti Valsts reformu ministrijā kā ministrijā, kura ir atbildīga par pašvaldību darbu, arī priekšlikumus par jautājumiem, kur šis minētais likums būtu grozāms. Gribu teikt, ka šo grozījumu saturs galvenokārt ir tehnisks, tātad šeit tiek labotas tīri tādas tehniskas kļūdas, kuras diemžēl likumā ir parādījušās. Piemēram, teiksim, 7.panta trešajā daļā pēdējā teikumā ir pazudusi, es domāju, vienkārši tehnisku iemeslu dēļ atsauce uz 16.pantu. Jo gan 15., gan 16.pants nosaka pašvaldību pastāvīgās funkcijas. Un tātad šī panta saturs, protams, tikpat labi attiecas uz rajonu kā uz pagastu un pilsētu pašvaldībām. Dažās vietās ir varbūt tādas juridiskas neprecizitātes, kas var izsaukt dažādu interpretēšanu, un tāpēc arī tās būtu jānovērš. Viens tāds pavisam neliels piemērs. 25.pantā mēs ar savu likumprojektu iesakām aizstāt vārdus "nespēj pildīt" ar vārdu "nepilda". Jo "nespēj pildīt" nav juridisks termins, un grūti ir pierādīt, vai nespēj vai negrib. Un šeit ir vajadzīgs pavisam konkrēts termins, kas nepārprotami pasaka, ko tad īsti attiecīgais pants prasa. Bez šādiem tīri tādiem tehniskiem un sīkiem labojumiem ir arī dažas tādas neprecizitātes, kuras ir radušās sakarā ar to, ka varbūt likumdošana attiecībā uz citiem jautājumiem nav tik ātri gājusi uz priekšu. Un šeit piemērs ir kaut vai likums "Par izglītību". Tāpēc mēs iesakām kaut vai 15.pantā precizēt tos terminus tā, kā tie šobrīd ar priekšlikumiem par grozījumiem ir iekļauti likumā "Par izglītību" un jaunajā likumprojektā.

Kopumā šāda pieeja, ka likums būtu grozāms un precizējams tehniski, ir saskaņota arī ar Latvijas Pašvaldību savienība. Un tieši Latvijas Pašvaldību savienība ir piekritusi tam, ka likumu mēs grozām, neizdarot tajā šobrīd konceptuālus grozījumus. Tāpēc es komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt mūsu likumu projektu, lai no tām tehniskajām nepilnībām mēs šajā likumā varētu izvairīties un izdarīt šos grozījumus, pieņemot likumu par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām". Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies debatēs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu — par termiņiem!

J.Bunkšs. Lūdzu iesniegt priekšlikumus šim likumprojektam līdz 13.februārim.

Sēdes vadītājs. Pret termiņu ir iebildes? Nav. Tad ir akceptēts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Mēs skatām nupat dokumentu nr.5. Par šo likumprojektu ir vairāki Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Pirmais tātad attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Tas ir komisijas priekšlikums, un tā būtība ir sekojoša. Mēs ārkārtas situāciju komisiju veidošanu ar šo priekšlikumu paceļam augstākā līmenī, jo ne pagasta, ne rajona pilsētas pašvaldībai faktiski nav nedz pietiekamu finansiālo, nedz tehnisko līdzekļu, lai šos jautājumus risinātu. Tātad mēs to paceļam rajona un republikas pilsētas līmenī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums attiecas uz likuma 18.pantu, un ar to faktiski tiek precizēti finansēšanas avoti republikāniskajām un vietējām, lokālajām civilās aizsardzības institūcijām.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu.

A.Līgotnis. Trešais priekšlikums. Arī tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas darba rezultāts, un ar šo priekšlikumu mēs objektu riska grupu noteikšanā bez jau iepriekš likumā nosauktā civilās aizsardzības centra iesaistām arī pašvaldības, jo tieši pašvaldībām šie objekti pieder un pašvaldības vislabāk tos pārzina.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Akceptēts.

A.Līgotnis. Un tālāk ir faktiski ceturtais priekšlikums, kas, godātie deputāti, šeit tehniskas kļūdas dēļ nav numurēts. Faktiski tas ir priekšlikumu ailē, redziet, pēdējie divi teikumi. Un tas skan: "Izslēgt 23.panta pēdējā teikumā vārdus "katru gadu"." Tātad tiek izslēgti šie divi vārdi, jo nav nepieciešamības apdrošināšanas maksājumu lielumu pārskatīt ik gadu. Tad, kad to vajag darīt, tad arī tas ir darāms. Tātad es lūdzu atbalstīt arī šo pēdējo — ceturto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes?

A.Līgotnis. Citu priekšlikumu šim likumprojektam nav, un es lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus trešajam lasījumam es lūdzu iesniegt līdz 31.janvārim.

Sēdes vadītājs. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebildumi? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"".

A.Līgotnis. Kolēģi! Šim likumprojektam nav iesniegts neviens labojums, neviens papildinājums, un mēs varam par to balsot trešajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likumam par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu ir ļoti vienkāršs mērķis. Šī likuma mērķis ir aizsargāt katra cilvēka veselību un tiesības uz tīru no tabakas dūmiem apkārtējo vidi, kā arī ar valsts noteiktām normām regulēt sabiedriskās attiecības, lai samazinātu tabakas un tās izstrādājumu smēķēšanu. Izstrādājot šo likumprojektu, Labklājības ministrija ir vadījusies konkrēti no tautas veselības aizsardzības interesēm, jo iedzīvotāju vidū ir ļoti augsta mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām, tajā skaitā plaušu vēzi, balsenes un bronhu slimībām, kas ievērojami paaugstina iedzīvotāju mirstību darbspējīgā vecumā. Pieaugusi saslimstība ar augstāk minētajām slimībām lauku iedzīvotāju vidū, kuri ekonomisku apsvērumu dēļ smēķē lētās bezfiltra cigaretes. Pieaug smēķēšana sieviešu un jauniešu vidū, ko ļoti veicina pasaules vadošo tabakas izgatavotāju firmu plašā reklāma, kas ir pārpludinājusi mūsu valsti.

Gribu pievērst uzmanību dažiem datiem. Tieši konkrēti Latvijas medicīnas darbiniekus satrauc smēķētāju skaita pieaugums skolnieku un jaunatnes vidū. Pēc Labklājības ministrijas, Medicīnas akadēmijas un Kardioloģijas un onkoloģijas centra 1991.gada aptaujas datiem sievietes Latvijā smēķē 5 reizes mazāk nekā vīrieši— 12,1 procents pret 67,3 procentiem, bet pusaudžu vidū meitenes smēķē tikai 2 reizes mazāk nekā zēni - 34,4 procenti pret 65,6 procentiem, kas attiecas uz pēdējiem datiem, tad smēķētāju skaits tieši vīriešu vidū ir viens no augstākajiem Eiropā. Izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā galvenokārt Apvienoto Nāciju Pasaules veselības organizācijas ieteikumi, arī Eiropas tabakas pretdarbības plāni. Tāpat ir izstudēti un ņemti vērā ļoti daudzu Eiropas valstu līdzīgos likumos iekļautās normas. Te es gribu arī pateikt to, ka ir ļoti daudz kas parādījies presē tieši konkrēti par šo likumu, arī tieši šodien laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" publikācija ar virsrakstu "Smēķēt vai nesmēķēt". Raksta autors ir Sandijs Semjonovs. Es gribu pateikt, ka šajā rakstā pēdējā teikumā ir rakstīts šādi: "Likumprojektu nosodījušas arī Saeimas komisijas, ieskaitot arī rūpniecības un enerģētikas apakškomisiju, Sociālo un darba lietu komisiju." Es gribu teikt, ka Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli vienbalsīgi pieņēma šo likumu un aicina arī Saeimu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā. Tātad Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā un, protams, piekopt veselīgu dzīves veidu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atklājam debates! Mūsu kolēģi ir pierakstījušies uz šā likuma apspriešanu. Šeit ir plaša tēma — tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošana. Kolēģi ir pieteikušies runāt par smēķēšanas ierobežošanu, par tabakas izstrādājumu ierobežošanu. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš" . Lūdzu! Pēc tam — Māris Graudiņš.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu jūsu ironiju, jo, es domāju, ne viens vien ir redzējis, ka man kādreiz ir pīpis mutē, bet es gan sevi uzskatu par tādu svētdienas pīpmani. Tomēr tas nenoņem atbildību no manis. Es vienu otru varbūt esmu traucējis. Ilgi jūsu uzmanību nekavēšu. Neapšaubāmi šis likums ir ļoti vajadzīgs, un es kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis arī apsolu, ka mūsu komisija šo likumu nopietni izskatīs. Tomēr man ir dažas iebildes pret atsevišķām likuma normām, lai šis visnotaļ nopietnais un vajadzīgais likums nekļūtu komisks. Un tās nav vienīgās iebildes, bet es nosaukšu tikai dažas. Teiksim, ka tabakas izstrādājumu realizācijas ierobežojumi attiecas uz teritorijām 100 metru rādiusā ap bērnu iestādēm, skolām, jaunatnes centriem, audzināšanas un izglītības iestādēm. Jā, tas varētu attiekties, teiksim, uz atklātiem kioskiem, bet Vecrīgā, ja šī norma būtu spēkā, praktiski gandrīz nevienā kafejnīcā vai restorānā nedrīkstētu pārdot tabakas izstrādājumus. Respektīvi, es domāju, uz slēgta tipa iestādēm šo normu nevar attiecināt. Tāpat ir arī tāda norma — aizliegt izgatavot pārdošanai Latvijā un pārdot cigaretes bez filtra. Šodien, kad cigaretes bez filtra ražo Igaunijā, Lietuvā, Krievijas Federācijā, Baltkrievijā, tātad zemēs, kas robežojas ar Latviju, mēs, zinot mūsu robežu "caurspīdīgumu", varam teikt, ka neapšaubāmi tas novedīs tikai pie lielas kontrabandas, iedzīvošanās. Un bez tam es domāju, ka aizliegt Rīgas tabakas fabrikai ražot cigaretes bez filtra... Nu, varbūt tā šīs cigaretes realizēs kaut kur citur pasaulē, kas, protams, varbūt nebūs humāni, bet nezinu, vai tas būtu īsti pareizi, ņemot vērā šīs kontrabandas iespējas.

Un pēdējais. Es gribu teikt jums, ka visiem vajag sekot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pozitīvajam piemēram. Proti, pirmais lēmums, ko pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, sapulcējoties Saeimā, bija tas, ka mēs aizliedzām pīpēšanu komisijas telpās, un, atklāti sakot, arī man tas ir palīdzējis vismaz šajās stundās simtprocentīgi atturēties no pīpēšanas. Un es aicinātu kolēģus sekot mūsu komisijas piemēram. Paldies par uzmanību! (No zāles: "Bravo!")

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu izteikties par šo jautājumu tādēļ, ka mūsu Rūpniecības un enerģētikas apakškomisijā esam pārrunājuši šo jautājumu gan ar ministru Bērziņa kungu, gan ar narkologu Strazdiņu, šī likumprojekta dvēseli, gan arī ar reklāmas un rūpniecības industrijas pārstāvjiem. Es domāju pašā sākumā, lai nebūtu pārpratumu, atzīmēt, ka arī mūsu apakškomisija atbalsta to, ka šis likumprojekts ir jāpieņem, bet mēs atzīstam, ka tas ļoti daudzējādā ziņā ir pārāk drakonisks mūsu sabiedrības pašreizējās attīstības pakāpei. Man, tāpat kā daudziem citiem, nepatīk staigāt caur kuluāriem, pa gaiteņiem cauri dūmu mākoņiem, lai tiktu uz komisijas sēdi, uz Saeimas plenārsēdi un citur. Bet man tikpat daudz nepatīk arī, lai nonāktu līdz Saeimas telpām, staigāt pa Valdemāra ielas satiksmi, kur nepārtraukti pūš netīrus dūmus man sejā. Un tikpat labi mēs varētu ar dekrētu, ar kādu priekšrakstu no Saeimas aizliegt vecām mašīnām pūst dūmus uz ielas kā mēs spēsim iedzīvināt šo pretsmēķēšanas likumu šajā stingrības pakāpē, kādā tas šobrīd ir uzrakstīts. Mēs esam sazinājušies arī ar Latvijas vietējo rūpnīcu un reklāmas aģentūru pārstāvjiem, kā es jau minēju, un jāsaka tā, ka ne tikai viņu pašu uzņēmumi tiktu būtiski vājināti, bet arī visa Latvijas kase ciestu milzīgi lielus zaudējumus. Tos varētu aplēst virs 10 miljoniem latu, un šo līdzekļu zuduma rezultātā zaudētu ne tikai valsts budžets, bet arī neskaitāmi daudzas individuālas ģimenes, kuras zaudētu darbavietas no šīs industrijas radikālas straujas apturēšanas. Un šie zaudējumi būtu krietni lielāki nekā tie 4 miljoni latu, kurus veltām onkoloģiskajai ārstniecībai kopumā gadā. Taču pamatā mūsu iebildumi negrozās ap naudu. Ciešanas, kas izriet no šī netikuma, ir reālas un plaši izplatītas, un tas mums ir jāapkaro katrā ziņā. Tāpēc arī mēs atbalstām šo likumprojektu kopumā. Likuma būtība cenšas reglamentēt smēķēšanas kārtību, izskaužot smēķešanu katrā, es uzsveru, katrā sabiedriskā vietā, atskaitot atsevišķas slēgtas telpas un privātmājās. Un paradoksālā kārtā varbūt mēs iedzīsim kāpņu telpu smēķētājus atpakaļ dzīvoklī pie saviem bērniem. Pat smēķēšana brīvā dabā būtu aizliegta pēc atsevišķu pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem, pat brīvā dabā potenciāli smēķēšana ir aizliegta pēc šī likuma.

Lai nebūtu atkal politisku pārpratumu, atkārtoju, ka mūsu apakškomisija principā atbalsta šo likumu, bet tas ir pārāk drakonisks mūsu sabiedrības smēķēšanas attīstības līmenim. Likums nevar darboties, ja par to nav sapratnes sabiedrībā. Mēs varam pajautāt sev, vai tas ir likumsakarīgi, ka valstī, kurā pašlaik ir augstākais smēķētāju koeficients Eiropā kopā ar Poliju — apmēram 60 procenti, ka šeit mums būtu jāievieš visradikālākais pretsmēķēšanas likums pasaulē. Turklāt laikā, kad Strazdiņa kunga statistika norāda, ka saslimstība ar plaušu vēzi ir samazinājusies pēdējos piecos gados un arī mirstība ar plaušu vēzi ir kritusies pēdējos pāris gados. Es atkārtoju, tā ir informācija no Latvijas onkoloģijas centra. Pēdējos piecos gados saslimstība Latvijā ar plaušu vēzi ir samazinājusies, un mirstība ar plaušu vēzi pēdējos gados ir kritusies. Vai tas neliecina, ka mums varbūt, sekojot vispārējai attīstībai pasaulē, vajadzētu turpināt likt uzsvaru uz izglītības kampaņu šajā jomā, nevis uzspiest zināmus nosacījumus no augšas? Šeit varētu atsaukties varbūt arī uz Talsu rajona galvenā ārsta vietnieku Kampara kungu, kurš arī ir secinājis, vai tikai šis likums līdzīgi zināmiem mēģinājumiem atsevišķās citās jomās pirms vairākiem gadiem — Ligačova laikā kontrolētai, Gorbačova laikā kontrolētai alkohola lietošanai — neradīs aizliegtā augļa sindromu, kurš varētu pat pastiprināt jaunatnes tieksmes smēķēt.

Tātad kopumā likumprojekts pamatā nosprauž pareizu virzienu, bet tas izteikts šobrīd pārāk radikālos soļos, pirmām kārtām neievērojot sabiedrības esošo attīstības un izpratnes pakāpi tabakas lietošanas jomā. Otrām kārtām — neievērojot, ka nav iespējams ar dekrētu tūlīt izskaust gadiem ilgi piekoptās sociālās normas. Trešām kārtām — neievērojot valsts administratīvā aparāta spējas pārraudzīt un konkrēti iedzīvināt šādas visaptverošas drakoniskas izmaiņas. Šeit es varbūt tūlīt citēšu no likuma sadaļas, kuras sanitārās uzraudzības iestādes būs atbildīgas, lai ieviestu kontroli pār šo likumu. Šīs būs tās iestādes, kuras patrulēs pa Latgales un Kurzemes diskotēkām, pa maziem restorāniem, pa pašvaldību vadītāju birojiem, kontrolējot, vai tikai kāds nesmēķē. Vai tas mums ir pa spēkam šobrīd? Rūpniecības un enerģētikas apakškomisijas locekļi savās pārdomās izteica dažādus viedokļus, ka vispirms mums vajadzētu ieviest stingrāku kārtību tirgū un līdz ar to pastiprināt, es uzsveru, pastiprināt atsevišķas šī likuma sadaļas, kas attiecās uz tirdzniecības licenču, uz eksporta un importa licenču izsniegšanu. Šeit ir atslēga, kā mēs varam sākt kontrolēt šo tirgu, lai nerodas situācija, ka 90 procentus no akcīzes marķējuma ienākumiem maksā Latvijas kopuzņēmums šeit pat Rīgā un viss pārējais ir kontrabandas cigaretes. Lai nerodas tādi apstākļi kā šodien, kur pat pēdējos mēnešos Rīgas tabakas fabrikas marķēto cigarešu produkcija ir samazinājusies, respektīvi, eksportētāji, tā saucamie it kā eksportētāji pērk, bet patiesībā nonāk tirgū kontrabandas cigaretes. Mēs arī esam pārrunājuši, vai nevajadzētu mīkstināt vairākus proponētos aizliegumus un veltīt lielākas pūles arī citai mūsu likumdošanai, kas nodrošina izglītības jomu. Un tādēļ arī daži no mūsu apakškomisijas locekļiem ir iesnieguši papildinājumu mūsu radio un televīzijas, elektronisko masu mēdiju likumam, lai nodrošinātu raidlaiku televīzijas un radio ēterā izglītības pasākumiem tieši nolūkā apkarot tabakas un alkohola draudus mūsu jaunatnei. Es neiešu detaļās, es domāju, ka būšu izteicis savu pamatdomu par šo likumu pirmajā lasījumā, proti, ka tas ir jāatbalsta, bet arī krietni jāmīkstina daudzās sadaļās.

Es gribētu minēt atsevišķus punktus. Ir ļoti miglainas sadaļas, kas, piemēram, gribētu aizliegt tautisku simbolu izmantošanu mūsu cigarešu reklāmā. Bet jāpadomā, vai tiešām kosmopolitiski simboli ir labāki nekā tautiski. Ir ļoti daudzas šādas miglainas un varbūt nepārdomātas sadaļas. Būtu aizliegts reklamēt cigaretes ar augstu darvas saturu. Citā likuma sadaļā minēts, ka augsts darvas saturs ir 10 miligrami. Nu, zināšanai — 10 miligrami ir saturs, kas ir mūsu vieglajās, tā saucamās vieglajās cigaretēs šobrīd. Tas nozīmē, ka visas cigaretes, kuras lielais vairums smēķētāju pīpē, būtu galīgi aizliegts reklāmēt un pat imports būtu aizliegts šajā jomā. Reklāmas aizliegums, mazliet par to. Katrā ziņā būtu japatur reklāmas aizliegums pasākumos, kas ir saistīti ar jaunatni, kas ir saistīti ar sportu, bet pašlaik likumā skan, ka cigarešu reklāma būtu aizliegta visos masu informācijas līdzekļos Latvijā, es uzsveru, visos masu informācijas līdzekļos, un aizliegta visos masu sarīkojumos. Manuprāt, šie aizliegumi ir pārāk stingri, jo mēs nonāksim tādā situācijā, ka mūsu reklāmas tirgus aizies uz mūsu kaimiņvalstu struktūrām, uz mūsu kaimiņvalstu izdevumiem, radio, televīziju un citur. Un zaudēs tikai mūsu vietējais tirgus un uzņēmēji, jo šobrīd gan reklāmas laukā, kur mēs nespējam … piedodiet, reklāmas laukā mēs būtu zaudētāji, gan arī šajā nepārdomātā bezfiltra cigarešu ražošanas aizlieguma laukā mēs būtu lieli zaudētāji, jo saprotams, apstākļos, kad Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā un citur ražo bezfiltra cigaretes, šajos apstākļos, un šeit piekrīt mūsu muitas direktors Arnīša kungs, mēs nespējam kontrolēt cigarešu kontrabandu. Tātad man nav daudz laika atlicis, es domāju, es līdz ar to beigšu un vienkārši aicināšu visus labi domājošos šī likuma atbalstītājus pārdomāt dažus šos radikālākos soļus, ko šis likumprojekts liek priekšā, un aicināšu pieņemt racionālu likumu, kas reglamentētu smēķēšanas kārtību, reklamēšanu un ražošanu mūsu valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Aida Prēdele.

G.Resnais (LZS). Divdesmit četri gadi nepīpētājs, absolūts. Pirms tam biju pīpētājs. Un nepiekrītu kolēģim Ābiķim, kas uzskata, ka šāds likums ir ārkārtīgi nepieciešams. Ar dažām iebildēm. Es apšaubu. Man šīs pārliecības nav. Un atļaušos izteikt jums dažas savas šaubas.

Cienījamie kolēģi! Mēs šeit Saeimas darbībā bieži skatāmies, kas ir svarīgāks, kas ir steidzamāks. Daudzus likumus pieņemam kā steidzamus. Dienas kārtību pat mainām, dažu likumprojektu izskatīšanu atceļam un dažus pabīdām augstāk, jo tas ir tautsaimnieciski vai socioloģiski nepieciešams. Šodien, izskatot šo likumprojektu par pīpēšanas, tabakas ražošanas un pārstrādes vai tirdzniecības ierobežojumu, es šādu nepieciešamību vienkārši neredzu. Iznāk, it kā mums vairs nebūtu darba — steidzama, nepieciešama. Komisijas ir nenoslogotas, un skatīsimies un praktiski labosim vai pārrakstīsim likumu. Šodien bez smēķēšanas, kas kaitē cilvēka veselībai, eksistē narkomānija, kura Latvijā un Baltijas valstīs agrāk nav bijusi plaši izplatīta vai vispār nav bijusi izplatīta. Šodien tā dīgst un aug. Mēs par to klusējam. Narkomānija ir tiešā saistībā ar noziedzību. Ar noziedzību cīnīties mums veicas grūti. Panākumi ir neapmierinoši.

Nākošais, kas vēl ir kaitīgs mums. Manuprāt, trakāks par tabaku ir alkoholisms. Tas ir tiešā saistībā ar izvirtību, ar veselības bojāšanu, amoralizē sabiedrību. Mēs par to runājam, bet speciāla likuma nav un varbūt to arī nevajag. Gaisa piesārņotība. Šeit es neatkārtošos, par to izteicās iepriekšējais runātājs ļoti labi. Tad vajadzētu daudz ko slēgt un pārtraukt, jo saslimstība un mirstība no šīs piesārņotības ir daudz lielāka nekā no tabakas. Pārmērīgi taukvielas uzņemam un ļoti maz uzturā lietojam saknes un augļus. Tās arī ir slimības, mēs par tām nerunājam. Atradām iespēju atspēlēties uz tabaku. Tad kāpēc, ja mums eksistē tik daudz veselību bojājošu faktoru, mēs kā primāro izvirzām tabakas ražošanas, tabakas reklāmas aizliegšanu, smēķēšanas aizliegšanu? Mani nepārliecina. Kāpēc? Ir jādomā visiem kopā, kāpēc? Ja mēs ieskatāmies šajā likumā dziļāk, ko tas paredz? Tad es šajā likumā redzu konkrēti izpildāmus punktus, ko var nodrošināt. Pārtraukt ražošanu, pārtraukt reklāmu, un ļuļķēsim vaļā kontrabandu! To var panākt. Un pārējais ir aptekošs — ar visu to veselību un tā tālāk. Nav skaidrs. Reklāmas aizliegums ieviesīs vairāk zaudējumu — tikai no nodokļiem ekonomiski pāri par 2 miljoniem. Bet es uzskatu, ka reklāma ir nepieciešama, lai ar reklāmas palīdzību valdzinātu sabiedrību, lai nepirktu surogātus, lai pirktu mūsu ražotās cigaretes, kuru ražošanā mēs esam spējīgi iejaukties, pieprasīt kvalitāti. Mēs esam spējīgi to darīt. Mēs to negribam. Pārtrauksim ražot, bet pīpēs tik un tā.

Otrs jautājums. Ražošanas aizliegums. Ražot cigaretes bez filtra. Faktiski kas tas ir? Latvijā ir viens vienīgs tabakas ražošanas uzņēmums ar apmēram pusotra simta strādājošo. Nenoliedzami, ka tūlīt tas izraisīs darbaspēka samazināšanu. Bezdarba pieaugumu. Jo cigarešu ražošana, ticiet man, ir augsti mehanizēts process, kurā strādā sarežģīta automātika. Un tā nav pārtaisāma no bezfiltra cigaretēm uz filtra cigaretēm. Tā ir jāaptur. Tas ir nesaprotami. Ekonomiski Latvijas tautsaimniecība, Latvijas valsts budžets zaudē ne mazāk kā 6–7 miljonus, līdz 8 miljonus no nodokļiem. Vai tas mums ir vajadzīgs? Vai nevajadzētu ražot to savu tabaku un to naudiņu novirzīt tai pašai medicīnai? Mēs uzskatām, mums piedāvā, ka labāk būtu pārtraukt ražot, un cauri.

Vienīgais uzņēmums, kurā 49 procenti šo tabakas ražojumu ir valsts rīcībā. Mēs upurējam, es gribētu teikt, lozungam. Vēl tālāk. Vai ir izdevīgi un kam ir nepieciešams šo kopuzņēmumu faktiski torpedēt? Tā saimniecisko darbību torpedēt. Es citu vārdu neredzu. Nu galīgi jau to neapturēs. Varbūt tāpēc, lai paaugstinātu pieprasījumu pēc kontrabandas cigaretēm? Cita salīdzinājuma es neredzu. Darbojas ārzemju ,dāņu firma, kura nebaidījās ieguldīt līdzekļus šā procesa mehanizācijā, automatizācijā tad, kad šeit vēl bija krievu armija. Šodien mēs to torpedējam. Nezinu, kam tas ir izdevīgi. Faktiski notiktu tā. Ja mēs šo likumu pieņemtu, ko mēs būtu panākuši? Nenoliedzami, ar ražošanas sašaurināšanu, — faktiski vienīgi tabakas un cigarešu ražošana izdzīvojusi visus šos laikus, kad pārējās rūpnīcas ir apstājušās — bezdarba pieaugumu mēs panāktu, ekonomika zaudētu manis minētos 6—8 miljonus, tiktu veicināta kontrabanda un ekonomikā grauta draudzība ar ārvalstu firmām. Faktiski tā būs starptautiskās uzticības graušana. Un tā jau vairs nav ekonomiskā politika. Šeit jau ir politika, un vēl starptautiska.

Es negribu teikt, ka šis projekts ir populistisks. Bet, ja tas nav populistisks, kam tas kalpo? Un es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šis likumprojekts ar nolūku veicinātu kontrabandu un melnā biznesa attīstību. Bet tas netieši to veicinās. Un pavērs durvis. Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu pieredzi sausā likuma ieviešanā un miljardieru rašanos, šeit arī var prognozēt. Pēc zināma laika atradīsies ļoti iespaidīgi lobiji, kas neļaus pieņemt pat likumu, lai varētu ražot un brīvi pārdot cigaretes. Tas būs melnā monopola rokās. Vai mums ar savu lēmumu tas ir jāveicina? Un faktiski viss šis likums, ja tā paskatās, ja no tā atmet nost šo ražošanu un reklāmu, nu vieni kumēdiņi vien ir. Manuprāt, tas nav nopietni. Jo faktiski es varētu tā iztēloties, kā "vecajos labajos laikos" — pēc pusgada atskaitās par to likumu, ka pārtraukta ražošanā, mazāk izlaists tik un tik miljonu cigarešu par tik un tik tūkstošiem rubļu. Apturētas tādas un tādas iekārtas, kas maksā desmitiem tūkstošu. Tas viss ir ieguldīts cilvēka veselības uzlabošanā. Valsts ir atteikusies no 7 — 8 miljoniem latu ienākuma nodokļu veidā. Viss iet labumā, bet nopīpēta netiks mazāk neviena cigarete, jo pīpēsim kontrabandu. Vienalga, pīpēsim. Un šodien es gribu teikt tā. Ja arī nebūs kontrabandas cigarešu un būs jāpīpē tikai cigaretes ar filtru, zemnieki sāks audzēt tabaku savā dārziņā, meklēsim Maskavas avīzi "Izvestija", cirtīsim gabalos, tīsim iekšā, un būs "samokrutka". Un pīpēsim, ka smird ne tikai pats, bet arī visa apkārtne. Tas tā būs. Es to runāju kā cilvēks, kas savā laikā ir dzīvojis spiestos apstākļos, kad nav ko ēst. Un vienmēr atradās spēks atdot pēdējo maizes riecienu, lai dabūtu tabaku. Tas ir priekšlaicīgi, to nevar darīt!

Es piekrītu, ka ir jādarbojas ļoti nopietni, ļoti aktīvi pret tirdzniecību. Tā ir jāregulē. Šeit ir jāvērš uzmanība, nevis jāvēršas pret reklāmu un ražošanu. Un ar to varbūt ir jāsāk. Šeit ir ļoti lielas pretrunas jau tagad jautājumā par tabakas ražošanas ierobežošanu starp Baltijas valstīm. Arī mūsu pašu pieņemtais akcīzes nodoklis jau ir pretrunā ar citām Baltijas valstim. Mēs uzlikām tos 7 santīmus lētajām un dārgajām cigaretēm uz paciņu, visām kopā, nešķirojām. Tajā pašā laikā Igaunija uzskatīja, ka lētajām cigaretēm akcīze ir tikai 2 santīmi, filtra cigaretēm — 4 santīmi. Tātad, pamēģiniet nosargāt robežu starp Igauniju un Latviju! Lai tās lētās cigaretes šeit nenāktu un netiktu. Tas nav iespējams, mīļie cilvēki! Mēs varam tikai ieviest kārtību, kontrolējot savu ražošanu un tādā gadījumā cenu regulējot, nepieļaut, ka pie mums nāk iekšā nekvalitatīvs produkts. Tā ir vienīgā izeja. Tādēļ nobeidzot es uzskatu, ka ne jau šis likums šodien ir lietderīgs, jo, manuprāt, notiek tā. Ja mēs izsvītrojam tiešām ārā šo reklāmas aizliegumu, ražošanas aizliegumu, tur faktiski vairs nav ko aizliegt pārējo. Tas ir regulējams ar citiem dokumentiem. Tādēļ uzskatu, ka likumprojekts šodienas ekonomiskajā un sociālajā situācijā ir priekšlaicīgs. Un lūdzu Saeimu to noraidīt. Un aicinu deputātus risināt reāli veicamus un neatliekamus jautājumus. Pīpēšanas neatbalstītājus, kas aktīvi cīnās par šo projektu, es ļoti lūdzu izlasīt šodienas "Cīņā" Sandija Semjonova rakstu "Smēķēt vai nesmēķēt". Tur ir argumentēts ar skaitļiem, ar pasaules pieredzi un tā tālāk. Varbūt daži cipari nesakrīt, bet tomēr es atbalstu. Un tik tiešām man ļoti žēl, cienījamie kolēģi, ja tas ir viss, ko mēs varam izdarīt šajā sarežģītajā situācijā. Vēlreiz atkārtoju : alkohols, narkotikas, noziedzība. Citu neko vairs nevaram izdarīt, kā pieņemt šodienas dzīvei priekšlaicīgu likumu. Eiropā to varbūt var darīt. Varbūt to var darīt. Bet tauta šodien pīpē un pīpēs to, ko var dabūt. Tad dosim viņai kontrolētu produkciju, bet nevis kontrabandu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienība! Pēc tam — Alfreds Žīgurs.

A.Prēdele (KDS). Cienījamie kolēģi! Es centīšos runāt pēc iespējas īsāk. Pirmām kārtām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie kolēģi, lūdzu kārtību!

A.Prēdele. Pirmām kārtām manī izraisa lielu izbrīnu tas, ka mūsu Ministru kabinets nebija noorganizējis tādu šā likumprojekta apspriešanu, lai varētu uzstāties galvenais speciālists un eksperts visās šajās lietās —dakteris Strazdiņš. Tad varbūt šeit nebūtu tāda ciniska un brīžiem pavisam aplama runāšana par to, ka pīpēšana ir gandrīz vai vienīgais ceļš uz Eiropu un uz laimīgu dzīvi.

Minēšu pāris skaitļu, kuri ir manā rīcībā. Ik gadu Latvijā tieši smēķēšanas upuri, kuri nomirst no plaušu vēža un sirds un asinsvadu slimībām, ir 2,5 tūkstoši cilvēku. Es domāju, ja ne cits, tad šo cilvēku aiziešana un saslimšana, un mokas ir tā vērtas, lai mēs kaut ko mēģinātu darīt. Un uz šī fona pavisam ciniski skan tādas runas par ekonomiskajiem jautājumiem un pārējiem, ja šeit ir runa par to, ka mirst mūsu tauta. Mirst cilvēki. Es neminēšu visus šos skaitļus, kurus man dakteris Strazdiņš ir uzticējis, bet tikai pāris.

Latvijā vidēja vecuma vīriešu mirstība ir divas reizes augstāka nekā analoģiska vecuma grupās Eiropas attīstītajās valstīs. Vairāk nekā 20 procentu smēķētāju, kuri, sasnieguši 35 gadu vecumu, turpina smēķēt, aiziet bojā smēķēšanas dēļ, nesasnieguši 70 gadu vecumu. Mūsu valstī katru gadu smēķēšanas dēļ iet bojā vismaz 5000 smēķētāju, kas ir attiecīgi daudz vairāk nekā mūsu kaimiņos — Lietuvā un Igaunijā. Tie ir tikai daži pavisam sīki skaitļi. Bet es gribu uzsvērt arī to. Šobrīd mēs esam daudz runājuši par pensijas vecuma paaugstināšanu, par to, ka mūsu cilvēki, īpaši laukos, ir ar ļoti sliktu veselības stāvokli, ka viņiem ir ļoti sabojāta veselība. Lielā mērā tas ir tādēļ, ka neprātīgos daudzumos tiek patērēts alkohols un gandrīz katrs cilvēks laukos smēķē. Tādēļ mēs klusējam par to, ka šo slikto veselības stāvokli lielā mērā izraisa gan alkohols, gan smēķēšana. Tā ka pateikt, ka mēs iestājamies vienīgi un tikai pret smēķēšanu, būtu pavisam aplami, jo tas viss ir jāskata vienā kopējā kompleksā — gan alkohola lietošana, gan narkotikas. To speciālisti zinās teikt, ka gan vienā, gan otrā, gan trešajā galvenais ir atkarība. Cilvēks bieži vien sāk ar smēķēšanu un beidz ar narkotikām.

Es gribu vēl vērst jūsu uzmanību uz to, ka daudzi saka tā, ka aizliegumi itin neko nemaina. Ja mēs palūkojamies tajos grafikos, ko speciālisti ir uzzīmējuši par vīriešu mirstību Latvijā, tad mēs pēkšņi redzam, ka 1984.gadā šī līkne pēkšņi ievērojami pazeminās, jo ievērojami samazinās Latvijā mirstība. Kas tad notika 1984.gadā? Arī notika it kā tādi bezcerīgi un daudziem nevajadzīgi pasākumi likumu līmenī — tika aizliegts alkoholisms, vismaz ierobežots šis alkoholisms. Uzreiz redzamā veidā samazinājās vīriešu mirstība.

Tālāk. Es gribētu runāt par tabakas aizliegumu. Šī tabakas reklāma, kura šobrīd darbojas visur un bez jebkādiem ierobežojumiem, manuprāt, ir, vienkārši sakot, netikumiska un amorāla. Ir jādara viss, lai aizliegtu tabakas reklāmu radio, televīzijā un tajos masu informācijas līdzekļos, kas ir pieejami jaunatnei. Kā jūs zināt, televīzijā tiek rādīts kāds ļoti brašs jauneklis, kurš, uz motocikla braukdams, smēķē un ir visnotaļ brašs. Kā mēs zinām, jebkurai reklāmai ir jābūt patiesai. Tur ir jābūt patiesībai. Kāpēc tad tādā gadījumā neteikt tiem jauniešiem, kuri skatās šo reklāmu, pilnu patiesību, ka šis jaunais un brašais jauneklis pavisam drīz sanīks, kļūs par veci un vienkārši beigās nomirs tādēļ, ka viņš ir pīpējis un lietojis šo reklamēto tabaku.

Es gribētu vēl sacīt arī to, ka es pieļauju, ka vecie smēķētāji šā likuma iespaidā smēķēšanu neatmetīs. Tāpēc īpaša uzmanība ir jāvelta profilakses darbam skolās. Veselīga dzīvesveida propagandai. Un likumprojektā izteiktais priekšlikums par 10 procentu atskaitījumu no akcīzes nodokļa varētu daudz palīdzēt tieši šajā darbā.

Te tika runāts arī pret bezfiltra cigarešu ražošanu. Kā zināms, bezfiltra cigaretes ir īpaši kaitīgas un tās smēķē lielākoties maznodrošināti cilvēki. Tātad maznodrošinātie, tieši tie sevi visvairāk pakļauj saslimšanas briesmām. Manuprāt, bezfiltra cigarešu ražošanas aizliegums, ja to apvienos ar līdzīgiem aizliegumiem kaimiņvalstīs, arī glābs daudzus tūkstošus dzīvību. Un, manuprāt, nekādā gadījumā nedrīkst tautas veselības un cilvēku izdzīvošanas jautājumus jaukt ar ekonomiskiem aprēķiniem, lai varētu runāt par to, ka ir ekonomiski izdevīgi bojāt tautas veselību. Bez tam runāja arī par to, ka, kaut kādā veidā ierobežojot tabakas ražošanu, tiks atņemtas darbavietas. Bet, ņemiet vērā, draugi, ka darbavietas tiks atņemtas arī kapračiem un zārku taisītājiem! Tātad ir arī zināms prieka moments šajā brīdī.

Būtiski ir iekļautie aizliegumi smēķēt sabiedriskās vietās. Lielā mērā tas ir kultūras jautājums, un lielā mērā tas ir atkarīgs no katra kolektīva un vietas. Taču es gribu sacīt, arī varbūt tieši atbildot Resnā kungam, ka par laimi ir izaugusi diezgan saprātīga un gudra jaunā paaudze, kam ir nepatīkami ieiet gan tādās diskotēkās, gan tādos bāros, kurus tie vecākie smēķētāji ir piesmēķējuši, un tā nemaz nav tik briesmīgā sajūsmā elpot šo gaisu.

Vēl es gribu pašās beigās pateikt to, ka, manuprāt, ir pienācis laiks veidot īpašu nacionālo alkoholisma un arī smēķēšanas profilakses (novēršanas) komiteju, kurā ietilptu gan mediķi, gan kultūras darbinieki, gan arī speciālisti citās nozarēs. Jo šie jautājumi ir jārisina kompleksi. Es saprotu, ka mans laiks ir iztecējis, tāpēc beigšu un aicinu saprātīgi domājošos cilvēkus balsot par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms dosim vārdu Alfrēdam Žīguram, lūdzu mazu uzmanību! Godātie kolēģi! Saņemot deputātu jautājumus, pieprasījumus, Prezidijs vienmēr iesniedz Saeimai tos tuvākajā sēdē, tas ir, tajā pašā sēdē, kurā tie ir saņemti. Šajā sakarā Saeimas Prezidijs ierosina Augstākas tiesas tiesneša Jaunbelzēja vēstuli un tai pievienoto tiesājamā deputāta Rubika atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam, sagatavoto Saeimas Prezidija atzinumu par to un Saeimas lēmuma projektu tomēr izskatīt šodien un tāpēc sēdi pagarināt un ļaut runāt tiem deputātiem, kuri šeit ir pieteikušies. Tie ir deputāti Žīgurs, Mārtiņš Ādams Kalniņš un labklājības ministrs Andris Bērziņš. Par sēdes pagarināšanu, lai pabeigtu izskatīt šo jautājumu, ir jālemj Saeimai, bet to ierosina Saeimas Prezidijs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, jums vārds tiks dots, neuztraucieties! Deputāt Žīgur, vienu mirklīti!

A.Žīgurs (LNNK). Godātie kolēgas!...

Sēdes vadītājs. Deputāt Žīgur, es ļoti lūdzu, atļaujiet mums nobalsot par sēdes pagarinājumu, lai pabeigtu šā jautājuma izskatīšanu un lai Saeimas Prezidijs var celt priekšā to jautājumu, kuru es jums nolasīju! (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!")

Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 21 — par, 40 — pret, 20 — atturas. Sēde netiek pagarināta.

Lūdzu, deputātam Žīguram vārds! Četras minūtes.

A.Žīgurs (LNNK). Godātie kolēģi! Prezidij! Ir jau visā pasaulē vai, teiksim, Rietumu pasaulē vairāk nekā 20 gadus konstatēts, ka smēķēšana ir kaitīga. Un tā rezultātā arī mums Latvijā uz katras cigarešu paciņas ir uzrakstīts, ka smēķēšana ir kaitīga. Bet vai tamdēļ ir smēķēšana gājusi mazumā? Nekādā ziņā! Ja mēs tikai paskatāmies — visā pasaulē, arī Austrumos, katram karavīram tiek izdota kantīne un šajā kantīnē līdzi ir arī cigaretes. Katram ļaunumam ir savs labums arī. Šinī gadījumā es teikšu arī, ka ir alkohols, narkotikas un smēķēšana. Visi trīs ir kaitīgi. Nu, vismazāk kaitīgā, saprotams, ir smēķēšana. Ja mēs to aizliedzam, mēs atņemam tomēr personīgo brīvību. Mēs nerunājam, ka mēs nevaram, ka mums nevajadzētu aizliegt skolās, sabiedriskajās ēkās un tā tālāk smēķēt, nē! Tur vajag aizliegt. Bet, ja nu cilvēkam aizliedz savās mājās … Teiksim, to mēs regulējam ar uzliktu nodokli, un mūsu nodoklis uz cigaretēm ir ļoti liels un varētu vēl lielāks būt. Tāpat uz alkoholu varētu daudz lielāks vēl būt. Bet kaut ko aizliegt, es domāju, tas ir pilnīgi nevietā. Ja mēs sakām, ka no smēķēšanas paliek slimi, tad arī no tomātu ēšanas cilvēki paliek slimi. Un tādā veidā mēs nevaram pieiet šai problēmai, jo viņa nav atrisināta un arī mēs neatrisināsim. Un, ja tagad ir teikts, ka tu nevari lidojumos smēķēt, jā, es tam piekrītu visam, bet individuālo brīvību atņemt, to nu nevaram. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Personīgā brīvība nav ierobežota!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

Uzmanību, paziņojumam vārds Jurim Sinkam, "Tēvzemei un brīvībai"! Lūdzu!

J.Sinka (TB). Paldies! Čečenijas atbalsta grupas zināšanai. Šosestdien, tas ir, parīt pulksten 11.00, pie mums atbrauks lietuviešu parlamentārieši runāt par Čečeniju. Un tas būs apmēram 11.00 Kamīna zālē virs kafejnīcas Jēkaba ielā 16. Varbūt būs arī igauņi. Tā ir speciāla viņu vēlēšanās. Un, ja kādam ir interese un iespēja, tad lūdzu! Paldies!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Eduards Berklavs, Aivars Berķis — preses konferencē, Andris Grots, Juris Janeks, Imants Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs — preses konferencē, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Andris Piebalgs, Aida Prēdele — preses konferencē, Pauls Putniņš, Andris Rozentāls — preses konferencē, Leonards Stašs — preses konferencē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamā plenārsēde 2.februārī pulksten 9.00.