Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/6262

Rīgā 2022. gada 16. decembrī

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautam vietējas nozīmes arhitektūras piemineklim – "Bloķētas dzīvojamās ēkas" (turpmāk tekstā – Arhitektūras piemineklis) – izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: vietējās nozīmes Arhitektūras pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https://mantojums.lv.

Norādījumi attiecināmi uz vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa ar aizsardzības numuru un adresi:

1. Arhitektūras piemineklī saglabājamās vērtības:

1.1 Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā);

1.2. Būvmasu kārtojums;

1.3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma principi);

1.4. Konstruktīvā sistēma;

1.5. Konstruktīvie elementi;

1.6. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra;

1.7. Fasāžu koloristika (krāsojums);

1.8. Jumta forma;

1.9. Ailu aizpildījumi;

1.10. Oriģinālie logi (to apdares elementi);

1.11. Oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi, virslogi);

1.12. Oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementi);

1.13. Interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu);

1.14. Kāpņu izveidojums, margas un apdare;

1.15. Citas saglabājamas vērtības, kas atklājas ekspluatācijas laikā.

2. Arhitektūras piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par vietējās nozīmes Arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido vietējās nozīmes Arhitektūras pieminekli.

2.1.3. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 100 metru vai individuāla aizsardzības zona (skatīt https://mantojums.lv) ap vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.4. Arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

2.1.5. Lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja vietējās nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

2.1.6. Lai nodrošinātu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt Arhitektūras pieminekli.

2.1.7. Arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.3. Ja paredzēti Arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas Arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, jāveic Arhitektūras pieminekļa arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot Arhitektūras pieminekli (piemēram, zondāžas), izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Pārvaldes atļauja Noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.2.3.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt Pārvaldes kontrolē un tikai kultūras mantojuma saglabāšanas jomā kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

2.2.4. Pārvalde Arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas saskaņošanas Pārvaldē. Projektā, vadoties no darbu rakstura un apjoma, ietver vizuālās fiksācijas dokumentus, projekta darba uzdevuma aprakstu, metodiku, izmantojamo materiālu pamatojumu un citu nepieciešamo informāciju darbu veikšanai.

2.2.5. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, 3. mēnešu laikā iesniedz pārskatu (restaurācijas darbu atskaiti) par veiktajiem darbiem.

2.2.6. Par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Arhitektūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un citai saimnieciskā darbība, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību.

2.3.2. Arhitektūras pieminekļa iekšējās pārbūves, ja ir veikta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un pārbūves neskar saglabājušos vēsturiskos interjerus, tā daļas vai elementus.

2.3.3. Arhitektūras pieminekļa atjaunošanas darbi, ja tiek pastiprinātas vai nomainītas bojātās konstrukcijas ar oriģinālam atbilstošiem materiāliem.

2.3.4. Arhitektūras pieminekļa energoefektivitātes uzlabošana un inženiertīklu ierīkošana, ja netiek pārveidota ēkas arhitektūra un tās ārējais veidols, kā arī netiek nomainīti vēsturiskie logi, durvis un netiek skarti vēsturiskie interjeri.

2.3.5. Arhitektūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido Īres nama saglabājamās vērtības, nepasliktina tās uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas Īres nama ārējā veidolā.

2.3.6. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā:

3.1. Arhitektūras pieminekļa uzturēšanas režīms:

3.1.1. Arhitektūras piemineklim pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto Arhitektūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: Arhitektūras pieminekļa apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra; piekļūšanas iespēja Arhitektūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); Arhitektūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no Arhitektūras pieminekļa.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, kultūrslāni (ja vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa netraucētu vizuālo uztveri.

3.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība Arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap Arhitektūras pieminekli, kultūrslāni (ja vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis atrodas arheoloģiskā pieminekļa teritorijā), kā arī Arhitektūras pieminekļa vizuālo uztveri.

3.2.3. Arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

4. Citi noteikumi:

4.1. Arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – Bloķētas dzīvojamās ēkas – izmantošanai un saglabāšanai.

4.2. Arhitektūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju, un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Arhitektūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

4.3. Atsavinot vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

4.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

4.4. Arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

5. Apstrīdēšanas kārtība:

5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

5.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu Jūs varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta