Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 817
Rīgā 2022. gada 20. decembrī (prot. Nr. 66 50. §)
Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
16. panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā.
2. Ministrija ir tieši pakļauta klimata un enerģētikas ministram (turpmāk – ministrs).
3. Ministrija ir augstākā iestāde privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.
II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence
4. Ministrijai ir šādas funkcijas:
4.1. izstrādāt klimata politiku;
4.2. izstrādāt enerģētikas politiku;
4.3. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajās jomās;
4.4. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:
5.1. izstrādā un pārrauga attīstības plānošanas dokumentu ieviešanu;
5.2. nodrošina ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto klimata un enerģētikas projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;
5.3. veicina pasākumu integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz klimata politikas un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu;
5.4. organizē un koordinē normatīvo aktu īstenošanu;
5.5. izstrādā ieteikumus un vadlīnijas;
5.6. koordinē starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu;
5.7. koordinē Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
5.8. nodrošina Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes inventarizāciju, prognožu sagatavošanu un iesniegšanu;
5.9. koordinē siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes mērķu izpildes sasniegšanas uzraudzību;
5.10. atbalsta un piedalās klimata pārmaiņu projektu īstenošanā, kas paredz ieguldījumus pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā, piesaistot finanšu institūciju resursus energoservisa kompāniju (ESKO) mehānisma projektu īstenošanai, kā arī atbalsta un piedalās ar kapacitātes celšanu klimata jomā saistīto projektu izstrādē un īstenošanā;
5.11. plāno ar enerģētikas krīzes novēršanu saistītos pasākumus un nodrošina to vadību;
5.12. izstrādā un aktualizē klimatneitralitātes stratēģiju, koordinē Nacionālā enerģētikas un klimata plāna, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna izstrādi, īstenošanu un aktualizēšanu;
5.13. veic citus attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
6. Ministrija:
6.1. izstrādā klimata politikas un enerģētikas politikas nozari reglamentējošo tiesību aktu, informatīvo ziņojumu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;
6.2. atbilstoši kompetencei sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, informatīvo ziņojumu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;
6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus;
6.4. nodrošina klimata politikas un enerģētikas politikas īstenošanu valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;
6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās iestādēs;
6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;
6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu klimata politikas un enerģētikas politikas izstrādē;
6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;
6.11. informē sabiedrību par klimata politiku un enerģētikas politiku, kā arī par ministrijas padotībā esošās iestādes darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmumu pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.
7. Ministrijai ir tiesības:
7.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos;
7.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus;
7.3. koordinēt starptautisko sadarbību;
7.4. sniegt maksas pakalpojumus;
7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību
8. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
9. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
10. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.
11. Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona.
12. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IV. Ministrijas kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja
13. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds".
V. Noslēguma jautājumi
14. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistīti ar šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām jomām, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata.
15. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks