Centrālās statistikas pārvaldes vispārīgais administratīvais akts

Rīgā 2022. gada 23. decembrī

Pievienotās vērtības nodokļa likuma¹ 3. pantā noteiktie nodokļa maksātāji (nodokļa maksātājs ir arī fiskālais pārstāvis un PVN grupa), kuri reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un kuri atbilst abiem šādiem kritērijiem:

1.1. preču nosūtīšanai uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm vai preču saņemšanai no ES dalībvalstīm:

– ir noslēgti līgumi, izņemot pārvadājumu līgumus, saskaņā ar kuriem notiek preču nosūtīšana vai piegāde vai, ja nav noslēgti šādi līgumi,

– nosūta vai saņem preces vai liek tās nosūtīt vai saņemt vai, ja neveic šīs darbības,

– to valdījumā ir nosūtāmās vai piegādājamās preces.

1.2. ievesto un/vai izvesto preču tirdzniecības vērtība no vai uz ES dalībvalstīm 2022. gadā ir pārsniegusi Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) noteiktās robežvērtības 2023. gadam (noteiktas šī akta 2. punktā) vai kuri pārsniedz Pārvaldes noteiktās robežvērtības periodā no 2023. gada sākuma. Pārsniedzot Pārvaldes piemērotās robežvērtības periodā no 2023. gada sākuma, par respondentu kļūst tajā mēnesī, kad robežvērtība tiek pārsniegta.

2.1. Robežvērtība ievedamo preču vērtībai: no ES dalībvalstīm ievesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 330 000 euro 2022. gadā vai, ja nav pārsniegusi, no ES dalībvalstīm ievesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2023. gada sākuma pārsniedz 330 000 euro.

2.2. Robežvērtība izvedamo preču vērtībai: uz ES dalībvalstīm izvesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 200 000 euro 2022. gadā vai, ja nav pārsniegusi, uz ES dalībvalstīm izvesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2023. gada sākuma pārsniedz 200 000 euro.

2.3. Īpašā robežvērtība ievedamo preču vērtībai: no ES dalībvalstīm ievesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 5 000 000 euro 2022. gadā vai, ja nav pārsniegusi, no ES dalībvalstīm ievesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2023. gada sākuma pārsniedz 5 000 000 euro.

2.4. Īpašā robežvērtība izvedamo preču vērtībai: uz ES dalībvalstīm izvesto preču tirdzniecības vērtība ir pārsniegusi 7 000 000 euro 2022. gadā vai, ja nav pārsniegusi, uz ES dalībvalstīm izvesto preču uzkrātā tirdzniecības vērtība no 2023. gada sākuma pārsniedz 7 000 000 euro.

3. Respondentiem uzliktais tiesiskais pienākums:

Pamatojoties uz Statistikas likuma 14. panta pirmo daļu, kas nosaka respondenta pienākumu pēc Pārvaldes pieprasījuma noteiktajā termiņā, formā un apjomā sniegt patiesus datus, lai nodrošinātu Oficiālajā statistiskas programmā noteiktās informācijas sagatavošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumu Nr. 741 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2023.–2025. gadam" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 741) pielikuma 3.1. punktu un izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (turpmāk – Regula Nr. 2019/2152) noteikto, Pārvalde uzliek respondentiem pienākumu iesniegt par 2023. gadu šādas ikmēneša aizpildītas veidlapas šādos termiņos:

Respondentu viedoklis un argumenti nav noskaidroti, jo pienākums iesniegt aizpildītās veidlapas noteikts, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 741 pielikuma 3.1. punkta izpildi un Regulā Nr. 2019/2152 noteiktās minimālās prasības.

Līdz ar to Pārvalde atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktam uzskata, ka respondentu viedokļa noskaidrošana nav adekvāta, ņemot vērā vispārīgā administratīvā akta skarto plašo un nenoteikto personu loku, kā arī apstākli, ka iepriekšminētās regulas prasības Latvijas Republikai ir obligāti izpildāmas.

5.1. No respondentiem pieprasāmā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu Oficiālajā statistikas programmā 2023. – 2025. gadam noteiktās informācijas sagatavošanu saskaņā ar MK noteikumu Nr. 741 pielikuma 3.1. punktu un izpildītu Regulā Nr. 2019/2152 noteikto.

5.2. Pārvalde daļu informācijas, kuru saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 741 3.1. punktu nepieciešams saņemt no respondentiem, saskaņā ar Statistikas likuma 15. panta otro daļu iegūst no administratīvo datu avotiem (reģistri, datubāzes, informācijas sistēmas un citi informācijas avoti). Tādējādi, izvairoties no vienas un tās pašas informācijas vairākkārtējas pieprasīšanas un, atbilstoši Eiropas statistikas prakses kodeksa 9. principam, respondentu noslodze tiek samazināta.

5.3. Respondentiem pieprasīto informāciju nav iespējams iegūt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo respondentu tiesības vai tiesiskās intereses, proti, nav iespējams pilnībā saņemt šādu informāciju no administratīvajiem datu avotiem, jo:

5.3.1. administratīvie datu avoti datu klasificēšanai izmanto klasifikācijas, kas nav saderīgas ar vispāratzītām vai tiesību aktos noteiktajām statistiskajām klasifikācijām;

5.3.2. datus no administratīvajiem datu avotiem nevar iegūt oficiālās statistikas nodrošināšanai noteiktajos apstrādes un publicēšanas termiņos.

5.4. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13. pantam labums, kuru sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti respondentiem, ir lielāks nekā respondentu tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums. Izmantojot respondentiem pieprasītos datus, Pārvalde apkopos statistisko informāciju, ko Saeima, valdība, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un starptautiskās organizācijas izmanto kā bāzi analīzei, lēmumu pieņemšanai, plānošanai, prognozei un vadīšanai; zinātniskās organizācijas – kā datu avotu pētījumu veikšanai; universitātes, koledžas un citas izglītības iestādes – mācību procesā; sabiedrība kopumā – domu apmaiņas veicināšanai un demokratizācijas procesā. Šāds datu apjoms nepieciešams arī tādēļ, lai šos datus varētu izmantot ekonomisko un sociālo jautājumu analīzē, stratēģiju izstrādē un izpildes uzraudzībā, ļautu izteikt zinātniski pamatotas prognozes par vairākām valstiski svarīgām nozarēm.

5.5. Respondentiem pieprasītā informācija, atbilstoši Eiropas Statistikas Prakses kodeksa 9. principam, dažādības un detalizācijas ziņā nepārsniedz minimālās prasības, kas nepieciešamas, lai saskaņā ar Statistikas likumu nodrošinātu oficiālo statistiku.

5.6. Respondentiem pieprasītās veidlapas iesniedz visi konkrētās izlases respondenti, tādējādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 6. pantam, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, Pārvalde pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem – atšķirīgus lēmumus).

Respondenti aizpildītas veidlapas iesniedz vienā no šādiem veidiem:

– elektroniski, izmantojot Pārvaldes pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Centrālās statistikas pārvaldes informācijas sistēma" elektronisko datu vākšanas apakšsistēmu (https://e.csb.gov.lv);

– vai papīra formā, ja datu ierakstu skaits veidlapā vienā periodā nepārsniedz 15 rindas, nosūtot Pārvaldei pa pastu (Lāčplēša ielā 1, Rīgā, LV–1010).

Saskaņā ar Statistikas likuma 17. panta pirmo daļu no respondentiem iegūtos datus izmanto oficiālās statistikas nodrošināšanai, izņemot Statistikas likuma 25. un 26. pantā noteiktos gadījumus.

Statistikas iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, to sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

Pārvaldes nodarbinātajiem aizliegts izpaust datus un citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus. Šajā daļā noteiktais attiecas arī uz personām, kuras uz laiku ir iesaistītas oficiālās statistikas nodrošināšanā vai ar kurām izbeigtas darba vai dienesta tiesiskās attiecības.

Administratīvais akts tiek paziņots ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Administratīvais akts stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmo daļu un Statistikas likuma 4. panta ceturto daļu, šo administratīvo aktu var apstrīdēt Pārvaldes priekšniecei viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās brīža, iesniedzot iesniegumu Pārvaldei.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka vietnieks N. Tālers