ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidenta uzruna. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.02.1995., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33843
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Valsts prezidenta uzruna
Cienījamie cilvēces gara un miesas glābēji!
Var jau būt, ka šajā apsveikuma teikumā viens otrs saskatīs zināmu pārspīlējumu, bet tik tiešām es esmu pārliecināts, ka tas tā ir. Jums ir bijis grūts, sarežģīts un atbildīgs ceļš uz savu šīsdienas vārdu — Latvijas Medicīnas akadēmija. Pateicoties jūsu lepnajam garam, patstāvībai un uzņēmībai, jūs godam esat šo nosaukumu pelnījuši.
Šie gadi Latvijai ir raksturīgi ar jubilejas reizēm. Es lepojos par savu tautu un valsti, kura ir spējusi šīs savas jubilejas godam atzīmēt. Es izjutu lepnumu un cieņu par mūsu ārstu saimi, raugoties, kā jūs šodien kāpāt uz šīs skatuves. Esmu pārliecināts, ka mūsu valsts cilvēku veselība un nākotne ir drošās rokās. Jūs esat devuši sabiedrībai ne tikai ārstus. No jūsu vidus ir nākuši zinātnieki, rakstnieki, mākslinieki un daudzu citu nozaru pārstāvji. Un vienmēr jūs lepni esat nesuši šo vārdu ārsts.
Šodien man jums gribētos vēlēt vispirms jau augstu profesionalitāti, lielu cilvēkmīlestību un mazlietiņ humora. Katrs cilvēks zināmā mērā jau sevi uzskata par ārstu, viens otrs sevi uzskata pat gudrāku par ārstu. Tomēr bez jums cilvēce nespētu pastāvēt. Es gribētu, lai mūsu valstī, kad mazmeitiņa jautās vectētiņam: kad tad tu būsi vecs, lai vectētiņš nesāktu stāstīt — tad, kad man šur un tur kaut kas vilks, spiedīs un sāpēs, bet lai viņš teiktu — tad, kad manā jubilejas reizē sveču vērtība būs lielāka par tortes vērtību, tad, mazmeitiņ, es būšu vecs. Es gribētu, lai jūs mūžam spētu saglabāt optimismu, cilvēkmīlestību, gaišu skatu uz dzīvi, un mēs jums atbildēsim ar to pašu. Paldies!