Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē — ne vairs juridisks, bet gan politisks jautājums

Svētdien, 5.februārī, atgriezušies no Strasbūras, Latvijas paralamentārieši Eiropas Padomē Andrejs Panteļējevs un Aivars Endziņš vakar, 6.februārī, preses konferencē tikās ar žurnālistiem.

Latvijas delegācijas vadītājs Andrejs Panteļējevs teica, ka sekmīgi noslēgts gandrīz trīs gadus ilgs Latvijas delegācijas darba posms Strasbūrā — Eiropas Padomes īpašā viesa statusā. A.Panteļējevs atgādināja, ka pašu pirmo Latvijas delegāciju Strasbūrā vadījis Georgs Andrejevs. A.Panteļējevs atzīmēja G.Andrējeva lielo veikumu, iepzīstinot Eiropas Padomes dalībvalstu delegācijas ar Baltijas valstu pusgadsimtu ilgās okupācijas patiesajām sekām. Tobrīd, pirms trim gadiem, tas daudziem Eiropas Padomes dalībvalstu delegātiem bija kas jauns un grūti aptverams. Šis pirmais Baltijas valstu klātbūtnes posms Strasbūrā noslēdzās ar Igaunijas uzņemšanu, kas Andreja Panteļējeva vērtējumā, bijusi īpaši smaga un nozīmīga. Tieši ar Igaunijas uzņemšanu Eiropas Padomē šīs autoritatīvās starptautiskās organizācijas dalībvalstīm un Eiropai kopumā vajadzēja saprast dramatiskās pārmaiņas, kas gandrīz piecdesmit padomju okupācijas gados notikušas Balijas valstīs.

Pirmā no Baltijas valstīm Eiropas Padomē tika uzņemta Lietuva, taču šajā mūsu kaimiņvalstī, kā zināms, ir daudz labvēlīgāka demogrāfiskā situācija nekā Igaunijā un Latvijā. Līdz ar to Lietuvai bija iespējams pieņemt arī daudz liberālāku Pilsonības likumu un šajā sakarā mūsu dienvidu kaimiņvalsts uzņemšana tā nepiesaistīja uzmanību. Pēc Igaunijas uzņemšanas Eiropas Padomē, Andreja Panteļējeva vērtējumā, Latvijas uzņemšana jau bija ne vairs juridisks, bet gan politisks jautājums.

Andrejs Panteļējevs plašāk pakavējās pie Latvijai maksimāli labvēlīgā 31.janvāra balsojuma — kad visu Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvji vienprātīgi atbalstīja Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā. A.Panteļējevs to izskaidroja, pirmkārt, ar Latvijas uzņemšanas ļoti ilgo sagatavošanas procesu — tā laikā visas Eiropas Padomes dalībvalstis varējušas pietiekami plaši iepazīties ar reālo stāvokli Latvijā. Otrkārt, Eiropas Padome ir "atbrīvojusies no iluzorās attieksmes pret Krieviju un nosvērtāk izvērtē no Krievijas nākošo informāciju" — teica Andrejs Panteļējevs, domājot arī Krievijas puses izplatīto dezinformāciju par Latvijā it kā pastāvošajiem cilvēka tiesību pārkāpumiem. Dīvainā kārtā, Latvijai maksimāli labvēlīgu balsojumu sekmējis arī Krievijas Domes deputāts Vladimirs Žirinovskis ar savu šovinistisko, rupjiem izdomājumiem un apmelojumiem piesātināto runu. Šis dīvainis Strasbūrā iztēlojis latviešus par primitīvu tautu, kas kaut cik pakāpusies saulītē vienīgi pēc savas brīvprātīgās iestāšanās" (Žirinovska apgalvojumā) Padomju Savienībā. V.Žirinovska uzstāšanās bijusi tik ambicioza un dumja, ka izplenījusies daudzu Eiropas Padomes locekļu nosodījumu. Luksemburgas delegāte pat teikusi, ka katrai institūcijai nepieciešams savs klauns un ka Eiropas Padomē šādu klauna lomu spoži pildot Žirnovskis. Līdz ar to arī gluži cilvēcīgi saprotams, ka neviens nopietns politiķis nevēlējās kaut iztālēm stāvēt Žirinovskim tuvās pozīcijās.

Andrejs Panteļējevs un Aivars Endziņš pakavējās arī pie zināmās nervozitātes pirms Latvijai izšķirošā balsojuma Eiropas Padomes politiskajā komitejā, kur jau sagatavotajiem dokumentiem bija iesniegti pieci labojumi (no tiem triju autore bija Nīderlandes pārstāve — sociāliste). Šie labojumi akceptēšanas gadījumā būtībā apstiprinātu diskriminācijas pastāvēšanu valodu jomā Latvijā un pieprasītu aizliegt jebkāda veida valodas inspekcijas un valodas zināšanu kontroles. Par laimi, Latvijas delegātiem šos labojumus izdevās novērst.

"Mani sarūgtināja šo labojumu avots — ARD televīzijas reportāža" — teica A.Panteļējevs, piebilstot, ka mūsu politiķiem turpmāk acīmredzot jābūt uzmanīgākiem kontaktos ar Rietumu informācijas līdzekļiem. Nav izslēgta iespēja, ka arī turpmāk dažs labs no viņiem centīsies melīgi attēlot Latvijas norises.

Atbildot uz "LV" jautājumu, vai viņi pieļauj sabiedrībā pastāvošo viedokli, ka ARD provokatoriskā reportāža bija Krievijas speciālo dienestu inspirēta, A.Panteļējevs un A.Endziņš atsaucās uz ARD grūto finansiālo situāciju. "Šī stacija pašlaik paniski meklē sev finansēšanas avotus un tātad nav īpaši izvēlīga, kuru no pamestajiem salmiņiem satvert" — teica A.Panteļējevs. Taču principā ne A.Panteļejevs, ne A.Endziņš neizslēdza arī "LV" pārstāvja pieminēto versiju, kas tika minēta kontekstā ar agrākajiem Latvijas apmelojumiem ASV žurnālā "Life" un citos Rietumu izdevumos.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"