2. februāra plenārsēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.18.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Tātad sākam ar Prezidija ziņojumiem. Saeimas deputāti Gundars Bērziņš, Gunārs Resnais, Pauls Putniņš, Oskars Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Aivars Berķis iesnieguši likumprojektu "Grozījums likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"". Prezidija ierosinājums – šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1985.gada 1.septembra Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas konvencijai". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk. Juridiskā komisija ir iesniegusi likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jā, Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Pēdējie grozījumi likumā par zemes reformu pilsētās tika izdarīti 1994.gada 13.decembrī. Pirms tam apmēram četrus mēnešus mēs turējām spriedzē visu Latvijas sabiedrību, nevarēdami pieņemt šo likumprojektu, un nu, pēc nepilniem diviem mēnešiem, atkal jauns grozījums, kurš nav apsvērts ne Centrālajā zemes komisijā, ne Ministru kabinetā, ne Valsts zemes dienestā, kuri faktiski vada šo zemes reformu. Cienījamie deputāti, es jums gribu paskaidrot, kāpēc es iebilstu kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja pret šāda likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā un nodošanu komisijām pirms rūpīgas izvērtēšanas Ministru kabinetā. Redziet, ļoti daudziem cilvēkiem ir jau zeme piešķirta īpašumā ar zemes komisiju lēmumu, lielai daļai ir piešķirti jau ar pašvaldību lēmumu šie zemes gabali pilsētās, un šajā likumā, tajā mazajā rindiņā, kas te ir ierakstīta grozījumā, nav nekas pateikts, no kura mirkļa tad mēs atcelsim līdzšinējo kārtību un atsavināsim zemi valsts labā par sertifikātiem, tas nozīmē – samaksājot īpašniekam, un grozīsim visu līdzšinējo kārtību. Līdz šim bija noteikts, par ko un kādu bijušo īpašnieku zemes daļu var reģistrēt uz valsts vārda, ja valstij ir liela nepieciešamība. Tie bija ceļi, tilti, tuneļi, īpaši aizsargājami dabas objekti. Bet, ja īpašnieks tam nepiekrīt, ja viņam neiedod zemi citā vietā, vai arī nepiekrīt kompensācijai, tad šie objekti ir jāatsavina piespiedu atsavināšanas kārtībā. Par to ir īpašs likums, un šādā gadījumā valsts samaksā naudā. Bet, lūk, zemi zem dzīvokļiem, zem daudzdzīvokļu mājām, pēkšņi valsts grib reģistrēt uz sava vārda, samaksājot īpašniekam tikai kompensācijas sertifikātus. Tā ir ierakstīts šajā labojuma. Nelaime ir arī tā, ka cilvēki jau ir izgatavojuši plānus, ir sameklējuši arhīva izziņas, ir pat maksājuši atsevišķām tautas deputātu padomēm par lēmumu pieņemšanu, un šīs summas ir ārkārtīgi lielas. Kas viņiem tās atmaksās, ja viņi saņems par savu zemes īpašumu nu, piemēram, 30 latus un varēs tos... tas ir 30 sertifikātus un varēs tos pārdot pēc pašreizējās cenas par 90 latiem. Šie ieņēmumi viņiem nesedz to, ko viņi ir izdevuši jau līdz šim. Tādēļ, cienījamie deputāti, es ļoti lūdzu jūs apsvērt un nebalsot politiski. Nevar pieņemt tādu lēmumu un pēkšņi iekļaut dienas kārtībā un nodot komisijām šādu likumprojektu, kas sagroza visu līdzšinējo kārtību. Acīmredzot šie grozījumi ir iekļauti tādēļ, ka Saeimas apspriešanā ir nonācis likums par dzīvokļu privatizāciju. Jā, protams, tas ir ļoti svarīgs likums, bet šajā likumā ir jau iesniegti daudzi labojumi, kuri sakārto dzīvokļu privatizācijas likumu atbilstoši līdzšinējai zemes reformai. Un tāpēc, ka cilvēkiem tā vai tā, ja viņi lielā skaitā privatizēs kādu daudzdzīvokļu namu, būs savā starpā jākooperējās, nokārtojot gan bēniņu telpu izmantošanu, gan jumta labošanu un trepju telpu slaucīšanu, šajā gadījumā visiem šiem pakalpojumiem varētu pievienot arī zemes nomu vai zemes izpirkšanu zem daudzstāvu nama. Rēķinieties, kas notiks, ja īpašniekam ir jau aprēķināts, ir jau izgatavots zemes plāns, viņš ir jāpārmēra, jāpārtaisa un praktiski ir jāapstādina visās pilsētās zemes reformas gaita! Es uzskatu, ka šādos apstākļos, kad mēs neizsvērti, nesaskaņojot ar atbildīgām institūcijām, sākam grozīt likumus pašos pamatos un pēc būtības, nevar srtādāt līdzšinējās institūcijjas, kam ir uzticēta zemes reformas vadība, tas ir, gan Valsts zemes dienests, gan Centrālā zemes komisija. Un tagad padomāsim, kam no tā visa paliks labāk, ja mēs šo likumu pieņemsim. Vai tiem, kas privatizēs dzīvokli? Nē, viņiem nekāda labuma no šāda likuma nav. Vai valstij? Valstij būs tikai nekārtības, jo valstij ir jādomā par saviem iedzīvotājiem un nevis par ko citu. Un visbeidzot es gribu piebilst, ka šis likums nav pieņemams arī tāpēc, ka šī zemes nodošana valstij ir paredzēta par sertifikātiem, kuriem jau sen nav vērtības, kurus pārdod viena juridiska persona otrai, kā par radio un televīziju saka, paketēs. Tikpat labi es varētu teikt, ka maisos, ķīpās pārdod, viņiem nav nekādas vērtības. Un šādu labojumu nedrīkstētu šodien pieņemt, šādu likumprojektu nedrīkstētu uzņemt Saeimas plenārsēžu dienas kārtībā. Aicinu jūs to noraidīt!

Sēdes vadītājs. Nākamais runāt pieteicies Viesturs Pauls Karnups, LNNK.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu noraidīt šo likumprojektu, jo viņš ir, pirmkārt, par agru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šonedēļ sāk izskatīt vispār likumprojektu par dzīvojamo telpu privatizāciju, un tieši šo jautājumu par zemi, ja tā pieder privātpersonām, fiziskajām personām vai juridiskajām personām, par to, kādā veidā dzīvojamās ēkas varētu privatizēt, kopā ar zemi vai bez zemes, šo konceptuālo jautājumu mēs pašlaik komisijā izskatām. Šis likumprojekts steidzas pa priekšu un liek šai dzīvojamo ēku privatizācijai jau iepriekš rāmjus, robežas un virzienus. Principā šis labojums izsauc otro nacionalizāciju piespiedu kārtā, kā bija 1940. un 1945.gadā, jo šeit ir runa par to, ka valsts pārņem to zemi, ko mēs nupat esam atdevuši atpakaļ īpašniekiem, piespiedu kārtā to atsavina. Un es aicinātu deputātus šo likumprojektu vispār noraidīt. Un tad, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegs pirmajam lasījumam likumprojektu par dzīvokļu privatizāciju, tam būs līdzi attiecīgas izmaiņas citos likumos, lai varētu saskaņot veselu paketi un lai viss būtu pareizā kārtībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais — Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcija!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Es pilnībā pievienojos iepriekšējo runātāju izteiktajam viedoklim un gribu minēt vēl vienu argumentu par labu tam, ka šis likumprojekts nebūtu nododams izskatīšanai komisijās. Saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli, ja kāds likumprojekts prasa no valsts budžeta papildu izdevumus, tad likumprojektam, kurš paredz šādas izmaksas, ir jāparedz konkrēti avoti, finansēšanas avoti, lai varētu vadīt perspektīvos izdevumus. Šim likumprojektam nav pievienots šāds dokuments. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tik tiešām vienīgais iemesls, kādēļ Juridiskā komisija ir izstrādājusi šādus grozījumus likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, ir tas, ka Juridiskā komisija, izskatot dzīvokļu privatizācijas likumprojektu kā otrā komisija, uzskata, ka šīs komisijas locekļu vairākums uzskata, ka jāiet šis otrreizējās nacionalizācijas ceļš. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura ir atbildīga par dzīvokļu privatizācijas likumu, konceptuāli vēl nav izlēmusi, kādu ceļu iet, bet katrā ziņā komisijas locekļu vairākums neatbalsta šo ceļu. Tādēļ, godātie kolēģi, es personīgi aicinu nesteigties, neradīt sajukumu mūsu valsts iedzīvotājos, nemainīt likumdošanu un nenodot šo likumprojektu komisijām. Un noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies? Līdz ar to debates par šo jautājumu ir izbeigtas. Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 45, atturas — 11. Līdz ar to šis likumprojekts tālāk virzīts netiek.

Nākamais ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par grozījumiem operatīvās darbības likumā". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvesvidi". Saeimas Prezidija ierosinājums ir nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav.

Tālāk Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Jā, vārds tiek dots debatēm Jānim Lagzdiņam, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi deputāti! Es runāšu kā komisijas pārstāvis. Komisija ir iesniegusi Prezidijam iesniegumu ar ierosinājumu, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta 1.punktu, šajā gadījumā, kad komisija pati ir izstrādājusi likumprojektu un tas ir saskaņots ar valsts resoriem, ministrijām un politiskajām frakcijām, šo likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Šādu kārtību paredz Kārtības ruļļa 86.pants. Lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas ierosinājumu!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts. Šis likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tālāk — darba kārtības jautājums par atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam. Saeimas Prezidijs šo vēstuli saņēma 24.janvārī, un atbilstoši Satversmes 29.pantam mums šis jautājums ir jāceļ priekšā Saeimai nākošajā Saeimas sēdē. Tātad šodien katrā ziņā.

Vārds Andrejam Krastiņam, LNNK frakcija!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Neiedziļinoties politiskajās niansēs, kas skar šo jautājumu, es tomēr nevaru piekrist saviem kolēģiem Prezidijā, kaut gan es arī tur esmu. Rūpīgāk papētot šos dokumentus un pavaddokumentus, ir pilnīgi skaidrs, ka šīs atklātās vēstules izskatīšanai plenārsēdē nav nekāda pamata.

Pirmkārt, no Saeimas Prezidija atzinuma izriet, ka Prezidijs ir saņēmis Augstākās tiesas tiesneša Jaunbelzēja vēstuli un tai pievienoto deputāta Rubika atklāto vēstuli. Es gribu teikt, ka nevis Prezidijs ir saņēmis, bet godājamais Gorbunova kungs, Saeimas priekšsēdētājs, ir saņēmis tiesājamā Rubika atklāto vēstuli, kura tiek nosūtīta adresātam ar pavadrakstu, ko tiešām ir parakstījis tiesnesis Jaunbelzējs. Tā nav vēstule. Tā ir dokumenta sastāvdaļa — pavadraksts, no kura nekas neizriet. Tas ir, ar to tikai tiek pavadīts dokuments. Tādējādi 5.Saeimas Kārtības rullī nav neviens vārds teikts, ka atklātās vēstules, kuras katru dienu Saeimā ienāk desmitiem un vienas sesijas laikā — simtiem, būtu jāizskata Saeimas plenārsēdē. Šāda panta nav. Šādi dokumenti Saeimas plenārsēdē netiek izskatīti. Šī atklātā vēstule ir adresēta nevis Saeimai, nevis Saeimas Prezidijam, ne kādai no Saeimas komisijām, bet tieši personīgi Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. Ja viņš uzskata, ka šo vēstuli ir nepieciešams izskatīt tālāk, dot kaut kādu virzību, mums ir šī Pilsoņu iesniegumu nodaļa, kuru vada Dreģes kundze, mums ir Mandātu komisija, kuru vada Budovska kungs. Gorbunova kungs varēja nosūtīt šo vēstuli tām. Protams, te ir politisks pamats. Bet es domāju, mums ir Kārtības rullis un tiesājamais Rubika kungs ir gluži tāds pats tiesājamis kā jebkurš cits, kurš pašlaik atrodas Izmeklēšanas cietumā. Ja viņi visi sāks rakstīt atklātās vēstules, tad mums katrreiz tās būtu jāizskata šeit, Saeimā. Tas ir precedents.

Otrkārt, šā jautājuma otra puse, tiesiska puse. Par to, vai Saeimai tagad būtu jālemj, kā tas ir minēts lēmuma projektā, par Rubika kunga tālāku paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu. Visā šajā atklātajā vēstulē un arī iepriekšējos jautājumos, kas arī izriet no Augstākās tiesas lēmumiem, no 1994.gada 6.jūlija Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmuma, šeit ir nobīde laikā un telpā.

Pirmkārt, par Rubika kunga apcietināšanu tika izlemts tad, kad nebija vēl 5.Saeimas un kad viņš vēl nebija ievēlēts par 5.Saeimas deputātu. 5.Saeima ar savu lēmumu nodeva viņu tiesāšanai. Līdz ar to visa rīcība ar Rubika kungu, viņa paturēšana apcietinājumā, drošības līdzekļa izmainīšana, drošības līdzekļa atcelšana no tā brīža ir mūsu Augstākās tiesas kompetencē. Un Augstākā tiesa nav griezusies pie Saeimas, lūgusi Saeimas speciālu lēmumu, lai šis Rubika kunga drošības līdzeklis tiktu tādā vai savādākā veidā izmainīts. Tas daļēji arī atbilst mūsu Juridiskā biroja atzinumam, kur ir vairāki varianti izklāstīti, bet arī tur ir diezgan strikti noteikts, ka šis gadījums neattiecas uz tiem mūsu Kārtības ruļļa pantiem, kurus min tiesājamais Rubiks savā atklātajā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam. Līdz ar to es aicinu godājamos kolēģus atstāt bez izskatīšanas šo Saeimas lēmumu un šajā jautājumā nepieņemt lēmumu par šīs atklātās vēstules, kas adresēta Gorbunova kungam, nosūtīšanu Mandātu komisijai, bet nodot to atpakaļ vēstules saņēmējam tālākai rīcībai ar šo atklāto vēstuli gluži tādā pašā veidā, kā ar citām atklātajām vēstulēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.Nākamais ir Filips Stroganovs, frakcija "Līdztiesība"!

F.Stroganovs (L). Cienījamie kolēģi! Šodien mums nevajag runāt ne par kādām vēstulēm. Krastiņa kungs nezina Satversmi mūsu valstī. Šodien mums vajag runāt par Satversmi un tikai par Satversmi. Neiet runa par Rubiku. Iet runa par Satversmi. 29. pants prasa, lai jautājumus par katru deputātu risinātu pirmajā plenārsēdē. Un Augstākā tiesa pat neiedeva dokumentus Saeimai, tātad viņi vainīgi. Mēs nezinām, ka mūsu deputāts sēž ceturto gadu cietumā? Vai zinām, bet negribam risināt šo jautājumu? Tā, kā prasa Satversme. Vienreiz mums vajag risināt šo jautājumu! Pietiek mums spēlēt šeit, vai mēs nevaram izlasīt Satversmes 29. pantu, kā tas prasa. Es domāju, tikai tad, kad mēs risināsim visus jautājumus tā, kā prasa mūsu galvenais dokuments — Satversme, mēs varēsim izbūvēt mums demokrātisku un tiesisku valsti un nebūs tā, ka nekur mēs neaiziesim.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Leonardam Stašam, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

L.Stašs (TPA). Es negribu Rubiku ne apvainot, ne attaisnot.Bet tomēr, ja mēs attaisnojam Zīgerista prombūtni un izskatām jautājumu par viņu, vai viņš var būt Saeimas deputāts vai nevar, tad arī laikam mums ir jāizskata Rubika lieta. Jo galu galā paralēles ir ļoti līdzīgas. Ļoti līdzīgas. Un tomēr te gribot negribot jāpiekrīt Stroganova kungam, ka mēs te nerunājam par Rubiku, bet mums jārunā par Satversmi. Es arī negribētu būt apcietinājumā un negribētu, lai mani turētu tur kā deputātu bez Saeimas sankcijas. Tomēr mums ir Satversme, kuras pantos ir teikts, ka deputāts bez Saeimas piekrišanas nevar būt apcietinājumā. Tā ir viena lieta. Tātad tas ir jāizlemj tomēr Saeimai, un te nav ko vilcināties, un tā tālāk. Bet man izbrīnu rada, kā es jau preses konferencē teicu, pēdējās rindas, kur devis Gorbunovam paskaidrojumu Juridiskā biroja vadītājs: "Vienlaikus jāatzīst, ka pat līdz šim brīdim Saeimas Prezidijs nav saņēmis attiecīga rakstura paziņojumu par deputāta Rubika atrašanos apcietinājumā."

Nu, mīļie cilvēki, kas pie mums notiek? Vai tas nav farizejums? Vai tas nav farizejisms galu galā? Mēs nezinājām līdz šim laikam, ka Rubiks atrodas apcietinājumā, kamēr nesaņēmām Rubika atklāto vēstuli! Mīļie cilvēki! Kā tas notiek! Man šajā jautājumā, šajā lietā ir viens liels lūgums Gravas — Kreitusas kundzei. Jūs esat vēsturniece, es domāju, ka jūs savā darbā turpmāk arī kādreiz tomēr atspoguļosiet mūsu neatkarīgās Latvijas tiesisko vēsturi Saeimā — kā tas tapa un kā tas viss notika. Es domāju, ka tā būs ļoti laba mācība turpmākajām paaudzēm un turpmākajai Saemai. Pie viena vēl es jūs lūdzu, Gravas kundze, es domāju, pie reizes, kad jums būs visi tie dokumenti, kad jūs nokārtosit to priekš Latvijas un Saeimas vēstures, aizsūtiet, lūdzu, šos materiālus uz Ginesa rekordu komiteju. Aizsūtiet! Es domāju, ka Latvijai pienākas un Rubika lietā noteikti tā būs Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta, jo jau četrus gadus Rubiks, viens sīks partijas funkcionārs, kurš pusgadu, nu, gadu nenostrādāja, tagad jau gandrīz četrus gadus atrodas izmeklēšanā, apcietinājumā un tā tālāk. Esiet tik laipni! Es domāju, ka tam, lai apmaksātu jums izdevumus, pasta izdevumus un jūsu izdevumus, kādi jums radīsies, vēl ir no Inkēna kunga komisijas laikiem, kura radīja "Latvijas tēlu", ir palikusi kaut kāda nauda. Es domāju, ka naudu Prezidijs atradīs un apmaksās šo lietu. Jo tas tomēr "Latvijas tēla" sejas vaibstos vienu lieku štrihu ienesīs, tādu patiesu štrihu, lai tas "Latvijas tēls" tiešām izskatītos tāds, kāds tas tiešām arī ir.

Sēdes vadītājs.Nākamajam vārds vēlreiz Andrejam Krastiņam, LNNK!

A.Krastiņš (LNNK). Godātais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Es domāju, būsim patiesi pret īstenību un tomēr secināsim, ka mēs šeit, Saeimā, neizskatām idejas, bet mēs izskatām dokumentus. Tātad jūsu izskatīšanai ir iesniegti divi dokumenti. Jaunbelzēja kunga parakstītais kancelejas dokuments—pavadvēstule, kas norāda, uz cik lapām un kā aploksnē ir nosūtīta Rubika kunga atklātā vēstule, un Rubika kunga atklātā vēstule, kas ir adresēta personīgi Gorbunovam. Ja jūs uzmanīgi izlasīsit šo vēstuli, tad jūs neatradīsit nevienu rindu, kurā Rubika kungs lūgtu mainīt viņam drošības līdzekli. Viņš šajā vēstulē tikai lūdz izskaidrot kad, kādā veidā un kas ir skatījis, kas ir kaut ko noraidījis, un tamlīdzīgi. Viņš nelūdz viņam mainīt drošības līdzekli vai vēl vairāk.

Nākamais. Godājamie kolēģi, es domāju, ka spriedelēšanai, ko skatīt, kā skatīt, kurš labāk pazīst Satversmi, kurš sliktāk, te nav vietas. Mums ir jārīkojas. Mūsu procesuālajai rīcībai pašlaik ir jāatbilst Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rullim. Tā mums arī ir jārīkojas un attiecīgie lēmumi ir jāpieņem. Protams, mēs varam te sekot godājamā Staša kunga aicinājumam novietot turpat, kur atrodas Rubika kungs, visus pārējos partijas funkcionārus. Es domāju, ka Staša kungs pārspīlē. Tas nav jādara un nav viņi jāsēdina cietumā pie Rubika kunga uz četriem vai pat vairāk gadiem, un tā tālāk. Te dažādi visu var iztulkot. Un politiskas diskusijas var izvērst. Bet es domāju, ka te vienkārši nav vērts kavēt laiku. Ja Rubika kungs kā Saeimas deputāts, kad Saeima ir atzinusi viņa deputāta mandātu, vērsīsies pie godājamās Saeimas ar iesniegumu grozīt viņam drošības līdzekli, kamēr viņš ir tiesājamā statusā un atrodas Latvijas Republikas Augstākās tiesas rīcībā, mūsu svēts pienākums būs izskatīt kolēģa Rubika iesniegumu par drošības līdzekļa maiņu. Kamēr šāda iesnieguma mūsu rīcībā nav, mēs nevaram vadīties no personīgas vēstules, kur gan rakstīts, ka tā ir atklāta vēstule. Te ir domāts, ka viņu lasīt var jebkurš, bet pie tam nav ne ar vārdu lūgts, lai mainītu vai grozītu drošības līdzekli. Mēs taču nevaram iet pret šī cilvēka gribu, kurš tikai lūdz izskaidrot, kad ir pieņemts lēmums.

Šeit jau iepriekš tika minēts, ka Saeima nav saņēmusi nekādu paziņojumu par apcietinājumu. Gluži pretēji, jūsu dokumentiem ir pievienots dokuments, 1994.gada pavasara sesijā izskatītais dokuments nr.701, datēts ar 9.jūliju, un te nav vajadzīga vēstule. Latvijas Republikas Augstākā tiesa neraksta vēstules, izņemot saimnieciskos darījumos. Tiesas kompetenci izsaka spriedumi un lēmumi. Un tāpēc ir šis Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijas lēmums, kurā melns uz balta rakstīts, ka šis lūgums par drošības līdzekļa maiņu tiesājamam Rubikam ir noraidīts, šis lūgums par personīgo galvojumu, lūgums atbrīvot viņu no apcietinājuma ir noraidīts. Šis jautājums jau ir izlemts tiesas kompetencē. Un nav ko te piesaukt Satversmi, un nav ko te piesaukt Kārtības rulli, un tā tālāk, un tā tālāk. Šis jautājums ir izlemts pēc būtības un saskaņā ar likumu. Un, ja mēs gribam šajā jautājumā ieviest kaut kādus grozījumus, mums ir jārīkojas pēc būtības un saskaņā ar likumu. Tad, kad mēs saņemsim iesniegumu par drošības līdzekļa grozīšanu, tad arī attiecīgi Saeima — tas būs viņas kompetencē — varēs izskatīt šo jautājumu, bet ne agrāk. Tāpēc es domāju, ka te nav ko celt politiskas kaislības, bet vienkārši vajag rīkoties pēc likuma un šo vēstuli jeb šo dokumentu turpmāk neizskatīt. Un es lūdzu saskaņā arī ar mūsu Kārtības ruļļa 135.pantu par manu ierosinājumu balsot kā par pirmo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jānim Urbanovičam, Tautsaimnieku politiskā apvienība! (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Es neesmu pieteicies, tikai aiznesu Staša pieteikumu.") Viens ir jūs pieteicis. Atvainojiet! Tādā gadījumā tālāk vārds ir Odisejam Kostandam, tautas kustība "Latvijai"! Skaidrs. Urbanoviča kungs atnesa sava sola biedra Leonarda Staša pieteikumu. Lūdzu, Kostandas kungs!

O.Kostanda (TK "Latvijai"). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām šo jautājumu sakarā ar apcietinājumā esošā Saeimas deputāta Rubika atklāto vēstuli. Ir, protams, acīmredzot arī kolēģi, deputāti, kas vēlas panākt Rubika atbrīvošanu, un daudzi Rubika aizstāvji vēlēsies citiem iestāstīt, ka Rubiks ir svēts cilvēks, kas visu mūžu esot cīnījies tikai par tautas interesēm. Taču nepateicīgie radikāļi viņu netaisnīgi ieslodzījuši cietumā. Un tā mēs visu laiku atvēlam Rubikam tādu kā tāda mocekļa vietu vai lomu Latvijas vēsturē. Gribot to vai negribot. Un, jo ilgāk velkas garumā šī Rubika prāva, jo lielāks moceklis viņš kļūst. Un turpat vai Jēzus Kristus likteni gaida, sēdēdams cietuma kamerā.

Nesen mēs atcerējāmies 1991.gada janvāra barikāžu dienas un tajā laikā bojā gājušos Latvijas neatkarības aizstāvjus - Slapiņu, Zvaigzni, Mūrnieku, policijas darbiniekus un citus, kuri ziedoja savas dzīvības mūsu valsts labā. Man tomēr šķiet, ka šodien būtu muļķīgs un vispār barikāžu aizstāvjus apkaunojošs lēmums - skatīt šo jautājumu šeit, Saeimā. Jo kāpēc tad gāja bojā toreiz cilvēki? Kurš par to ir atbildīgs? Mēs visi labi atceramies omoniešu nesodīto ālēšanos Latvijā. Mēs labi atceramies, kā tika ieņemts Preses nams. Mēs labi atceramies, kādus paziņojumus 1991.gada janvārī un augustā sniedza tā saucamās glābšanas komitejas, kādus pasākumus "vienlīdzības" nodrošināšanai, kā arī tā saucamo nacionālistisko ekstrēmistu nomierināšanai solīja šo glābšanas komiteju vadītāji. Daudzi vēl atceras arī kompartijas pirmā sekretāra Rubika lielīgo un dižmanīgo uzstāšanos gan televīzijā, gan radio, gan laikrakstos. Un, kad tiekos ar cilvēkiem, man vienmēr prasa - jūs vadījāt Aizsardzības štābu janvāra barikāžu dienās, jūs devāties arestēt Rubiku augusta puča dienās, bet kāpēc neviens netiek sodīts par tā laika noziegumiem? Kāpēc neviens neatbild par Latvijas valsts neatkarības pretinieku organizētajiem pasākumiem? Un man ir kauns, tiešām kauns. Nezinu, kā citiem kolēģiem. Šiem cilvēkiem es varu atbildēt vienīgi to - prasiet Latvijas ģenerālprokuroram, prasiet tiesai. Bet atbildes nav jau vairākus gadus. Mēs patiešām vēlamies saņemt atbildes no prokuratūras, arī no valdības uz daudziem jautājumiem. Piemēram, kādi ir izmeklēšanas rezultāti OMON lietā? Vai tad aizmirsies jau? Vai tiesas farss ar omonieti Parfjonovu tā arī paliks vienīgais veikums šajā jomā? Kāpēc visu tā laika aculiecinieku liecību oriģināli tika atdoti Maskavai, un kurš par to ir atbildīgs? Kurš tad īsti bija šī scenārija autors, kurš deva pavēles šaut uz Latvijas neatkarības aizstāvjiem? Kāpēc nav nekādas reakcijas uz Saeimas Izmeklēšanas komisijas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem, un tā tālāk. Šādu jautājumu ir sakrājies bezgala daudz. Un, jo vairāk laika paiet no 1991.gada notikumiem, jo vairāk mēs redzam, ka acīmredzot mums tā arī būs lemts palikt neziņā. Ir skaidrs, ka laikam nav un nebūs neviena, kas atbildētu par daudzajiem noziegumiem. Domājams, pārāk daudziem Latvijā pat šodien negribētos, ka Rubiks atklātu jaunus faktus par tolaik notikušo.

Par Rubika apcietinājumu. Visās Eiropas valstīs izmeklēšanas apcietinājums ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus vidēji. Tā tas ir Itālijā, Holandē, Francijā. Visā Eiropā laikam būs grūti atrast līdzīgu gadījumu, kad tiesa velkas tik ilgi. Kopējais Nirnbergas kara noziedznieku process neilga vairāk par diviem, divarpus gadiem. Rubika process nu jau sasniedzis četrus gadus. Ilgstošā Rubika tiesas procesa pamatā varētu būt sekojoši cēloņi. Pirmais - var jau būt, ka policija un tiesas iestādes strādājušas pavirši un nav atradušas precīzus pierādījumus pret viņu. Iespējams, varbūt tas noticis ar zināmu aprēķinu. Jebkurā gadījumā te izpaužas mūsu tiesībsargājošo institūciju nepadarītais darbs. Otrkārt, var jau būt, ka tiesas process apzināti tiek vilkts garumā, jo daudziem ir bail no šī tiesas procesa pret Rubiku. Par to liecina daudz kas. Acīmredzot arī šobrīd zināmus krēslus ieņemošas personas baidās, ka Rubiks varētu sniegt kādas jaunas ziņas, kas skartu šīs personas. Tādējādi Rubiks apgrūtinātu viņus vai viņu pašreizējo statusu sabiedrībā. Šodien viss norāda uz to, ka agrāk vai vēlāk — es domāju, ka tas ir dažu mēnešu jautājums, — Rubiks tiks klusi un mierīgi atbrīvots. Tas būs sava veida veikals ar abpusēju norunu un izdevīgumu. Pateicībā par savu atlaišanu Rubiks klusēs un tā arī neatklās patiesību par to, kas tad īsti notika 1991.gada janvārī un augustā. Un šobrīd es domāju, varam teikt diezgan droši, ka, ja Rubiks būtu guvis panākumus, tāpat kā zināmi spēki vispār Padomju Savienībā tolaik, 1991 gada janvārī un augustā, tad daudzi no tiem politiķiem un ierēdņiem, kas šobrīd strādā neatkarīgās Latvijas valsts varas aparātā, tikpat mierīgi šobrīd strādātu, piemēram, Rubika valdībā. Un es domāju, ka daudzi to tā arī apzinās. Līdz ar to Rubika klusēšana un Rubika turēšana apcietinājumā ir vienkārši izdevīga noteiktam cilvēku lokam.

Iespējams, ka šai tiesas prāvas vilkšanai garumā ir arī vēl kāds cits nolūks. Tuvojas 6.Saeimas vēlēšanas, un, kļūstot par aizvien lielāku un lielāku cietēju un mocekli, atrodoties cietuma kamerā, Rubiks noteiktam politiskam spēkam krās politiskos punktus un piesaistīs vēlētāju balsis. To, es domāju, vajag padomāt vienkārši visiem, dažādu politisko partiju pārstāvjiem. Un varētu pat prognozēt tā, ka neilgi pirms vēlēšanām, kā es teicu, tātad pēc dažiem mēnešiem Rubiks tiek atbrīvots no cietuma, kurā arī, starp citu, viņam nemaz tik pārāk ļauni neklājas. Viņam katrā ziņā nav jāmēģina no cietuma mukt kā Pārlielupes cietuma vai Daugavpils cietuma Grīvas cietuma, ieslodzītajiem. Un saprotams, kāpēc. Viņam arī cietumā radīts zināms priviliģēts statuss ar aizbildinājumu, ka viņš jāpasargā varbūt no nacionālistu atriebības alkām vai kaut kā tamlīdzīga. Atceroties tiesas farsu pret omonieti Parfjonovu, līdzīgu rezultātu var paredzēt arī šoreiz. Un pilnīgi iespējams, ka Rubikam piespriedīs pavadīt cietumā tieši tik gadu, cik viņš jau ir pavadījis šobrīd apcietinājumā. Tad tiesnesis brīnīsies un visi teiks: "Jā, tas nu gan patiešām gadās reti, taču redziet, Rubiks savu laiku jau ir atsēdējis!" Es domāju, ka tieši tā tas patlaban briest un tā tas izskatīsies. Tāpēc arī, es domāju, mūs nevienu nepārsteidz un sevišķas emocijas arī šeit, Saeimas zālē, neizraisa šī ieilgusī tiesas prāva pret Rubiku, kādreizējo kompartijas aktīvistu un joprojām pārliecinātu komunistu, kurš atklāti sludina marksisma-ļeņinisma idejas, lai gan es domāju, ka viņam vajadzētu varbūt rādīt paraugu, priekšzīmi visiem citiem kompartijas un arī čekas darbiniekiem — vienkārši atklāti nožēlot to, ko viņš ir paveicis, to, ko viņš ir darījis, un pārdomāt, kā viņš strādās un dzīvos turpmāk. Jo visā pasaulē komunistiskā ideoloģija ir atzīta par tikpat noziedzīgu kā nacionālsociālisma ideoloģija. Arī komunistiskās ideoloģijas vārdā tika izvērsts genocīds pret miljoniem cilvēku, to vidū arī pret latviešu tautu. Bet šodien, kad šis jautājums ir izvirzījies Saeimā, izvērtējot šo amorālo rīcību no to puses, kas iztēlo Rubiku par nevainīgu cietēju, kā mocekli un prasa atbrīvot viņu no cietuma, jāteic, ka, no otras puses, tikpat amorāli rīkojas, manuprāt, mūsu tiesībsargājošās iestādes un tie viņa politiskie aizbildņi, kas tajā ir ieinteresēti, kas velk tiesas procesu garumā. No vienas un no otras puses šobrīd tas ir amorāli. Tāpēc es aicinātu kolēģus jautājumā par lēmuma projektu nebalsot. Katrā ziņā tautas kustības "Latvijai" deputāti nepiedalīsies šajā balsošanā.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, frakcija "Latvijas ceļš"!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Nuja, vēlēšanas nāk, un acīmredzot arī man būtu izdevīgi šodien no šīs tribīnes uzstāties no maksimāla humānisma pozīcijām. Taču šis svarīgais jautājums nav politisks jautājums. Tas ir dziļi juridisks un tikai juridisks jautājums. Tādēļ es gribētu aicināt jūs, kolēģi deputāti, lasīt Satversmē nevis to, ko jūs tur vēlaties izlasīt, bet to, kas tur ir rakstīts. Un Satversmes, Latvijas Republikas Satversmes 29.pantā ir rakstīts sekojošais. "Saeimas locekli nevar apcietināt, ja tam nepiekrīt Saeima." Rubika kungs nav apcietināts un nekad nav ticis apcietināts kā Saeimas loceklis. Saeima sanāca 1993.gada vasarā. Rubika kungu apcietināja, arestēja 1991.gada augustā. Tātad divus gadus iepriekš. Tolaik viņš bija Augstākās padomes deputāts, tolaik šis jautājums par viņa imunitāti, nodošanu tiesai vai nenodošanu bija jālemj Augstākajai padomei, un tā ar visu atbildību šo jautājumu lēma. Lēmums toreiz bija pozitīvs un tika dota atļauja viņa arestam, viņa apcietināšanai un turēšanai apcietinājumā. Protams, izejot no manis teiktā, šodien nekāda juridiska problēma ar Rubika kunga paturēšanu apcietinājumā nepastāv, un tādēļ arī Augstākās tiesas tiesneši nav griezušies Saeimā ar attiecīgu iesniegumu. Mums šodien nekas nav jālemj.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK frakcija!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sacīt, ka nu jau ir par traku! Mēs atkal tērējam laiku, lai runātu par Rubiku šeit, Saeimā, kārtējo reizi. Un Rubiku jau mēs esam iecēluši tagad arī režisora lomā. Vai nepietiek ar to, ka viņš tur tiesā taisa teātri un cilā kājas, un tēlo dažādas lomas. Tagad mēs tajā piedalāmies šeit, runājam, tērējam laiku tā vietā, lai veidotu likumus un runātu par pavisam kaut ko citu. Krastiņa kungs ļoti precīzi pateica no juridiskajiem aspektiem, ka mums, Saeimai, šobrīd nav absolūti nekāda pamata šo jautājumu izskatīt. Saeima jau vienreiz ir izskatījusi šo jautājumu, un ir nolemts ar Saeimas lēmumu, ka Rubiks tiek izdots tiesāšanai. Skaidrs, ka pie visa tā, ko pašlaik inkriminē Rubikam, varētu vēl daudz ko citu pieskaitīt klāt. Un var būt, ka pēc tam vēl kādreiz atgriezīsimies pie tā, jo uz Rubika sirdsapziņas ir vēl daudz kas cits bez tā, ko viņš darīja pret Latvijas neatkarību, būdams nevis nevainīgs jērs, kā Staša kungs te iztēloja viņu, pēkšņi aizmirstot visu, kas bijis. Mēs zinām, kas viņš bija

par virsvadoni šeit un ko viņi šeit gribēja. Stroganova kungs pēkšņi nāk Saeimas tribīnē, aizstāv Rubiku. Man gribētos jautāt - kur tad pēkšņi jums, Stroganova kungs, ir tik mīļa kļuvusi Latvijas Republikas Satversme? Jums jau visu laiku ir daudz mīļāka bijusi PSRS konstitūcija, un par to jūs cīnaties vēl šodien visādos līmeņos - skrienat uz Maskavu, un no Maskavas skrien pie jums. Tikai tāpēc, ka jūs esat Latvijas Republikas pilsonis un ievēlēts Saeimā. Runāsim visu skaidri un gaiši, skaidrā latviešu valdodā, kuru jūs vēl īsti neprotat.

Tāpēc šodien es aicinu velti netērēt laiku un šo jautājumu vispār tālāk neizskatīt, jo tad mēs varētu šo teātri turpināt ilgi. Rubiks nav atsēdējis, viņam vēl krietni vien... Es domāju, ka tiesa drīz vien izskatīs šo jautājumu un Rubiks vēl sēdēs krietnu laiku.

Sēdes vadītājs. Tālāk vārdu lūdz pie frakcijām nepiederošais deputāts Tupešu Jānis.

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais plenārsēdes vadītāj, Prezidij, deputāti, deputātes! Lūdzu, lai manis teikto šodien neuzskatītu par deputāta Rubika aizstāvēšanu vai neaizstāvēšanu. Es gribu runāt par citu lietu un par sava veida būtību. Uzskatu, ka Rubika lietas izskatīšanas lēnā gaita tiešām met un ir metusi tādu negatīvu ēnu uz Latvijas Republikas tiesu sistēmas prestižu. Neskaidrības šajā lietā veicina dažādas politiskas kaislības, kā jau mēs esam dzirdējuši, jo tiešām tuvojas vēlēšanu laiks un šis ilgais tiesas process dod atsevišķiem politiskajiem spēkiem iespēju apgalvot, ka A.Rubiku nemaz nevar likumīgi notiesāt. Varbūt, varbūt... Es neesmu jurists, bet varbūt nepieciešamības gadījumā būtu jāgroza un jāpapildina Kriminālprocesa kodeksa normas attiecībā uz tiesību normas spēku laikā, lai nebūtu iespējams tiesas procesu nevajadzīgi novilcināt. A.Rubika lietā var saskatīt cilvēktiesību pārkāpumu, un mans pienākums ir šeit runāt par to, kaut arī viņš būtu izdarījis lielākos noziegumus pret šo valsti. Starptautiskā pakta par pilsoņu politiskajām tiesībām 14. panta 3. punktā teikts, ka katram ir tiesības, ja tiek izskatīta jebkura viņam uzrādīta kriminālapsūdzība, prasīt, lai viņš tiktu sodīts bez nepamatotas vilcināšanās. Tādēļ šī lieta pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina. Atbilstoši tiesas spriedumam A.Rubiks ir vai nu jāattaisno un jāatbrīvo, vai jāatzīst par vainīgu un viņam jāpiespriež atbilstošais soda mērs. Tiesiskas valsts stiprināšanu veicina likumu ievērošana, tāpēc ir jānodrošina augstāk minētā starptautiskā pakta normu ievērošana.

Arī es uzskatu, ka mums šodien nebūtu ar balsojumu jālemj deputāta Rubika liktenis. Tas jādara tiesu varai. Bet es domāju, ka šeit šodien būtu derējis, lai kāds pateiktu, un varbūt vēl kāds to pateiks, kā es jau vakar to dzirdēju, ka ir saredzamas šī tiesas procesa beigas. Un tas ir tas, par ko es šeit runāju. Vienalga, lai kāds būtu spriedums, bet šim procesam vienkārši ir jāizbeidzas. Un to varbūt mēs vēl varētu šodien dzirdēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds Larisai Laviņai, frakcija "Līdztiesība"!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Es gribu tieši vēlreiz teikt - cienījamie kolēģi! Jūs šeit esat tautas pārstāvji. Mums katram ir savi vēlētāji, un es pilnīgi saprotu, ka Kostandas kunga vēlētāji un Rubika kunga vēlētāji nav vieni un tie paši. Bet abiem šiem deputātiem ir iespējas paust to vēlētāju gribu, kuri ir viņus ievēlējuši. Un es tomēr gribu atkal atgriezties pie Satversmes, kura pilnā apjomā stājās spēkā 6. jūlijā, tad, kad mēs to parakstījām, pirmo reizi ienākot šeit, šinī Saeimas zālē. Un tāpēc veltīgas ir atsauksmes uz to, ka piekrišanu turēt Rubiku apcietinājumā deva iepriekšējā Augstākā padome, kura nekādā gadījumā nav Saeimas tiesību priekštece.

Un tagad es gribētu atgriezties ne tikai pie 29. panta, bet arī pie 28. panta. Un to es gribu teikt sakarā ar pavisam dīvaino, es gribētu maigi teikt, dīvaino uzstāšanos, ko šeit dzirdējām no Tabūna kunga puses. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktajām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Ir jūsu tiesības to darīt, tāpat kā manas un tāpat kā Stroganova kunga tiesības. Bet Saeimas locekli gan var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās ir nepatiesas, un godu aizskarošas ziņas par privāto dzīvi. Daudz kas no tā, ko jūs šeit no tribīnes teicāt, ir godu aizskarošas lietas, un man diemžēl nepatīkami bija to klausīties. Un es pieļauju, ka tā nebūs ne pirmā, ne pēdējā reize — jūs to darīsiet vēl un vēl, bet es gribēju jums to šodien pateikt.

Un tagad par 29. pantu. Jā, par Rubiku mēs esam lēmuši izdot viņu tiesāšanai, bet mēs neesam lēmuši to, kas ir teikts šinī Satversmes pantā, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošajā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Mēs neprasām šeit, šinī zālē, attaisnot Rubiku, un nesaprotiet to tā un beidziet to tādā veidā propagandēt. Tiesa var lemt viņam 10, 15, 20 gadus varbūt, ja tā uzskatīs, ka viņa noziegums ir to vērts, bet mēs šeit lemjam par to, ka Rubiks ir Saeimas loceklis, uz kuru, tāpat kā visi pārējie un tāpat kā uz mums visiem pārējiem, attiecas arī Satversmes 29. pants. Rubika mandātu apstiprinājām gadu pēc tam, kad viņu ievēlēja par tautas priekšstāvi. Tātad tajā brīdī mums bija jāsāk lemt par to, vai viņu paturēt apcietinājumā kā Saeimas locekli vai ne. Diemžēl, visādus iemeslus meklējot, mēs esam novilcinājuši šī jautājuma apspriešanu tik tālu, ka pie tā atgriežamies tikai šodien. Un tad man vēl ir jautājums — vai tad ar Saeimas locekļu vēstulēm, kā Krastiņa kungs šeit teica, vai tad mēs tik bieži sastopamies ar Saeimas locekļu atklātām vēstulēm, kas adresētas Prezidijam, vai tad vēl ir otra tāda, un kā tad Saeimas loceklis, kurš nevar piedalīties Saeimas sēdēs, citādi lai griežas pie mums, saviem kolēģiem, ja ne ar atklātas vēstules palīdzību? Tātad beidzot jārisina šis jautājums un jārisina šodien. Tā ir mūsu kopīga goda lieta, un tā ir valsts prestiža lieta. Un es vēlreiz gribu teikt - es šeit neattaisnoju Rubiku, es neesmu bijusi ar Rubiku saistīta ne darba ziņā, ne privātajā dzīvē, un es domāju, ka šeit daudzi no jums viņu pazīst gan tā, gan citādi, jūs esat droši vien ar viņu tikušies gan darba attiecībās, gan arī ciemos vai viesos, vai sabiedriskajā dzīvē. Droši vien. Un es gribu teikt, ka es uzskatu par savu pienākumu šodien jums to lietu tomēr vēlreiz aktualizēt. Es uzņēmos drosmi nākt šeit priekšā, un 6.jūlijā, cienījamie kolēģi, tas man nemaz nebija viegli, un šodien man arī nav viegli jums to teikt, bet es gribētu, lai vienreiz šis jautājums mūsu Saeimas laikā tiktu atrisināts. Paldies par uzmanību! (No zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju debatēs nav pieteikušies. Saeimas priekšsēdētājs, saņēmis šo vēstuli, to ir nodevis tālāk Prezidijam, un Prezidijs, savu lēmuma projektu gatavojot, vadījās pēc Kārtības ruļļa 179. panta, kur ir teikts, ka "Mandātu un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz pārskatu par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem, iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, īsi izklāstot šo iesniegumu saturu. Pārskats izsniedzams deputātiem. Saeimas sēdē pārskats apspriežams tikai pēc komisijas vai vismaz desmit deputātu priekšlikuma 117. pantā noteiktajā kārtībā". Un, otrkārt, "komisija izskata arī deputātu lietas". Un, lūk, balstoties uz šo pantu, mēs arī uzrakstījām lēmuma projektu: "Saeima nolemj uzdot Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai sagatavot Saeimas lēmuma projektu par deputāta Alfrēda Rubika paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu." Šodien pēc būtības mēs dzirdējām vēl citu priekšlikumu, kuru izteica deputāts Andrejs Krastiņš, proti, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Ja kāds deputāts... Un Kārtības ruļļa 135.pants saka: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms." Tātad mēs vispirms balsosim par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 10, atturas - 8. Līdz ar to Saeima ir nolēmusi, ka Alfrēda Rubika atklātā vēstule un visa ar to saistītā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Tālāk. Tālāk mēs skatām deputātu jautājumu Latvijas Republikas aizsardzības ministram Trapāna kungam. Jā, un mums ir atbilstoši Kārtības ruļļa 123. pantam saņemta Andreja Krastiņa atbilde uz šo jautājumu, un tā ir deputātiem rakstveidā izdalīta. Atbilstoši Kārtības ruļļa 123. pantam pēc atbildes pieļaujamas debates, ja to prasa vismaz desmit deputāti un Saeima tam piekrīt. Desmit deputāti nav prasījuši par šo jautājumu debates, tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tālāk nākamajam pieprasījumam vārds Saeimas sekretāra biedram Zigurdam Tomiņam.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). "Ministru prezidentam Mārim Gailim. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas steidzams pieprasījums.

Tuvojoties 1995. gada lauksaimniecības darbu sezonai un pirmkārt pavasara sējai, lūdzam paziņot, kādi pasākumi tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem saņemt nepieciešamos līdzekļus kredītu formā lauku darbu veikšanai - degvielas, sēklas, minerālmēslu iegādei. Gadījumā, ja vispār šāda kreditēšanas programma pastāv, tad lūdzam darīt to zināmu, minot, kādi resursi bez esošās lauku kredītu daļas tiek iesaistīti, kāds ir kreditēšanas mehānisms, nosacījumi un kredīta procenta lielums, kā arī kādi ir reālie kredītu saņemšanas termiņi un kredīta minimālais apjoms.

5. Saeimas deputāti Rozentāls, Resnais, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Grīgs, Kokins, Novakšānovs, Gundars Bērziņš, Berķis, Tomiņš, Putniņš."

Sēdes vadītājs. Tā, ir lūgums lemt par šī pieprasījuma steidzamību. Tātad vai kāds vēlas pamatot steidzamību? Nav. Lūdzu, balsojam par šī pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 25, atturas - 17. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Tātad tas nododams Pieprasījumu komisijai.

Vai ir vēl kāds pieprasījums? Tālāk pārtraukums. Lūdzu reģistrāciju! Un lūdzu sekretāra biedru Zigurdu Tomiņu nolasīt izdrukas rezultātus!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs, Vilnis Edvīns Bresis... Bartaševičs ir zālē,... Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Anatolijs Gorbunovs, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Anita Stankēviča.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi! Mums ir pieprasījums, ko iesnieguši Saeimas deputāti Gunārs Resnais. (No zāles: "Kvoruma nav.") Kvorums ir? Tā kā tiek apšaubīts kvorums, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 52 deputāti. Tātad deputātu Gunāra Resnā, Zigurda Tomiņa, Larisas Laviņas, Krosohina, Brūvera, Budovska, Seiles un tā tālāk pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministram Andrim Piebalgam par Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību. Vārds Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam Gundaram Bērziņam!

G.Bērziņš (LZS).Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Resnā, Tomiņa, Laviņas, Krasohina, Brūvera, Budovska, Seiles, Lakševica, Lamberga un Čepāņa pieprasījumu Ministru prezidentam Gailim un finansu ministram Piebalgam par Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumu 1995.gada 11.janvārī par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību un ar to saistīto spēkā esošo likumu neievērošanu, ziemas sesijas dokuments nr.89, nolēma, ka pieprasījums ir pamatots, jo paziņojums par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību ir izdots pretrunā ar likumu "Par peļņas nodokli" un likumu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu". Komisija, iepazinusies ar paziņojumu, secina, ka Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienests paziņojumu vērtē augstāk nekā likumus un arī ierēdņi nepārzina likumu uzbūvi, Satversmi, likumu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu", kas nosaka izpildvaras, Ministru kabineta, ministriju, valsts institūciju kompetences sadalījumu, pienākumus un tiesības. Nesaprotams šķiet arī tas, ka reformu ministrija ir apturējusi gandrīz simts pašvaldību lēmumu, bet ne reizes nav protestējusi pret valsts ierēdņu nepamatotiem vai pat pretlikumīgiem lēmumiem. Finansu ministrijai un reformu ministrijas Civildienesta pārvaldei jāatceļ paziņojums un jāsakārto instrukcijas atbilstoši likumdošanai, jāveic ierēdņu apmācība un atestācija attiecībā uz likumdošanas ievērošanu. Sakarā ar to, ka Finansu ministrija ir apzinājusies, ka šis lēmums nav juridiski precīzs, un izstrādājusi labojumus šim lēmumam, kā arī avansa maksājumi ir samazināti no 1,5 uz 0,75 procentiem, iesakām Finansu ministrijai atcelt paziņojumu un izdarīt nepieciešamos labojumus. Tā kā augstāk minētās problēmas ir iespējams atrisināt Finansu ministrijā un reformu ministrijā, komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu." Tātad tas ir Pieprasījumu komisijas atzinums.

Gribētu paust savu viedokli šajā jautājumā un tomēr lūgt to virzīt tālāk kā pieprasījumu, jo šeit ir ļoti daudz precedentu, kuriem tomēr ir sistemātisks raksturs — tātad to normatīvo aktu, ko izdod valsts iestādes, neatbilstība likumam, likuma patvaļīga traktēšanu. Tendenciozs šķiet arī fakts, ka neviens no ierēdņiem, kas šo likumu izpilda, nav vērtējis likumu augstāk par šo instrukciju. Visur ievērots tikai šis paziņojums.

Otrs. Pēc pagaidu nolikuma par Finansu ministriju finansu ministram ir tiesības atcelt šo lēmumu, bet līdz šim šis lēmums nav atcelts. Tāpēc es uzskatu, ka Saeimā vajadzētu šo jautājumu ļoti rūpīgi izdiskutēt un tikt skaidrībā par valsts pārvaldes iestāžu kompetenci un tiesībām, lai nepieļautu turpmāk šādu rīcību, jo, ja pašvaldību lēmumus reformu ministre regulāri atceļ, tad neviens valsts ierēdņu lēmums līdz šim nav atcelts. Tātad visi it kā atbilst likumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tātad Pieprasījumu komisija ir nolēmusi pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet Gundars Bērziņš uzskata, ka tas ir jāvirza tālāk. Vai deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu? Tādā gadījumā balsojam par komisijas atzinumu pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 22, atturas - 5. Tātad pieprasījumus netiek virzīts tālāk kā Saeimas pieprasījums.

 

Tālāk ir par a matpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Janeka iesniegumu: "Sakarā ar manu veselības stāvokli lūdzu mani atbrīvot no deputātu pienākumu pildīšanas. Savu mandātu nolieku no šā gada 26.janvāra." Un šeit mums ir Centrālās vēlēšanu komisijas informācija sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputāta Jura Janeka iesniegumu par atteikšanos no deputāta mandāta "Saskaņa Latvijai, atdzimšana tautsaimniecībai" sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma par 5.Saeimas vēlēšanām 57.pantu Jura Janeka vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta Kārlis Jurkovskis. Tālāk ir arī saņemts deputāta kandidāta Kārļa Jurkovska iesniegums: "Piekrītu pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5.Saeimā." Un ir saņemts Mandātu komisijas atzinums, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu, pret Kārļa Jurkovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Tātad Saeimas Prezidija ierosinājums ir balsot par to, lai apstiprinātu Saeimas deputāta mandātu Kārlim Jurkovskim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Tātad apsveicam - Kārlis Jurkovskis ir kļuvis par Latvijas Republikas Saeimas deputātu. (Aplausi.)

Tālāk. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta mandāta apstiprināšanu Mārim Spuģim, un tālāk ir... Ir vispirms iesniegums - sakarā ar studijām... Jā, Saeimas deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegums. "Sakarā ar studijām ASV militāro resursu menedžmentā, kuras finansē ASV administrācija, nevarēšu pildīt deputāta pienākumus Saeimā, tāpēc nolieku deputāta mandātu ar 1995.gada 1.februāri." Un ir informācija no Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas: "Sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegumu par atteikšanos no deputāta mandāta "Latvijas ceļa" sarakstā Vidzemes vēlēšanu apgabalā Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likuma par 5.Saeimas vēlēšanām 57.pantu deputāta Ģirta Valda Kristovska vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta Modris Spuģis." Ir Modra Spuģa piekrišana pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5.Saeimā, un ir lēmuma projekts apstiprināt Saeimas deputāta mandātu Modrim Spuģim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Modra Spuģa mandāta apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Apsveicam Modri Spuģi ar to, ka viņš ir kļuvis par Latvijas 5.Saeimas deputātu! (Aplausi.)

Par izmaiņām Pilsonības likuma izpildes komisijā. Ir desmit deputātu — Lamberga, Krastiņa, Berklava, Tabūna un citu — parakstīts iesniegums par izmaiņām Pilsonības likuma izpildes komisijā." Pamatojoties uz deputāta Imanta Kalniņa iesniegumu, Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Imantu Kalniņu no Pilsonības likuma izpildes komisijas un ievēlēt Pilsonības likuma izpildes komisijā Daini Staltu." Balsojam par šo lēmumu! Atlikt, lūdzu, balsošanas režīmu!

Tā, vispirms, jā, es atvainojos, ka es saliku šos jautājumus kopā. Mēs vispirms balsosim par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas, un balsošana ir aizklāta. Tātad vispirms par to, ka atsaukt deputātu Imantu Kalniņu no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 6. Imanta Kalniņa vēlēšanās ir izpildīta, viņš ir atsaukts no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Un tālāk balsosim par to, lai Pilsonības likuma izpildes komisijā tiktu ievēlēts deputāts Dainis Stalts. Balsošana ir atklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 10. Tātad Dainis Stalts ir ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.

Tālāk vēl ir jautājums. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 2.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Kamaldiņa atbrīvošanu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas un viņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā un šo jautājumu izskatīt sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai nevienam nav iebildumu, ka mēs šeit iekļaujam to darba kārtībā? Nav.

Tātad vispirms balsojam par deputāta Kamaldiņa atsaukšanu no Vides un sabiedrisko lietu komisijas! Aizklāta balsošana. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 5. Tātad deputāts Lainis Kamaldiņš ir atsaukts no Vides un sabiedrisko lietu komisijas. Tālāk balsojam par Laiņa Kamaldiņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā! Balsošana atklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Lainis Kamaldiņš ir ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Un tālāk par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Vides un sabiedrisko lietu komisijā. (No zāles: "Vispirms vajag iekļaut darba kārtībā!") Jā, vispirms par šī jautājuma... Vai nevienam nav iebildumu pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tātad balsojam par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Vides un sabiedrisko lietu komisijā! Lūdzu rezultātu!

Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Deputāts Mariss Andersons ir ievēlēts Vides un sabiedrisko lietu komisijā.

Tālāk — par tiesnešu ievēlēšanu. Kas būs ziņotājs? Deputāts Bordāns.

J.Bordān s (LC). Aicinu atbalstīt Saeimas lēmumu par Edītes Knēgeres apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju. Juridiskā komisija šo kandidatūru atbalsta saskaņā ar Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas ieteikumu. Izdalītajos materiālos ir viņas raksturojums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikties? Nav. Balsošana aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Edītes Knēgeres apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 7. Edīte Knēgere ir apstiprināta par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi un iecelta par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju.

J.Bordāns. Tāpat aicinu atbalstīt lēmuma projektu par Kārļa Valdemiera apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelt viņu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot viņam pildīt Rēzeknes pilsētas tiesas tiesneša un tiesas priekšsēdētāja pienākumus līdz Latgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai. Arī par viņu iesniegts raksturojums un ieteikums no Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas.

Sēdes vadītājs. Vai neviens nevēlas neko teikt par Kārli Valdemieru? Neviens runāt nevēlas. Tātad aizklāta balsošana. Balsosim par to, lai apstiprinātu Kārli Valdemieru par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un ieceltu viņu par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, uzdodot viņam pildīt Rēzeknes pilsētas tiesas tiesneša un tiesas piesēdētāja pienākumus līdz Latgales apgabaltiesas darbības uzsākšanai! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 4, atturas — 8. Tātad Kārlis Valdemiers ir apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi un iecelts par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

 

Līdz ar to par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata mēs esam izlēmuši un tālāk pārejam pie likumprojekta "Par me ža ciršanas tāmi 1995. — 1999.gadam" . Otrais lasījums. Lūdzu komisijas referentu! Raimonds Jonītis... Nē! Tātad tomēr tautsaimnieku komisijas referente Anna Seile.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi 1995.—1999.gadam". Otrais lasījums. Šajā laikā starp pirmo un otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un teksts ir ļoti īss — apstiprināt šo tāmi 5 miljonus 675 tūkstošus kubikmetru galvenajā cirtē un kopā 8 miljonus 349,3 tūkstošus kubikmetru likvīdās koksnes gadā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Tātad balsojam par likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi..." pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Tātad likumprojekts "Par meža ciršanas tāmi 1995.—1999.gadam" ir pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumus, lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un par trešo lasījumu!

(Kāds no zāles: "Līdz 8.februārim!") Tātad minimālais ir piecas dienas. Tātad ir septiņas dienas. Paldies!

 

Nākamais ir jautājums "Par pievienošanos Eiropas Padomes statūtiem". Vārds Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrei Ilgai Gravai!

I.Grava—Kreitusa (DP). Es atvainojos! Dienas kārtībā nav par pievienošanos statūtiem, bet par statūtu ratifikāciju Saeimā, par to kad mēs viņus pieņemam un darbojamies pēc viņiem. Tāpēc jāskatās pēc dokumenta nr.71. Komisijas vārdā lūdzam vispirms nobalsot par šā dokumenta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsojam par ...

I.Grava—Kreitusa. ... par Eiropas Padomes statūtiem.

Sēdes vadītājs. Par Eiropas Padomes statūtiem. Par šā dokumenta steidzamību. Viens var izteikties "par", un viens var izteikties "pret".

Žīgura kungs, LNNK. Par vai pret? (Deputāts Žīgurs: "Par, par.")

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Ir ļoti jauki, ka mūs uzņēma Eiropas Padomē. Tas politiski mums ir ļoti izdevīgi, bet saimnieciski es nezinu, kā mēs samaksāsim šo kļūdu varbūt. Mēs esam priekšlaicīgi aizgājuši. Nu, politika ir viena lieta un tautsaimniecība un lauksaimniecība ir otra lieta. Bet šī lieta mums ļoti smagi maksās mūsu nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "par"? Nav.

I.Grava—Kreitusa. Es tā īsti nesapratu, vai tas bija aicinājums balsot "par" vai "pret". Bet man liekas, ka vienīgais, ko es varu ieteikt Žīgura kungam, ir rakstīt protestu uz Strasbūru, lai atsauc lēmumu. Bet, tā kā citiem deputātiem tāda viedokļa nav, tad man ir lūgums tomēr balsot par statūtiem, un tātad vēlreiz aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsojam par šā dokumenta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Tātad dokuments "Par Eiropas Padomes statūtiem" tiek izskatīts kā steidzams.

I.Grava—Kreitusa. Otro lasījumu — 9.februārī.

Sēdes vadītājs. Bet mums vispirms tomēr jānobalso par šo dokumentu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem...

I.Grava—Kreitusa. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šajā sakarībā vēlas pieteikties debatēs? Neviens debatēs nav pieteicies. Tātad balsosim par dokumenta "Par Eiropas Padomes statūtiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Dokuments "Par Eiropas Padomes statūtiem" pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Grava—Kreitusa. Te mēs varētu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas izvirzīto priekšlikumu un lūgt Saeimu šodien izskatīt un nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mums vajag Ministru kabineta uzaicinājumu to darīt.

I.Grava—Kreitusa. Ierosinātājs nav Ministru kabinets, bet gan Ārlietu komisija. Mēs taču nebalsojam par iestāšanos, mēs balsojam par statūtiem. Mēs balsojam par to, ka mums ir pieņemams šis dokuments un ka mēs vadīsimies pēc šā dokumenta darbībā. Ka mums ir programma un statūti.

Sēdes vadītājs. Virša kungs vēlas runāt. Deputāts Virsis, "Latvijas ceļš"!

M.Virsis (LC). Tik tiešām es domāju, ka mēs varētu atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt šodien. Es aicinu uz to... (No zāles: "Tūlīt!")

Sēdes vadītājs. Vai ir kāds, kas grib izteikties debatēs vēl par šo dokumentu otrajā lasījumā? Mēs balsojam par dokumenta "Par Eiropas Padomes statūtiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 1. Dokuments "Par Eiropas Padomes statūtiem" ir pieņemts.

 

Tālāk mums ir likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām" , 111. dokuments. Vārds Aijai Počai!

A.Poča (LC). Budžeta un finansu komisijas vārdā. Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums jāizskata trešajā lasījumā likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām". Un šodien mēs varēsim pielikt punktu ilgam un grūtam darbam. Tas būs pirmais likums no ilgi gaidītās jaunās likumu paketes. Es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka Saeima ir ārkārtīgi aktīvi piedalījusies šā likumprojekta apspriešanā un Budžeta komisijai uz trešo lasījumu bija jāizskata vairāk nekā 120 priekšlikumu par šo likumprojektu. Un tas, ka šie priekšlikumi visi bija vērtīgi, faktiski arī parādās jūsu priekšlikumu tabulā, kur lielākā daļa no šiem priekšlikumiem ir atbalstīti vai arī, ja nav atbalstīti, tad faktiski ir iestrādāti citā redakcijā, jo domas ir bijušas ļoti līdzīgas. Un tagad pāriesim pie mūsu dokumenta nr.111.

Pirmie priekšlikumi ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par likumprojekta juridiskās formas sakārtošanu, šeit komisija, protams, tos atbalstīja. Es ceru, ka arī jums nav nekādu iebildumu.

Pirmā nodaļa un 1.pants. "Likumā lietotie termini".

Pirmais bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par termina "nodoklis" precizējumu— paskaidrot, ka tas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai neviens neapstrīd komisijas lēmumu? (No zāles: "Neapstrīd.")

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir par termina "nodeva" precizējumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šo terminu pēc būtības sadalīt divās daļās, nosakot vispirms termina "valsts nodeva" skaidrojumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Līdz ar to bija arī priekšlikums iekļaut terminos jaunu terminu "pašvaldību nodeva" ar attiecīgu skaidrojumu. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi pret komisijas lēmumu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt šo 1.pantu ar jaunu terminu "nodokļu maksātāji". Šis termins pēc būtības bija jau likumprojekta 14.pantā, bet komisija uzskatīja, ka mērķtiecīgāk būtu šo būtisko terminu pārcelt uz terminu skaidrojumiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamie bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī deputāta Piebalga priekšlikumi par termina "nodokļu (nodevu) administrācija" skaidrojumu. Gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, gan arī deputāta Piebalga priekšlikums tika ņemts vērā un tika izveidota jauna šā termina "nodokļa nodevu administrācija" redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Piebalgam vai arī komisijai ir kādi iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Poča. Par tālākajiem terminiem -"nodokļu atlaide", "diferencēšanas likme", "taksācijas periods", "pirmstaksācijas periods", "pēctaksācijas periods" priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad nav iebildumu pret komisijas variantu? Nav.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums papildināt pantu ar jaunu terminu "darījums", nosakot, ka darījums ir darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Šis termina "darījums" skaidrojums nedaudz atšķiras no Civillikumā pielietotā, bet tieši nodokļu likuma izpratnē komisija uzskatīja, ka varētu būt šāds termina "darījums" skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Iebildumu nav. Līdz ar to mēs varam balsot par 1.pantu kopumā komisijas redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Poča. Es atvainojos, ja komisijai nav bijušas nekādas iebildes, vai ir nepieciešama balsošana? Nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Labi, atcelsim balsošanas režīmu. Pants pieņemts komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk — par 2.pantu.

A.Poča. 2.pants. Par 2.panta pirmo un otro daļu priekšlikumu nebija. Par panta trešo daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "pašvaldības lēmumi" ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi" atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41.panta prasībām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un ...

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret komisijas lēmumu? Nav. Tātad līdz ar to arī 2.pants var tikt pieņemts tādā veidā, kā to ir sagatavojusi komisija. Nav iebildumu. Tālāk — par 3.pantu.

A.Poča. Par 3.pantu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt panta pirmās daļas 2. apakšpunktā vārdu "vietējās", kas ir atbalstīts komisijas priekšlikumā. Un komisija ierosina sadalīt šo pantu divās daļās, tas ir, pirmo daļu sadalīt divos punktos.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi pret šādu variantu? Nav. Lūdzu!

A.Poča. Par panta otro daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt šajā otrajā daļā vārdu "samazināt" ar vārdiem "samazināt vai palielināt", jo saskaņā ar likumu "Par zemes nodokli" pašvaldības ir tiesīgas gan samazināt, gan arī palielināt zemes nodokļa likmi. Savukārt komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja deputāta Kalniņa priekšlikumu svītrot vispār šos vārdus "samazināt nodokļu likmi un", jo faktiski nodokļu likmes nosaka Saeima un likumā tas būs noteikts. Ir arī pārejas noteikumi par to, kā tiks piemērots pēc šī likuma stāšanās spēkā likums "Par zemes nodokli", un tāpēc komisija atbalstīja deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neiebilst pret šādu lēmumu, piekrīt, ka tās priekšlikums nav pieņemts? Neiebilst. Tātad otrā daļa pieņemta šādā variantā. Vai līdz ar to mēs varam arī 3.pantu atzīt par pieņemamu komisijas variantā? Nav iebildumu. Nav.

Par 4. pantu!

A.Poča. Par 4.pantu bija deputāta Bērziņa priekšlikums - 4.panta ceturtajā daļā svītrot vārdu "tikai". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad 4.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā redakcijā.

Par 5.pantu!

A.Poča. 5.pants. Šeit bija deputāta Jonīša priekšlikums un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kuros pēc būtības bija viena un tā pati doma ietverta — ka visām šīm instrukcijām, kuras atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem izstrādā Nodokļu administrācija un Valsts ieņēmumu dienests, ir jābūt publiski pieejamam. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, taču nolēma, ka tam nebūtu jābūt šī panta noteikumam, bet vajadzētu papildināt pārejas noteikumus ar sekojošu redakciju: "Metodikas nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē "Latvijas Vēstnesī" līdz attiecīgā nodokļu likuma spēkā stāšanās brīdim."

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Jonītim vai arī Tautsaimnieku politiskajai apvienībai... Jā, deputāts Jonītis tātad nāk ar savu viedokli.

R.Jonītis (LC) Es tikai gribētu paskaidrot sava priekšlikuma būtību. Skaidrs, ka viens no pamatnosacījumiem ir tas, ka tās tiek publicētas. Otrs nosacījums, ar ko mēs jau sastapāmies Pieprasījumu komisijā, — ka nevar publicēt visāda veida norādījumus. Tādā veidā pašreizējā brīdī, es saprotu, ja tādi netiks publicēti no Valsts ieņēmumu dienesta puses un no Finansu ministrijas puses, tikai tādā gadījumā es varētu piekrist šai redakcijai, ka šeit to nerakstīt, bet pārejas noteikumos paredzēt. Bet es saprotu, ka ne Finansu ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam nepietiks ar pašiem Ministru kabineta noteikumiem un metodiku vien. Vienalga, tiks izsūtītas rekomendējošas vēstules, kādā veidā ko darīt. Un es tomēr aicinātu šo paskaidrojošo normu, ka instrukcijas tiek apstiprinātas un viņām ir vispārsaistošs raksturs, bet visam pārējam ir tikai rekomendējošs raksturs, atstāt šajā tekstā. Jo mēs jau esam sastapušies ar pieprasījumiem par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikums par šo 5.pantu pēc mūsu domām ir ļoti būtisks, jo līdz šim laikam mēs sastapāmies ar tādiem recidīviem, ka likums tiek izdots, likums stājas spēkā, bet instrukcijas un metodikas par nodokļu aprēķināšanu nav. Un, lūk, rodas dažādas vēstules un norādījumi un instruktīvie materiāli, kas brīvi interpretēti no augšas un faktiski bieži vien neiekļaujas likuma rāmjos. Tāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams nevis līdz ar likuma publicēšanas brīdi, bet līdz ar likuma spēkā stāšanās brīdi obligāti publicēt arī to metodiku, pēc kuras pašam nodokļu maksātājam jāaprēķina šie nodokļi, lai mēs neizsauktu nekādu neizpratni. Mēs piekrītam arī Budžeta komisijas pieejai, ka šo mūsu priekšlikumu iestrādā pārejas noteikumos, jo, ja jau publicēs šo instruktīvo materiālu un šo metodiku reizē ar likumu, tad arī tālākajā laikā vairs likumā varbūt šis pants nav tik nepieciešams. Tā ka mēs arī piekrītam šādam traktējumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav. Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt, ka tās priekšlikums tiks iestrādāts pārejas noteikumos, bet mums ir jābalso par deputāta Jonīša priekšlikumu otro daļu papildināt ar viņa ieteikto redakciju. Vārds Aijai Počai - komisijas vadītājai!

A.Poča. Es gribētu, pirms jūs izšķiraties par deputāta Jonīša priekšlikumu, norādīt, ka panta pirmā daļa to jau nosaka un tas arī bija šis mērķis, ko mēs gribējām panākt. Proti, ka nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi un Ministru kabineta noteikumi, lai izvairītos tieši no šo patvaļīgo instrukciju, rekomendāciju vai vēstuļu piemērošanas. Deputāta Jonīša redakcijā varētu piekrist šai pirmajai daļai —