Ministru kabineta noteikumi nr. 28

(prot. nr. 7, 1.§) Rīgā 1995. gada 31. janvārī

Zemkopības ministrijas nolikums

Izdots saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
 "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.panta 3.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Zemkopības ministrija (tālāk tekstā — "ministrija") ir centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.

2. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta tiesību aktus un šo nolikumu.

3. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.  

II. Ministrijas uzdevumi

4. Ministrijas uzdevumi ir:

4.1. Saeimas vai Ministru kabineta uzdevumā vai patstāvīgi sagatavot likumu un citu tiesību aktu projektus;

4.2. saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumiem nr.120 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 81.nr.) dot atzinumus par tiesību aktu projektiem ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

4.3. vadīt ministrijas pakļautībā esošo valsts institūciju darbu un noteikt tām uzticētās valsts funkcijas;

4.4. savas kompetences ietvaros kontrolēt tiesību aktu ievērošanu;

4.5. paredzēt valsts budžeta līdzekļu iedalīšanu lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai un kontrolēt šo līdzekļu izlietošanu;

4.6. sagatavot priekšlikumus par ārvalstu palīdzību lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un kontrolēt tās izmantošanu;

4.7. izvērtēt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības zinātnes attīstību un noteikt zinātnisko pētījumu prioritātes;

4.8. veikt traktortehnikas ekspluatācijas drošības valsts uzraudzību;

4.9. veikt meliorācijas sistēmu saglabāšanas un ekspluatācijas valsts kontroli un uzraudzību;

4.10. sekmēt zemes auglības uzlabošanu un zemes racionālu izmantošanu, kā arī dabas resursu un lauku vides saglabāšanu;

4.11. veikt lauksaimniecības kultūraugu sēklu kvalitātes valsts kontroli un sertifikāciju;

4.12. nodrošināt valstī vienotu veterināro uzraudzību un veterinārsanitāro kontroli;

4.13. kontrolēt Latvijas labības tirgu;

4.14. organizēt pārtikas produkcijas kvalitātes valsts kontroli;

4.15. veikt ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts iestāžu un pārziņā esošo valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) revīziju;

4.16. koordinēt privatizācijas procesa gaitu ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

4.17. prognozēt un veicināt zemnieku saimniecību un citu lauksaimniecības uzņēmēju darbības attīstību un to kooperāciju;

4.18. veicināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības produkcijas eksportu;

4.19. pārzināt augkopības un lopkopības produkcijas resursus un pārstrādi;

4.20. koordinēt sēklkopības un ciltslietu darbu;

4.21. prognozēt un veicināt lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas attīstību;

4.22. uzraudzīt un kontrolēt lauksaimniecības mācību iestāžu darbu, kā arī organizēt lauksaimniecības darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu.

5. Valsts uzņēmumu privatizācijas un valsts pārvaldes reformu gaitā atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas (arī uzņēmējdarbības uzraudzību) minis—trija pakāpeniski novirza tās pakļautībā esošajām valsts civiliestādēm vai sadarbības organizācijām.  

III. Ministrijas struktūra

6. Ministrijas darbu vada ministrs, kas ir politiski atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

7. Ministrs ir tiesīgs:

7.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju;

7.2. pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas slēgt starpvaldību sadarbības līgumus;

7.3. ministrijas kompetencē esošajos jautājumos dot instrukcijas un ieteikumus, kas ir saistoši ikvienam ministrijas darbiniekam, kā arī ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts civiliestādes vadītājam;

7.4. likumā noteiktajos gadījumos dot tiešus rīkojumus ministrijas pārraudzībā esošās valsts civiliestādes vai ministrijas pārziņā esošā valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājam;

7.5. apstiprināt ministrijas struktūrvienību un ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts civiliestāžu nolikumus, ja likumos nav noteikts citādi;

7.6. izveidot komisijas un darba grupas;

7.7. ieteikt Ministru prezidentam valsts ministra un parlamentārā sekretāra kandidatūru, kā arī pieprasīt minēto amatpersonu atkāpšanos no amata;

7.8. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" iecelt amatā un atbrīvot no amata ministrijas valsts sekretāru;

7.9. savas prombūtnes laikā deleģēt šī nolikuma 7.3., 7.4. un 7.6.apakšpunktā noteiktās tiesības, ja likumos šādas tiesības nav paredzētas tikai zemkopības ministram vai citam Ministru kabineta loceklim, kas viņu aizvieto.

8. Ministrijā ir kooperācijas valsts ministrs un mežu valsts ministrs. Valsts ministri ir politiski atbildīgi Saeimai par savas kompetences ietvaros esošo ministrijas nozaru darbību.

9. Valsts ministri ir tiesīgi bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju savā kompetencē esošajos jautājumos.

10. Kooperācijas valsts ministrs vada lauksaimniecības kooperācijas struktūrvienības un atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām ir tiesīgs dot rīkojumus ikvienam ministrijas darbiniekam un pakļautībā esošās valsts civiliestādes vadītājam.

11. Mežu valsts ministrs vada Valsts meža dienestu un atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām ir tiesīgs dot rīkojumus ikvienam šī dienesta darbiniekam, kā arī šī dienesta pakļautībā esošās valsts civiliestādes vadītājam.

12. Parlamentārais sekretārs:

12.1. pārstāv ministra un valsts ministru politisko viedokli;

12.2. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu projektu virzību Saeimas komisijās un Saeimā.

13. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Valsts sekretārs:

13.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

13.2. saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" un citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas darbiniekus un ministrijas pakļautībā esošo valsts civiliestāžu vadītājus;

13.3. izdod rīkojumus (pavēles) ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

13.4. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju, kā arī dot tiešus rīkojumus ikvienam ministrijas darbiniekam un ministrijas pakļautībā esošās valsts civiliestādes vadītājam, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī ministrijas pārraudzībā esošās valsts civiliestādes vadītājam;

13.5. pēc saskaņošanas ar zemkopības ministru nosaka ministrijas departamentu (nodaļu) struktūru un apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību štatu sarakstu valsts budžetā paredzētā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

14. Valsts sekretāram ir vietnieks mežu jautājumos un vietnieks lauksaimniecības jautājumos. Valsts sekretāra vietnieks lauksaimniecības jautājumos vienlaikus ir ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors. Valsts sekretāra vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti).

Valsts sekretāra vietnieku funkcijas, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības tiek noteiktas ar ministra vai valsts ministra rīkojumu.

15. Ministrijā ir šādas struktūrvienības:

15.1. Lauksaimniecības departaments;

15.2. Likumības departaments;

15.3. Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departaments;

15.4. Ārējo sakaru departaments;

15.5. Izglītības un zinātnes departaments;

15.6. Kooperācijas departaments;

15.7. Personāla nodaļa;

15.8. Lietvedības nodaļa;

15.9. Saimniecības nodaļa.

16. Saskaņā ar Ministru kabineta 1993.gada 3.augusta sēdes protokolu nr.1 ministrijas sastāvā ir patstāvīga mežsaimniecības nozares valsts pārvaldes institūcija ar juridiskās personas tiesībām — Valsts meža dienests. Valsts meža dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Par Valsts meža dienesta darbu ir atbildīgs mežu valsts ministrs. Valsts meža dienesta administratīvo darbu vada valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos.

17. Ministrijas departamentus vada departamentu direktori, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Departamentu direktori ir pakļauti valsts sekretāram un ir tiesīgi dot rīkojumus ikvienam attiecīgā departamenta darbiniekam.

18. Nodaļa ir departamenta struktūrvienība vai ir tieši pakļauta valsts sekretāram. Nodaļu vada nodaļas vadītājs, kurš ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Nodaļas vadītājs ir tiesīgs dot rīkojumus ikvienam savas nodaļas darbiniekam.

19. Ministrijas pakļautībā ir:

19.1. divdesmit seši rajonu lauksaimniecības departamenti;

19.2. divdesmit sešas rajonu meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes;

19.3. Pārtikas produkcijas kvalitātes valsts inspekcija;

19.4. Valsts labības inspekcija;

19.5. Valsts sēklu inspekcija;

19.6. Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija;

19.7. Valsts augu aizsardzības stacija.

20. Ministrijas pārraudzībā likumā noteiktajos ietvaros ir:

20.1. Valsts labības birojs;

20.2. Valsts veterinārais departaments;

20.3. Valsts zivsaimniecības pārvalde.

21. Ministrijas pārziņā ir izmēģinājumu, selekcijas un ciltslietu iestādes, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības zinātniskās pētniecības iestādes, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības mācību un konsultatīvās iestādes, Latvijas meliorācijas un zemkopības muzejs, lauksaimniecības tehnikas muzejs "Kalēji", K.Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas", Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kā arī agroservisa un citi lauksaimniecības valsts uzņēmumi un statūtsabiedrības, kas ir juridiskas personas.  

IV. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993.gada 30.novembra lēmumu nr. 57 "Par Zemkopības ministrijas pagaidnolikumu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 120.nr.).  

Ministru prezidenta vietā —
finansu ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Piebalgs

Zemkopības ministrs Ā.Ūdris