Ministru kabineta noteikumi Nr. 3

Rīgā 2023. gada 10. janvārī (prot. Nr. 1 13. §)

Nacionālais radiofrekvenču plāns

Izdoti saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma
52. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem (radiosakaru dienestiem) un iedalījumu radiosakaru sistēmām (1. pielikums);

1.2. radiofrekvenču un radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus, tajā skaitā:

1.2.1. radiosaskarnes (2. pielikums);

1.2.2. koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju (3. pielikums.)

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. apraides dienests – radiosakaru dienests, kura raidījumi paredzēti tiešai publiskai uztveršanai;

2.2. apraides satelītu dienests – radiosakaru dienests, kura izplatījuma staciju raidītie vai retranslētie signāli paredzēti tiešai publiskai uztveršanai;

2.3. atļautie radiotraucējumi – novēroti vai paredzēti radiotraucējumi, kuri nepārsniedz radiotraucējumu un radiofrekvenču koplietošanas skaitliskos kritērijus, kādi noteikti saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības (ITU) konstitūcijai un konvencijai pievienotajiem Radionoteikumiem vai Starptautiskās Telesakaru savienības rekomendācijām, vai Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumos paredzēto īpašo vienošanos;

2.4. ārpusjoslas izstarojumi – izstarojumi radiofrekvencē vai radiofrekvencēs, kuras tieši piekļaujas nepieciešamajai signāla joslai. Ārpusjoslas izstarojumi ir modulācijas procesa rezultāts, tie neietver blakusizstarojumus;

2.5. blakusizstarojumi – izstarojumi radiofrekvencē vai radiofrekvencēs ārpus nepieciešamās signāla joslas, kuru līmeni var samazināt, neietekmējot attiecīgās informācijas pārraidi. Blakusizstarojumi ietver harmoniskos izstarojumus, parazītiskos izstarojumus, intermodulācijas un radiofrekvences pārveidošanas produktus, bet neietver ārpusjoslas izstarojumus;

2.6. fiksētais dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp noteiktiem fiksētiem punktiem;

2.7. fiksētais satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp Zemes radiostacijām noteiktās vietās, lietojot vienu vai vairākus satelītus. Noteiktās vietās var būt norādīts fiksēts punkts vai arī var izmantot jebkuru fiksētu punktu norādītos apgabalos. Dažos gadījumos šis dienests ietver līnijas no satelīta uz satelītu, kuras var lietot arī starpsatelītu dienestā. Fiksētais satelītu dienests var ietvert arī fīderlīnijas citiem izplatījuma sakaru dienestiem;

2.8. fīderlīnija – radiolīnija no noteiktā vietā esošas Zemes stacijas uz izplatījuma staciju (vai otrādi) informācijas pārraidīšanai izplatījuma radiosakariem, kas nav fiksētie satelītsakari. Noteiktā vieta var būt konkrēts punkts vai jebkurš fiksēts punkts noteiktā zonā;

2.9. gaisa kuģniecības mobilais dienests – mobilais dienests sakaru nodrošināšanai starp gaisa kuģniecības stacijām un gaisa kuģu stacijām vai starp gaisa kuģu stacijām. Tajā ietilpst arī glābšanas līdzekļu radiostacijas un avārijas vietu norādošo radiobāku radiostacijas;

2.10. gaisa kuģniecības mobilais (OR) dienests – gaisa kuģniecības mobilais dienests, kas paredzēts sakariem lidojumu koordinācijai ārpus nacionālajām vai starptautiskajām civilajām gaisa trasēm;

2.11. gaisa kuģniecības mobilais (R) dienests – gaisa kuģniecības mobilais dienests lidojumu drošības un regularitātes nodrošināšanai, kas paredzēts sakariem nacionālajās un starptautiskajās civilajās gaisa trasēs;

2.12. gaisa kuģniecības mobilais satelītu (R) dienests – gaisa kuģniecības mobilais satelītu dienests lidojumu drošības un regularitātes nodrošināšanai, kas paredzēts sakariem nacionālajās un starptautiskajās civilajās gaisa trasēs;

2.13. gaisa kuģniecības radionavigācijas dienests – radionavigācijas dienests, kas paredzēts gaisa kuģiem un to drošai darbībai;

2.14. galotnes jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, ko raidītājs normālos darba apstākļos pievada antenas fīderam vienā radiofrekvences periodā modulācijas apliecējas maksimumā;

2.15. grupveides (trunking) radiosakari – radiosakaru sistēma, kurā mobilo radiosakaru galiekārtas vada sistēmas bāzes stacija, katrai lietotāju grupai automātiski piešķirot brīvu radiokanālu;

2.16. izplatījuma darba dienests – radiosakaru dienests, kas saistīts tikai ar izplatījuma kuģu darbību un paredzēts sekošanai izplatījumā, telemetrijai izplatījumā un tālvadībai izplatījumā;

2.17. izplatījuma izpētes dienests – radiosakaru dienests, kas izplatījuma kuģi vai citus objektus izplatījumā izmanto zinātniskiem vai tehnoloģiskiem pētījumiem;

2.18. izplatījuma radiosakari – radiosakari, kuros izmanto vienu vai vairākas izplatījuma radiostacijas vai vienu vai vairākus atstarojošus satelītus, vai citus objektus izplatījumā;

2.19. izplatījuma radiostacija – radiostacija, kas uzstādīta uz objekta, kurš atrodas, kuram paredzēts atrasties vai kurš ir atradies ārpus Zemes atmosfēras galvenās daļas;

2.20. jūras mobilais dienests – mobilais radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp krasta stacijām un kuģu stacijām vai starp kuģu stacijām, vai starp saistītām sakaru sistēmām uz kuģa, glābšanas līdzekļu stacijām un avārijas vietu norādošām radiobākām;

2.21. jūras radionavigācijas dienests – radionavigācijas dienests, kas paredzēts kuģiem un to drošai darbībai;

2.22. konvencionālie radiosakari – radiosakaru sistēma, kur katra lietotāju grupa izmanto savu noteiktu radiokanālu vai vienu kopēju radiokanālu;

2.23. meteoroloģijas palīgdienests – radiosakaru dienests, ko lieto meteoroloģiskiem (tai skaitā hidroloģiskiem) novērojumiem un pētījumiem;

2.24. meteoroloģiskais satelītu dienests – Zemes izpētes satelītu dienests meteoroloģijas vajadzībām;

2.25. mobilais dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mobilajām un sauszemes radiostacijām vai starp mobilajām radiostacijām;

2.26. mobilais satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mobilajām Zemes stacijām un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai starp izplatījuma stacijām, vai starp mobilajām Zemes stacijām ar vienas vai vairāku izplatījuma staciju palīdzību. Šis dienests var ietvert arī tā darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.27. mobilā radiostacija – mobilā dienesta radiostacija, kas paredzēta izmantošanai kustībā vai nenoteiktās apstāšanās vietās;

2.28. nesēja jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, kuru raidītājs pievada antenas fīderam vienā radiofrekvences periodā (bez modulācijas);

2.29. pieļaujamie radiotraucējumi – radiotraucējumi, kuru līmenis ir lielāks nekā noteiktie atļautie radiotraucējumi, bet par kuriem divas vai vairākas administrācijas vienojušās bez kaitējuma citām administrācijām;

2.30. radioamatieru dienests – radiosakaru dienests pašizglītošanai, savstarpējiem sakariem un tehniskiem pētījumiem, ko veic radioamatieri (attiecīgi pilnvarotas personas, kuras saista radiotehnika un kuras nav materiāli ieinteresētas radiosakaru dienesta darbībā);

2.31. radioamatieru radiostacija – radiostacija radioamatieru dienestā;

2.32. radioamatieru satelītu dienests – radiosakaru dienests, kas izmanto izplatījuma radiostacijas un Zemes pavadoņus (satelītus) tiem pašiem mērķiem kā radioamatieru dienests;

2.33. radioastronomija – astronomija, kuras pamatā ir izplatījuma izcelsmes radioviļņu uztveršana;

2.34. radioastronomijas dienests – dienests, kas saistīts ar radioastronomijas lietošanu;

2.35. radiofrekvences vai radiofrekvenču kanāla iedalījums – noteiktas radiofrekvences vai radiofrekvenču kanāla ieraksts plānā, ko pieņēmusi kompetenta konference, lai noteiktos apstākļos viena vai vairākas administrācijas to varētu lietot Zemes vai izplatījuma radiosakaru dienestiem vienā vai vairākās noteiktās valstīs vai ģeogrāfiskajos apgabalos;

2.36. radiofrekvenču joslas sadalījums – radiofrekvenču joslas ieraksts radiofrekvenču sadalījumu tabulā (1. pielikums), lai to, ievērojot īpašus nosacījumus, varētu lietot vairāki Zemes vai izplatījuma radiosakaru dienesti vai radioastronomijas dienests;

2.37. radiolokācija – radionoteikšana, lietota citiem nolūkiem, nevis radionavigācijai;

2.38. radiolokācijas dienests – radionoteikšanas dienests, kas paredzēts radiolokācijai;

2.39. radionavigācija – navigācijai izmantota radionoteikšana, ieskaitot brīdināšanu par šķēršļiem;

2.40. radionavigācijas dienests – radionoteikšanas dienests, kas paredzēts radionavigācijai;

2.41. radionoteikšana – objekta atrašanās vietas, ātruma un/vai citu objektu raksturojošu īpašību noteikšana vai ziņu iegūšana par šīm īpašībām, izmantojot radioviļņu izplatīšanās īpatnības;

2.42. radiosakari – elektroniskie sakari, izmantojot radioviļņus;

2.43. radiosakaru dienests – dienests, kurš saistīts ar radioviļņu raidīšanu, izstarošanu un/vai uztveršanu noteiktiem elektronisko sakaru mērķiem. Ja šajos noteikumos nav noteikts citādi, jebkurš radiosakaru dienests attiecas uz zemes radiosakariem;

2.44. radiotraucējumi – viens izstarojums vai inducēšanās, vai vairāku izstarojumu vai inducēšanos kombinācija, kas rada nevēlamu iedarbību uz uztveršanu radiosakaru sistēmā, kura izpaužas kā jebkura darbības pasliktināšanās, informācijas kļūdaina interpretēšana vai zaudējums, kuru varētu novērst, ja šādas nevēlamas enerģijas nebūtu;

2.45. radioviļņi (Herca viļņi) – elektromagnētiskie viļņi ar brīvi noteiktu radiofrekvenci, zemāku par 3000 GHz, kas tiek izstaroti telpā bez mākslīga virzītāja;

2.46. sauszemes mobilais dienests – mobilais radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp bāzes stacijām un sauszemes mobilajām stacijām vai starp sauszemes mobilajām stacijām;

2.47. sauszemes mobilais satelītu dienests – mobilais satelītu radiosakaru dienests, kura mobilās Zemes radiostacijas atrodas uz sauszemes;

2.48. standarta frekvenču un laika signālu dienests – radiosakaru dienests zinātniskiem, tehniskiem un citiem mērķiem, kas nodrošina noteiktu radiofrekvenču un/vai laika signālu pārraidi ar noteiktu augstu precizitāti, kuri paredzēti vispārējai uztveršanai;

2.49. standarta frekvenču un laika signālu satelītu dienests – radiosakaru dienests, kas izmanto uz Zemes satelītiem novietotas izplatījuma radiostacijas tiem pašiem mērķiem kā standarta radiofrekvenču un laika signālu dienests. Šis dienests var ietvert arī tā darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.50. starpsatelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp mākslīgiem Zemes pavadoņiem;

2.51. vidējā jauda (radioraidītāja) – vidējā jauda, ko raidītājs normālos darba apstākļos pievada antenas fīderam laika intervālā, kas ir pietiekami ilgs, salīdzinot ar zemāko modulējošo frekvenci;

2.52. Zemes izpētes satelītu dienests – radiosakaru dienests sakaru nodrošināšanai starp Zemes stacijām un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām, kas var ietvert līnijas starp izplatījuma stacijām, kurās iegūst informāciju par Zemi un tās dabīgajām parādībām (tai skaitā arī datus par vides stāvokli) no pasīviem vai aktīviem sensoriem, kas atrodas uz satelītiem, kā arī no gaisā vai uz Zemes izvietotām platformām. Šādu informāciju Zemes stacijām var izplatīt sistēmas ietvaros, var iekļaut arī platformu aptauju. Dienests var ietvert darbībai nepieciešamās fīderlīnijas;

2.53. Zemes radiosakari – jebkuri radiosakari, kas nav izplatījuma radiosakari vai radioastronomija;

2.54. Zemes radiostacija – radiostacija, kas atrodas uz Zemes virsmas vai Zemes atmosfēras galvenajā daļā un paredzēta sakariem ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai ar vienu vai vairākām tā paša veida stacijām, izmantojot vienu vai vairākus atstarojošus satelītus vai citus priekšmetus izplatījumā.

3. Noteikumos lietotie saīsinājumi:

3.1. 5.xxx – Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu zemteksta piezīmes numurs, RRxx (piemēram, RR4.4) Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu panta numurs, RR APxx (piemēram, RR AP18) Starptautiskās Telesakaru savienības Radionoteikumu pielikuma numurs;

3.2. AAS (Active Antenna Systems) – aktīvās antenas sistēmas;

3.3. ACC (Area Control Centre) – rajona vadības centrs (gaisa kuģniecībā);

3.4. AERO-SAR (Aeronautical Carrier Frequencies for Search and Rescue Operations) – gaisa kuģniecības nesēja frekvences sakariem starp mobilajām stacijām meklēšanas un glābšanas operācijās;

3.5. AES (Aircraft Earth Stations) – gaisa kuģu Zemes stacijas;

3.6. AGA (Air Ground Air) – sakaru režīms "gaiss–zeme–gaiss". Sakaru veids starp mobilajām stacijām ārkārtas dienestu grupveides mobilo radiosakaru sistēmās;

3.7. AIS (Universal Shipborne Automatic Identification System) – universālā kuģu automātiskās identifikācijas sistēma;

3.8. ALD (Assistive Listening Devices) – palīgierīces vājdzirdīgajiem;

3.9. AM – amplitūdas modulācija;

3.10. APP (Approach Control Office or Approach Control Service) – pieejas vadības punkts vai pieejas vadības dienests (gaisa kuģniecībā);

3.11. AS – aizsardzības sistēmas (radiosakaru sistēmas militārām vajadzībām);

3.12. BEM (Block Edge Mask) – bloka malas maska;

3.13. BB-PPDR (Broadband Public Protection and Disaster Relief) – platjoslas sabiedrības drošības un katastrofu seku novēršanas sistēmas;

3.14. BFWA (Broadband Fixed Wireless Access) – platjoslas fiksētā bezvadu piekļuve;

3.15. BMA (Building Material Analysis) – būvmateriālu analīze;

3.16. BWA (Broadband Wireless Access) – platjoslas bezvadu piekļuve;

3.17. CB (Citizen Band Radio) – radioiekārtas personālajiem sakariem 27 MHz diapazonā;

3.18. CDMA (Code Division Multiple Access) – koddales daudzpiekļuve;

3.19. CEPT (European Conference of Postal and Telecommunications Administrations) – Eiropas pasta un telesakaru administrāciju konference;

3.20. CEPT T/R NN – CEPT ERC rekomendācija Nr. T/R NN. Šāda numerācija tika lietota līdz 1994. gadam;

3.21. CRS (Central Radio Station (of FWA System)) – centrālā radiostacija (fiksētās bezvadu piekļuves sistēmas);

3.22. CS – civilās radiosakaru sistēmas (radiosakaru sistēmas, kuras nav aizsardzības sistēmas (AS));

3.23. CT1; CT2 (Cordless Telephones) – bezauklas tālruņi;

3.24. DAA (Detect and Avoid) – "atklāt un izvairīties". Radiofrekvenču spektra piekļuves nodrošināšanas paņēmiens, kur iekārta, konstatējot citas radiosakaru iekārtas darbu savā radiofrekvenču kanālā vai apakšjoslā, pārtrauc raidīt līdz brīdim, kamēr konstatētā radiosakaru iekārta ir beigusi to izmantot;

3.25. DCS 1800 (Digital Cellular System at 1800 MHz) – ciparu šūnu sakaru sistēma 1800 MHz diapazonā (arī GSM 1800);

3.26. DEC (Decision) – lēmums;

3.27. DECT (Digital European Cordless Telecommunication System) – Eiropas ciparu bezauklas telesakaru sistēma;

3.28. DFS (Dynamic Frequency Selection) – dinamiska frekvences izvēle;

3.29. DGPS (Differential GPS) – diferenciālā GPS. Sistēma GPS precizitātes uzlabošanai;

3.30. DME (Distance Measuring Equipment) – attāluma mēriekārta;

3.31. DMO (Direct Mode Operation) – tiešo sakaru režīms. Tiešie sakari starp mobilajām stacijām grupveides mobilo radiosakaru sistēmās;

3.32. DRIVE (Dedicated Road Infrastructure for Vehicles Safety in Europe (CEC Project)) – specializētā ceļu infrastruktūra transportlīdzekļu drošībai Eiropā (Eiropas Kopienas projekts);

3.33. DSC (Digital Selective Calling) – ciparu selektīvais izsaukums;

3.34. DSI (Detailed Spectrum Investigation) – detalizēta spektra izpēte;

3.35. DSSS (Direct-Sequence Spread Spectrum) – signāla modulācijas metode, izmantojot pseidogadījuma kodu kā modulējošo un demodulējošo signālu sasinhronizētās raidīšanas un uztveršanas iekārtās;

3.36. DVB-T (Terrestrial Digital Video Broadcasting) – zemes ciparu televīzijas apraides sistēma;

3.37. EAS (Electronic Article Surveillance) – elektroniska priekšmetu uzraudzība;

3.38. ECC (Electronic Communications Committee (former ERC – European Radiocommunications Committee)) – Elektronisko sakaru komiteja (iepriekš ERC – Eiropas Radiosakaru komiteja);

3.39. EC-GSM-IoT (Extended Coverage GSM IoT) – paplašināta pārklājuma GSM IoT;

3.40. ECTEL (European Telecommunications and Professional Electronics Industry) – Eiropas telesakaru un profesionālās elektronikas rūpniecība;

3.41. EESS (Earth Exploration Satellite Service) – Zemes izpētes satelītu dienests;

3.42. E-GSM (GSM Extension (band at 900 MHz)) – GSM paplašinājums (radiofrekvenču josla 900 MHz diapazonā);

3.43. e.i.r.p. – ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret izotropisku antenu);

3.44. EK – Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija);

3.45. EMC (Electromagnetic Compatibility) – elektromagnētiskā saderība;

3.46. ENG (Electronic News Gathering) – elektroniskā ziņu vākšana;

3.47. EPIRB (Emergency Position Indicating Radio Beacon) – avārijas vietu norādošā radioboja;

3.48. ERC (European Radiocommunications Committee (now ECC – Electronic Communications Committee)) – Eiropas Radiosakaru komiteja (tagad ECC – Elektronisko sakaru komiteja);

3.49. ERMES (European Radio Messaging System) – Eiropas radioziņojumu sistēma (peidžings);

3.50. ERO (European Radiocommunications Office) – Eiropas Radiosakaru birojs;

3.51. e.r.p. – efektīvā izstarotā jauda noteiktā virzienā (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret pusviļņa dipolu);

3.52. ES – Eiropas Savienība;

3.53. ESIM (Earth Station in-motion) – Zemes stacija kustībā;

3.54. ESOMP (Earth Station on Mobile Platform) – Zemes stacija uz mobilas platformas;

3.55. ESV (Earth Stations on board Vessels) – kuģu Zemes stacijas;

3.56. ETNO (European Public Telecommunications Network Operators Association) – Eiropas Publisko telesakaru tīklu operatoru asociācija;

3.57. EUTELSAT (European Telecommunications Satellite Organisation) – Eiropas Telesakaru satelītu organizācija;

3.58. EUTELTRACS (EUTELsat Transport Ranging and Communication Service) – Eiropas Telesakaru satelītu organizācijas pozicionēšanas un sakaru dienests;

3.59. FB (Base Station) – mobilo sakaru bāzes stacija;

3.60. FDD (Frequency Division Duplex) – frekvenčdales duplekss;

3.61. FDMA (Frequency Division Multiple Access) – frekvenčdales daudzpiekļuve;

3.62. FHSS (Frequency-Hopping Spread Spectrum) – signāla modulācijas metode, izmantojot frekvences lēkāšanu izkliedētā spektrā, signāla frekvences tīša lēcienveida izmainīšana pārraides laikā, nesēja darbību ātri pārslēdzot starp vairākiem frekvenču kanāliem un izmantojot raidītājam un uztvērējam zināmu frekvenču izmaiņas secību;

3.63. FM (Frequency Modulation) – frekvences modulācija;

3.64. FPLMTS (Future Public Land Mobile Telecommunications System) – nākotnes publisko sauszemes mobilo telesakaru sistēma (tagad – IMT 2000);

3.65. FS (Fixed Service) – fiksētais dienests;

3.66. FSS (Fixed-Satellite Service) – fiksētais satelītu dienests;

3.67. FWA (Fixed Wireless Access) – fiksētā bezvadu piekļuve;

3.68. GBSAR (Ground Based Synthetic Aperture Radar) – uz Zemes izvietots radars ar sintezētu antenas atvērumu;

3.69. GMDSS (Global Maritime Distress and Safety System) – globālā jūras negadījumu un drošības sistēma;

3.70. GNSS (Global Navigation Satellite System) – globālā satelītu navigācijas sistēma;

3.71. GP (Glide Path) – glisāde;

3.72. GPS (Global Positioning System) – globālā pozicionēšanas sistēma;

3.73. GSM (Global System for Mobile Communications) – globālā mobilo sakaru sistēma (viena no šūnu radiosakaru sistēmām);

3.74. GSM-R (GSM for Railways) – GSM standarta mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem;

3.75. GSO (Geostationary Satellite Orbit) – ģeostacionāro satelītu orbīta;

3.76. HAPS (High Altitude Platform Stations) – liela augstuma platformas stacijas;

3.77. HDFS (High Density Applications in Fixed Service) – fiksētā dienesta augsta blīvuma lietojumi;

3.78. HDFSS (High Density Applications in Fixed Satellite Service) – fiksētā satelītu dienesta augsta blīvuma lietojumi;

3.79. HEST (High e.i.r.p. Satellite Terminal) – augstas e.i.r.p. satelītu galiekārta;

3.80. HIPERLAN (High Performance Local Area Network) – augstas veiktspējas lokālais tīkls;

3.81. ILS (Instrumental Landing System) – instrumentālā nolaišanās sistēma;

3.82. IMT (International Mobile Telecommunications) – starptautiskie mobilie telesakari;

3.83. IMT-2000 (International Mobile Telecommunications-2000) – starptautiskie mobilie telesakari-2000;

3.84. ISM (Industrial, Scientific and Medical Applications (of radio)) – lietojumi rūpniecībā, zinātnē un medicīnā;

3.85. ISS (Inter-Satellite Service) – starpsatelītu dienests;

3.86. ITS (Intelligent Transport Systems) – intelektiskās transporta sistēmas;

3.87. ITU (International Telecommunication Union) – Starptautiskā Telesakaru savienība;

3.88. ITU-R (International Telecommunication Union – Radiocommunication Sector) – Starptautiskās Telesakaru savienības radiosakaru sektors;

3.89. I-Z – izplatījums–Zeme. Raidīšanas virziens izplatījuma sakaros;

3.90. JMD – jūras mobilais dienests;

3.91. LAN (Local Area Network) – lokālais tīkls;

3.92. LBT (Listen Before Talk) – "klausies, pirms raidi". Radiofrekvenču spektra piekļuves nodrošināšanas paņēmiens, kur iekārta radiofrekvenču kanālu vai apakšjoslu aizņem tikai tad, kad tā ir konstatējusi, ka kanāls vai apakšjosla nav aizņemta;

3.93. LDC (Low Duty Cycle) – zemas intensitātes cikls;

3.94. LEST (Low e.i.r.p. Satellite Terminal) – zemas e.i.r.p. satelītu galiekārta;

3.95. LTE (Long Term Evolution) – starptautisko mobilo telesakaru sistēma LTE;

3.96. LTE-eMTC (LTE evolved Machine Type Communications) – LTE attīstīto mašīnu tipa sakari;

3.97. LTE-MTC (LTE Machine Type Communications) – LTE mašīnu tipa sakari;

3.98. MCA (Mobile Communications on board Aircraft) – mobilie sakari gaisa kuģī;

3.99. MCV (Mobile Communications on board Vessels) – mobilie sakari kuģos;

3.100. MFCN (Mobile/Fixed Communications Networks) – mobilie un fiksētie sakaru tīkli;

3.101. MIDS (Multifunctional Information Distribution System) – daudzfunkcionāla informācijas izplatīšanas sistēma;

3.102. MMDS (Multipoint Multichannel Distribution System) – daudzpunktu daudzkanālu izplatīšanas sistēma;

3.103. ML (Mobile Station) – mobilā stacija;

3.104. MP (Multi Point) – daudzpunktu sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija, kas ietver gan PMP, gan MP-MP sistēmas;

3.105. MP-MP (Multi Point – Multi Point) – vienādranga daudzpunktu sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija;

3.106. MSA (Meteor Scatter Applications) – sakari, izmantojot radioviļņu atstarošanos no meteorītu pēdām;

3.107. MSI (Maritime Safety Information) – kuģošanas drošības informācija;

3.108. MSI-HF (High Seas Maritime Safety Information) – tāljūras kuģošanas drošības informācija;

3.109. MSS (Mobile-Satellite Service) – mobilais satelītu dienests;

3.110. MVDS (Multipoint Video Distribution System) – televīzijas daudzpunktu izplatīšanas sistēma;

3.111. MWS (Multimedia Wireless System) – multimediju bezvadu sistēma;

3.112. NATO (North Atlantic Treaty Organisation) – Ziemeļatlantijas līguma organizācija;

3.113. NAVTEX (Narrow-band direct-printing telegraphy system for transmission of navigational and meteorological warnings and urgent information to ships) – šaurjoslas tiešdrukas radiotelegrāfijas sistēma navigācijas, meteoroloģisko brīdinājumu un steidzamas informācijas pārraidei kuģiem;

3.114. NBDP-COM (Narrow-band Direct-printing Communications) – šaurjoslas tiešdrukas radiosakari;

3.115. NB-IoT (Narrowband Internet of Things) – šaurjoslas lietu internets;

3.116. ne-AAS (Non-Active Antenna Systems) – neaktīvās antenas sistēmas;

3.117. NGSO (Non-Geostationary Satellite Orbit) – neģeostacionāro satelītu orbīta;

3.118. OB (Outside Broadcasting) – ārpusstudijas apraide;

3.119. OFDM (Orthogonal Frequency Division Multiplexing) – ortogonālā frekvenčdales blīvēšana;

3.120. OR (Off-Route) – ārpus trases. Apzīmējums norāda, ka dienestu izmanto ārpus civilajām gaisa trasēm;

3.121. PAMR (Public Access Mobile Radio) – publiskās piekļuves mobilo radiosakaru sistēma;

3.122. PMP (Point to Multi Point) – "punkta–daudzpunktu" sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija;

3.123. PMR (Professional Mobile Radio (self-provided, self-used, or closed user group mobile radio systems)) – profesionālo mobilo radiosakaru sistēma (mobilo radiosakaru sistēma slēgtai lietotāju grupai – privātajiem elektronisko sakaru tīkliem);

3.124. PMR 446 (Private Mobile Radio at 446 MHz band) – privāto mobilo radiosakaru sistēma 446 MHz joslā;

3.125. PMSE (Programme Making and Special Events) – programmu gatavošanas un īpašo pasākumu ierīces (radiomikrofoni, auss monitori, pagaidu skaņas un video radiolīnijas);

3.126. PP (Point to Point) – "punkta–punkta" sakari – fiksēto radiosakaru sistēmu konfigurācija;

3.127. PPDR (Public Protection and Disaster Relief) – sabiedrības drošība un katastrofu seku novēršana;

3.128. PR27 (Personal Radio at 27 MHz Band) – personālie radiosakari 27 MHz diapazonā;

3.129. R (Route) – trasē. Apzīmējums norāda, ka dienestu izmanto civilajās gaisa kuģniecības trasēs;

3.130. REC (Recommendation) – rekomendācija;

3.131. Res (Resolution (of ITU Conference)) – rezolūcija (ITU konferences). Rezolūcijas publicētas ITU konferenču nobeiguma aktos;

3.132. RFID (Radio Frequency Identification Devices) – radioierīces identifikācijai;

3.133. RLAN (Radio Local Area Network) – bezvadu lokālais tīkls;

3.134. ROES (Receive Only Earth Station) – satelītu Zemes stacija, kas paredzēta tikai uztveršanai;

3.135. RNSS (Radionavigation Satellite Service) – radionavigācijas satelītu dienests;

3.136. RR (Radio Regulations annexed to the Constitution and Convention of the International Telecommunication Union) – Starptautiskās Telesakaru savienības konstitūcijai un konvencijai pievienotie Radionoteikumi;

3.137. RR AP (Appendix to Radio Regulations) – Radionoteikumu pielikums;

3.138. RRL – radiorelejlīnija, fiksēto radiosakaru sistēma;

3.139. RTP-COM (Radio Telephony Communications) – radiotelefonijas sakari;

3.140. RTTT (Road Transport and Traffic Telematic Systems) – ceļu transporta un satiksmes telemātikas sistēmas (telesakaru un datu apstrādes un automātikas sistēmas ceļu transportā);

3.141. S-DAB (Satellite Digital Audio Broadcasting) – satelītu ciparu skaņas apraides sistēma;

3.142. SDL (Supplemental Downlink) – bāzes stacijas raidīšanas (tikai lejuplīnijas) režīms;

3.143. SIT (Satellite Interactive Terminal) – satelītu interaktīvā galiekārta;

3.144. SNG (Satellite News Gathering) – satelītu sakari ziņu vākšanai;

3.145. S-PCS (Satellite Personal Communications System) – satelītu personālo sakaru sistēma;

3.146. SRD (Short Range Devices) – maza darbības attāluma ierīces;

3.147. SRR (Short Range Radars (Automotive)) – automobiļu tuvdarbības radari;

3.148. SSR (Secondary Surveilance Radar) – sekundārais novērošanas radiolokators;

3.149. SUT (Satellite User Terminal) – satelītu lietotāja galiekārta;

3.150. TACAN (Tactical Air Navigation System) – taktiskā gaisa navigācijas sistēma;

3.151. TAPS (TETRA Advanced Packet Service) – TETRA uzlabotie pakešu pārraides pakalpojumi;

3.152. T-DAB (Terrestrial Digital Audio Broadcasting) – Zemes ciparu skaņas apraides sistēma;

3.153. TDD (Time Division Duplex) – laikdales duplekss;

3.154. TETRA (Trans European Trunked Radio. Terrestrial Trunked Radio) – Eiropas grupveides radiosakaru sistēma. Zemes grupveides radiosakaru sistēma;

3.155. TETRA Emergency (Trans European Trunked Radio System for the Emergency Services) – Ārkārtas dienestu TETRA (Eiropas grupveides radiosakaru sistēma ārkārtas dienestiem);

3.156. TFTS (Terrestrial Flight Telephone System) – Zemes lidojumu tālruņa sistēma;

3.157. TLPR (Tank Level Probing Radar) – tvertnes līmeņa noteikšanas radars;

3.158. TPC (Transmit Power Control) – automātiskā raidītāja jaudas regulēšana;

3.159. TRP (Total Radiated Power) – kopējā izstarotā jauda;

3.160. TS (Terminal Station (of FWA system)) – galastacija (fiksētās bezvadu piekļuves sistēmas);

3.161. UMTS (Universal Mobile Telecommunications System) – universālā mobilo telesakaru sistēma;

3.162. UTRA (UMTS Terrestrial Radio Access) – UMTS zemes radiopiekļuve;

3.163. UWB (Ultra Wide Band) – ultraplatjosla;

3.164. VHF (Very High Frequency Band) – metru viļņu diapazons;

3.165. VHF-CH NN (Channel NN for Maritime Mobile Service in the VHF Band) – metru viļņu diapazona kanāls jūras mobilajā dienestā. Simbola NN vietā tiek lietots attiecīgā kanāla numurs;

3.166. VOR (VHF Omnidirectional Radio Range) – metru viļņu visvirzienu radiobāka;

3.167. VSAT (Very Small Aperture Terminal) – satelītu galiekārta ar ļoti mazu antenas atvērumu;

3.168. WAS (Wireless Access Systems) – bezvadu piekļuves sistēmas;

3.169. WBB ECS (Wireless Broadband Electronic Communications Services) – bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumi;

3.170. WiMax (Worldwide Interoperability for Microwave Access) – starptautisko mobilo telesakaru sistēma WiMax;

3.171. WRC (World Radiocommunication Conference) – pasaules radiosakaru konference;

3.172. Z–I – Zeme–izplatījums. Raidīšanas virziens izplatījuma sakaros.

4. Šo noteikumu 4. pielikumā ietverta informācija par atbilstību starptautiskajiem radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem (4. pielikums).

5. Radiofrekvences izmanto, ņemot vērā radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām (1. pielikums), kā arī noteiktās radiosaskarnes (2. pielikums).

6. Radiosaskarnes nosaka galvenos parametrus efektīvai un saskaņotai radiofrekvenču spektra izmantošanai bez kaitīgiem radiotraucējumiem.

7. Ja nepieciešama radiofrekvenču starptautiska koordinācija vai ir noslēgts Latvijas Republikai saistošs starptautisks līgums (nolīgums) vai vienošanās, radiofrekvences piešķīruma izmantošanas parametrus nosaka, ņemot vērā koordinācijas rezultātus un attiecīgā Latvijas Republikai saistošā starptautiskā līguma (nolīguma) vai vienošanās nosacījumus.

8. Radiofrekvenču joslu, kura nav iedalīta noteiktai radiosakaru sistēmai, var izmantot tikai pēc šīs radiofrekvenču joslas izmantošanas nosacījumu un elektromagnētiskās saderības nodrošināšanai nepieciešamo radiosaskarņu un atbilstošās radiosakaru sistēmas iekļaušanas radiofrekvenču plānā saskaņā ar šo noteikumu radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu un izmantošanu.

9. Radiofrekvenču joslu var papildināt ar jaunu radiosakaru sistēmu tikai tad, ja attiecīgā radiofrekvenču josla ir sadalīta tam radiosakaru veidam (dienestam) Latvijā, kurā strādās jaunā radiosakaru sistēma, un tiks ievēroti tādi radiofrekvenču joslas izmantošanas nosacījumi, kas nodrošinās elektromagnētisko saderību ar jau strādājošām un plānotām radiosakaru sistēmām.

10. Radiofrekvenču sadalījuma joslas radiosakaru veidiem (dienestiem) Latvijā var izmantot publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem un privātajiem elektronisko sakaru tīkliem, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos papildu nosacījumus.

11. Izmantojot maza darbības attāluma ierīces (piemēram, transportlīdzekļu pretaizbraukšanas sistēmas, telemetrijas iekārtas, tālvadības pultis u. c.), nav saistošs šo noteikumu 1. pielikumā noteiktais radiosakaru veidu (dienestu) sadalījums.

12. Ultraplatjoslas tehnoloģijas (UWB) radioiekārtas var strādāt radiofrekvenču spektrā atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma prasībām, un tās netiek atainotas šo noteikumu 1. pielikumā.

13. Induktīvajām maza darbības attāluma ierīcēm, kas strādā radiofrekvenču joslā no 9 kHz līdz 30 MHz, kā arī radionoteikšanas ierīcēm, kas strādā radiofrekvenču joslā no 9 kHz līdz 130 MHz, ir jāatbilst šo noteikumu 3. pielikuma prasībām, un tās netiek atainotas šo noteikumu 1. pielikumā.

II. Primārie un sekundārie dienesti

14. Ja radiofrekvenču josla ir paredzēta vairāk nekā vienam dienestam, attiecīgās radiofrekvenču joslas lietošanas prioritāti nosaka, sadalot dienestus primārajos un sekundārajos dienestos atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

15. Šo noteikumu 1. pielikumā primārais dienests ir norādīts ar lielajiem burtiem, bet sekundārais dienests – ar mazajiem burtiem. Dienestu sadalījuma papildu nosacījumi norādīti ar mazajiem burtiem tieši aiz attiecīgā dienesta (piemēram, MOBILAIS, izņemot gaisa kuģniecības mobilo). Ja aiz attiecīgā dienesta tabulā ir papildinājums iekavās, tas norāda, ka dienestu ierobežo norādītais darbības veids. Dienestu uzskaitījuma secība nenorāda radiofrekvenču joslas lietošanas prioritāti.

16. Sekundāro dienestu radiostacijas nedrīkst radīt kaitīgus radiotraucējumus esošām vai plānotām primārā dienesta radiostacijām un nedrīkst pieprasīt primārā dienesta radiostacijām aizsardzību no kaitīgiem radiotraucējumiem.

17. Sekundāro dienestu radiostacijas drīkst pieprasīt aizsardzību no kaitīgiem radiotraucējumiem tā paša vai citu sekundāro dienestu radiostacijām.

18. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības pieprasīt radiofrekvences piešķīrumus valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamajiem privātajiem elektronisko sakaru tīkliem arī radiofrekvenču joslās, kuras nav paredzētas AS vai AS un CS, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām.

III. Koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja

19. Koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja (3. pielikums) (turpmāk – atļauja) dod tiesības uzstādīt un lietot radioiekārtas, kuras ir piederīgas atļaujā norādītajām radioiekārtu grupām un darbojas noteiktajās koplietošanas radiofrekvenču joslās vai radiofrekvenču kanālos, ievērojot atļaujā un normatīvajos aktos par elektroniskajiem sakariem norādītās vispārējās tehniskās prasības, kā arī radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus.

20. Radioiekārtas, kuras uzstāda un lieto saskaņā ar atļauju un kuru darbība netiek vadīta no publiskas elektronisko sakaru sistēmas, netiek aizsargātas pret tādiem kaitīgiem radiotraucējumiem, ko rada radioiekārtas, kas tiek izmantotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām, kā arī tās nedrīkst radīt kaitīgus radiotraucējumus. Lai mazinātu traucējumu rašanās iespējamību un to ietekmi uz radiosakaru darbību, radioiekārtas īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai attiecīgais elektronisko sakaru komersants izvēlas piemērotu tehnisko risinājumu, optimizē radioiekārtas izvietojumu, izmanto apkārtējo objektu dabīgās ekranējošās īpašības vai citus pasākumus. Iesniegumi par tādu iekārtu savstarpējo traucējumu novēršanu, kuru darbība netiek vadīta no publiskas elektronisko sakaru sistēmas, netiek izskatīti.

21. Radioiekārtu atbilstību apliecina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radioiekārtu atbilstības novērtēšanu.

IV. Noslēguma jautājumi

22. Šo noteikumu 1. pielikuma 272. punktā noteiktās 703–733 MHz un 758–788 MHz radiofrekvenču spektra joslas ir izmantojamas publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu pakalpojumu nodrošināšanai, un šīs radiofrekvenču spektra joslas var izmantot PPDR sistēmas darbības nodrošināšanai saskaņā ar PPDR sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un elektronisko sakaru komersantu noslēgtu vienošanos.

23. Šo noteikumu 1. pielikuma 272. punktā noteiktais iedalījums AS radiofrekvenču spektra joslā 738–758 MHz ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

24. Šo noteikumu 1. pielikuma 330. un 331. punktā noteikto 3400–3600 MHz un 3600–3800 MHz radiofrekvenču joslas daļu, kas neatbilst 5 MHz daudzkārtnim, elektronisko sakaru komersanti atbrīvo līdz 2028. gada 31. decembrim.

25. Šo noteikumu 1. pielikuma 354., 355., 356., 357., 358., 359., 360., 361., 362. un 363. punktā noteiktais 7128–7240 MHz, 7282–7394 MHz, 7428–7652 MHz, 7673-7897 MHz radiofrekvenču joslas iedalījums radioiekārtām, kas uzstādītas līdz 2014. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz šo iekārtu ekspluatācijas beigām.

26. Šo noteikumu 1. pielikuma 363. punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums AS ir atļauts tikai izmantošanai jūras novērošanas sistēmas radioiekārtām no Lietuvas robežas gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti līdz Igaunijas robežai.

27. Šo noteikumu 1. pielikuma 393. punktā noteiktais radiofrekvenču joslu iedalījums MMDS sistēmām ir atļauts radioiekārtām, kuras uzstādītas līdz 2000. gada 1. janvārim.

28. Šo noteikumu 1. pielikuma 404. un 405. punktā norādītais 14,6305–14,7985 GHz un 15,0505–15,2185 GHz radiofrekvenču joslu iedalījums noteikts valsts aizsardzībai, izņemot Latvijas Republikas austrumu robežu un Rūjienu, kā arī izņemot CS RRL radiofrekvenču piešķīrumus līdz šo RRL ekspluatācijas pārtraukšanai.

29. Šo noteikumu 1. pielikuma 435., 436., 437. un 438. punktā noteiktais 24,25–25,1 GHz radiofrekvenču spektra joslas iedalījums IMT sistēmām un šo noteikumu 2. pielikuma 49. punktā noteiktā radiosaskarne LM-26G-2 stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

30. Šo noteikumu 1. pielikuma 436. un 440. punktā noteiktais iedalījums ciparu RRL radiofrekvenču spektra joslā 24,5–24,717 GHz/25,557–25,725 GHz ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

31. Šo noteikumu 1. pielikuma 436., 437., 438., 439. un 440. punktā noteiktā 24,5–26,5 GHz radiofrekvenču spektra josla jāatbrīvo no lietotajām radiosakaru sistēmām, izņemot SRD un PMSE radiosakaru sistēmas, līdz 2023. gada 31. decembrim.

32. Šo noteikumu 1. pielikuma 438., 439. un 440. punktā noteiktais iedalījums FWA radiofrekvenču spektra joslā 24,773–25,445 GHz/25,781–26,453 GHz ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

33. Šo noteikumu 1. pielikuma 438., 439., 440. un 441. punktā noteiktais 25,1–27,5 GHz radiofrekvenču spektra joslas iedalījums Zemes sistēmām, kas Eiropas Savienībā spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus/IMT, un šo noteikumu 2. pielikuma 48. punktā noteiktā radiosaskarne LM-26G-1 stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

34. Šo noteikumu 1. pielikuma 439. un 440. punktā noteikto iedalījumu AS un CS sistēmām radiofrekvenču spektra joslā 25,25–26,5 GHz pārskata līdz 2023. gada 31. decembrim.

35. Šo noteikumu 1. pielikuma 440. un 441. punktā noteiktā 26,5–27,5 GHz radiofrekvenču spektra josla jāatbrīvo no zemes sistēmām, kas Eiropas Savienībā spēj nodrošināt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus/IMT, līdz 2023. gada 31. decembrim.

36. Eiropas Savienībā ražotā vai reģistrētā un ekspluatācijā nodotā automobilī uzstādītām SRR iekārtām pēc 2013. gada 30. jūnija 21,65–24,25 GHz radiofrekvenču joslai un pēc 2018. gada 1. janvāra 24,25–26,65 GHz radiofrekvenču joslai noteiktais iedalījums ir atļauts, ja SRR iekārta ir uzstādīta pirms minētajiem datumiem vai to aizstāj ar citu SRR iekārtu.

37. Radioiekārtas, kuru turpmākā izmantošana nav paredzēta šo noteikumu 1. pielikumā un kuras neizmanto ierobežotajās radiofrekvenču joslās, izmanto līdz minēto radioiekārtu kalpošanas laika beigām.

38. 28 MHz frekvenču bloku 3600-3650 MHz frekvenču bloka ietvaros Latvijas Republikas teritorijā, izņemot Rīgu, lieto atbilstoši radiosaskarnei LM-3600-1 TDD līdz 2025. gada 6. maijam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas piešķirto lietošanas tiesību ietvaros.

39. Šo noteikumu 2. pielikuma 16. punktā noteiktā radiosaskarne LM-900 un 20. punktā noteiktā radiosaskarne LM-1800 ir spēkā līdz 2024. gada 7. augustam.

40. Šo noteikumu 2. pielikuma 17. punktā noteiktā radiosaskarne LM-900-1 un 21. punktā noteiktā radiosaskarne LM-1800-1 ir spēkā no 2024. gada 8. augusta.

41. Šo noteikumu 2. pielikuma 47. punktā noteiktā radiosaskarne LM-26G ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim.

42. Šo noteikumu 3. pielikuma 16. punktā noteiktā WAS/RLAN iekārtu ekspluatācija frekvenču joslā 5250–5350 MHz un 5470-5725 MHz lielos gaisa kuģos (izņemot daudzdzinēju helikopterus) ir atļauta līdz 2028. gada 31. decembrim ar 100 mW maksimālajiem vidējās e.i.r.p. izstarojumiem joslā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvas 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/114/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. janvāra
noteikumiem Nr. 3

Radiofrekvenču sadalījuma tabula