Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

Kultūras informācijas sistēmu centrs

Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programma

Nav

Projekta mērķis ir līdz 2026. gada 31. martam izvērst valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu, lai nodrošinātu iespēju veidot visām sabiedrības grupām, t. sk. cilvēkiem ar invaliditāti, piekļūstamas iestāžu tīmekļvietnes

Iestādēm ir vairākas tīmekļvietnes (1–8 vietnes iestādei), ko tās ir izveidojušas, kā arī neregulāri ir vajadzība pēc jaunām tematiskajām vietnēm. Esošās vietnes ir jāuztur – vietņu uzturēšana prasa gan resursus, gan kompetentu personālu katrā iestādē, kā arī visām iestāžu tīmekļvietnēm ir jāizpilda Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk – ES Direktīva 2016/2102) prasības (ES Direktīvas 2016/2102 prasības pārņemtas ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā").

Tīmekļvietņu administrēšana un pārvaldība tām vietnēm, kuras nav izvietotas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajā platformā, vairumā gadījumu tiek organizēta decentralizēti – katrā iestādē atsevišķi. Katra iestāde iepērk vietņu izstrādi, nodrošina vietņu uzturēšanu, izmitināšanu, drošības pārvaldību, kā arī atjauninājumus veic katrai vietnei atsevišķi. Vairākkārtīgs resursu izlietojums līdzīga procesa īstenošanai un decentralizēta, sadrumstalota IKT pārvaldība sadārdzina to uzturēšanu, kā arī ir grūtības valsts pārvaldē piesaistīt nepieciešamos IKT jomas speciālistus, kas var nodrošināt augsta līmeņa tīmekļvietņu pārvaldību (regulāri sekot līdzi nepieciešamajiem atjauninājumiem, drošības sertifikātiem, pārvaldīt incidentus).

Nepieciešams attīstīt un paplašināt valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu, lai tajā būtu iespējams veidot neskaitāmas valsts iestāžu un pašvaldību tīmekļvietnes (šobrīd var tikai oficiālās tīmekļvietnes), tām centralizēti nodrošinot izmitināšanu, uzturēšanu, atjaunināšanu, drošības pārvaldību

Nodrošināta tīmekļvietņu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī atbilstība lietošanai mobilajās ierīcēs, ko nosaka ES Direktīva 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību

Tīmekļvietņu vienotajā platformā izvietotās iestāžu tīmekļvietnes, to skaits (papildus tīmekļvietņu vienotajā platformā jau izveidotajām 110 iestāžu tīmekļvietnēm šī projekta ietvaros tiks izveidotas vēl vismaz 40 tīmekļvietnes)

Valsts un pašvaldības iestādēm nodrošināts mūsdienīgs, kvalitatīvs komunikācijas kanāls ar sabiedrību un nodrošināta vienota tīmekļvietņu pārvaldība, centralizējot atbalsta procesus (vietņu izveide, uzturēšana, atjaunināšana, drošības pārvaldība u. tml.)

Tīmekļvietņu vienotajā platformā izvietotās iestāžu tīmekļvietnes, to skaits (papildus tīmekļvietņu vienotajā platformā jau izveidotajām 110 iestāžu tīmekļvietnēm šī projekta ietvaros tiks izveidotas vēl vismaz 40 tīmekļvietnes)

Norāda plānoto attiecināmo apmēru

352 800 euro

Avansa maksājuma apmērs, ja tiks pieprasīts

Tīmekļvietņu vienotās platformas attīstīšanas izmaksas,
t. sk. izpēte, prasību definēšana, izstrāde, migrācija, kvalitātes kontrole, mācības, publicitāte, audits u. tml.

Projekta vadīšana un īstenošana (atlīdzība)

Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma

Plānots pilnveidot esošo tīmekļvietņu vienotās platformas infrastruktūru.

Tīmekļvietņu vienotās platformas infrastruktūras izvietošana un līdz arī to tīmekļvietņu izmitināšana tiks veikta centralizēti loģiski vienotajā datu centrā (Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu centros, t. sk. paredzēts pārcelt tīmekļvietņu vienotās platformas infrastruktūru uz mākoņrisinājumu).

Rezerves kopēšanu paredzēts nodrošināt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra infrastruktūrā. Projekta ietvaros tehniskās infrastruktūras iegāde netiek plānota

Kā galalietotāji ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji (934,6 tūkstoši)

Esoša pakalpojuma izvēršana: valsts iestāžu un pašvaldību tīmekļvietņu veidošana, izmitināšana un uzturēšana

Iestādes struktūrvienību un klientu apkalpošanas centru dati

Atvasinātas publiskas personas, publiskas personas kapitālsabiedrības un biedrības norāda arī informāciju par finanšu resursu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem

Projektu īstenos Valsts kanceleja, iesaistot projekta īstenošanā Valsts kancelejas darbiniekus (jau esošos vai piesaistot jaunus darbiniekus uz projekta īstenošanas laiku), sadarbības partnerus (Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs) un pakalpojuma sniedzējus.

Valsts kancelejā paredzēti vismaz šādi speciālisti:

• projekta vadītājs;

• projekta koordinators;

• finansists;

• iepirkumu speciālists;

• komunikācijas departamenta konsultanti (1–2 speciālisti).

Valsts reģionālās attīstības aģentūrā paredzēti vismaz šādi speciālisti:

• sistēmu arhitekts – sistēmu analītiķis;

• sistēmu administrators.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā paredzēti vismaz šādi speciālisti:

• vecākais datortīklu administrators.

Norādītie speciālistu amatu nosaukumi atbilst projektā paredzamajām lomām un atbildībām. Konkrēto speciālistu amatu nosaukumi var atšķirties.

Valsts kanceleja kā projekta īstenotāja uzņemas atbildību par projekta īstenošanā nepieciešamo speciālistu iesaistīšanu projektā. Sekmīgai projektam izvirzīto mērķu sasniegšanai var tikt iesaistīti citi, iepriekš neminēti, Valsts kancelejas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbinieki atbilstoši nepieciešamībai.

Būs četru līmeņu projekta pārvaldība:

1. projekta vadītājs;

2. projekta vadības grupa;

3. projekta uzraudzības padome;

4. programmas uzraudzības padome

1. Projekta vadītājs:

• organizē un vada projekta komandas darbu, nodrošinot nepieciešamo projekta resursu (cilvēkresursi, finansiālie un tehniskie resursi) plānošanu;

• kontrolē projekta finanšu plūsmas atbilstību normatīvo aktu prasībām un noslēgtajiem līgumiem, kā arī resursu lietderīgu izmantošanu;

• sadarbojas ar projekta aktivitāšu īstenošanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām un piegādātājiem, kā arī pārbauda iesniegtos nodevumus;

• nodrošina projekta risku identificēšanu un vadīšanu, kā arī uztur risku reģistru;

• organizē darbības procesu analīzi un lietotāju iesaisti nodevumu testēšanā, kā arī organizē lietotāju apmācību;

• sagatavo pārskatus un sadarbībā ar iepirkumu speciālistu sagatavo iepirkumu procedūru dokumentāciju;

• nodrošina padomes un vadības grupas pieņemto lēmumu izpildes kontroli;

• kontrolē projekta īstenošanas laika grafiku;

• veic citus uzdevumus atbilstoši projekta īstenošanas plānam.

2. Projekta vadības grupa:

• koordinē projekta aktivitātes;

• atbild par projektam izvirzīto rezultātu sasniegšanu;

• identificē un sniedz priekšlikumus padomei par nepieciešamajām projekta izmaiņām;

• akceptē piegādātāju iesniegtos nodevumus;

• izskata pārskatus pirms to iesniegšanas padomei vai uzraudzības institūcijām;

• pārvalda projekta īstenošanas riskus un sniedz priekšlikumus padomei par nepieciešamajām projekta izmaiņām;

• izskata iepirkumu procedūru dokumentāciju un sniedz priekšlikumus iepirkuma komisijai;

• dod darba uzdevumus piegādātājiem un citiem projekta aktivitāšu īstenošanā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem.

3. Projekta uzraudzības padome:

• pārstāv projekta īstenotāju un uzrauga projekta īstenošanas gaitu;

• uzrauga projektam izvirzīto rezultātu sasniegšanu un to, vai projekta rezultāti atbilst gala lietotāja un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī projekta rezultātu komunicēšanu dažādām mērķauditorijām;

• lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību un akceptē projekta izmaiņas;

• apstiprina projekta vadītāja iesniegtos pārskatus;

• izskata iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus par jautājumiem, kas saistīti ar projekta īstenošanu;

• izskata citus ar projekta uzraudzību saistītus jautājumus.

4. Programmas uzraudzības padome

Valsts resursu pārvaldības programmas īstenošanu uzraudzīs Valsts kancelejas vadīta grāmatvedības un personālvadības funkciju un risinājumu standartizācijas un centralizācijas uzraudzības padome, kuras dalībnieki ir arī Finanšu ministrija, Valsts kase un VARAM. Programmas uzraudzības padome:

• nodrošina programmā iekļauto projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju;

• pārrauga programmas ietvaros īstenoto projektu rezultātu sasniegšanu.

Droša finanšu pārvaldība tiks īstenota Valsts kancelejā, veidojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) vadības un kontroles sistēmu. Projekta izdevumu uzskaite tiks nodalīta ar atsevišķu finansējumu Atveseļošanas fonda valsts budžeta apakšprogrammā. Šī finansējuma ietvaros pievienotās vērtības nodokļa maksājumi tiks nodalīti ar atsevišķu bilances kontu, veicot to nošķirtu uzskaiti no Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem, tai skaitā, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konfliktu, dubultfinansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā, kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam un projekta īstenošanas atbilstību, tiks iesaistīts neatkarīgs revidents, un viņa darbība tiks finansēta no projekta līdzekļiem

Ietekmi uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu – pārvaldes darbinieku amata vietu samazinājumu vai palielinājumu – iekļauj izmaksu/ieguvumu analīzē un tieši norāda kopsavilkumā arī tad, ja pārvaldes darbinieku skaita ietaupījums norādīts projekta ieguvumos (3. punkts)

Valsts iestāžu tematisko tīmekļvietņu veidošanu būs iespējams veikt vienotā platformā, nevis īstenojot atsevišķus izstrādes projektus. Vienas tematiskās tīmekļvietnes vidējais dzīves cikls ir 2–3 gadi, bet ir arī pastāvīgas tematiskās tīmekļvietnes. Paredzams, ka nākamo 10 gadu periodā katru gadu izveidoto tīmekļvietņu skaits pieaugs par 10, bet to skaits nav ierobežots. Iestādēm biežāk veidojot tematiskās tīmekļvietnes, tiks panākts uzlabojums informācijas sniegšanā sabiedrībai kopumā, kā arī atsevišķām mērķauditorijām.

Ieguvums iestādēm – valsts un pašvaldību tematisko tīmekļvietņu izstrādes un uzturēšanas izdevumu samazinājums.

Tematisko tīmekļvietņu izvietošanas un uzturēšanas izmaksas platformā būs mazākas, nekā atsevišķos projektos izstrādājot tematisko tīmekļvietņu tehniskos un vizuālos risinājumus, katrā no tiem izpildot arvien augstākas drošības prasības un piekļūstamības prasības visām iedzīvotāju grupām.

Projekta ietvaros izveidojot 40 tematiskās tīmekļvietnes un pieņemot, ka 13 gadu periodā katru gadu izveidoto tīmekļvietņu skaits pieaugs par 15, veidojas ietaupījums iestādēm no izstrādes, uzturēšanas un pārvaldības izdevumu samazinājuma – 620 575,62 euro.

Sociālais ieguvums – sabiedrībai nepieciešamais laiks informācijas atrašanai un iepazīšanai tematiskajās tīmekļvietnēs būs mazāks – ietaupījums rodas no iespējas vienkāršāk un operatīvāk piekļūt saturam, izmantojot piekļūstamākas un ērtākas tematiskās tīmekļvietnes, t. sk. mazāk patērējot laiku satura meklēšanai, bet vairāk tā iepazīšanai. Ietaupītā laika vērtība sabiedrībai, kas iegūta, balstoties uz vidējās algas apmēru tautsaimniecībā, – 6 274 845,83 euro.

Kopējais projekta lietderīgums – aprēķināts no projekta ieguvumiem kopsummā 6 895 421,45 euro, atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus 4 255 095,57 euro un investīcijas 2 242 800 euro, iegūstam kopējo projekta lietderīgumu 397 525,89 euro.

Projekta ieviešana 10 gadu periodā valsts pārvaldei dos resursu ietaupījumu 620 575,62 euro un sabiedrībai sociālo ieguvumu 6 274 845,83 euro, kopā 6 895 421,45 euro, kas ir lielāks par 2 100 000 euro ieguldījumu tā īstenošanai.

Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Publicējamās informācijas apjoms palielinās, tādējādi iestādēm būtu nepieciešams piesaistīt jaunus resursus, bet, ieviešot platformu, to iespējams atrisināt ar esošajiem iestāžu darbinieku resursiem un vienlaikus paaugstināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ātrumu

Norāda informāciju par projekta izskatīšanu IKT vadītāju paplašinātajā forumā, kur attiecināms

Projekta īstenotājs apliecina, ka projekta ietvaros tiek paplašināta un attīstīta projekta "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" ietvaros izstrādātā informācijas sistēma un nepastāv dubultā finansējuma risks.

Projekta tvērumā ietilpst valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, kā arī neatkarīgās un tiesībaizsardzības iestādes (pēc to izvēles). Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.9.3. apakšpunktam projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai valsts informācijas sistēmas "Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma" tehnoloģiskai modernizācijai un paplašināšanai. Vienlaikus Valsts kancelejai kā finansējuma saņēmējai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai

Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotajā platformā iespējams veidot neskaitāmas valsts iestāžu un pašvaldību tīmekļvietnes (šobrīd var tikai oficiālās tīmekļvietnes). Tām centralizēti tiek nodrošināta izmitināšana, uzturēšana, atjaunināšana un drošības pārvaldība.

Projekta ietvaros tiek izvērsta esošā platforma un esošais pakalpojums – turpmāk tiks nodrošināts pakalpojums ne tikai iestāžu oficiālajām tīmekļvietnēm, bet arī dažādām iestāžu tematiskajām vietnēm, kā arī piedāvāta iespēja platformu izmantot dažādām cita veida valsts iestādēm (muzejiem, izglītības un ārstniecības iestādēm, vēstniecībām, neatkarīgajām iestādēm u. tml.).

Norāda pakalpojuma saturu atspoguļojošu nosaukumu un īsu satura aprakstu, kas obligāti ietver pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas galvenos nosacījumus

Pakalpojuma sniegšanā Valsts kanceleja iesaista:

1) Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) – tīmekļvietņu vienotās platformas uzturētājs, kas nodrošina lietotāju atbalstu un veic drošības pārvaldību;

2) Iekšlietu ministrijas Informācijas centru (turpmāk – IeM IC) – tīmekļvietņu vienotās platformas izmitinātājs;

3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (turpmāk – LVRTC) – tīmekļvietņu vienotās platformas drošības risinājumu nodrošinātājs;

4) Kultūras un informāciju sistēmu centru (turpmāk – KISC) – tulkošanas, balss sintēzes, balss atpazīšanas un virtuālā asistenta funkcionalitāšu nodrošinātājs tīmekļvietņu vienotajā platformā.

Institūcijas – centralizētās funkcijas nodrošinātājas vai pakalpojuma sniedzējas nosaukums

Iestāžu darbiniekiem, kuri veic tīmekļvietnes administrēšanu, atbalstu, t. sk. kļūdu pieteikumu apstrādi, sniegs Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Pakalpojuma piegādes kvalitāte un sniegtais apjoms tiks mērīts un uzskaitīts atbilstoši Valsts reģionālās attīstības aģentūras iekšējām procedūrām, piemēram, iekšējiem noteikumiem Nr. 1-2/22/1 "IT pakalpojumu vadības rokasgrāmata" (04.01.2022.).

Norāda pakalpojuma kvalitātes, apjoma un līmeņa rādītāju īsus aprakstus un plānotās vērtības

Šajā tīmekļvietņu vienotās platformas attīstības kārtā papildus jau pirmajā attīstības kārtā izveidotajām 110 iestāžu oficiālajām tīmekļvietnēm vienotajā platformā līdz 2026. gada 31. martam paredzēts izvietot vēl vismaz 40 dažādas valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnes un projekta ietvaros izstrādāt rīkus, lai pēc projekta iestādēm būtu iespējas pašām veidot jaunas tīmekļvietnes atbilstoši nepieciešamībai.

Pastarpināts pakalpojuma saņēmējs ir visa Latvijas sabiedrība (sociāli aktīvā iedzīvotāju daļa, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, žurnālisti u. tml.), kā arī ārvalstīs dzīvojošie, kam interesē informācija par Latvijā notiekošo. Īpaši izceļama grupa ir cilvēki ar invaliditāti, dažādiem uztveres traucējumiem – visām tīmekļvietnēm būs nodrošināta piekļūstamība gan ar mašīnlasītājiem, gan piedāvātas HUGO tehnoloģijas balss sintēzei un transkripcijai.

Raksturo pakalpojuma saņēmēju loku, pakalpojuma izvēršanas gadījumā nodalot esošo, projekta rezultātā plānoto (obligāti) un turpmākas attīstības perspektīvu

Pakalpojuma darbināšanai divas būtiskākās pozīcijas – attīstība (izmaiņu pieprasījumi no iestādēm) un uzturēšana.

Tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšanas galvenās izmaksu pozīcijas:

1) tīmekļvietņu vienotās platformas attīstība, attīstības vadība (atlīdzība Valsts kancelejā platformas attīstības vadītājam, izmaksas par izmaiņu pieprasījumiem);

2) tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšana (VRAA un ārpakalpojumā ‒ sistēmas tehniskais uzturētājs);

3) tīmekļvietņu vienotās platformas izmitināšana (IeM IC);

4) tīmekļvietņu vienotās platformas drošības risinājumi, t. sk. regulāri drošības un veiktspējas testi (LVRTC, VRAA).

Norāda IKT risinājumu (risinājumus), kas pēc būtības nodrošina pakalpojumu sniegšanu un kuru darbināšana/uzturēšana veido būtisku daļu no pakalpojumu sniegšanas izmaksām (mazāk nozīmīgus atbalsta risinājumus nenorāda)

Līdz projekta pabeigšanai tiek plānots arī aktualizēt šos noteikumus, lai skaidri definētu pušu lomas un atbildības:

1) pakalpojuma izmantotājs – iestādes;

2) pakalpojuma sniedzējs – Valsts kanceleja (deleģējot platformas uzturēšanu VRAA, izmitināšanu IeM IC, drošības risinājumus – LVRTC, valodu tehnoloģijas, t. sk. virtuālā asistenta funkcionalitāti, – KISC).

Izskaidro pakalpojuma ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu

Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem

- platformas programmatūras uzturēšana – 184 402 euro (t. sk. PVN);

- platformas tīmekļvietņu administrēšana, drošības pārvaldība, lietotāju atbalsts – 39 084 euro;

- izmitināšana un datu centra pakalpojumi – 71 390 euro (t. sk. PVN);

- ikgadēji drošības un veiktspējas auditi – 65 340 euro (t. sk. PVN);

- platformas attīstības vadītājs (VK darbinieka atalgojums) – 39 084 euro.

Paredzēts, ka platformas uzturēšanas izmaksas solidāri segs tās iestādes, kuras izmanto platformu (paredzēts, ka platformā pēc projekta būs vismaz 150 iestāžu tīmekļvietnes).

Iestāžu tematisko tīmekļvietņu izstrādes, uzturēšanas un pārvaldības izmaksas 13 gadu laikā ir 7 190 057,24 euro. Īstenojot projektu, šīs izmaksas būs 6 569 481,62 euro. Līdz ar to, projekta īstenošanas rezultātā izveidojot platformu, ietaupījums iestādēm no tematisko tīmekļvietņu izstrādes, uzturēšanas un pārvaldības izdevumu samazinājuma 13 gadu laikā – 620 575,62 euro.

Sociālais ieguvums: sabiedrībai nepieciešamais laiks informācijas atrašanai un iepazīšanai tematiskajās tīmekļvietnēs būs mazāks ‒ ietaupījums rodas no iespējas vienkāršāk un operatīvāk piekļūt saturam, izmantojot piekļūstamākas un ērtākas tematiskās tīmekļvietnes, t. sk. mazāk patērējot laiku satura meklēšanai, bet vairāk tā iepazīšanai. Ietaupītā laika vērtība sabiedrībai, kas iegūta, balstoties uz vidējās algas apmēru tautsaimniecībā, – 6 274 845,83 euro.

Kopējais projekta lietderīgums: no projekta ieguvumiem kopsummā 6 895 421,45 euro atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus 3 914 121 un investīcijas 2 448 705, iegūstam kopējo projekta lietderīgumu 532 595,45 euro.

Projekta ieviešana valsts pārvaldei dos resursu ietaupījumu 620 575,62 euro un sabiedrībai sociālo ieguvumu 6 274 845,83 euro, kopā 6 895 421,45 euro, kas ir lielāks par 2 100 000 euro ieguldījumu tā īstenošanai.

Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Publicējamās informācijas apjoms palielinās, kā rezultātā iestādēm būtu nepieciešams piesaistīt jaunus resursus, bet, ieviešot platformu, to iespējams atrisināt ar esošajiem iestāžu darbinieku resursiem un vienlaikus paaugstināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ātrumu.

Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot katru no tām