2. februāra plenārsēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.18., 19.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

A.Poča (LC). Budžeta un finansu komisijas vārdā. Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Šodien mums jāizskata trešajā lasījumā likumprojekts "Par nodokļiem un nodevām". Un šodien mēs varēsim pielikt punktu ilgam un grūtam darbam. Tas būs pirmais likums no ilgi gaidītās jaunās likumu paketes. Es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka Saeima ir ārkārtīgi aktīvi piedalījusies šā likumprojekta apspriešanā un Budžeta komisijai uz trešo lasījumu bija jāizskata vairāk nekā 120 priekšlikumu par šo likumprojektu. Un tas, ka šie priekšlikumi visi bija vērtīgi, faktiski arī parādās jūsu priekšlikumu tabulā, kur lielākā daļa no šiem priekšlikumiem ir atbalstīti vai arī, ja nav atbalstīti, tad faktiski ir iestrādāti citā redakcijā, jo domas ir bijušas ļoti līdzīgas. Un tagad pāriesim pie mūsu dokumenta nr.111.

Pirmie priekšlikumi ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi par likumprojekta juridiskās formas sakārtošanu, šeit komisija, protams, tos atbalstīja. Es ceru, ka arī jums nav nekādu iebildumu.

Pirmā nodaļa un 1.pants. "Likumā lietotie termini".

Pirmais bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par termina "nodoklis" precizējumu— paskaidrot, ka tas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai neviens neapstrīd komisijas lēmumu? (No zāles: "Neapstrīd.")

A.Poča. Nākamais priekšlikums ir par termina "nodeva" precizējumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja šo terminu pēc būtības sadalīt divās daļās, nosakot vispirms termina "valsts nodeva" skaidrojumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Līdz ar to bija arī priekšlikums iekļaut terminos jaunu terminu "pašvaldību nodeva" ar attiecīgu skaidrojumu. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādam iebildumi pret komisijas lēmumu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt šo 1.pantu ar jaunu terminu "nodokļu maksātāji". Šis termins pēc būtības bija jau likumprojekta 14.pantā, bet komisija uzskatīja, ka mērķtiecīgāk būtu šo būtisko terminu pārcelt uz terminu skaidrojumiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamie bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī deputāta Piebalga priekšlikumi par termina "nodokļu (nodevu) administrācija" skaidrojumu. Gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, gan arī deputāta Piebalga priekšlikums tika ņemts vērā un tika izveidota jauna šā termina "nodokļa nodevu administrācija" redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Piebalgam vai arī komisijai ir kādi iebildumi? Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Poča. Par tālākajiem terminiem -"nodokļu atlaide", "diferencēšanas likme", "taksācijas periods", "pirmstaksācijas periods", "pēctaksācijas periods" priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad nav iebildumu pret komisijas variantu? Nav.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums papildināt pantu ar jaunu terminu "darījums", nosakot, ka darījums ir darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Šis termina "darījums" skaidrojums nedaudz atšķiras no Civillikumā pielietotā, bet tieši nodokļu likuma izpratnē komisija uzskatīja, ka varētu būt šāds termina "darījums" skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Iebildumu nav. Līdz ar to mēs varam balsot par 1.pantu kopumā komisijas redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu!

A.Poča. Es atvainojos, ja komisijai nav bijušas nekādas iebildes, vai ir nepieciešama balsošana? Nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Labi, atcelsim balsošanas režīmu. Pants pieņemts komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk — par 2.pantu.

A.Poča. 2.pants. Par 2.panta pirmo un otro daļu priekšlikumu nebija. Par panta trešo daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "pašvaldības lēmumi" ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) saistošie noteikumi" atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41.panta prasībām. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un ...

Sēdes vadītājs. Vai kāds iebilst pret komisijas lēmumu? Nav. Tātad līdz ar to arī 2.pants var tikt pieņemts tādā veidā, kā to ir sagatavojusi komisija. Nav iebildumu. Tālāk — par 3.pantu.

A.Poča. Par 3.pantu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt panta pirmās daļas 2. apakšpunktā vārdu "vietējās", kas ir atbalstīts komisijas priekšlikumā. Un komisija ierosina sadalīt šo pantu divās daļās, tas ir, pirmo daļu sadalīt divos punktos.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi pret šādu variantu? Nav. Lūdzu!

A.Poča. Par panta otro daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt šajā otrajā daļā vārdu "samazināt" ar vārdiem "samazināt vai palielināt", jo saskaņā ar likumu "Par zemes nodokli" pašvaldības ir tiesīgas gan samazināt, gan arī palielināt zemes nodokļa likmi. Savukārt komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja deputāta Kalniņa priekšlikumu svītrot vispār šos vārdus "samazināt nodokļu likmi un", jo faktiski nodokļu likmes nosaka Saeima un likumā tas būs noteikts. Ir arī pārejas noteikumi par to, kā tiks piemērots pēc šī likuma stāšanās spēkā likums "Par zemes nodokli", un tāpēc komisija atbalstīja deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neiebilst pret šādu lēmumu, piekrīt, ka tās priekšlikums nav pieņemts? Neiebilst. Tātad otrā daļa pieņemta šādā variantā. Vai līdz ar to mēs varam arī 3.pantu atzīt par pieņemamu komisijas variantā? Nav iebildumu. Nav.

Par 4. pantu!

A.Poča. Par 4.pantu bija deputāta Bērziņa priekšlikums - 4.panta ceturtajā daļā svītrot vārdu "tikai". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad 4.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā redakcijā.

Par 5.pantu!

A.Poča. 5.pants. Šeit bija deputāta Jonīša priekšlikums un Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kuros pēc būtības bija viena un tā pati doma ietverta — ka visām šīm instrukcijām, kuras atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem izstrādā Nodokļu administrācija un Valsts ieņēmumu dienests, ir jābūt publiski pieejamam. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, taču nolēma, ka tam nebūtu jābūt šī panta noteikumam, bet vajadzētu papildināt pārejas noteikumus ar sekojošu redakciju: "Metodikas nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē "Latvijas Vēstnesī" līdz attiecīgā nodokļu likuma spēkā stāšanās brīdim."

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Jonītim vai arī Tautsaimnieku politiskajai apvienībai... Jā, deputāts Jonītis tātad nāk ar savu viedokli.

R.Jonītis (LC) Es tikai gribētu paskaidrot sava priekšlikuma būtību. Skaidrs, ka viens no pamatnosacījumiem ir tas, ka tās tiek publicētas. Otrs nosacījums, ar ko mēs jau sastapāmies Pieprasījumu komisijā, — ka nevar publicēt visāda veida norādījumus. Tādā veidā pašreizējā brīdī, es saprotu, ja tādi netiks publicēti no Valsts ieņēmumu dienesta puses un no Finansu ministrijas puses, tikai tādā gadījumā es varētu piekrist šai redakcijai, ka šeit to nerakstīt, bet pārejas noteikumos paredzēt. Bet es saprotu, ka ne Finansu ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam nepietiks ar pašiem Ministru kabineta noteikumiem un metodiku vien. Vienalga, tiks izsūtītas rekomendējošas vēstules, kādā veidā ko darīt. Un es tomēr aicinātu šo paskaidrojošo normu, ka instrukcijas tiek apstiprinātas un viņām ir vispārsaistošs raksturs, bet visam pārējam ir tikai rekomendējošs raksturs, atstāt šajā tekstā. Jo mēs jau esam sastapušies ar pieprasījumiem par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikums par šo 5.pantu pēc mūsu domām ir ļoti būtisks, jo līdz šim laikam mēs sastapāmies ar tādiem recidīviem, ka likums tiek izdots, likums stājas spēkā, bet instrukcijas un metodikas par nodokļu aprēķināšanu nav. Un, lūk, rodas dažādas vēstules un norādījumi un instruktīvie materiāli, kas brīvi interpretēti no augšas un faktiski bieži vien neiekļaujas likuma rāmjos. Tāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams nevis līdz ar likuma publicēšanas brīdi, bet līdz ar likuma spēkā stāšanās brīdi obligāti publicēt arī to metodiku, pēc kuras pašam nodokļu maksātājam jāaprēķina šie nodokļi, lai mēs neizsauktu nekādu neizpratni. Mēs piekrītam arī Budžeta komisijas pieejai, ka šo mūsu priekšlikumu iestrādā pārejas noteikumos, jo, ja jau publicēs šo instruktīvo materiālu un šo metodiku reizē ar likumu, tad arī tālākajā laikā vairs likumā varbūt šis pants nav tik nepieciešams. Tā ka mēs arī piekrītam šādam traktējumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav. Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība piekrīt, ka tās priekšlikums tiks iestrādāts pārejas noteikumos, bet mums ir jābalso par deputāta Jonīša priekšlikumu otro daļu papildināt ar viņa ieteikto redakciju. Vārds Aijai Počai - komisijas vadītājai!

A.Poča. Es gribētu, pirms jūs izšķiraties par deputāta Jonīša priekšlikumu, norādīt, ka panta pirmā daļa to jau nosaka un tas arī bija šis mērķis, ko mēs gribējām panākt. Proti, ka nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi un Ministru kabineta noteikumi, lai izvairītos tieši no šo patvaļīgo instrukciju, rekomendāciju vai vēstuļu piemērošanas. Deputāta Jonīša redakcijā varētu piekrist šai pirmajai daļai — metodika tiek apstiprināta un publicēta instrukcijas formā, un tai ir normatīvs raksturs. Bet šeit neder vārds "vispārsaistošs raksturs", jo "vispārsaistošs raksturs" var būt tikai Ministru kabineta noteikumiem, nevis Valsts ieņēmumu dienesta dokumentiem. Līdz ar to šī redakcija nav precīza. Mūsuprāt, šeit tiešām būtu labāki šie pārejas noteikumi, kam piekrita arī Tautsaimnieku politiskā apvienība.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis piekrīt? Tātad jūs atsaucat balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles: "Jā!") Tātad šī panta daļa tiek pieņemta komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk!

A.Poča. Par likumprojekta 6.pantu, 7.pantu...

Sēdes vadītājs. Tātad, es atvainojos, tātad arī 5.pants tiek pieņemts komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Poča. Par likumprojekta 6.pantu, 7.pantu, 8.pantu un 9.pantu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Šie panti tātad, ja nevienam pašreiz nav iebildumu, tiek pieņemti. Par tiem tātad mums nav jābalso. Tālāk!

A.Poča. Trešās nodaļas 10.pants - "Nodevu sistēma." Par panta pirmo daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - aizstāt vārdus "pašvaldības lēmumi" ar vārdiem "pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Par otrās daļas izteikšanu precīzākā redakcijā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī šobrīd deputātiem nav iebildumu vai citu priekšlikumu? Nav.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī šīs pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par jaunas panta trešās daļas ieviešanu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Līdz ar to arī 10.pants ir pieņemams komisijas ieteiktajā variantā.

A.Poča. Par 11.pantu "Valsts nodevu objekti" bija viens priekšlikums - otrās daļas 18.punktu izteikt sekojošā redakcijā: "Par personas naturalizāciju". Šo priekšlikumu iesniedza deputāts Piebalgs, tomēr komisija to neatbalstīja, jo Pilsonības likumā attiecīgajā pantā ir noteikts, ka (es citēju no likuma), "iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā". Līdz ar to redakcija, par kuru otrajā lasījumā nobalsoja, - 18.apakšpunkts "Par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu" — ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Deputāts Piebalgs piekrīt.

A.Poča. 12.pants - "Pašvaldību nodevu objekti." Šeit bija diezgan būtiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi par to, kādā veidā tiek noteikti pašvaldību nodevu objekti, kā arī par kārtību, kādā pašvaldības varētu uzlikt šīs nodevas, precizētas šīs nodevas. Un arī vēl priekšlikumi papildināt ar to, kādā veidā šie saistošie noteikumi ir jāpublicē vai jāizliek publiskā vietā un kā šie saistošie noteikumi ir jāreģistrē Valsts reformu ministrijā un Finansu ministrijā. Pēc būtības komisija visiem šiem priekšlikumiem piekrita, izņemot trīs punktus. Tas ir attiecībā uz pašvaldību nodevu, par būvdarbu veikšanu, kas ir 6.punktā. Šeit komisijā izvērsās lielas diskusijas, un komisija tomēr ierosināja šo pašvaldību nodevu veidu neiekļaut šinī uzskaitījumā, uzskatīdama, ka, ja tādas ir nepieciešamas, tās varētu iestrādāt likumā "Par būvniecības noteikumiem", citādi tas varētu radīt zināmas problēmas cilvēkiem, kas ir nolēmuši būvēties pašvaldībās.

Līdzīgs bija arī priekšlikums izslēgt 11.apakšpunktu "Par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai", jo faktiski to regulē likums, tā ir valsts nodeva. Bet ir vienīgi tas, ka tā ir ieskaitāma pašvaldību budžetos.

Un trešais bija par šiem saistošajiem noteikumiem — kādā veidā tie ir jānosūta Valsts reformu ministrijai un Finansu ministrijai. Budžeta komisija, ņemot vērā , ka ir pieņemts lēmums par Valsts reformu ministrijas likvidēšanu un ka jautājumi, kas saistīti ar nodevām, tomēr vairāk ir Finansu ministrijas kompetencē, ierosināja šo daļu izteikt sekojoši: "Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas reģistrējami Finansu ministrijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Pārējie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi tika akceptēti šinī Budžeta un finansu komisijas redakcijā, un līdz ar to, ka mēs izslēdzām šo nodevu par būvdarbu veikšanu, atkrīt arī vajadzība iekļaut Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu par to, ka šī nodeva būtu saskaņojama projekta stadijā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienai no trim komisijām, kas bija iesniegušas savus labojumus, nav iebildumu pret komisijas pieņemto variantu? Tātad 12.pants pieņemts komisijas izstrādātajā variantā.

A.Poča. 13.pants. Šeit ir vienīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas precizējoša redakcija par vārda "vietējās" izslēgšanu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Ceturtā nodaļa, 14.pants. Budžeta komisija ierosināja precizēt panta virsrakstu.

Sēdes vadītājs. Jā, nav iebildumu šobrīd. Pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir par panta pirmo daļu, praktiski par skaidrojumu, kas ir nodokļu maksātāji. Kā jau mēs to izlēmām, šis ir termins, kas tagad iekļauts terminu daļā, likumprojekta 1.pantā. Un līdz ar to šeit arī netika atbalstīts deputāta Jonīša priekšlikums, ka jāpielieto cits termina "nodokļu maksātājs" skaidrojums. Bet ir atbalstīta deputāta Jonīša priekšlikuma trešā daļa, ka šā likuma izpratnē nodokļu maksātājs ir arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona. Šo priekšlikumu mēs atbalstījām, un terminos tas arī ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam Jonītim nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par panta otro daļu jeb attiecīgi... tātad kļūdos. Pirmā daļa - priekšlikumu nebija. Par panta trešo daļu - Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums izslēgt vārdu "ierastā" (tas ir attiecībā uz dzīvesvietu), proti, ka rezidentiem pastāvīgā vai ierastā dzīvesvieta ir Latvija. Izslēgt vārdus "vai ierastā". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu arī pašreiz? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par ceturto daļu Budžeta un finansu komisija ierosināja precizēt jautājumu par to, kad uzskatīt, ka nodokļu maksātājam ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju nodokļu maksāšanas jautājumu izpratnē, un papildināt šo panta daļu ar vārdiem "kad šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 4.punkts pieņemts.

A.Poča. Par piekto daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nav arī šobrīd. Par sesto!

A.Poča. Par sesto. Šeit ir nedaudz precizēts deputāta Piebalga priekšlikums, precizēta redakcija, jo šeit pašreiz, otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, nebija pietiekoši skaidri pateikts, ka nodokļu maksātāji, kuri uzskatāmi par nerezidentiem, maksā ne tikai ienākuma nodokli, maksā ne tikai nodokli par gūtajiem ienākumiem, bet arī citus nodokļus atbilstoši konkrētajiem nodokļu likumiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk iebildumu vai papildinājumu nav? Pieņemts.

A.Poča. Par panta septīto daļu bija deputāta Bērziņa priekšlikums - papildināt septītās daļas otro rindkopu un to izteikt sekojošā redakcijā: "Par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas izpilda kādu no nosacījumiem." Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Poča. Par panta astoto daļu. Šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums, līdzīgs tam, ko mēs jau nesen atbalstījām un kas precizē, kādi nodokļi ir jāmaksā Latvijas teritorijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad 14.pants tiek pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

A.Poča. Par 15.pantu. Šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums mainīt vietām 15. un 16.pantu, uzskatot, ka vispirms ir pienākumi un pēc tam ir tiesības nodokļu maksātājiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un tā arī ierosināja papildināt šo pantu ar 9.apakšpunktu, ka nodokļu maksātāju tiesības ir saņemt savu ienākumu gūšanas vietas rakstisku izziņu ar atzīmi, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis. Tas ir ļoti būtiski attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts. Un līdz ar to arī 15.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Tālāk!

A.Poča. 16.pants. Šeit bija deputāta Piebalga priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pēc būtības bija identiski. Komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu šeit lietot terminu "nodokļu administrācija", neuzskaitot katru institūciju, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par panta otro daļu šeit bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kā arī deputāta Piebalga priekšlikums precizēt, kādi ir fiziskās personas kā nodokļu maksātāja papildu pienākumi attiecībā uz algas nodokļu grāmatiņas izņemšanu, un praktiski komisija nolēma atbalstīt deputāta Piebalga redakciju, kas ir īsāka un tajā pašā laikā paskaidro, ka visas šīs normas būs ietvertas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad 16.pants pieņemts komisijas...

A.Poča. Atvainojiet, mums vēl ir par citām daļām!

Sēdes vadītājs. Jā, es atvainojos! Tiešām, otrā pusē vēl ir.

A.Poča. Par otrās daļas 3.punktu Budžeta komisija ierosināja to izteikt daudz precīzākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Otrās daļas 4.apakšpunktā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja aiz vārda "ierēdnis" iestarpināt vārdu "darbinieks",

jo pašvaldībās ierēdņu reforma vēl nav sākta un līdz ar to tur ar nodokļu administrēšanu nodarbosies kāds no pašvaldības darbiniekiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Un deputāta Piebalga priekšlikums ir papildināt otrās daļas 5. punktu. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk — trešā.

A.Poča. Par trešo daļu. Trešās daļas 1. apakšpunktā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Pieņem?

A.Poča. Par 2. apakšpunktu. Šeit ir deputāta Piebalga priekšlikums identifikācijas (reģistrācijas) numuru, kas jāuzrāda uzskaites un pārskata dokumentos, aizstāt ar terminu "nodokļu maksātāja kods". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, vienlaicīgi iestrādājot pārejas noteikumos normu, kādā veidā lietojami līdz likuma "Par nodokļu maksātāju reģistru" pieņemšanai gan identifikācijas (reģistrācijas) numurs, gan arī nodokļu maksātāja kods.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Par 3. apakšpunktu. Deputāta Piebalga priekšlikums precizēt redakciju tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Par 4. apakšpunktu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 5. apakšpunktu. Šeit tika atbalstīts deputāta Piebalga priekšlikums aizstāt vārdus "3 tūkstoši latu"... Tātad attiecībā uz deklarācijām par darījumiem skaidrā naudā. Komisija atbalstīja, ka ir jāsniedz deklarācija nevis par pirkumiem par 3 tūkstošiem latu, bet par tūkstoš latiem. Tajā pašā laikā tā atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par redakcijas precizēšanu, izslēdzot vārdu "institūcijās".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 6. apakšpunktu deputāta Piebalga priekšlikums par redakcijas precizēšanu arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Tāpat arī par 7. apakšpunkta redakcijas precizēšanu tika atbalstīts priekšlikums, ko bija iesniedzis deputāts Piebalgs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Arī pieņemts.

A.Poča. 5. nodaļa - "Nodokļu administrācija". 17. pants - "Nodokļu administrācijas..."

Sēdes vadītājs. Pagaidiet! Tātad par 16. pantu kopumā nav iebildumu? 16. pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 17. pants.

A.Poča. "Nodokļu administrācijas tiesības." Šeit priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad 17. pants paliek otrajā lasījumā pieņemtajā variantā. 18. pants!

A.Poča. 18. pants. Pirmais bija deputāta Bērziņa priekšlikums papildināt pantu ar jaunu 1. punktu, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju. "Nodrošināt šā likuma un citu nodokļu likumu ievērošanu gan no nodokļu maksātāju puses, gan no nodokļu administrācijas puses." Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Tāpat tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt terminu "nodokļu", jo šis likums attiecas arī uz nodevām. Tātad "nodokļu, (nodevu)".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Tālāk ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par to, kādā veidā var piemērot sankcijas pret nodokļu (nodevu) likuma pārkāpējiem, nodokļu nemaksātājiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja deputātu Počas, Bērziņa un Grota priekšlikumu par panta 3. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku politiskā apvienība pieņem šādu risinājumu? Pieņemts deputātu Počas, Bērziņa un Grota variantā.

A.Poča. 7. punktu... tas ir, 18. panta 6. punktu izteikt jaunā redakcijā. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo uzskatīja, ka esošā redakcija jau praktiski to pašu arī pasaka.

Sēdes vadītājs. Vai Tautsaimnieku? Jā...

A.Poča. Jā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Jūs vēl... Deputāts Kide...

A.Poča. Nē, es atvainojos vēlreiz! Es gribēju teikt, ka maksājumu lielums... pēc būtības tā arī ir šī starpība starp deklarēto un pārrēķināto nodokli. Vienkārši mēs uzskatījām, ka tā redakcija ir pietiekoši precīza.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Mēs tomēr uzskatām, ka ir atšķirība, vai nodokļu maksātājam šī kontroles institūcija paziņo tikai starpību, tas ir, nepareizību tajā nodokļu aprēķinā, vai arī paziņo pareizi aprēķinātā nodokļa lielumu ar nenomaksātā nodokļa apjomu un visas sankcijas, jo var būt, ka nodokļu maksātājs nav ļaunprātīgi nepareizi aprēķinājis nodokli un grib redzēt metodiku, pēc kuras nodokli aprēķina tā pieprasītājs. Tāpēc es domāju, ka tas ļoti atvieglotu nodokļu maksātājiem tālāk pareizi aprēķināt nodokļus, ja viņi saņemtu ne tikai starpību, ko aprēķinājis inspektors, bet arī visu nodokļa lielumu, kas viņam būtu maksājams. Tāpēc mēs uzstātu uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Ministrijas pārstāvis Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Šeit tomēr vajadzētu ņemt vērā vienu ļoti būtisku apstākli. Šis likums paredz tā saucamo nodokļu pašdeklarēšanas principu — pats nodokļu maksātājs deklarē nodokļus, aprēķina nodokļus un samaksā nodokļus. Ja mēs pieņemtu šeit ieteikto redakciju, tad iznāks, ka šeit darbojas cits princips, ka nodokļu administrācija aprēķina nodokļus. Tātad šeit, šajā 6. punktā, ir runa tikai par to, ka, ja nodokļu administrācija redz, ka ir nepareizi aprēķināts pēc deklarācijām nodoklis, tad tā veic pārrēķinu un paziņo maksātājam starpību. Un tātad šeit, ja mēs pieņemam šo redakciju, iznāk, ka nodokļu administrācijas pienākums ir paziņot. Nav tās pienākums. Tās pienākums ir paziņot tikai tajā gadījumā, ja viņu aprēķini nesakrīt. Un tā ir tā starpība starp šīm redakcijām.

Sēdes vadītājs. Kides kungs pieprasa balsojumu. Tātad balsojam par Tautsaimnieku politiskās apvienības ieteikto variantu — 18. panta 6. punktu izteikt jaunā redakcijā: "rakstiski darīt zināmu nodokļu maksātājiem maksājumu lielumu, tajā skaitā nenomaksātos nodokļus…" un tā tālāk... "atbilstošās soda sankcijas, kādas noteiktas aprēķināšanas vai pārrēķināšanas rezultātā." Lūdzu balsošanas režīmu! Vai Počas kundze gribēja vēl ko teikt? Nē? Tad lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Pagaidiet vēl drusciņ, deputāti steidz nobalsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 24, atturas — 13. Šī daļa paliek komisijas sagatavotajā variantā, nav atbalstīts Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums.

A.Poča. Nākošais — Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums par 18. panta papildināšanu ar jaunu 9. apakšpunktu, ka nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju) veic, pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstisku lēmumu, kurā būtu uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad līdz ar to 18. pants...

A.Poča. Jābalso par pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā, balsosim par 18. panta pieņemšanu komisijas sagatavotajā variantā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 9. 18. pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 19. pantā Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums daļēji ir atbalstīts komisijas redakcijā, kura ir papildināta, norādot, ka zaudējumus, ieskaitot no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskai vai juridiskai personai ir radušies… Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tātad šī ir jaunā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Piekrīt.

A.Poča. Par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu... Arī tas tika atbalstīts un ir Budžeta komisijas sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Par 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Pagaidiet, 19. pants tātad ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. 20. pants.

A.Poča. Šeit ir deputāta Piebalga priekšlikumi, kas konkretizē, kāda būs kārtība, kādā tiks administrēti atsevišķi nodokļi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. 21. pants.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, 20. pants pieņemts komisijas sagatavotajā redakcijā. 21 pants.

A.Poča. Šeit priekšlikumu nebija. 22. pants. Deputāts Jonītis ierosināja šeit atjaunot otrajā lasījumā noraidīto 22. panta redakciju "īpašie lēmumi". Bet sakarā ar to, ka Kārtības rullī ir noteikts, ka otrajā lasījumā nobalsotie, tas ir, noraidītie priekšlikumi nav balsojami trešajā lasījumā, komisija šo jautājumu neizskatīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jonītis nevēlas izteikties? Deputāts Jonītis noņem savu priekšlikumu. Tālāk!

A.Poča. 22. pants. Par panta pirmo daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu precizēt terminu "ierēdnis", paskaidrojot, ka tas var būt arī darbinieks pašvaldībās, atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Otrajā daļā svītrot 3. apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Poča. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums precizēt šeit atbilstoši pašvaldības likuma terminiem ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Un bija deputāta Piebalga priekšlikums sakarā ar to, kādos gadījumos nodokļu administrācija drīkst informēt citas personas saskaņā ar šī likuma atsevišķiem pantiem precizēt vēl, uz kuriem pantiem balstoties, šī informēšana var notikt. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tātad 22. pants ir viss, ja? 22. pants pieņemts komisijas sagatavotajā variantā. Sestā nodaļa.

A.Poča. Nodokļu aprēķināšana, iekasēšana, atmaksa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par virsraksta precizēšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad nodaļa saucas "Nodokļu un nodevu aprēķināšana, iekasēšana un atmaksa". 23. pants.

A.Poča. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 23. panta pirmās daļas redakcijas precizēšanu tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Vienlaicīgi tika atbalstīts arī deputāta Piebalga priekšlikums un deputāta Grīnblata priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nevienam nav iebildumu pret šiem labojumiem? Nav. Tālāk ir otrā daļa. Nē... Jūs gribējāt papildināt pirmo daļu? Vārds Kodoliņa kungam.

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Redziet, cienījamie deputāti! Deputāta Grīnblata priekšlikuma pieņemšanas gadījumā nodokļu administrācijas darbi tomēr būs ļoti apgrūtināti, jo praktiski, ja tiek veikta pārbaude, sevišķi pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas novēršanai, tiek veiktas pretpārbaudes vairākos uzņēmumos. Ja pieņemam šajā redakcijā deputāta Grīnblata priekšlikumu, tad šīs pretpārbaudes nevarēs veikt un līdz ar to nodokļu administrācijas tiesības un faktiski pienākums veikt saistītas pārbaudes vienlaicīgi vairākos uzņēmumos nevar tikt realizēts, un tāpēc šī aspekta dēļ tas tomēr nebūtu atbalstāms. (No zāles: "Deputāti var pieprasīt! Neviens nepieprasa!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīnblats vai kāds no viņa frakcijas nevēlas atsaukt savu priekšlikumu? Nē. Tādā gadījumā mums jābalso... Nu, bet Grīnblats nevar aizstāvēt savu viedokli.

A.Poča. Es ierosinu balsot. (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tad es gribu runāt!")

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gundaram Bērziņam, Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr iebilstu arī pret procedūru. Nevienam no deputātiem nebija iebildumu, Ministru kabinetam bija iebildums, bet šeit tomēr lemj Saeima. Ministru kabinetam ir sava vieta, kur lemt, ja. Un kāpēc šis priekšlikums.. Tā nu tīri nebūs, ka šīs pretpārbaudes nevarēs veikt, viņas varēs ļoti lieliski veikt, ja atklāsies kāds pārkāpums, tātad dokumentu viltošana, krāpšana vai citi kriminālsodāmi fakti. Bet šis ir vērsts pret to, ka vienreiz atnāk pārbaude, izdara slēdzienu, ka vai nu ir pārkāpumi vai kas, vai ir nomaksāts un viss ir kārtībā, ir slēdziens. Paiet laiks, atkal var nākt kāds un pārskatīt to pat tad, ja netiek mainīti dokumenti. Ja tiek pieprasīts... Tā ka, Kodoliņa kungs, pretpārbaudes galvenais uzdevums ir atklāt kādu krāpšanas gadījumu. Tātad, ja nav uzrādīti kādi ieņēmumi vai ir uzrādīti savādāk vai citā vietā, tad šis rezultāts ir pārskatāms. Bet, ja visi dokumenti ir uzrādīti, ir bijuši precīzi, tad es kategoriski iebilstu pret to, ka tiek pārskatīts nepārtraukti, tātad uzņēmējiem nepārtraukti var tikt pārskatīti šie rezultāti. Pat tad, kad viņi iesniedz, pēkšņi atnāk cits revidents un uzskata, ka ir kaut kāda cita metodoloģija nekā līdz šim... Es tomēr lūgtu neatbalstīt šo kabineta iniciatīvu. Manuprāt, Grīnblata kunga formulējums ir ļoti korekts. Komisijā tas ir guvis atbalstu, un es neredzu šeit vajadzību taisīt kaut kādu pavisam nepārtrauktu šo revīzijas materiālu revidēšanu. Paskatieties arī, kāpēc varbūt šī likuma apspriešana iet tomēr raiti! Tāpēc, ka komisija ļoti izsvērusi visus "par" un "pret". Viedokļi ir saskaņoti, varbūt reizēm piekāpjoties vienai pozīcijai un otrai, un likums tāpēc iet ļoti raiti. Bet, ja mēs sākam revidēt – un šis ir viens no tādiem diezgan būtiskiem jautājumiem, – ja mēs sākam revidēt šo līdzsvaru, tad parādās jautājums, cik reizes var pārbaudīt. Šeit parādījās, ka tikai ar rakstisku ieņēmumu dienesta rīkojumu. Saprotiet, kas notiek šodien! Šodien ir tiesības pārbaudīt katru nodokļa veidu atsevišķi. Paskatieties, kas notiek uzņēmumos! Beidzas apgrozījuma nodokļa pārbaude, nākošais, ja ir akcīze, nāk akcīzes nodokļa inspektors. Nedēļu visus dokumentus uz galda, visus šurp! Nākamais nāk peļņas nodoklis, un vēl... Un uzņēmējdarbību principā ar nekorektu nodokļu iekasēšanu vai ļaunprātīgu likuma izmantošanu var pilnīgi paralizēt. Tāpēc ir šis ieņēmumu dienesta priekšnieka rīkojums, un priekšnieks, ja ies šī pārbaude, uzreiz zinās – šodien iet šī pievienotās vērtības nodokļa pārbaude un mums te arī tie pārējie reizē jāpārbauda, un nebūs šis uzņēmums paralizēts. Tāpēc es tiešām aicinu atbalstīt komisijas redakciju, jo likums ir ļoti izsvērts, ļoti korekts, sabalansēts visās jomās un tāpēc tik raiti iet. Un es negribētu, ka šeit notiek būtiska šī komisijas varianta un principā arī likuma būtības revīzija.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs balsosim par deputāta Māra Grīnblata ierosināto un komisijas atbalstīto variantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 5. Tātad 23.panta pirmā daļa tiek papildināta ar deputāta Māra Grīnblata ieteikto variantu. Tālāk!

A.Poča. Par 23.panta otro daļu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Neatbalstīja arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, bet tika izveidota panta trešā daļa, kur Budžeta un finansu komisijas redakcijā tika ietverta gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, gan arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu būtība. Vienlaicīgi tika atbalstīts arī deputāta Grīnblata priekšlikums panta otrajā daļā no frāzes "vai īpašumā vai lietošanā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam" svītrot vārdus "vai lietošanā".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu panta izkārtojumu? Jā, lūdzu, Bunkša kungs, "Latvijas ceļš"!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man vairāk varbūt ir tāds jautājums tieši ziņotājai, jo, manuprāt, šajā panta otrajā daļā tiek sašaurināts nodokļa administrācijas jēdziens tikai uz Valsts ieņēmumu dienestu. Bet, ja mums viss šis pants attiecas gan uz nodokļu, gan arī uz nodevu aprēķināšanas kārtību, tādā gadījumā man šķiet, ka nav pamatota šāda sašaurināšana. Tāpēc es lūgtu Počas kundzi varbūt paskaidrot, kā šis otrais punkts ir saprotams. Atkarībā no tā tad mēs arī varētu izlemt, kādā redakcijā šo pantu pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča - referente... Jā, ministrijas pārstāvis Kodoliņš!

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Tātad šajā punkta daļā ir runa par nevis vispārējiem gadījumiem, bet par īpašu gadījumu. Gadījumu, kas ir saistīts ar ienākuma nodokli un kur administrāciju veic Valsts ieņēmumu dienests. Pašvaldības piedalās šī nodokļa administrācijā tikai likumā noteiktajos apjomos, tas ir, apzinot maksātāju loku un skatoties, vai pašvaldību teritorijās neveic ar nodokli apliekamus darījumus vai nu fiziskas vai juridiskas personas, kamēr šī aprēķina metodika ir Valsts ieņēmuma dienesta funkcija, un tāpēc, mūsuprāt, paplašināt šeit nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu Bunkšu apmierināja paskaidrojums? Tātad 23.panta otrais punkts paliek komisijas ieteiktajā variantā. Tālāk - 23. panta trešā daļa.

A.Poča. Nu, tā ir papildināta praktiski.

Sēdes vadītājs. Nav nevienam iebildumu pret komisijas papildinājumu? Tātad līdz ar to arī viss 23.pants ir pieņemts komisijas redakcijā. 24.pants.

A.Poča. 24.pantā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par termina "nodokļu administrācija" precizēšanu. Tas ir atbalstīts. Savukārt deputāta Tomiņa priekšlikumu normā, ka pamatparāda nomaksas termiņus līdz trīs mēnešiem nodokļu administrācija var pagarināt vienu reizi kalendārajā gadā, izsvītrot šo "vienu reizi kalendārajā gadā", tas nozīmē, ka var atkārtoti, komisija neatbalstīja, jo pretējā gadījumā varētu parādīties ļaunprātīga vēlēšanās nepārtraukti ik uz trim mēnešiem pagarināt šos maksājumus. Un likumā jau ir noteikts, ka tādā gadījumā, ja nevar pagarināt uz trim mēnešiem, ir iespēja pagarināt nodokļu administrācijai līdz vienam gadam.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienības frakcija!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Mana priekšlikuma būtība tik tiešām ir svītrot šo "vienu reizi kalendārajā gadā", tiešām dot iespēju ne tikai reizi gadā, bet, ja nepieciešams, arī varbūt divas vai trīs reizes pagarināt šo nokavēto nodokļu pamatparāda nomaksas termiņu. Kaut vai ņemot par piemēru šīs pašas piensaimnieku lietas, ja. Piensaimnieku biedrības nodod produkciju piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri realizē to varbūt pēc ilgāka laika perioda vai nu Krievijā vai citur. Tur laiks ir trīs mēneši. Un saskaņā ar jauno likumu, kā arī ar veco likumu par apgrozījuma nodokli un par pievienotās vērtības nodokli par piegādes brīdi uzskatāms tas, kad prece ir nosūtīta patērētājam, šajā gadījumā varbūt pārstrādes uzņēmumam, un izrakstīts rēķins. Bet piensaimnieku biedrības saņem varbūt pēc trim mēnešiem, varbūt pat ilgākā posmā, ir gadījumi, kad ilgākā posmā samaksu par produkciju, taču tām uzreiz ir jānomaksā nodokļi, jānomaksā šis pats nodoklis tagad, un tā tas paredzēts arī jaunajā likumā par pievienotās vērtības nodokli. Par nosūtītu produkciju un nesaņemtu samaksu ir jāsamaksā jau nodoklis, un, ja tas ir 18 procenti, tā ir piektā daļa, tās ir milzīgas summas. Šajā gadījumā, labi, ir pagarinājums uz trīs mēnešiem vienam šim pamatparādam, kamēr saņem naudu par nodoto produkciju. Bet šis ieraksts, ko ierosina, otrajā lasījumā, liedz iespēju nākošajā, teiksim, taksācijas periodā zemnieku vai piensaimnieku biedrībai atkal griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu pagarināt kārtējā nākošā darījuma nodokļu nomaksas termiņu, lai sagaidītu vismaz to brīdi, kad ienāks šī samaksa par nodoto produkciju. Ja tā tas nav, tad lūdzu izsmeļošu varbūt referentes vai Ministru kabineta informāciju, vai tas skars tiešām taksācijas periodu vai darījumu summas. Un tātad vai tas nozīmēs, ka nedrīkstēs pagarināt taksācijas periodu vai, iespējams, varbūt ar kādiem normatīviem aktiem, kas nebūs pretrunā ar šo likumu, varēs pagarināt atsevišķo darījumu nodokļu pamatparāda summas nomaksas termiņu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kurš vēlas paskaidrot? Ministrijas pārstāvis Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Bez šaubām, deputātam Tomiņam ir daudzējādā ziņā taisnība. Šeit rodās problēma tieši ar pievienotās vērtības nodokli gadījumā, ja tiek nosūtīta produkcija un netiek saņemta samaksa par šo produkciju. Bet jāņem vērā arī tas, ka mūsu uzņēmumi ļoti pavirši kādreiz nosūta šo produkciju, ļoti nepārdomāti un tāpēc cieš arī lielus zaudējumus. Bez šaubām, pievienotās vērtības nodokļa parādiem varētu būt arī mazlietiņ savādāka pieeja, ja tas būtu tā definēts, bet, kas attiecas uz ienākuma nodokli, tad tomēr mums ir lielākā problēma pašlaik ar to, ka ir tiešām uzņēmumi, kas nepārtraukti pagarina savus termiņus. Un tajā pašā laikā mums ir pat kuriozi uzņēmumi, kas nav maksājuši sociālo nodokli vairākus gadus, un tajā pašā laikā tiem nav kavējuma naudas, jo, izrādās, tiem nepārtraukti ir pagarināts šis termiņš, šie maksājumi. Tā ka, atrisinot it kā mazāku problēmu, mēs, manuprāt, radām lielāku problēmu, un tāpēc paliek vēl otrā daļa, kas nosaka, ka Ministru kabinets var noteikt šo maksājumu pēc motivēta iesnieguma. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šis gadījums būtu jāizskata jau ar īpašu maksājumu grafiku un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātu Tomiņu apmierina šis paskaidrojums vai arī jūs pieprasāt balsojumu? Vēl ir Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS). Es tikai vēl par vienu aspektu šajā jautājumā. Šeit tomēr arī nav pietiekami korekti formulēts, jo, redziet, tiek lietots termins "kalendārais gads". Kalendārais gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Ja man ir, piemēram, gada beigās šis nodokļu parāds, ja man tā termiņu pagarina, piemēram, līdz gada beigām, pēc šī formulējuma nākošajā gadā, vienalga, man ir vēlreiz uz trīs mēnešiem jālūdz šis pagarinājums. Es tomēr aicinātu atbalstīt Tomiņa redakciju, jo, ja ir jāizstrādā kritēriji, kad ir tiesības, es domāju, ka to arī kabinets var izdarīt. Bet vienkārši iespēja būtu jādod. Un otrs, ko es teicu,— principā tas formulējums ir nekorekts. Ja pagarinājums ir gada beigās, vienalga, to var izdarīt uz sešiem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Tā. Tātad mēs balsosim par deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikumu 24.panta pirmajā daļā svītrot vārdus "vienu reizi kalendārajā gadā".

A.Poča. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā šeit tas "vienu reizi kalendārajā gadā" ir minēts tāpēc, ka ir dažādi taksācijas periodi. Un, ja būs izdarīts šis pagarinājums šajā kalendārajā gadā, skaidrs, ka tiks ņemts vērā, ka tas ir šī gada pagarinājums un nākošajā to var dot atkal. Teiksim, reizi kalendārajā gadā, kurā ir izdarīts šis pagarinājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 20, atturas — 8. Tātad vārdi "vienu reizi kalendārajā gadā" tiek svītroti. Tālāk!

A.Poča. Tālāk ir 24.panta otrā daļa. Tautsaimnieku politiskā apvienība bija ierosinājusi šī panta otrajā daļā izslēgt vārdus "līdz vienam gadam, bet privatizētajiem vai privatizējamiem uzņēmumiem — līdz privatizācijas brīdim nokavēto nodokļu maksājumu samaksu valsts budžetā", un tālāk kā tekstā. Respektīvi, būtība ir tāda, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tā pilnvarotajai institūcijai ir tiesības pagarināt uzņēmumiem termiņus nokavētajiem nodokļu maksājumiem valsts budžetā līdz trim gadiem. Praktiski tas nozīmē, ka absolūti visiem, ne tikai privatizētajiem un privatizējamiem uzņēmumiem, bet visiem uzņēmumiem ir tiesības pagarināt šos nokavētos nodokļu maksājumus līdz trīs gadiem. Mūsuprāt, tas tomēr būtu pārāk augsts slieksnis. Varētu būt izņēmums tieši šie privatizējamie uzņēmumi vai tie, kas tikko kā privatizēti, bet pārējiem uzņēmumiem tomēr tik augstus pagarinājumu sliekšņus nevajadzētu atļaut. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (No zāles: "Pārtraukumu!")

Sēdes vadītājs. Tā. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Vai jums pietiks ar vienu minūti? Pietiks.

E.Kide (TPA). Cienītie deputāti! Mēs tomēr Počas kundzes komentāram negribētu piekrist, jo mēs ar savu priekšlikumu esam par to, lai nodokļu ieņēmumu dienesta institūcijai būtu lielākas tiesības, plašākas tiesības pašai lemt. Lemt, vai īsāku termiņu dot šim pagarinājumam vai garāku termiņu dot, bet lai šī institūcija to nosaka, izejot no uzņēmuma faktiskā stāvokļa. Mēs ar savu priekšlikumu neuzliekam normu pagarināt līdz trim gadiem, mēs varam gadu mazāk. Bet uzticēsimies šai institūcijai! Šodien šī institūcija strādā un pieprasa uzņēmumiem ļoti plašus pārskatus par savu darbību, un, izejot no šiem pārskatiem, arī pieņem lēmumus. Tad neuzliksim tikai to viena gada termiņu šai nomaksai, lai atkal ķertos klāt un atkal dotu pagarinājumu. Manuprāt, šai laikā, kad mēs neesam nokārtojuši parādu nomaksu budžetam vispār, kā to var uzņēmumi izdarīt, nevajadzētu šķirt privatizējamos uzņēmumus no parastajiem uzņēmumiem, bet dot šai institūcijai objektīvas tiesības pašai lemt par garāku vai īsāku termiņu. Tad nebūtu tās biežās pārbaudes, un tad nebūtu tie biežie pagarinājumi, bet jautājumu izlemtu pēc būtības. Mēs tomēr liktu priekšā balsot par mūsu priekšlikumu, jo uzskatām, ka tas būtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Referentes atbildi un balsošanu par šo panta daļu mēs atliksim pēc pusdienas pārtraukuma. Reģistrācija! Un, kamēr kārtos reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Andrejam Krastiņam!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi! Nākamo otrdien, 7.februārī, pulksten 15.00 Saeimas Prezidija zālē tiek aicināta Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālā grupa uz sanāksmi. Lūdzu ierasties maksimālā skaitā dalībniekus, — kuri tie ir, visi zina, — jo iepriekšējās reizēs mums bijušas grūtības ar kvorumu. Paldies! Tā tad otrdien pulksten 15.00 Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Vēl vārds paziņojumam Aijai Počai!

A.Poča. Budžeta komisija, kā mēs, lūdzu, bijām runājuši, pulcējas pusvienos blakus, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Un tagad sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš nolasa reģistrācijas rezultātus.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Aivars Endziņš, Anatolijs Gorbunovs, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Aristids Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Jānis Ritenis un Indra Sāmīte. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu, reģistrējamies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēlreiz reģistrācija kvorumam! Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! 53 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par nodokļiem un nodevām" trešajā lasījumā. Mums ir 24.punkta otrā daļa. Pēdējais vārds referentei Aijai Počai!

A.Poča (LC). Pirms sprieduma... Jā, šeit jau izskanēja argumenti "par" un "pret". Es tomēr vēlreiz gribu deputātus lūgt padomāt pirms izšķiršanās balsojot, jo principā šis triju gadu termiņš tiešām ir ļoti augsts. Nekur pasaulē nav tik augsta termiņa parādu nomaksas atlikšanai. Ja būtu jautājums tiešām par šiem privatizējamiem vai privatizācijai pakļautajiem uzņēmumiem, tad tam varētu piekrist, bet absolūti visiem parādiem paredzēt šādu kārtību, manuprāt, ir tomēr varbūt no valsts interešu viedokļa nedaudz nepārdomāti. Bez tam jautājums par vecajiem parādiem tiek risināts jau daļēji likumprojektā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kuru mēs izskatīsim tūlīt pēc šī likuma "Par nodokļiem un nodevām". Pārejas noteikumos jau ir paredzētas normas par veco parādu dzēšanu. Tā ka jebkurā gadījumā balsojiet, pieņemiet lēmumu, argumenti ir izskanējuši!

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Mēs balsosim par Tautsaimnieku politiskās apvienības iesniegto labojumu 24.panta otrajam punktam. Lūdzu, balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 22, atturas — 7. Nav kvoruma. Es lūdzu balsot visus un sanākt visiem deputātiem savā vietās! Atkārtojam balsošanu par 24.panta otrajam punktam iesniegto papildinājumu! Vēlreiz rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 8. Tātad nav pieņemts. Tālāk — 3.apakšpunkts.

A.Poča . Par 3.apakšpunktu, par trešo daļu priekšlikumu nebija. Par ceturto daļu ir deputāta Piebalga priekšlikums — precizēt šā panta redakciju attiecībā uz tiem parādiem, kas jāsamaksā pēc saistību rakstiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad mums būs jābalso par pantu kopumā, un es aicinu izturēties ar vajadzīgo nopietnību. Citādi mums atkal nāksies atkārtot balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojiet par 24.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 48, atturas — 3. 24.pants pieņemts.

25.pants.

A.Poča. Par 25.pantu priekšlikumu nebija. Par 26.panta pirmo daļu — laikā nenomaksāto nodokļu iekasēšana —priekšlikumu nebija. Par panta otro daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums to uzskatīt tagad par panta trešo daļu un izteikt sekojošā redakcijā: "Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un sākt piedziņas izdevumus kā pēc tiesas sprieduma." Tā ir ārkārtīgi smaga norma tiešām, bet vienlaicīgi Budžeta komisija ierosināja papildināt arī pārejas noteikumus, ka šī norma stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs izdarītas izmaiņas likumā par civilprocesu. Pretējā gadījumā šī norma ir ļoti grūti realizējama. Ņemot vērā šos pārejas noteikumus, tātad komisija šo redakciju atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam nav iebildumu? Nav. Tālāk — trešā daļa.

A.Poča. Par trešo daļu. Tātad, pirmkārt, šeit ir deputāta Jonīša priekšlikums trešās daļas 1.apakšpunkta pēdējā teikumā pievienot vārdus "ja darba samaksas apjoms nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Nākamais ir... Es aplūkošu nākamo deputāta Piebalga priekšlikumu, kurš ierosināja šo panta trešo daļu uzskatīt par otro daļu un iestarpināt jaunu apakšpunktu, ka nodokļu administrācijai ir tiesības bezstrīda kārtībā izņemt skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja laikā nav nomaksāti nodokļi. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Un tad ir priekšlikumi par šās panta daļas 3.apakšpunktu. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums un deputāta Jonīša priekšlikums.

Deputāts Jonītis ierosināja šo panta daļu "ja nodokļu maksātāju kontā nav pietiekami daudz līdzekļu, ar tiesas lēmumu šo naudu var piedzīt no maksātāju debitoriem" papildināt ar vārdiem "par parādiem, kuriem ir pienācis maksāšanas termiņš". Bet šeit Budžeta komisijā izvērsās liela diskusija par to, vai šādā veidā no trešajām personām vispār var piedzīt bezstrīda kārtībā līdzekļus. Un šās diskusijas rezultātā deputātes Počas priekšlikums bija svītrot šīs trešās daļas 3.punktu. Komisijā lēmums netika pieņemts. Es saprotu, ka pēc Kārtības ruļļa laikam ir jābalso vispirms deputātes Počas priekšlikums par daļas izslēgšanu. Ja lēmums netiks pieņemts, tādā gadījumā jābalso deputāta Jonīša priekšlikums par daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Pieņemam. Tātad vispirms balsosim par 26.panta trešās daļas 3.punkta svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Vai visi nobalsojuši? Lūdzu, piedalieties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — nav, atturas — 11. Tātad trešās daļas 3.punkts tiek svītrots.

A.Poča. Līdz ar to nav balsojams deputāta Jonīša priekšlikums. Par 26.panta 4.apakšpunktu bija deputāta Piebalga priekšlikums — vārdu "otrajā" aizstāt ar vārdu "trešajā". To komisija atbalstīja tāpēc, ka ir mainīta šā panta apakšpunktu kārtība.

Turpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tad balsojam par 26.pantu kopumā! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Tātad 26.pants ir pieņemts.

Tālāk — 27. pants.

A.Poča. 27.pantā bija deputāta Piebalga priekšlikums par panta pirmās daļas precīzāku redakciju, nosakot kādos gadījumos un kādā kārtībā notiek nodokļu iekasēšana, ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus vai citus ienākuma avotus. Komisija atbalstīja šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 28.pantu. Par nepareizi piedzīto maksājumu atmaksu. Bija Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums, kuru pēc būtības komisija atbalstīja. Tā vienīgi precizēja, ka šīs nepareizi piedzītās summas tiek atmaksātas ne no Valsts ieņēmumu dienesta līdzekļiem, kas arī ir budžeta līdzekļi, bet no valsts ieņēmuma dienesta speciālā budžeta līdzekļiem, ko veido tie līdzekļi, daļa no tiem 1īdzekļiem, soda naudām un citiem maksājumiem, kurus tas administratīvā kārtībā ir iekasējis. Komisija atbalstīja šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Septītās nodaļas 29.pants. Nokavējumu naudas aprēķināšana.

Sēdes vadītājs. Tātad līdz ar to arī 28.pants ir pieņemts. 29.pants. Turpiniet!

A.Poča. 29.pantā bija deputāta Piebalga priekšlikums papildināt pantu ar trešo daļu, kādā veidā tiek privatizējamiem uzņēmumiem aprēķināta nokavējuma nauda vai pārtraukta šīs nokavējuma naudas aprēķināšana. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Poča. Tajā pašā laikā Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu 29.panta pirmā punkta otrajā rindkopā aizvietot vārdu "citi" ar vārdu "mazāki", respektīvi, šī teikuma daļu, kas skan "ja attiecīgajā likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri" , aizvietot ar "mazāki nokavējuma naudas apmēri", komisija neatbalstīja, jo ir ne tikai mazāki, bet arī citādi nokavējuma naudas apmēri. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklim. (No zāles: "Var piekrist!")

Sēdes vadītājs. Tātad Tautsaimnieku politiskā apvienība atsauc savu priekšlikumu. Pieņemts komisijas variantā. Līdz ar to arī 29.pants ir pieņemts komisijas variantā. Tālāk!

A.Poča. Par 30.pantu. Par skaidras naudas norēķinu ierobežojumiem. Deputāts Piebalgs bija iesniedzis praktiski jaunu šā panta redakciju, kuru komisija atbalstīja. Bet diskusijas rezultātā komisija ierosināja papildināt to ar jaunu daļu, ka šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem. Tas ir vienkārši, ka klienti... tātad šeit iznāk tā, ka bankām būtu jādeklarē visas tās skaidrās naudas izmaksas, ko viņas izdara saviem klientiem, vai arī šie inkasācijas procedūras maksājumi. Tāpēc tika šī panta daļa ierosināta...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tātad šī 30.panta daļa pieņemta.

A.Poča. Attiecībā uz Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu. Praktiski tā doma ir ietverta jau piedāvātajā jaunajā deputāta Piebalga redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskajai apvienībai nav iebildumu? Ir iebildumi. Jā. Edvīns Kide.

Turpinājums nākamajā numurā

E.Kide (TPA). Cienījamie deputāti! Šeit 30.panta otrā daļa prasa šādus noteikumus: "Uzņēmumi ik mēnesi deklarē skaidras naudas maksājumus". Mēs piedāvājam, ka ik mēnesi deklarē skaidras naudas maksājumus, ja tiem ir nodokļu parādu pieaugums pret iepriekšējo ceturksni. Jo deklarēšana no tik daudziem uzņēmumiem ik mēnesi — tas ir ārkārtīgs pārslogojums gan ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem uzņēmumiem. Ja uzņēmums godīgi maksā nodokļus un tam nav parādu, tad tas varētu arī deklarēt par ceturksni, nevis katru mēnesi. Tāpēc mēs pastāvētu uz balsojumu par savu priekšlikumu, lai vienkāršotu šo procedūru disciplinētajiem budžeta nomaksātājiem.

Sēdes vadītājs. Vai referenti Počas kundzi... Arturs Kodoliņš — ministrijas pārstāvis.

A.Kodoliņš (Nodokļu politikas departamenta direktors). Cienījamie deputāti! Skaidras naudas norēķini starp uzņēmumiem... Runa ir tikai par savstarpējiem uzņēmumu norēķiniem. Vienmēr tie ir tas avots, no kura rodas dažāda veida nodokļu likumu pārkāpumi. Tāpēc praktiski visās valstīs šāda veida norēķini starp uzņēmumiem ir ierobežoti. Savā laikā bija runa par to, ka mūsu banku sistēma nespēj ātri nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus. Manuprāt, vairs šī problēma Latvijā nepastāv. Un ir pēdējais laiks pateikt, ka uzņēmumiem savstarpēji ir jānorēķinās ar bezskaidras naudas norēķiniem. Lai šī lieta kļūtu administrējama, ir nepieciešama arī šī deklarācija, jo pretējā gadījumā nav arī pielietojama šā panta otrā daļa, kas paredz zināmas soda sankcijas pret tiem, kas veic skaidras naudas norēķinus virs atļautās normas, un arī tiem, kas neiesniedz deklarācijas. Tāpēc es uzskatu, ka nevar atbalstīt Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kide uztur savu prasību balsot? Tātad mēs balsojam par Tautsaimnieku politiskās apvienības ierosinājumu 30.panta otro rindkopu papildināt ar vārdiem "ja tiem ir nodokļu parāda pieaugums pret iepriekšējo ceturksni". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Vai deputāti paspēja nobalsot? Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 20, atturas — 13. Nav pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus "3000 latu", ar vārdiem "300 latu". Tātad uzņēmumiem būtu jādeklarē savstarpējo norēķinu apmērs skaidrā naudā, kas nedrīkstētu pārsniegt 300 latus par vienu darījumu. Komisija uzskatīja, ka šis slieksnis ir pārāk zems, un priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai Pašvaldības komisija uztur savu prasību? Nē. Pašvaldības komisija atsakās no sava ierosinājuma. Tātad tas ir pieņemts komisijas variantā. Un līdz ar to mēs varam balsot par 30.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam! Rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 6. 30.pants ir pieņemts komisijas sagatavotajā variantā.

31.pants. Nebija labojumu.

A.Poča. 31.pantam nav. 32.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums vārdu "sodus" aizstāt ar vādiem "soda naudas". Komisija piekrita.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 32.pants tātad pieņemts komisijas variantā.

A.Poča. 33.pants... Šeit deputāts Piebalgs ierosināja precizēt pirmās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja, kā arī atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par termina precizēšanu, viena termina lietošanu komisijā, vārda "sods" aizstāšanu ar "soda nauda".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav iebildumu.

A.Poča. Par otro un trešo šā panta daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tātad 33.pants pieņemts komisijas variantā.

A.Poča. 34.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt tekstu aiz vārda "ierēdņi" ar vārdu "darbinieki" attiecībā uz pašvaldībām. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.

A.Poča. Bija arī deputāta Piebalga priekšlikums papildināt ar "pārkāpumi 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa tikai tiek ņemti vērā". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Kā arī atbalstīja priekšlikumu par 1.apakšpunkta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Bija deputāta Piebalga priekšlikums par otrā punkta "c" apakšpunkta papildināšanu ar vārdiem "vai tiesas lēmums". Arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts. Tātad līdz ar to 34.pants var tikt akceptēts komisijas sagatavotajā variantā.

35.pants.

A.Poča. 35.pants. Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums bija, ka nodokļu administrācijai par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem praktiski pēc šīs redakcijas nepārtraukti būtu jāsniedz prasības saimnieciskajā tiesā un tādā veidā jāizskata visi šie gadījumi. Praktiski komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo daļēji tas ir ārkārtīgi grūti realizējams. Jebkurā gadījumā, šeit varētu teikt, būtu savā ziņā paralizēta nodokļu administrācija vai Valsts ieņēmumu dienests. (No zāles: "Mēs noņemam!")

Sēdes vadītājs. Jā, Tautsaimnieku politiskā apvienība savu priekšlikumu noņem. Tālāk — otrā daļa.

A.Poča. Savukārt par panta otro daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija precizēt šo daļu attiecībā uz kriminālatbildību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tad līdz ar to arī 35. pants var tikt pieņemts sagatavotajā izskatā.

A.Poča. Astotā nodaļa — Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Šeit parādījās deputāta Grīnblata priekšlikums par jaunu 36.pantu, kura būtība ir tāda, ka, ja gadījumā nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam, un tādi gadījumi var būt gan likumā par pievienotās vērtības nodokli, gan likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli, tiek izveidota institūcija — lēmumu pārsūdzēšanas un darījumu novērtējuma komisija. Tas būtu arī šī panta virsraksts un šeit parādītu, kāda būtu kārtība. Ministru kabinets izveidotu šādu komisiju, un ir izstrādāta kārtība, kā strādātu šāda komisija, kurā nodokļu maksātājs varētu pārsūdzēt savu lēmumu, ja viņš uzskata, ka nodokļu administrācija ir noteikusi varbūt nepamatotus nodokļu lielumus viņam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet ierosināja to pārcelt pēc likuma struktūras un iekļaut kā 39.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai jūs iesakāt mums to akceptēt kā 39.1. pantu?

A.Poča. Jā, es lūgtu!

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam... Nav nevienam iebildumu, ka mēs šo Grīnblata ieteikto un komisijas atbalstīto ierosinājumu pieņemam kā 39.1. pantu? Nav iebildumu.

A.Poča. 36. pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība. Šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija ierosinājusi šo pantu — gan pirmo, gan otro daļu — izteikt nedaudz citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, taču es tagad tālāk turpināšu ne komisijas vārdā, bet kā deputāte. Vēlreiz izskatot likumprojektu un sagatavojot to izskatīšanai plenārsēdē, radās tomēr problēma, ka šeit parādās termins, kas ir nedaudz plašāks, ka nodokļu maksātājam ir tiesības brīdī, kad tas ir konstatējis savu tiesību aizskārumu,— tas ir ļoti plašs termins, šis aizskārums, — pārsūdzēt lēmumu pēc 30 dienām. Savukārt 36.panta otrā lasījuma redakcijā bija konkrēts gadījums, ka ir tiesības trīs dienu laikā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu. Tas ir, par nepilnīgi nomaksātu nodokli. Savukārt jau likuma akceptētajā redakcijā 15.panta 6.apakšpunkts noteica, ka nodokļu maksātājam ir tiesības, ja viņš ir konstatējis plašu savu tiesību aizskārumu, pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumu trīs gadu laikā. Līdz ar to, šeit pielietojot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pirmās daļas redakciju, varētu rasties pretrunas starp šiem diviem pantiem. Un tādēļ es lūgtu atbalstīt 36.panta pirmo daļu otrā lasījuma redakcijā. Savukārt panta otro daļu varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Mums ir jāizšķir svarīgs jautājums. Daudzi no jums nemaz neklausās. Tātad, kā atkārtoja Počas kundze, mums ir jāizšķiras pašreiz starp komisijas atbalstīto variantu un to, ko jūs pašreiz iesakāt, — ka tomēr neatbalstīt šo ierosinājumu.

A.Poča. Jā, tātad komisijas variants bija atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā gan panta pirmo daļu, gan otro daļu. Mans priekšlikums būtu atbalstīt pirmo daļu otrā lasījuma redakcijā, savukārt otro daļu varētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vārdu sakot, mēs liekam uz balsošanu. Tātad vai mēs liekam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 36.panta pirmo daļu uz balsošanu? Balsojam par to, ka jūs atbalstāt? Počas kundze iesaka neatbalstīt šo pirmo daļu.

A.Poča. Es iesaku neatbalstīt šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Es lieku to tādā redakcijā, kā tas ir dokumentā. Jūs varat balsot vai nebalsot, bet es lieku to tā, kā tas ir ierakstīts un kā komisija to ir atbalstījusi, — izteikt 36.pantu šādā redakcijā: "Nodokļu maksātājam ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad tas konstatējis savu tiesību aizskārumu, pārsūdzēt nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmumu nodokļu administrācijas vadītājam." Ja jūs piekrītat Počas kundzei, balsojiet "pret", ja jūs piekrītat Pašvaldības komisijai — balsojiet "par". Lūdzu! Pašvaldības komisija savu priekšlikumu noņem, tātad tas mums nav jābalso. Pirmā daļa nav jābalso. Vai līdz ar to pret otro daļu ir kādam iebildumi? Arī nav. Tātad 36.pants galarezultātā nav jābalso. Viss paliek tādā veidā, ka pirmais labojums paliek otrā lasījuma redakcijā un otrā daļa ir ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto papildinājumu. 36.pants pieņemts.