Baltijas Ministru padome — Igaunijas, Latvijas, Lietuvas ministru prezidenti pie viena galda

Oficiālā gaisotnē

Vakar, 13.februārī, Rīgā notika kārtējā Baltijas Ministru padomes sēde. Tās laikā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdību vadītāji pārrunāja triju valstu sadarbības pamatvirzienus 1995.gadam, sadarbību projekta "Via Baltica" īstenošanā un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas muitas ūnijas izveidei nepieciešamos pasākumus. Sarunu nobeigumā Ādolfs Šležēvičs, Māris Gailis un Andress Tarands parakstīja trīs rezolūcijas: "Par Baltijas Ministru padomes rīcības plānu 1995.gadam", "Par Baltijas muitas ūniju" un "Par "Via Baltica" projektu".

Triju valstu premjerministri apstiprināja Baltijas Ministru padomes rīcības plānu, kurā apkopoti padomes komiteju izstrādātie un Baltijas sadarbības komitejas akceptētie priekšlikumi. Papildus jau funkcionējošām 15 komitejām nolemts izveidot vēl četras: informācijas tehnoloģiju komiteju, kultūras komiteju, muitas komiteju un robežapsardzības komiteju.

Rezolūcijā "Par Baltijas muitas ūniju" trīs valstis apņemas izveidot muitas ūniju ar 1998.gada 1.janvāri. Muitas un tirdzniecības jautājumu komitejām uzdots izstrādāt ūnijas izveides grafiku un nepieciešamos priekšnoteikumus.

Premjerministru pieņemtajā rezolūcijā "Par "Via Baltica" projektu" tiek atzīmēts, ka projekta īstenošanai jāveic virkne pasākumu: jāsaskaņo trijās valstīs spēkā esošie tranzītpārvadājumu noteikumi, jāievieš vienota parauga muitas zīmogi un dokumenti, jāizstrādā vienota muitas kontroles procedūra, jāizveido kopēja informācijas apmaiņas sistēma par tranzītpārvadājumiem, jāsamazina tranzītpārvadājumu obligātā konvojēšana, jāievieš starptautiskā apdrošināšanas polise "zaļā karte" visās trīs Baltijas valstīs.

Valdības preses dienests

Lietišķā pirmdiena

Vakar, 13.februārī, Rīgā notika Baltijas Ministru kabineta kārtējā sēde, kurā Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis, Igaunijas Republikas premjerministrs Andreass Tarands un Lietuvas Republikas premjerministrs Ādolfs Šležēvičs vienojās par vairākiem ļoti svarīgiem reģionāliem un starptautiskiem politiskiem jautājumiem.

Raksturojot aizvadītās dienas norisi un rezultātus, Latvijas Ministru prezidents Māris Gailis vakar preses konferencē žurnālistiem teica:

– Tas, ka mēs apstiprinājām darba plānu 1995.gadam, nozīmē, ka mēs esam sākuši reālu Baltijas Ministru kabineta un tā sekretariāta darbu. Mēs bijām daudz runājuši par tranzītceļu "Via Baltica", bet mums nebija politiska lēmuma un dokumenta, kas to apstiprinātu. Tagad tāds ir. Mēs esam pieņēmuši rezolūciju, kurā skaidri un gaiši doti uzdevumi attiecīgajām institūcijām visās trīs valstīs: izdarīt visu nepieciešamo, lai tas tiešām būtu īsts tranzīta ceļš, bez aizķeršanās, ar drošu transporta kravu, cilvēku plūsmu cauri mūsu trim valstīm. Mēs parakstījām rezolūciju par Baltijas muitas ūnijas dibināšanu. Mēs esam noteikuši trīs gadu periodu, kurā šī ūnija jāsagatavo. Tas ir vēl viens posms ceļā uz visu mūsu triju valstu integrāciju Eiropas Savienībā. Mēs sagatavojām arī rezolūciju par brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības produktiem.

Šķiet, ka arī šis dokuments tuvākajā laikā tiks parakstīts. Tas vēl prasa redakcionālu slīpējumu. Gribu teikt, ka esmu ļoti apmierināts ar šo tikšanos. Nākamā, kura acīmredzot notiks kopīgi ar Baltijas asambleju, – maija beigās, jūnijā vai jūlijā, neapšaubāmi būs nākamais solis integrācijas virzienā.

Igaunijas Republikas premjerministrs Andreass Tarands atzīmēja, ka tikšanās reizē gūts būtisks progress triju Baltijas valstu attiecību attīstībā.

– Kā jau jūs zināt, politisku apsvērumu dēļ bijis ļoti svarīgi deklarēt mūsu vienotību, taču izdarīts līdz šim bija ne pārāk daudz. Jo mēs, visas trīs Baltijas valstis, vēl tikai attīstāmies, augam, un pat ekonomiski stabilai valstij ir sarežģīti piekrist pilnīgi visos jautājumos. Kā jau Latvijas Ministru prezidents atzīmēja, mēs daudz runājām par "Via Baltica". Domāju, ka mūsu šīsdienas lēmums ir ļoti nozīmīgs arī simboliskā aspektā. Tas taču ir saistīts ar Baltijas muitas ūnijas līgumu. Būtībā tikai tagad mēs beidzot varam parādīt, ka esam konstruktīvi un spējam pieņemt arī pragmātiskus lēmumus. Tagad katrs no Eiropas, Āzijas vai pat no Latīņamerikas varēs braukt pa šo ceļu un redzēs, ka mēs spējam būt konstruktīvi. Mūsu politiskā griba šodienas sarunās varbūt bija pats galvenais aspekts, lai panāktu šo līgumu. Domāju, ka drīz "Via Baltica" kļūs realitāte, un tas kalpos par stimulu likumdošanas saskaņošanai starp Baltijas valstīm un citām zemēm, ārpus mūsu trim valstīm. Sarežģītāk ir saskaņot mūsu valstu lauksaimniecības politiku, jo tā ir ļoti cieši saistīta ar mūsu valstu iekšējo politiku. Protams, nav tik vienkārši piekrist kopējiem lēmumiem, jo nevar nerēķināties ar šāda lēmuma iespaidu uz katras valsts iekšējo politiku. Mēs piekrītam, ka varam iet ar maziem soļiem uz visu mūsu trīs valstu kopīgo mērķi. Ja mums ir trīs gadi līdz Baltijas ūnijas noslēgšanai un varbūt pieci gadi līdz iekļūšanai Eiropas Savienībā, tad tas varbūt arī būtu pietiekams laiks, lai piekristu kopīgam līgumam lauksaimniecības jomā un lai soli pa solim bilaterālās sarunās atrisinātu visus jautājumus šajā jomā, nesteidzoties parakstīt kopīgu līgumu.

Mēs apspriedām arī Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes tuvāko nākotni. Mūsu apspriedē patiešām nebija īpašu problēmu. Tikšanās bija labi sagatavota. Domāju, ka mums visiem kopīgi soli pa solim jāvirzās uz priekšu. Piemēram, attiecībās ar Ziemeļvalstīm. Nezinot tieši, cik daudz mēs varam sasniegt pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā vai citādi, taču mēs esam uz pareizā ceļa.

Lietuvas premjerministrs Ādolfs Šležēvičs pievienojās abu savu kolēģu vērtējumam. Arī viņš uzskata, ka pirmdienas tikšanās bijusi konstruktīva un sekmīga.

– Šis ir trešais ārkārtīgi svarīgais darba posms pēc tam, kad 1993.gada septembrī tika parakstīti trīs svarīgi līgumi un 1994.gada septembrī nodibināta Baltijas Ministru padome. Dokuments par Baltijas muitas ūnijas izveidošanu ir svarīgākais. Mēs esam pavirzījušies soli uz priekšu arī vecāko amatpersonu komitejas darbībā un jaunu komiteju organizēšanā. Esam apstiprinājuši savu darba plānu. Lielu darbu paveicis Meierovica kungs, sagatavojot šos dokumentus. Turklāt mēs esam nodibinājuši četras jaunas komitejas vissvarīgākajos mūsu darba posmos – muitas, robežkontroles, kultūras un informācijas tehnoloģijas komitejas. Es pilnīgi piekrītu tam, ka nākamā tikšanās ir jāorganizē jau kopā ar Baltijas asambleju, lai pārrunātu mūsu turpmākās sadarbības jautājumus. Pēc oficiālās daļas mums bija arī atsevišķa tikšanās ar kolēģiem, un principā mēs esam panākuši arī vienošanos par to, kā būtu kārtojamas problēmas lauksaimniecības preču tirdzniecības jomā.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu kaimiņvalstu valdību vadītājiem, vai viņi lietišķajā pirmdienas gaisotnē arī jutuši psiholoģisku vai praktisku pagājušās piektdienas iespaidu, kad Latvija kļuva pilntiesīga Eiropas Padomes locekle, Igaunijas premjerministrs Andreass Tarands atbildēja:

– Tā patiešām bija patīkama sajūta būt atkal kopā mūs kopīgajā ceļā uz Eiropu. Taču mēs esam arī vienisprātis, ka atrašanās šajā ceļā mums ilgu laiku bijusi vairāk vēlmju un nevis konkrētu darbu līmenī.

Varbūt mēs esam mazliet aizkavējušies. Taču, kaut arī vēlu, bet mums jāsāk ļoti konkrēts darbs. Šajā nozīmē "Via Baltica" un Baltijas muitas ūnijas sagatavošana iegūst īpašu nozīmi kā svarīgs elements mūsu kopīgajā gaitā uz tik jauko un ilgoto Eiropu.

Lietuvas premjerministrs savukārt atvainojās, ka dienu nav iesākuši ar apsveikumiem Latvijas pārstāvjiem un paspieda Mārim Gailim roku žurnālistu klātbūtnē. – Mēs esam ļoti priecīgi, ka tagad visas Baltijas valstis ir Eiropas Padomes locekles, – uzsvēra Lietuvas Republikas premjerministrs Ādolfs Šležēvičs.

Jānis Ūdris,

"LV"ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs