Iekšlietu ministrs : Cīņā ar noziedzību mēs lietojam šoka terapiju

Piektdien, 10. februārī, Iekšlietu ministrijā Latvijas lauku rajonu preses pārstāvji (redaktori un žurnālisti) tikās ar ministrijas vadību. Ministriju pārstāvēja iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Linards Muciņš un IeM Preses centra vadītājs Normunds Beļskis. Tikšanās izvērtās par spraigu un saturīgu domu apmaiņu brīvā un labestīgā gaisotnē. Iekšlietu ministrs iepazīstināja lauku žurnālistus ar ministrijas problēmām un informēja par dažām nākotnes perspektīvām.

Jānis Ādamsons vispirms pievērsās t.s. "Lainbankas" izmeklēšanas lietai. Viņš uzsvēra, ka visi šie pasākumi notikuši saskaņā ar likumdošanu un līdz šim guvuši pilnīgu Ministru prezidenta Māra Gaiļa un valdības atbalstu. IeM enerģiskā cīņa ar noziedzību, īpaši likumu pārkāpumiem ekonomikas jomā, turpināsies. Pašlaik ir ierosinātas un tiks izmeklētas apmēram 56000 krimināllietas. Līdz ar to uz IeM sistēmu un tās darbiniekiem gulstas milzīga slodze. Tās rezultāti dažkārt ir visai bēdīgi. Pārslodze izraisot augsta ranga ministrijas ierēdņu saslimšanas un pat nāves gadījumus. Pašlaik smagi slims esot Drošības policijas šefs. Tādēļ IeM domājot par savu darbinieku rehabilitācijas programmu.

Iekšlietu ministrs teica, ka ļoti sāpīga problēma ir personāla maiņa un darbinieku deficīts ministrijas struktūrās. Cēloņi: intensīvā slodze un zemā darba apmaksa. Kopumā IeM sistēmā trūkst apmēram 2000 darbinieku, īpaši lauku rajonos. Vienlaikus daudzie bezdarbnieki nebūt nesteidzas un netiecas pelnīt iztiku policijā. Pašlaik IeM sistēmā notiek dažādas pārmaiņas, par kurām sabiedrība tiks informēta vēlāk. Risinās arī diskusija par tematu: vai katrā lauku reģionā ir vajadzīgas Drošības policijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroja struktūras? J.Ādamsons izteica atziņu, ka policijas un preses saiknei laukos jākļūst daudz ciešākai. Tādēļ tiekot domāts par IeM un policijas preses atašeju posteņu nodibināšanu katrā rajonā. Protams, šo darbu vislabāk varēšot veikt cilvēki no lauku žurnālistu aprindām, kas labi orientējas vietējos apstākļos. J.Ādamsons atzinīgi vērtēja IeM Preses centra darbu.

Iekšlietu ministrs izteica viedokli, ka, lai veiksmīgāk cīnītos ar kontrabandu un citiem noziegumiem, robežu apsardze (pašlaik tā ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā) būtu jāiekļauj IeM sistēmā. J.Ādamsons izteica cerību, ka tuvākā nākotnē šis jautājums tiks risināts.

"Latvijas Vēstnesis" interesējās, ko Iekšlietu ministrs domā par pašlaik Latvijā aizturētajiem "kurdu bēgļiem". Sakarā ar pašlaik notiekošajiem skaļajiem "banku skandāliem" bēgļi no Austrumu zemēm ir nedaudz piemirsti. J.Ādamsona viedoklis "bēgļu" jautājumā ir kategorisks. J.Ādamsons teica: "Latvija pašlaik politiski un ekonomiski nav gatava un nevar pievienoties ANO konvencijai par bēgļiem.

Bēgļi no dažādām t.s. "trešās pasaules valstīm" visbiežāk meklē nevis politisku patvērumu, bet grib ievērojami uzlabot savus dzīves apstākļus. Bēgļu vidū bieži ir daudz deklasētu un kriminālu elementu. Bēgļi Latvijai nākotnē varētu kļūt par ļoti smagu nastu. Latvija nevarētu uzturēt šos bēgļus. Turklāt pieredze visā pasaulē apliecina, ka bēgļu pieplūdums jūtami saasina noziedzību. Tāpēc cilvēkiem, to skaitā "kurdu bēgļiem", kas valstī ieradušies nelegāli, ir jāiekārto internēto un no Latvijas izraidāmo personu nometnes."

Tikšanās noslēgumā iekšlietu ministrs teica: "Cīņā ar noziedzību, īpaši ekonomikas jomā, mēs pašlaik lietojam šoka terapiju. Es ceru, ka tā iedarbosies arī kā profilaktisks pasākums."

Savukārt lauku preses pārstāvji izteica gandrīz vienprātīgu atbalstu IeM pēdējā laika aktivitātēm.

Viesturs Avots,

"LV" nozares redaktors