Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/328

Cēsīs 2023. gada 25. janvārī

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: arheoloģiskā pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2022. gada 23. decembra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2022. gada 29. decembrī, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: Apmetne un senkapi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija par to pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes kultūras pieminekli:

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa saglabājamās vērtības – ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, reljefs, kultūrslānis, apbedījumu struktūra, apbedījumu inventārs, arheoloģiskās senlietas.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Apmetnes un senkapu teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina tās teritorijas īpašnieks (valdītājs);

1.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par apmetnes un senkapu izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā kultūras pieminekļa teritorijā;

1.1.3. Lai nodrošinātu apmetnes un senkapu uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic kultūras pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate) bojājumu un iespējamo apdraudējumu noskaidrošanai, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā konstatējot arheoloģisko kultūrslāni (tumšu, zemi ar organikas, ogļu, degušu akmeņu piejaukumu) vai, atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, no kaula, dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), kā arī konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai, atrodot arheoloģiskās senlietas, kas attiecināmas uz apbedījumiem (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana;

1.1.4. Lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Apmetni un senkapus ir aizliegts iznīcināt, tās teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā to saglabāt, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās apmetnes un senkapu kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas apmetnes un senkapu teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā apmetnes un senkapu teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Apmetnes un senkapu teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Apmetnes un senkapu teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu nekavējoties jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par apmetnes un senkapu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Apmetnes un senkapu teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības;

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciskā apstrāde, ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta. Lauksaimnieciski apstrādātā teritorijā atklājot ar apmetnes apdzīvotības laiku vai senajiem apbedījumiem saistītas liecības vai atrodot arheoloģiskas senlietas, par to jāpaziņo Pārvaldes reģionālajai nodaļai.

2. Apmetnes un senkapu aizsardzības zonā:

Lai nodrošinātu apmetnes un senkapu aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 500 metru attālumā ap kultūras pieminekli.

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Apmetnei un senkapiem pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī vēlams nodrošināt piekļūšanas iespēju sabiedrībai kultūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota);

2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts kultūras piemineklis;

2.2.2. Apmetnes un senkapu aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju;

2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt apmetnes un senkapu saglabāšanu un piekļūšanu tai.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama darbībām, kā rezultātā netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs;

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama kultūras pieminekļa vai tā daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta apmetnes un senkapu saglabāšana.

3.2. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.4. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz apmetnes un senkapu teritoriju.

3.5. Atsavinot kultūras pieminekli, īpašniekam kā NILLTPFN likuma subjektam attiecinātais pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam (https://goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām un sliekšņa deklarācijas. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja –
galvenā valsts inspektore I. Liekniņa