Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-186-sn
Rīgā 2023. gada 25. janvārī (prot. Nr. 82, 3. §)
Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetu
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas
1. punktu,
44. pantu, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 16. un 17. pantu
1. Apstiprināt Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta 2023. gadam ieņēmumus 1 178 474 762 euro apmērā saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. pielikumu.
2. Apstiprināt Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta 2023. gadam izdevumus 1 255 846 278 euro apmērā saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. pielikumu.
3. Apstiprināt 5. pielikumu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada valsts budžeta transferti".
4. Apstiprināt 6. pielikumu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta programmu darbības iznākums, mērķis, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji saskaņā ar pašvaldības autonomajām funkcijām".
5. Apstiprināt 7. pielikumu "Rīgas valstspilsētas pašvaldības konsolidētā investīciju programma 2023. gadam".
6. Noteikt 8. pielikumā Rīgas valstspilsētas pašvaldības indikatīvos augstas gatavības un prioritāros investīciju projektus 2023. – 2024. gadam.
7. Iekļaut Rīgas domes Finanšu departamenta (turpmāk – Finanšu departaments) pārstāvi iepirkuma komisijas sastāvā, ja publiskā iepirkuma līgumcena pārsniedz 170 000 euro, izņemot Rīgas domes departamentiem pakļauto pašvaldības iestāžu iepirkuma komisijas.
8. Noteikt, ka Finanšu departamentam ir tiesības atvērt pamatbudžeta ikmēneša asignējumus proporcionāli Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas. Šis nosacījums nav attiecināms uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstermiņa un ilgtermiņa saistību izpildi.
9. Noteikt, ka Finanšu departaments saskaņā ar noslēgtajiem finanšu saistību līgumiem 2023. gadā nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības kredītu pamatsummu un citu finanšu saistību atmaksu.
10. Noteikt, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, uz kurām attiecas Rīgas domes 2022. gada 29. jūnija nolikums Nr. 189 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikums", divu nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas, ievērojot valstī spēkā esošos normatīvos aktus attiecībā uz atlīdzību un atalgojumu, iesniedz darbinieku amatu un algu sarakstus (pirms to apstiprināšanas) saskaņošanai Finanšu departamentā, pievienojot aprēķinus par attiecīgajai budžeta programmai apstiprinātajiem izdevumiem atlīdzībai un atalgojumam un nepieciešamības gadījumā paredzot līdzekļus minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Budžeta gada laikā ar Finanšu departamentu saskaņo arī grozījumus darbinieku darba samaksu regulējošajos iekšējos normatīvajos aktos, darba koplīgumā un amatu un algu sarakstā (izņemot gadījumus, kad tiek veiktas izmaiņas personāla sastāvā un/vai pārskatot darbinieka mēnešalgu pēc pārbaudes laika vai atgriežoties darbā pēc ilgstošas prombūtnes, nepalielinot iestādes saskaņoto mēnešalgu fondu), pirms minēto dokumentu apstiprināšanas, pievienojot aprēķinus par attiecīgajai budžeta programmai apstiprinātajiem izdevumiem atlīdzībai un atalgojumam.
11. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz budžeta programmu tāmes un budžeta programmu finansēšanas plānus (euro; veselos skaitļos) apstiprināšanai Finanšu departamentā mēneša laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas. Budžeta izpildītāji piešķirto finansējumu paredz funkciju nodrošināšanai visam gadam, izņemot gadījumus, kad plānota iestādes likvidācija vai reorganizācija. Budžeta izpildītāji apstiprina to pakļautībā vai pārraudzībā esošo iestāžu tāmes.
12. Noteikt, ka par pamatbudžeta programmu 01.14.00. "Iekškvartālu un koplietošanas piebraucamo ceļu uzturēšana un remonts un gājēju ietvju uzturēšana", 01.24.00. "Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta programma" un 01.36.00. "Pašvaldības teritoriju un dabas pamatņu sakopšanai, dabas stihiju un avāriju radīto postījumu novēršanai, komercdarbības atbalstam un citiem projektiem" līdzekļu izlietojumu lemj saskaņā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora 2021. gada 13. maija iekšējiem noteikumiem Nr. RD-21-25-nti "Rīgas pilsētas izpilddirektora kompetencē esošās Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmas līdzekļu pieprasīšanas, sadalīšanas un samaksas kārtība".
13. Noteikt, ka Finanšu departaments ir tiesīgs izdot rīkojumu par apropriāciju komunālo pakalpojumu (elektroenerģijas un apkures) apmaksai 2023. gadā no pamatbudžeta programmas 01.19.00. "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)" pēc budžeta izpildītāja pieprasījuma par papildu finansējuma saņemšanu, ja budžeta izpildītājs ir novirzījis izdevumiem šim mērķim pamatotu līdzekļu apjomu, kas tomēr nav bijis pietiekams saistību segšanai. Finanšu departaments, nepārsniedzot 10 000 000 euro apmēru, apkopo rīkojumus par apropriāciju un veic izmaiņas kārtējos Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta grozījumos.
14. Noteikt, ka Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja lemj par finansējuma piešķiršanu 8. pielikumā "Rīgas valstspilsētas pašvaldības indikatīvo augstas gatavības un prioritāro investīciju projektu kopsavilkums 2023.–2024. gadam" iekļautajiem investīciju projektiem. Projektu īstenošanai nepieciešamais finansējums paredzēts pamatbudžeta programmā 01.27.00. "Investīciju programmas realizācija", kuras izlietojuma uzskaiti nodrošina Finanšu departaments. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja var lemt par investīciju projektu realizāciju un pieteikumu iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī lemt par investīciju projektu pieteikumu iesniegšanu citām nacionālā finansējuma pieteikumu grantu vai aizņēmumu programmām.
15. Noteikt, ka pamatbudžeta programmu 01.27.00. "Investīciju programmas realizācija" un 01.39.00. "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem" izpildei var piesaistīt aizņēmumu ne vairāk kā 55 314 700 euro apmērā.
16. Noteikt, ka līdzekļu izlietojumu pamatbudžeta programmās 16.07.03. "Centralizēto pasākumu īstenošana un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem", 16.11.00. "Sporta pasākumi" un 16.17.00. "Kultūras pasākumi" apstiprina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja, programmā 18.08.00. "Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, veselības un ģimenes veselības veicināšana" – Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja, programmā 01.13.00. "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" (t. sk. sadalījumu pa objektiem un projektu kopējās summas) – Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja. Kapitālo līdzekļu izlietojumu programmā 03.01.00. "Rīgas domes Īpašuma departamenta darbības un nekustamā īpašuma izmantošanas procesu nodrošinājums" (t. sk. projektu nosaukumu sadalījumā pa objektiem un projektu kopējās summas) apstiprina Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.
17. Noteikt, ka SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs", lai uzturētu Latvijā vienīgo nacionālo zooloģisko dārzu, izglītotu sabiedrību par Latvijas un pasaules faunu un tās aizsardzību, veiktu pētniecību un sniegtu ieguldījumu reto un izzūdošo sugu saglabāšanā, vienlaikus nodrošinot augstu labturības līmeni zooloģiskā dārza dzīvniekiem, reizi ceturksnī iesniedz pārskatu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dotācijas izlietojumu iepriekšējā ceturksnī.
18. Biedrības "TTT-Rīga" Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis ir tiesīgs lemt par pamatbudžeta programmā 01.03.00. "Dalības maksa sabiedriskajās organizācijās" biedrībai "TTT-Rīga" plānotā finansējuma 300 000 euro apmērā sadalījumu.
19. Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Izdevumi pēc naudas plūsmas nedrīkst pārsniegt attiecīgajai budžeta programmai tāmē apstiprinātos, plānotos pašvaldības budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām. Par papildu finansējumu nozīmīgu pilsētas investīciju projektu realizācijas gaitas nepārtrauktai turpināšanai, pilsētai nozīmīgu pasākumu vai projektu realizācijai budžeta izpildītāji iesniedz priekšlikumu izskatīšanai atbildīgajā nozares komitejā, norādot finansēšanas avotu apstiprinātā budžeta ietvaros vai vidējā termiņa bāzes izdevumos, un par pieņemto lēmumu informē Finanšu departamentu, kas priekšlikumu iekļauj kārtējos Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta grozījumos.
20. Noteikt, ka no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem avansa maksājuma apjoms nedrīkst pārsniegt 20 % no līguma summas, ja kopējā līguma summa pārsniedz 10 000 euro. Rēķina apmaksas termiņu noteikt ne mazāku kā 14 kalendāra dienas pēc rēķina saņemšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Galīgo norēķinu veikt pēc pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas un rēķina saņemšanas. Pamatbudžeta programmās 01.27.00. "Investīciju programmas realizācija" un 01.39.00. "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem" avansa maksājuma apjomu var noteikt līdz 30 % no līguma summas.
21. Noteikt, ka izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku pabalsta izmaksu nodrošina no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta programmas 16.27.00. "Pabalstu izmaksa Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" līdzekļiem (pabalsts 75 euro apmērā, neieskaitot nodokļus, katram Rīgas pašvaldības vispārizglītojošo skolu, speciālo internātskolu, pirmsskolas izglītības iestāžu, mūzikas un mākslas skolu, kā arī sporta un interešu izglītības iestāžu pedagoģiskajam darbiniekam).
22. Finanšu departaments nodrošina ieņēmumu no pašvaldības nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu atsavināšanas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu privatizācijas detalizētu uzskaiti, un tie novirzāmi Rīgas pilsētas infrastruktūras uzturēšanas un īpašuma vērtības atjaunošanas nodrošināšanai.
23. Uzdot Rīgas domes priekšsēdētājam izdot rīkojumu par saimnieciskā gada beigās neizmantoto Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu pārskaitīšanas kārtību Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārējos ieņēmumos.
24. Saistošo noteikumu darbība attiecināma uz visu saimniecisko gadu.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks V. Ķirsis
Paskaidrojuma raksts un Rīgas domes priekšsēdētāja
ziņojums par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetu
Rīgas pilsētas ekonomiskā un sociālā situācija
Latvijas un Rīgas ekonomikā 2022. gada laikā bija vērojama ekonomiskās attīstības palēnināšanās. 2022. gada pirmajos mēnešos ekonomikā vēl bija vērojams pieaugums, pakāpeniski atgūstoties no Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī palielinājās par 5,6 % pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Tomēr jau gada 2. ceturksnī ģeopolitisko un nelabvēlīgo ekonomisko procesu rezultātā (Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā) iekšzemes kopprodukta pieaugums saruka līdz 2,9 %, bet 3. ceturksnī jau fiksēts samazinājums par 0,6 % pret attiecīgo iepriekšējā gada ceturksni. Inflācija vasaras mēnešos sasniedza un pat pārsniedza 20 %, turpinājās ražotājcenu un būvniecības izmaksu pieaugums. Līdzīga situācija bija vērojama arī citās reģiona valstīs, kā arī Eiropas un pasaules ekonomikā kopumā. Lai ierobežotu straujo cenu pieaugumu, valstu centrālās bankas uzsāka aktīvu procentu likmju palielināšanu, sadārdzinot finanšu resursu piesaisti attīstības projektu īstenošanai.
Neskatoties uz ekonomiskās attīstības palēnināšanos, 2022. gadā vēl turpinājās relatīvi straujš vidējās darba samaksas pieaugums, gada pirmajos trīs ceturkšņos 6 % – 8 % līmenī pret attiecīgo iepriekšējā gada periodu. Nodarbināto skaits valstī turpināja palielināties, gada 3. ceturksnī pārsniedzot attiecīgo iepriekšējā gada rādītāju par 2,4 %. Bezdarbnieku skaits Rīgas pilsētā 2022. gada laikā samazinājās par 843 cilvēkiem, bezdarba rādītājam pilsētā samazinoties līdz 4,3 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (salīdzinot ar 4,5 % gadu iepriekš).
Tā kā gada laikā ekonomikas pieaugums Latvijā samazinājās, kopumā 2022. gadam Finanšu ministrija paredzēja 1,6 % pieaugumu pret iepriekšējo gadu. 2023. gadā tiek prognozēts 0,6 % kritums, ekonomikai pakāpeniski atlabstot gada otrajā pusē. Tiek paredzēta arī inflācijas līmeņa pakāpeniska samazināšanās, vidēji gadā tomēr saglabājoties relatīvi augstajā 8,5 % līmenī. Procentu likmju dinamika finanšu tirgū būs atkarīga no sekmēm inflācijas samazināšanā, it īpaši energoresursu sektorā.
Inflācija, procentu likmju dinamika, ģeopolitiskās situācijas ietekme un algu spriedze darba tirgū būs galvenie riska faktori 2023. gadā, kas ietekmēs valsts un Rīgas pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Rīgas pilsētā reģistrēto iedzīvotāju skaits 2022. gada 1. jūlijā bija 678,9 tūkstoši cilvēku, par 0,6 % vairāk nekā gadu iepriekš, bet salīdzinājumā ar 2021. gada 1. janvāri samazinājums par 1,06 %.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta ieņēmumu prognoze
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā tiek plānoti saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozētajiem kopējiem pašvaldību IIN ieņēmumiem. Pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 794 "Par Pamatprincipiem valsts pagaidu budžeta 2023. gadam sagatavošanai un izpildei", atbilstoši Finanšu ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojuma Nr. 866 "Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam" 10. pielikumā minētajai pašvaldību iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā proporcijai Rīgas valstspilsētas pašvaldības IIN ieņēmumi 2023. gadam tiek plānoti 747,5 miljonu euro apmērā.
Salīdzinot ar 2022. gada faktisko izpildi, IIN ieņēmumi palielināsies par 42,8 miljoniem euro (par 6,1 %). No šī kopējā IIN pieauguma 17,9 miljonus euro var attiecināt uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpatsvara palielināšanos kopējos pašvaldību IIN ieņēmumos (no 41,5 % 2022. gadā līdz 42,5 % 2023. gadā). Īpatsvaru katram gadam nosaka pēc faktiskajiem IIN ieņēmumu izpildes rezultātiem attiecīgajā pašvaldībā pirms diviem gadiem.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskā izpilde šajā gadā būs atkarīga no darba samaksas un nodarbinātības dinamikas, kā arī valsts nodokļu politikas. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm vidējā darba samaksa Latvijā 2023. gadā palielināsies par 7,5 %, bet nodarbinātība samazināsies par 0,2 %.
2022. gadā valsts budžeta speciālā dotācija IIN ieņēmumu samazinājuma kompensācijai 70 % apmērā tika sadalīta pēc IIN sadales koeficienta pašvaldībām, palielinot Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjomu par 43,8 miljoniem euro. Valsts pagaidu budžetā 2023. gadam plānots, ka kopējo valsts budžeta speciālo dotāciju pašvaldībām 81,1 miljona euro apjomā paredzēts ieskaitīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nosacīti samazinot donoru pašvaldību iemaksas.
Tā kā šobrīd ir spēkā Finanšu ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojums Nr. 866 "Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam", tajā nav iekļauta valsts garantija pašvaldībām plānotajiem IIN ieņēmumiem, kā tas bija iepriekšējos gados. Šis jautājums tiks izskatīts valsts budžeta 2023. gadam izstrādes laikā, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās. Lai gan iepriekšējos gados bija vērojama IIN plāna pārpilde, valsts garantija dod pārliecību pašvaldībām par galvenā budžeta ieņēmumu avota izpildi IIN prognozes neizpildes gadījumā.
Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetā tiek plānoti 112,6 miljonu euro apjomā, kas atbilst 2022. gada faktiskajai izpildei, jo 2023. gadā nav paredzamas būtiskas izmaiņas šī nodokļa bāzē. Nodokļa ieņēmumu faktiskā izpilde 2022. gadā pārsniedza plānoto par 2,2 miljoniem euro.
Azartspēļu nodokļa ieņēmumi 2023. gadā tiek plānoti 1,25 miljonu euro apmērā, kas atbilst līmenim pirms Covid-19 krīzes, paredzot, ka šīs nozares darbību šajā gadā vairs neietekmēs ierobežojošie pasākumi.
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā 2023. gadā tiek plānoti 0,37 miljonu euro apjomā – 2022. gada budžetā plānotajā apjomā.
Kopējie nodokļu ieņēmumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā 2023. gadā tiek plānoti 861,8 miljonu euro apmērā, par 43,6 miljoniem euro (par 5,3 %) vairāk, nekā bija 2022. gada faktiskā izpilde, galvenokārt IIN plānoto ieņēmumu palielinājums.
Nenodokļu ieņēmumu apjoms Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā 2023. gadā tiek plānots 18,4 miljonu euro apjomā un budžeta iestāžu ieņēmumi 25,6 miljonu euro apjomā.
Mērķdotācijas (valsts budžeta transferti) apjoms no valsts budžeta 2023. gadā tiek plānots 264,2 miljonu euro apmērā, no tiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai 60,8 miljoni euro, balstoties uz projektu realizētāju iesniegtajiem naudas plūsmas plāniem un laika grafikiem.
Lielāko mērķdotāciju apjomu Rīgas valstspilsētas pašvaldībā saņem izglītības nozare – 142,2 miljonus euro. Valdības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības panāktā vienošanās par pedagogu darba apstākļu uzlabošanu no šī gada 1. janvāra paredz, ka mērķdotācijas aprēķināšanas modulī pašvaldībām tiks palielinātas viena skolēna izmaksas, kas veidos papildu līdzekļus tieši pedagogu atalgojuma palielināšanai. Vidēji plānots pedagogu atalgojuma palielinājums par 100 euro.
Sociālajā jomā mērķdotācija plānota 41,2 miljonu euro apmērā. Balstoties uz Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumiem Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti", asistentu pakalpojumu grozs tiek saglabāts iepriekšējā līmenī, kā arī tiks nodrošināta mērķdotācija 50 % apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam, kas radušies laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam, un plānots sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Plānotais valsts budžeta līdzfinansējums par valsts apmaksātiem pasažieru pārvadājumiem 2023. gadā palielināts par 6,4 miljoniem euro, un kopā plānoti 13,9 miljoni euro. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai plānots valsts budžeta transferts 0,6 miljoni euro.
Detalizēts mērķdotāciju apjoms norādīts saistošo noteikumu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetu" 5. pielikumā "Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada valsts budžeta transferti".
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta sagatavošana
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžets izstrādāts, ievērojot likumā "Par pašvaldību budžetiem", Pašvaldību likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 21. pants reglamentē gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta iesniegšanu apstiprināšanai Saeimas vēlēšanu gadā, kas noteikts ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi uzticību Ministru kabinetam. Saeima uzticību Ministru kabinetam izteica 2022. gada 14. decembrī.
Apstiprināts valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas grafiks, kurš paredz Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanos par 2023. gada budžetu noslēgt šī gada 7. februārī, kas ir kritiski svarīga pašvaldību budžeta veidošanai atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13. pantam.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta 2023. gadam sagatavošanas brīdī ir spēkā Finanšu ministrijas 2022. gada 23. decembra rīkojums Nr. 866 "Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam" un Finanšu ministrijas 2022. gada 13. decembra rīkojums Nr. 794 "Par Pamatprincipiem valsts pagaidu budžeta 2023. gadam sagatavošanai un izpildei", kurā noteikts:
"Turpināt iepriekšējā gada budžeta politikā noteikto, saglabājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem: pašvaldību budžetiem – 75 procenti un valsts budžetam – 25 procenti un saglabājot procentuālo sadalījumu pa ceturkšņiem un avansa maksājumu ieskaitīšanas principus. [..] Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā izmantot aktuālākās nodokļu ieņēmumu prognozes 2023. gadam, kas būs spēkā uz rīkojuma par pagaidu valsts budžetu 2023. gadam pieņemšanas brīdi, nosakot valsts budžeta dotāciju pašvaldībām, ievērojot šādus nosacījumus: lai pagaidu valsts budžeta 2023. gadam darbības periodā pašvaldībām būtu stabils, funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, un tiktu nodrošināts, ka nevienai no pašvaldībām nav izlīdzināmo ieņēmumu samazinājums pret 2022. gadam apstiprināto, ievēro, ka speciālā dotācija, kura tiek pievienota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, ir 2022. gada apmērā" (https://www.fm.gov.lv/lv/media/). Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13. pants nosaka, ka "pašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu konsolidētajā kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Valsts budžeta izstrādāšanas un saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības – pašvaldību biedrība, kas izveidota atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 96. panta prasībām. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokolā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai."
Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 15. pants reglamentē pašvaldības domes priekšsēdētāja atbildību "par to, lai gadskārtējais pašvaldības budžets tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas".
Savukārt likuma "Par pašvaldību budžetiem" 18. pantā, noteikts: "Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina izdevumus no līdzekļiem – dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām – ar noteikumu, ka:
1) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma;
2) pilnvarojums, kas piešķirts saskaņā ar šo nosacījumu, izbeidzas, tiklīdz stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums."
Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem. Ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumus veido fizisko un juridisko personu maksājumi.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta projekta izdevumu noteikšanas pamatprincipos tika noteikts, ka budžeta izdevumi 2023. gada pamatbudžetā tiek plānoti, nepārsniedzot Rīgas domes 2022. gada 26. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 115 "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada budžetu" paredzētos izdevumus ar atbilstošām korekcijām izdevumu pārrēķinam pilnam gadam un izslēdzot iepriekšējā gada naudas līdzekļu atlikumus un vienreizējos pakalpojumus, un kapitālos izdevumus ar konkrētu mērķi 2022. gadam. Kā arī 2022. gada laikā reorganizēto/likvidēto iestāžu funkciju pārņēmējiem tika pārdalīts Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada budžetā apstiprinātais finansējums pa atbilstošām budžeta programmām.
Rīgas domes Finanšu departaments aprēķināja un sagatavoja priekšlikumus par papildu finansējumu izdevumiem, ko uzliek par pienākumu izmaiņas ārējos normatīvajos aktos, piemēram, Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumi Nr. 720 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai" un iepriekš pieņemtie domes lēmumi, piemēram, Rīgas domes 2022. gada 24. augusta saistošie noteikumi Nr. 153 "Kārtība, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošina izglītojamo ēdināšanas pakalpojuma līdzfinansējumu", Rīgas domes 2019. gada 25. septembra saistošie noteikumi Nr. 83 "Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā".
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta projektu Rīgas domes Budžeta komisija izskatīja 2023. gada 10. janvārī un nosūtīja izskatīšanai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejai ar kopējo ieņēmumu apjomu 1 178 474 762 euro un kopējo izdevumu apjomu 1 255 846 278 euro.
Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības izdevumu sadalījumu nozarēm
Rīgas valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi tiek novirzīti pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – izdevumiem no budžeta finansētu institūciju, t. sk. pašvaldības izglītības, kultūras, sporta iestāžu, departamentu, sociālo dienestu uzturēšanai, pilsētas pasākumu finansēšanai, pilsētas infrastruktūras uzturēšanai, samaksai par pakalpojumiem pilsētas vajadzībām, tostarp pašvaldības funkciju izpildei sociālajā un izglītības jomā, sabiedriskajām organizācijām un privātajam sektoram, pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, investīciju projektu finansēšanai, līdzfinansējumam Eiropas Savienības fondu projektu apguvei, kā arī dotācijām pašvaldības sabiedriskajam transportam un citiem izdevumiem, kas paredzēti attiecīgajās pamatbudžeta programmās Rīgas domes saistošo noteikumu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetu" 3. pielikumā "Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām".
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) aprēķina algoritmā, nemainot pašu normatīvo aktu, ir būtiski mainījies gan fonda līdzekļu apjoms, gan arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības iemaksas PFIF. Rīgas valstspilsētas pašvaldības plānotās iemaksas minētajā fondā 2023. gadā – 124,8 miljoni euro (16,7 % no plānotajiem IIN ieņēmumiem), sasniedzot Rīgas valstspilsētas pašvaldības iemaksu maksimumu. Iemaksu apjoms 2022. gadā bija 95,7 miljoni euro (16,5 % no IIN ieņēmumiem) un 2021. gadā 46,7 miljoni euro (7,6 % no IIN ieņēmumiem). Izdevumi atbilstoši funkcionālajai kategorijai plānoti sadaļā "Vispārējie valdības dienesti".
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžets veidots pēc programmu principa (euro, veselos skaitļos), paredzot finansējumu attiecīgu budžeta programmu realizācijai. Budžeta programma ir savstarpēji saistītu, uz kopīgu mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijas saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību un par kuru izpildi atbild budžeta izpildītāji.
Rīgas domes saistošo noteikumu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetu" 2. pielikumā "Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi" izdevumi sadalīti atbilstoši nozarēm. Nozaru sadalījums veidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta izdevumu klasifikāciju.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta programmu 01.27.00. "Investīciju programmas realizācija", 01.39.00. "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem", 01.04.00. "Rīgas pilsētas infrastruktūras fonds", kā arī 03.01.00. "Rīgas domes Īpašuma departamenta darbības un nekustamā īpašuma izmantošanas procesu nodrošinājums" un 03.02.00. "Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai un dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunošanai" izdevumi sadalīti un attiecināti uz vairākām nozarēm.
Pašvaldības budžeta programma 01.19.00. "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)" 15,8 miljonu euro apmērā iekļauta sadaļā "Vispārējie valdības dienesti", bet pēc lēmuma par līdzekļu piešķiršanu tie tiek novirzīti atbilstoši nozarei, kur izdevumi veidojušies. Programmas ietvaros paredzēti līdzekļi Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumam – Rīgas filmu fondam 0,8 miljoni euro.
Sociālā aizsardzība, lai gan ir bijusi nemainīga pēdējo gadu prioritāte, pēc Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā ir saskārusies ar jauniem izaicinājumiem pieejamo pakalpojumu nodrošināšanā ne tikai rīdziniekiem, bet arī Ukrainas civiliedzīvotājiem. Sakarā ar pieņemtajiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumiem Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem ir radies papildu slogs pabalstu administrēšanā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada pamatbudžeta programmās paredzēti izdevumi 156,7 miljoni euro (12,5 %) no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem, kas ir par 35,6 miljoniem euro vairāk, nekā bija, uzsākot 2022. gadu, un izdevumu īpatsvars ir saglabāts virs 10 % no kopējiem izdevumiem.
Sociālajiem pabalstiem 2023. gada budžetā paredzēts finansējums 34,4 miljoni euro (programmā 18.02.00. "Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem"), no tiem 18,9 miljoni euro valsts budžeta transferti.
Vislielākais izdevumu apjoms 2023. gada pamatbudžetā kā katru gadu plānots izglītības nozarei – izglītības iestāžu uzturēšanas un ar izglītību saistīto pasākumu finansēšanas programmām. Izdevumi izglītībai ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu izdevumi, izdevumi izglītības pasākumiem, kā arī bērnu mūzikas un mākslas skolām, Rīgas domes Īpašuma departamenta izdevumi izglītības iestāžu remontdarbiem, uzturēšanai un investīciju programmai. Papildu finansējums paredzēts energoresursu sadārdzinājumam, it īpaši izglītības iestādēs, kur jānodrošina nepārtraukts mācību process un atbilstoša gaisa temperatūra.
Izglītības nozarei paredzētais izdevumu apjoms 2023. gadā ir 427,3 miljoni euro, kas ir 34 % no pamatbudžeta programmām paredzētā kopējā izdevumu apjoma.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība nodrošina visas pamatfunkcijas, kā arī papildu brīvprātīgās funkcijas – atalgojums no pašvaldības budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem pirmsskolas izglītības iestādēs ir noteikts lielāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo likmi. No 2023. gada 1. janvāra palielināta pedagogu darba samaksa par 11 % par likmi, attiecīgi sasniedzot 999 euro. Pirmsskolas pedagoga darba likme sasniegs 1081 euro.
Tiks turpināta veselības apdrošināšanas polišu iegāde vispārējās izglītības programmu pedagogiem, pirmsskolu pedagogiem, pirmsskolu pedagogu palīgiem, interešu izglītības iestāžu pedagogiem un izglītības iestāžu kvalificētajiem tehniskajiem darbiniekiem (skolotāju palīgiem, auklēm, asistentiem, sociālajiem aprūpētājiem, surdotulkiem, lietvežiem un citiem speciālistiem), kuri nodarbināti uz darba līguma pamata pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku – vismaz 0,5 amata slodzes. Kopējais novirzītais finansējums 2,9 miljoni euro.
Budžetā ir paredzēti 0,9 miljoni euro pabalstiem 75 euro apmērā pedagogiem, uzsākot jauno mācību gadu.
Sadarbībai ar privāto sektoru, lai nodrošinātu pirmsskolu pakalpojuma pieejamību mazajiem rīdziniekiem, 2023. gadā no pašvaldības budžeta paredzēts 27,1 miljons euro (aptuveni 6000 bērniem), kā arī darbojas auklīšu atbalsta programma.
Izglītības nozarei ir ieplānots vislielākais valsts budžeta transfertu apjoms – 142,2 miljoni euro.
Vispārējiem valdības dienestiem izdevumi 2023. gadā plānoti 247,7 miljonu euro apmērā, no tiem iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2023. gadā plānoti 124,8 miljoni euro. Kopējie izdevumi šajā nozarē, neiekļaujot iemaksas PFIF, ir 122,9 miljoni euro.
Vispārējiem valdības dienestiem izdevumi ietverti programmās 01.01.00. "Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālā administrācija un Rīgas domes Finanšu departaments", 01.03.00. "Dalības maksa sabiedriskajās organizācijās", 01.07.00. "Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde", 01.15.00. "Kredīta procentu nomaksa un pakalpojumu apmaksa", 01.19.00. "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem (Rīgas domes rezerves fonds)", 01.22.00. "Pašvaldību institūciju iekšējais un ārējais audits", 01.26.00. "Vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšana", 24.01.00. "Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra "Rīgas digitālā aģentūra"", 01.39.00 "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem", 03.01.00. "Rīgas domes Īpašuma departamenta darbības un nekustamā īpašuma izmantošanas procesu nodrošinājums", 27.01.00. "Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbības nodrošināšana" u. c.
Sabiedriskajai kārtībai, kas ietver programmu 14.01.00. "Rīgas pašvaldības policija" un projektu finansēšanu no pilsētas investīciju programmas u. c., paredzēts finansējums 22,1 miljons euro jeb 1,8 % no kopējiem izdevumiem.
Pašvaldības budžetā ekonomiskās darbības nozarei 2023. gadā kopējie izdevumi plānoti 310 miljoni euro, kas ir par 29 miljoniem euro vairāk, nekā tika plānots 2022. gadā, palielinot investīciju apjomu programmā 01.39.00. "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem" ceļu infrastruktūras sakārtošanai.
Saskaņā ar budžeta klasifikāciju plānoti izdevumi satiksmes infrastruktūras, sabiedriskā transporta programmu realizācijai, ielu uzturēšanai, programmai 02.01.01. "Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta darbības nodrošinājums", programmai 21.01.00. "Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra"" un programmai 01.32.00. "Zemes, uz kuras atrodas pašvaldības institūcijas, atpirkšana un nekustamā īpašuma iegāde pašvaldības izpildinstitūciju vajadzībām".
Nozarei finansējums tiek paredzēts arī no valsts budžeta transfertiem – mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām plānota 11,2 miljonu euro apmērā un sabiedriskā transporta pakalpojumiem 13,9 miljoni euro, kā arī finansējums Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai 50,7 miljoni euro.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetā finansējuma apjoms dotācijai pilsētas sabiedriskajam transportam pakalpojuma nodrošināšanai paredzēts 119,3 miljoni euro. Valsts budžeta transferti pasažieru regulārajiem pārvadājumiem budžetā plānoti 13,9 miljoni euro, kā arī 0,1 miljons euro valsts budžeta līdzekļu atlikums uz 2023. gada 1. janvāri Valsts kases kontā.
Vides aizsardzības nozarei plānots finansējums 5,2 miljoni euro jeb 0,4 % no kopējiem izdevumiem pilsētas uzturēšanas programmu realizācijai, t. sk. pilsētas apstādījumu uzturēšanai, meliorācijas sistēmu apsaimniekošanai, vides objektu uzturēšanai u. c.
Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumiem plānoti 49,8 miljoni euro jeb 4 % no kopējiem izdevumiem. Finansējums paredzēts pašvaldības teritoriju un pilsētai piederošo dabas pamatņu sakopšanai, kapsētu uzturēšanai, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas gaisma" un Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" izdevumiem un iekškvartālu sakārtošanai, uzturēšanai un gājēju ietvju uzturēšanai. Tiek turpināta 2019. gadā uzsāktā programma sabiedrības iesaistei pilsētvides sakārtošanā – "Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta programma", un tai plānots finansējums 1,3 miljoni euro.
Pašvaldības izdevumi veselības nozarei paredzēti 6,1 miljona euro apmērā. Veselības nozares izdevumus veido Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta programma "Departamenta padotībā esošo iestāžu darbinieku obligātās veselības pārbaudes un citi darba devēja izdevumi", centralizētā programma "Rīgas valstspilsētas pašvaldības amatpersonu un darbinieku veselības apdrošināšanas programma" un programma "Veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, veselības un ģimenes veicināšana".
Atpūtas un kultūras nozares programmām Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetā plānots finansējums 30,6 miljoni euro jeb 2,4 % no kopējiem izdevumiem. Ievērojot Vispārējo dziesmu un deju svētku norises cikliskumu, plānoti kārtējie XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēts 1,1 miljons euro, no tiem 0,2 miljoni euro programmā 01.06.00. "Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas pilsētā" pašvaldības pašdarbnieku kolektīvu pārvadāšanai svētku laikā.
Uz šo nozari attiecināmas vēl Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārziņā esošās kultūras iestāžu un pasākumu programmas, kā arī departamenta pārziņā esošās sporta programmas un pasākumi, Rīgas domes Finanšu departamenta programmas – "Dotācija SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs"", Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta programma "Dotācija SIA "Rīgas meži"", Rīgas domes Īpašuma departamenta programma "Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai un dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un atjaunošanai", kā arī programma "Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pieminekļu aģentūra"".
Par atlīdzību Rīgas valstspilsētas pašvaldības struktūrvienībās
Rīgas valstspilsētas pašvaldība vēl 2022. gada beigās pieņēma vairākus lēmumus, kas palielina pašvaldības izdevumus 2023. gadā atalgojumam, t. sk. no 2022. gada 1. novembra palielināja atalgojumu darbiniekiem vidēji par 10 %. Atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" pašvaldība ir paredzējusi 8,4 miljonus euro mēnešalgas palielināšanai darbiniekiem no 500 euro līdz 620 euro. Vislielākais šajās amatu grupās nodarbināto īpatsvars ir izglītības sektorā. Sākot ar 2023. gada 1. janvāri paredzēts papildus finansējums gan no valsts budžeta mērķdotācijas, gan pašvaldības līdzekļiem pedagogu atalgojuma palielināšanai. Kopā pieņemto lēmumu ietekme uz pašvaldības izdevumiem bez valsts mērķdotācijas finansējuma ir 32,4 miljoni euro.
Atbilstoši veiktajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā, tiek pārskatīts Rīgas domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku, domes komiteju priekšsēdētāju, viņu vietnieku un domes deputātu mēnešalgas likmes. Īstenojot valsts atlīdzības sistēmas reformu, Atlīdzības likumā tika pārskatīts valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu, un 2023. gadā tas noteikts šādā apmērā:
Atlīdzības sistēmas reformu ilgstoši skaidrojusi arī Valsts kanceleja, kas likumu par amatpersonu algām virzīja izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi likumā tika pārskatītas arī pašvaldību domes deputātu mēnešalgas, īpaši izdalot galvaspilsētas domes deputātu mēnešalgas. Galvaspilsētas domes priekšsēdētājam noteikts lielāks koeficients par citu pašvaldību domes priekšsēdētājiem, tomēr vienlaikus ir nedaudz zemāks par ministra koeficientu. Secīgi novērtēti arī pārējie galvaspilsētas domes deputātu amati (Atlīdzības likuma 5. pants). Rīga ir Latvijas lielākā pilsēta, kurā koncentrējas vairāk nekā 50 % valsts ekonomikas. Atbilstoši Atlīdzības likuma 4. pantam valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku mēnešalgas nevar pārsniegt augstāko amatpersonu (pašvaldības gadījumā – Rīgas mēra) algu, un rīcība nepieciešama tāpēc, lai varētu palielināt atalgojumu vadošajiem pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kuru noturēšana ir ļoti liels izaicinājums pašvaldību sektoram, jo pastāv ļoti liela konkurence gan ar valsts un privāto sektoru, gan ar Pierīgas pašvaldībām.
Par plānotajām izmaiņām pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās
Sākot ar 2023. gada 1. janvāri, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālajā administrācijā ir izveidota Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde ar 12 amata vienībām, pamatojoties uz Rīgas domes 2022. gada 9. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 168 "Grozījumi Rīgas domes 2011. gada 1. marta saistošajos noteikumos Nr. 114 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums"".
Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības konsolidēto investīciju programmu
Rīgas valstspilsētas pašvaldības konsolidētā investīciju programma 2023. gadā plānota 23 miljonu euro apmērā. Pirms valsts budžeta 2023. gadam apstiprināšanas, pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 794 "Par Pamatprincipiem valsts pagaidu budžeta 2023. gadam sagatavošanai un izpildei", budžetā nav iekļautas investīcijas, kuras netika uzsāktas iepriekšējos gados. Konsolidētajā investīciju programmā ir iekļauti 2021. un 2022. gadā uzsāktie investīciju projekti, kam iepriekšējā gadā ir piešķirts un neizmantots atlikums, kas neietver sadārdzinājuma apmēru.
Par līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem
2022. gada budžeta programmas izpilde, kas saistīta ar Eiropas Savienības fondu projektu realizāciju, bija 74 % no plānotajiem 57,5 miljoniem euro.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetā projektu finansēšanai programmā 01.39.00. "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem" plānots finansējums 117,6 miljoni euro, sasniedzot izvirzītos mērķus un iekļaujoties noteiktos laika termiņos.
2023. gadā turpinās lielie infrastruktūras projekti:
- Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela–Vietalvas iela 1. kārtas izbūve;
- satiksmes pārvada pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievedceļiem izbūves 1. kārta;
- Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" integrēšana Rīgas pilsētas centra infrastruktūrā.
2022. gadā tika uzsākts un 2023. gadā turpinās Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība Priedaines ielā 11, Rīgā" un 2023. gadā plānots uzsākt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros iekļauto Rīgas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras projektu būvniecības ieceru tehniskās dokumentācijas izstrādi, kurā ir trīs projektu bloki:
- reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā maršrutos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava;
- pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūve dzelzceļa stacijās "Bolderāja", "Dauderi", "Sarkandaugava", "Šķirotava", "Zemitāni" un "Ziemeļblāzma";
- neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas un ar to saistītās veloinfrastruktūras izbūve Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros 2023. gadā plānots uzsākt arī informācijas tehnoloģiju projekta "Pašvaldību vienotā IKT platforma" īstenošanu. Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu īstenošanu Rīgas domei būs jālemj pēc ārējo normatīvo aktu apstiprināšanas.
Izglītības nozare ir līdere pēc iesniegto projektu skaita, tomēr lielākā daļa projektu ir nelieli un saistīti ar programmu "Erasmus+". Tās galvenais mērķis ir atbalstīt personu izglītību, profesionālo un personīgo attīstību izglītībā, apmācībā un sportā Eiropā un ārpus tās, tādējādi veicinot ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo vienprātību, un stiprināt Eiropas identitāti.
Pašvaldības budžeta finansēšanas daļa
Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikts, ka pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem. Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 11. pantā noteikts, ka pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus izstrādā atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2005. gada 22. novembra noteikumi Nr. 875 "Noteikumi par budžeta finansēšanas klasifikāciju", kā arī Valsts kases norādījumi (piemēram, 2014. gada 30. jūnija vēstule Nr. 8-5.19/782 "Par 2013. gada pārskatu") nosaka finansēšanas sadalījumu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžetā saskaņā ar visu iepriekšminēto normatīvo aktu un Valsts kases prasībām plānoti darījumi finansēšanas daļā:
- aizņēmumi, kas budžetā lietošanas ērtībai tiek iedalīti kā "Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšana un priekšfinansēšana", kā arī "Rīgas valstspilsētas pašvaldības investīciju programmas finansēšanai";
- aizņēmumu atmaksa, kas tiek iedalīta pirmstermiņa atmaksā, noslēdzoties Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai un saņemot priekšfinansēšanā ieguldītos aizņēmuma līdzekļus, kā arī pārējo aizņēmumu pamatsummu saistību atmaksā.
Par pašvaldības īstenoto finanšu resursu vadību
2022. gadā finanšu tirgū bija vērojams straujš procentu likmju pieaugums, Euribor 12 mēnešu likmei palielinoties no – 0,5 % gada sākumā līdz 3,3 % gada beigās, strauji palielinājās arī pašvaldību aizņēmumu likmes Valsts kasē. Likmju pieaugums palielināja arī procentu daļu Rīgas valstspilsētas pašvaldības kopējo saistību apjomā, ko līdzsvaroja iepriekš uzņemto saistību pamatsummu atmaksa 2022. gadā, kā rezultātā pašvaldības kopējo saistību apjoms gada beigās pat nedaudz samazinājās (par 0,5 miljoniem euro).
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kopējo saistību* apjoms (miljoni euro)
* Pamatsummas un procenti.
Turpmākajos gados Rīgas valstspilsētas pašvaldības ilgtermiņa saistību dinamiku un līmeni noteiks vairāku faktoru mijiedarbība. Pirmkārt, turpināsies Dienvidu tilta būvniecības un finansēšanas saistību atmaksa, un līdz 2023. gada beigām pašvaldība atmaksās 83 % no šī saistību apjoma. Otrkārt, 2023. gada laikā tiks uzņemtas jaunas saistības Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un investīciju projektu finansēšanai. Piesaistīto aizņēmumu līdzekļu apjoms tiks precizēts pēc valsts budžeta pieņemšanas atbilstoši aizņemšanās nosacījumiem pašvaldībām un pašvaldības budžeta jaunajiem attīstības projektiem. Treškārt, kopējo saistību apjoma procentu daļu ietekmēs procentu likmju dinamika finanšu tirgū.
Paredzams, ka pašvaldības kopējais ilgtermiņa finanšu parādsaistību pamatsummu apjoms, kas 2022. gada beigās veidoja 558,5 miljonus euro, 2023. gada beigās samazināsies līdz 537,5 miljoniem euro jeb 45,6 % no plānotajiem budžeta ieņēmumiem.
Rīgas domes Finanšu departaments nodrošina saistību portfeļa regulāru uzraudzību un izvērtēšanu, ņemot vērā aktuālo finanšu tirgus situāciju. Pašvaldības kopējo saistību līmeņa samazināšanās rezultātā ir būtiski palielinājusies Rīgas valstspilsētas pašvaldības potenciālā aizņemšanās spēja. Uzlabojusies arī saistību maksājumu 20 % kritērija izpilde, kas tiek vērtēta kā kārtējā gada pamatsummu un procentu saistību maksājumu attiecība pret budžeta ieņēmumiem gadā (bez iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un mērķdotācijām). 2023. gadā šī kritērija izpilde paredzama ap 11 %–12 % līmenī, un tuvākajos gados tā nepārsniegs 12 %.
2023. gadā un turpmākajos gados pašvaldība piesaistīs papildu finanšu resursus Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai, projektu īstenošanai Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros un citiem attīstības projektiem.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības finanšu un budžeta politiku turpina vērtēt starptautiskā kredītreitinga aģentūra "Standard & Poor’s". Kredītreitinga aģentūra "Standard & Poor’s", izvērtējot pilsētas finanšu un budžeta situāciju, 2022. gada 21. oktobrī, neskatoties uz ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, kā arī norisēm finanšu tirgos, paaugstināja Rīgas pilsētai piešķirto reitingu par vienu pakāpi no "A-" uz "A" līmeni, nosakot attīstības perspektīvu kā "stabilu".
Rīgas pilsētas kredītreitinga vēsture
Kredītreitinga piešķiršanas gads | Standart & Poor’s reitings saistībām vietējā un ārvalstu valūtā | Moody’s Investors Service reitings saistībām vietējā un ārvalstu valūtā |
1997 | BBB-/Positive/A-3 | - |
1999 | BBB/Stable/A-3 | - |
2001 | BBB/Positive/A-3 | - |
2003 | BBB-/Stable/A-3 | - |
2004 | BBB-/Stable/A-3 | - |
2005 | BBB/Stable/A-3 | - |
2006 | BBB/Stable/A-3 | A2 Stable |
2007 | BBB/Stable/A-3 | A2 Stable |
2008 | BBB-/Negative/A-3 | A3 Negative |
2009 | BB/Negative/B | Baa3 Negative |
2010 | BB/Stable/B | Baa3 Stable |
2011 | BB+/Stable/B | Baa3 Stable |
2012 | BBB/ Positive/ A-2 | Baa3 Stable |
2013 | BBB/ Positive/ A-2 | Baa3 Positive |
2014 | BBB+/Stable/A-2 | Baa2 Stable |
2015 | BBB+/Stable/A-2 | Baa1 Stable |
2016 | BBB+/Stable/A-2 | Baa1 Stable |
2017 | BBB+/Stable/A-2 | Baa1 Stable |
2018 | BBB+/Positive/A-2 | Baa1 Stable |
2019 | A-/Stable/A-2 | Baa1 Stable |
2020 | A-/Stable/A-2 | Baa1 Stable |
2021 | A-/Positive/A-2 | Baa1 Stable |
2022 | A/Stable/A-2 | - |
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks V. Ķirsis